SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
08. jūnijā, 2015
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Lauku attīstība
4
3
4
3

Kas Latvijā drīkst pirkt zemi, un kādi ir ierobežojumi?

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Lauksaimniecības zeme un meža zeme vienmēr ir bijusi vērtīgs resurss, kurā ieguldīt līdzekļus, un tos vēlāk atgūt ar peļņu. Pašlaik ar vienādiem nosacījumiem zemi Latvijā var iegādāties gan Latvijas, gan vairāku citu valstu pilsoņi. Attiecībā uz meža zemes iegādi īpaši ierobežojumi nepastāv. Ar lauksaimniecības zemi situācija ir atšķirīgāka. Ja fiziskā persona neplāno nodarboties ar lauksaimniecību, vairāk par 10 hektāriem lauksaimniecības zemes īpašumā iegūt nevar. Kā arī viena fiziskā vai juridiskā persona īpašumā nevar iegūt vairāk par 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes.
īsumā
  • Zemi Latvijā drīkst iegādāties Latvijas un citu valstu pilsoņi.
  • Viena persona drīkst iegādāties līdz 2000 ha lauksaimniecības zemes.
  • Uz cita zemes lietošanas veida zemes iegādi limits nav noteikts.
  • Ja lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā pārsniedz 10 ha, jāsaņem pašvaldības akcepts.
  • Iegūstot īpašumā vairāk nekā 10 ha lauksaimniecības zemes, 1 vai 3 gadu laikā jāuzsāk lauksaimnieciskā darbība.
  • Ja neveiks lauksaimniecisko darbību, varēs administratīvi sodīt.

Zemi var pirkt arī ārvalstu pilsoņi

Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.pantss nosaka to fizisko un juridisko personu loku, kas var Latvijā iegādāties zemi:

  • Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, šajās valstīs reģistrētas kapitālsabiedrības un tiesību subjekti;
  • Latvijā reģistrētas reliģiskās organizācijas, biedrības un nodibinājumi.

Zemi Latvijā drīkst iegādāties arī citi darījumu subjekti, kas nav minēti likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.pantā, ievērojot likuma 29.pantā noteiktos ierobežojumus, piemēram, šīs personas nevar iegādāties zemi valsts pierobežas joslā, un 30.pantā noteikto kārtību.

Saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantu viena fiziskā vai juridiskā persona īpašumā var iegūt līdz 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes. Uz citām zemes lietojuma kategoriju zemēm šie ierobežojumi neattiecas, piemēram, var iegādāties vairāk nekā 2000 hektārus meža. Lauksaimniecības zemes iegādei spēkā ir vēl atsevišķi nosacījumi.

Vairāk par 10 ha tikai lauksaimnieciskajai darbībai

Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.1pants nosaka, kādiem nosacījumiem jāatbilst fiziskajām personām, kuras vēlas iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Šie nosacījumi attiecas uz fiziskajām personām, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma pārsniegs 10 ha. Situācijā, kad, piemēram, fiziskās personas īpašumā nav lauksaimniecības zemes, bet tā vēlas iegādāties 6 ha lauksaimniecības zemes, likuma 28.1panta nosacījumi nebūs saistoši. Tāpat arī tad, ja personas īpašumā ir 9 ha meža un tā vēlas iegādāties 5 ha lauksaimniecības zemes, minētie nosacījumi nebūs saistoši. Savukārt, ja īpašumā ir 9 ha lauksaimniecības zemes un persona vēlas iegādāties vēl 5 ha lauksaimniecības zemes, zemes pircējam būs saistoši likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.1panta nosacījumi, jo pēc darījuma kopsummā īpašumā esošā lauksaimniecības zemes platība pārsniegs 10 ha.

Lauksaimniecības zemes iegādei fiziskai personai jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs Latvijā,

b) vismaz gadu pēdējo triju gadu laikā ir saņēmusi vienotos platības maksājumus saskaņā ar Padomes regulu (EK) Nr.73/2009 vai saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr.1307/2013, vai to ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai ir ieguvušas lauksaimniecisko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību arodizglītības programmā, profesionālās vidējās izglītības programmā vai profesionālās pilnveides izglītības programmā, apgūstot augkopības, lopkopības vai citus atbilstošus priekšmetus ne mazāk kā 160 stundu apmērā,

c) rakstveidā apliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, vai uzsāks triju gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem,

d) likuma 30.1panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienā nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā atrodas pastāvīgā dzīvesvieta.

"Lauku zemes īpašumi ir sakoptāki, salīdzinot ar situāciju pirms 1 – 2 gadiem."

Par lauksaimniecisko darbību uzskata augkopības (arī koku stādu, sēņu, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), iekšējo ūdeņu zivsaimniecības (zivju audzēšana privātajās ūdenstilpēs) un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas audzēšana un ražošana. Arī šīs produkcijas pirmapstrādi un pēcapstrādi, ja to veic saimniecībā. Par lauksaimniecisko ražošanu uzskata arī lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanu, kas sevī ietver izmitināšanas pakalpojumus, kuri sniegti lauku teritorijās vai lauku apdzīvotās vietās speciāli ierīkotās viesu izmitināšanas telpās vai citās pielāgotās telpās, kā arī ar lauku tūrismu saistītos papildu pakalpojumus, kas balstās uz vietējiem kultūras un dabas resursiem.

Lauksaimniecības zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī arī uzskatāma par lauksaimniecisko darbību.

Obligātu lauksaimnieciskās darbības veikšanas prasību likumdevējs noteica tikai attiecībā uz to lauksaimniecības zemi, kura iegādāta, sākot ar 2014.gada 1.novembri. Bet vienlīdz uz visiem lauksaimniecības zemju īpašniekiem attiecas prasība par lauksaimniecības zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, norāda Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus.

Vai noteiktie kritēriji lauksaimniecības zemes iegādei devuši rezultātu?

Kritērijus personām, kuras vēlas iegādāties lauksaimniecības zemi, noteica, lai ierobežotu tā sauktos "dīvānu zemniekus" – personas, kas iegādājas lielas zemes platības, lai vēlāk tās izdevīgi pārdotu, un zemi neizmanto lauksaimnieciskajā darbībā.

ZM pārstāve Kristīne Cinkus norāda, ka objektīvus secinājumus par to, vai nosacījumu ieviešana lauksaimniecības zemes iegādei nesusi gaidītos rezultātus, varēs izdarīt pēc Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma tirgus pārskata publiskošanas. "Tomēr kopumā Zemkopības ministrijas īstenoto zemes politiku vislabāk var novērtēt, braucot pa Latviju, visos novados bez izņēmuma redzamas pozitīvas pārmaiņas. Lauku zemes īpašumi ir sakoptāki, salīdzinot ar situāciju pirms 1–2 gadiem. Jaunākā statistika liecina, ka ar kultūraugiem aizpildītās aramzemes īpatsvars šogad, salīdzinājumā ar pērno gadu, ir pieaudzis. Kas var būt labāks par acīm saredzamu rezultātu! Pozitīvas pārmaiņas ir pamanījuši arī lauku iedzīvotāji, par to liecina labi vārdi, ko ikdienā nākas dzirdēt telefoniski.

"ZM veido koncepciju zemes ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai."

Uzskatu, ka zemes tirgus regulējums nav brīnumnūjiņa 20 Latvijas neatkarības sākuma gadus milzušas problēmas risinājumam. Un man šķiet, ka esam uz pareizā ceļa tāpēc, ka Zemkopības ministrijā esam izveidojuši veselu koncepciju zemes ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai, kas ietver sevī ne vien zemes tirgus regulējumu, bet paralēli veicamu veselu pasākumu kompleksu," skaidro K.Cinkus.

Pašvaldība jāinformē par vēlmi iegūt lauksaimniecības zemi

Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 30.1pants paredz, ka personai, kura vēlas iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi, jāiesniedz iesniegums tā novada domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā jānorāda zemes turpmākās izmantošanas mērķis, jāpievieno darījuma akts un dokumenti, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi, piemēram, dokumenti par iegūtu lauksaimniecības izglītību.

Lēmumu par piekrišanu vai atteikumu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā pieņem attiecīgā novada pašvaldības komisija. Īpašumu zemesgrāmatā var ierakstīt tikai tad, ja ir saņemta pašvaldības atļauja (izziņa).

"Lēmumu par piekrišanu vai atteikumu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā pieņem pašvaldības komisija."

Izziņa no pašvaldības nav nepieciešama fiziskajām personām, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz desmit hektārus.

Paredz soda sankcijas

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā veiks izmaiņas, kas paredzēs administratīvo sodu personai, kas pēc 2014.gada 1.novembra ir ieguvusi īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi, taču neizmanto to lauksaimnieciskajā darbībā, kā to paredz likums "Par zemes privatizāciju lauku apvidos".

ZM sagatavotie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir iesniegti valdībā izskatīšanai, pēc tam par tiem vēl lems Saeima. ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa informē: ja zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, bet gada laikā pēc šīs zemes iegādes netiek uzsākta zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā, fiziskajām personām paredzēts sods no 360 līdz 720 eiro. Savukārt, ja zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, bet triju gadu laikā pēc šīs zemes iegādes netiek uzsākta zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā, fiziskajām personām paredzēts sods no 180 līdz 360 eiro.

Personai, kura lauksaimniecības zemi īpašumā vai valdījumā ieguvusi līdz 2014.gada 1.novembrim un neuztur to labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, jau šobrīd var piemērot administratīvo sodu, kā arī uz to attiecināmi nosacījumi par paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu.

Tuvākajā laikā arī pašvaldībām būs tiesības iesaistīties zemes degradācijas novēršanā, un personām būs jārēķinās ar rekultivācijas izmaksu segšanu brīvprātīgi piespiedu kārtā, informē ZM. Līdz ar to lauksaimniecības zemes īpašniekiem, kuri zemi neapsaimnieko, situācija kļūs aizvien neizdevīgāka.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU