Latvijas lauksaimniecības zeme tikai lauksaimniecības attīstībai

Saeimā izskatīšanai 2.lasījumā tiek gatavots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Likumprojekta mērķis ir veicināt lauksaimniecības zemes saglabāšanu lauksaimnieciskajai ražošanai.

Biedrības "Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija" pārstāvis Uldis Krievārs norāda, ka lauksaimniekiem šādi likuma grozījumi jau sen bija nepieciešami. Viņš cer, ka tie Saeimā tiks apstiprināti, nezaudējot galveno būtību – aizsargāt Latvijas lauksaimniekus, tādējādi radot apstākļus drošai un mierīgai darbībai.

Lauksaimniecības zeme jāizmanto efektīvāk

Lauksaimnieciskajai ražošanai pieejamo platību apjoms Latvijā samazinās, šobrīd tie ir 1,99 miljoni hektāru. Palielinās arī neapsaimniekotas, aizaugošas un krūmiem klātas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Šādā stāvoklī šobrīd ir gandrīz 18% no kopējās lauksaimniecībā potenciāli izmantojamās zemes. Lauku zemes īpašumiem ir sadrumstalota struktūra, piemēram, zemnieku saimniecībā apstrādājamie lauki atrodas viens no otra vairāku kilometru attālumā.

"Aizsargās Latvijas lauksaimniekus, radot apstākļus drošai un mierīgai darbībai."

Lauksaimniecisko ražošanu aizkavē arī spekulācijas ar zemi nekustamo īpašumu tirgū. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiek nopirkta un vēlāk pārdota par lielāku cenu. Zeme netiek nedz apstrādāta, nedz izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai, jo primārais ir peļņas gūšana no pārdošanas, nevis no zemes kā lauksaimniecības resursa. Lai arī lielākā daļa zemes pircēju ir Latvijā reģistrētas uzņēmējsabiedrības, zemes pirkšanai parasti tiek izmantots ārvalstu kapitāls.

Noteiks kritērijus lauksaimniecības zemes iegādei

Likumprojekts paredz noteikt kritērijus fiziskajām un juridiskajām personām lauksaimniecības zemes (tajā skaitā šīs zemes domājamās daļas) iegādei, kas darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā pārsniegs 5 ha.

Jautājot, kāpēc 5 ha izvēlēti kā robežpunkts, Zemkopības ministrijas Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vecākais referents Rihards Pauniņš skaidro: "Sākotnēji likumprojektā  bija noteikts 10 ha robežpunkts, sadarbības partneri atbalstīja 5 ha, jo Nekustamā īpašuma valsts kadastrā ir reģistrēts liels īpašumu skaits ar lauksaimniecības zemes platību no 1 līdz 5 ha, tādējādi zemes iegāde līdz 5 ha veicinātu šo īpašumu konsolidāciju."

Pēc likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā lauksaimniecībā izmantojamo zemi iegādāties varēs:

1. fiziska persona, kura

• reģistrēta Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja;
• bijusi tiesīga saņemt tiešos maksājumus saskaņā ar Regulas 1307/2013 9.pantu vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas sastāda vismaz 1/3 no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai ieguvusi lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību vai pieredzi lauksaimniecībā;

• rakstiski apliecina, ka ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc zemes iegādes uzsāks tās izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā;

2. juridiska persona, kura:

• reģistrēta Latvijas Republikā kā nodokļu maksātāja;
• tā ir bijusi tiesīga saņemt tiešos maksājumus saskaņā ar Regulas 1307/2013 9.pantu vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas sastāda vismaz 1/3 no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
• rakstiski apliecina, ka ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc zemes iegādes uzsāks tās izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā;
• nodarbina darbiniekus ar lauksaimniecisko izglītību vai kuras dalībniekiem ir lauksaimnieciska vai tai pielīdzināma izglītība, vai kuri vismaz trīs gadus pēc kārtas guvuši ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas sastāda vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;

3. jaunie lauksaimnieki, kuri rakstiski apliecinās, ka ne vēlāk kā 3 gadu laikā pēc zemes iegādes uzsāks tās izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā.

Par jauno lauksaimnieku tiek uzskatīta fiziska persona, kura iesnieguma iesniegšanas dienā ir jaunāka par 40 gadiem un pirmo reizi, bet ne agrāk kā 36 mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas pašvaldībā ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja vai kura ieguvusi juridiskas personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, kapitāla daļas, kā arī ir ieguvusi lauksaimniecisko izglītību vai pieredzi lauksaimniecībā. Tāpat par jauno lauksaimnieku uzskatāma juridiska persona, kuras dalībnieks vai dalībnieki, kam pieder kopā vairāk nekā puse kapitāla daļu, ir fiziska persona, kura atbilst jaunā lauksaimnieka (fiziskas personas) prasībām.

"Lauksaimnieciskajai ražošanai pieejamo platību apjoms Latvijā samazinās."

Trīs gadu termiņš kā periods, kurā jāuzsāk zemes izmantošana lauksaimnieciskajai ražošanai, noteikts tāpēc, ka nopirktā lauksaimniecības zeme var nebūt labā lauksaimniecības un vides stāvoklī un var būt nepieciešamība veikt attiecīgas darbības zemes ielabošanai. Paredzēts izdarīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot soda sankcijas par apņemšanās nepildīšanu.

Lauksaimniecības zemei noteiks pirmpirkuma tiesības

Paredzēts, ka darījumus ar lauksaimniecības zemi uzraudzīs vietējo pašvaldību veidotas komisijas. Zemes ieguvējam būs jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu un rakstisku apliecinājumu, ka ne vēlāk kā 3 gadus pēc zemes iegādes tā tiks izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā. Attiecīgi pašvaldības komisija 2 mēnešu laikā izvērtēs darījuma tiesiskumu un sniegs piekrišanu vai atteikumu zemes iegūšanai īpašumā. Šo 2 mēnešu laikā pašvaldības komisija izsludinās "Latvijas Vēstnesī" pirmpirkuma tiesību iestāšanos. Tas nozīmē, ka pirmpirkuma tiesīgā persona varēs pieteikties pašvaldībā mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas.

Ar grozījumiem likumā pirmpirkuma tiesības paredzēts noteikt sekojoši:

1. zemes kopīpašniekiem;
2. nomniekam vai zemes lietotājam;
3. pierobežniekiem, kuru īpašumam ar iegūstamo zemi ir kopīgs vismaz viens robežposms, priekšroku zemes iegādē dodot pierobežniekam ar mazāko lauksaimniecības zemes platību;
4. jaunajiem lauksaimniekiem, kuru īpašumā esošā lauksaimniecības zeme vai cits nekustamais īpašums, ko izmanto lauksaimnieciskajā ražošanā, atrodas ne tālāk par 50 km no iegādājamās zemes, priekšroku dodot jaunajam lauksaimniekam, kura nekustamais īpašums atrodas tuvāk iegādājamai zemei;
5. Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam.

Lauksaimnieks U.Krievārs atzinīgi vērtē, ka no pierobežniekiem pirmpirkuma tiesībās priekšroka ir lauksaimniekam ar mazāko īpašumu.

Biedrības "Jauno zemnieku klubs" valdes priekšsēdētājs Raitis Ungurs norāda, ka jaunajiem zemniekiem labvēlīgāk būtu, ja pirmpirkuma tiesībās jaunie lauksaimnieki sekotu aiz zemes kopīpašniekiem. Jaunajiem zemniekiem nav lielas apsaimniekošanas platības, tāpēc tam var būt svarīgi iegūt stratēģiski izdevīgu īpašumu.

Pirmpirkuma tiesības netiks attiecinātas uz lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniegs 5 ha, un uz maksātnespējas procesā iegūstamu zemi.

Aizsargās zemes apsaimniekotājus

Ieviešot pirmpirkuma tiesības, plānots aizsargāt līdzšinējos apsaimniekotājus un veicināt zemes konsolidāciju. Pašreizējā likumprojekta redakcija paredz, ka zemi ieinteresētā persona varēs nopirkt, ja pirmpirkuma tiesīgā persona neizmantos savas pirmpirkuma tiesības. Zemkopības ministrijā skaidro – zemes īpašnieks zemi varēs pārdot par to cenu, par kādu vienosies ar pircēju. Ja citas pirmpirkuma tiesīgās personas nebūs pieteikušās zemes iegādē, Latvijas Zemes fonds lēmumu par darījumiem ar zemi pieņems saskaņā ar valsts akciju sabiedrības "Lauku attīstības fonds" iekšējiem normatīvajiem aktiem, proti, ne visos gadījumos tiks izmantotas pirmpirkuma tiesības.

"Grozījumi likumprojektā veicinās zemes konsolidāciju."

U.Krievārs norāda, ka daudzi zemnieki šobrīd atrodas uz "pulvera mucas" – daļa lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamās zemes tiek nomāta un, lauksaimniekam neko nezinot, īpašnieks zemi var pārdot. Šādās situācijās saimniecība ir apdraudēta.