SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
15. martā, 2016
Lasīšanai: 10 minūtes
18
1
18
1

Sodīs par zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu lauksaimniecības zeme nonāca arī to pilsoņu īpašumā, kuriem nebija nedz zināšanu un pieredzes zemes apsaimniekošanā, nedz vēlmes nodarboties ar lauksaimniecību. Neapsaimniekojot zemi, tā aizauga un degradējās.

FOTO: Lauris Nagliņš/ LETA

Saeimā izskatīšanai nodoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kas paredzēs sodīt tās personas, kas kopš 2014.gada 1.novembra iegādāto lauksaimniecības zemi neizmanto lauksaimnieciskajā darbībā. Grozījumi attieksies uz fiziskajām personām, kuru īpašumā kopš 2014.gada novembra ir vairāk par 10 hektāriem (ha) lauksaimniecības zemes, un juridiskajām personām, kuru īpašumā ir vairāk par pieciem hektāriem zemes.
īsumā
  • Fiziskai personai, kura īpašumā iegūst vairāk nekā 10 ha lauksaimniecības zemes, un juridiskai personai, kura iegūst īpašumā vairāk nekā piecus ha lauksaimniecības zemes, jāapliecina, ka zemi izmantos lauksaimnieciskajā darbībā.
  • LAPK noteiks sodu par lauksaimniecības zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.
  • Sodam jābūt tādam, kas potenciālajam īpašniekam neradītu nodomu izdarīt pārkāpumu.
  • Zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā ir nodrošināta, ja tiek nopļauta zāle, nepieļaujot zemes aizaugšanu.

Lauksaimniecības zeme ir viens no Latvijas vērtīgākajiem resursiem. Atgūstot neatkarību, deviņdesmitajos gados lauksaimniecības zeme nonāca arī to pilsoņu īpašumā, kuriem nebija nedz zināšanu un pieredzes zemes apsaimniekošanā, nedz vēlmes nodarboties ar lauksaimniecību. Rezultātā lauki aizauga un degradējās lielas lauksaimniecībai vērtīgas zemes platības.

Pēdējos gados ar vairāku instrumentu palīdzību valsts cenšas panākt, lai aizvien lielākas zemes platības, kurām ir lauksaimniecības zemes statuss, izmantotu saskaņā ar lietošanas mērķi – zemkopībai, lopkopībai, augļkopībai utt. Mērķa sasniegšanai ieviestas lauksaimnieku atbalsta programmas, piemēram, darbojas zemes kreditēšanas programma, darbu uzsācis Latvijas Zemes fonds. Veiktas arī izmaiņas normatīvajos aktos, piemēram, paredzot lielāku nekustamā īpašuma nodokli par neapstrādātu zemi. Izdarot grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" noteikts, kādiem nosacījumiem jāatbilst personām, kuras vēlas iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ja darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma to īpašumā esošās lauksaimniecības zemes platības pārsniedz 10 ha fiziskajām personām un piecus hektārus juridiskajām personām. Attiecīgi personai rakstveidā jāapliecina, ka tā iegūto lauksaimniecības zemi apņemas izmantot lauksaimnieciskajā darbībā.

Šobrīd LAPK nav regulējuma, kas noteiktu soda sankcijas personām, kuras iegādāto lauksaimniecības zemi nesāk izmantot lauksaimnieciskajā darbībā. Saeimā iesniegti grozījumi LAPK, kas paredzēs sodu par lauksaimniecības zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā, tādējādi veicinot lauksaimniecības zemes izmantošanu atbilstoši tās lietošanas mērķim un mazinot spekulācijas ar zemi.

Ja bijusi apņemšanās, zeme jāizmanto lauksaimniecībā

Juridiskām un fiziskām personām, kuras kopš 2014.gada 1.novembra iegādājas lauksaimniecības zemi, saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.1pantu rakstveidā jāapliecina, ka zemi lauksaimnieciskajā darbībā sāks izmantot gada laikā pēc iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam. Ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, tad zemi lauksaimnieciskajā darbībā jāsāk izmantot triju gadu laikā, un tas jādara arī turpmāk. Iegādājoties lauksaimniecības zemi, pircējam ir zināms, ka, neizmantojot iegādāto zemi lauksaimnieciskajai darbībai, pašvaldība piemēros soda sankcijas.

"Pašvaldība var atbrīvot no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā."

Lauksaimnieciskā darbība ir augkopības (arī koku stādu, sēņu, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), iekšējo ūdeņu zivsaimniecības (zivju audzēšana privātajās ūdenstilpēs) un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas audzēšana un ražošana, tajā skaitā šīs produkcijas pirmapstrāde un pēcapstrāde, ja tā veikta pašā saimniecībā, kā arī lauku tūrisma pakalpojumu sniegšana un lauksaimniecības zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, teikts likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos".

LAPK paredzēto sodu varēs piemērot fiziskai personai, kuras īpašumā pēc darījuma, kas veikts pēc 2014.gada 1.novembra, būs vairāk nekā 10 hektāri lauksaimniecības zemes, un juridiskai personai, kuras īpašumā pēc darījuma, kas veikts pēc 2014.gada 1.novembra, kopumā būs vairāk nekā pieci hektāri lauksaimniecības zemes.

Sodu nepiemēros fiziskai personai, kas īpašumā ieguvusi vairāk nekā 10 hektārus lauksaimniecības zemes mantošanas ceļā un darījumu ceļā, kas veikti starp laulātajiem, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem. Nesodīs arī fizisku personu, kuras īpašumā bija vairāk nekā 10 hektāri lauksaimniecības zemes pirms 2014.gada 1.novembra, un juridisku personu, kuras īpašumā bija vairāk par pieciem hektāriem.

Par soda apmēriem nav vienprātības

Saeimā iesniegtie grozījumi LAPK paredz sodu neatkarīgi no zemes platības, kura nav tikusi izmantota lauksaimnieciskajai darbībai. Grozījumi paredz: ja lauksaimniecībā izmantojamo zemi un zemi, kurā dominējošā zemes lietošanas kategorija ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī šādu zemes īpašumu domājamās daļas lauksaimnieciskajā darbībā nesāk izmantot gada laikā pēc zemes iegādes un neizmanto arī turpmāk un zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai attiecīgajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 360 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 720 līdz 1080 eiro. Ja lauksaimniecībā izmantojamo zemi un zemi, kurā dominējošā lietošanas kategorija ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī šādu zemes īpašumu domājamās daļas lauksaimnieciskajā darbībā nesāk izmantot triju gadu laikā pēc zemes iegādes un neizmanto arī turpmāk un zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai attiecīgajā gadā nav bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 180 līdz 360 eiro, bet juridiskajām personām – no 360 līdz 720 eiro.

Saskaņā ar likumprojekta pašreizējo redakciju praksē tādu pašu sodu varētu piemērot zemes jaunajam īpašniekam, kurš lauksaimniecisko darbību nav veicis divu hektāru platībā un arī 100 hektāru platībā.

Nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas "Zemnieku Saeima" ieskatā, sodam jābūt piesaistītam neapsaimniekotās zemes platībai, rosinot soda apmērus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā noteikt uz hektāru.

"Zemnieku Saeima" norāda, ka pašreizējā likumprojekta redakcija apzināti mudinās zemes īpašniekus veikt pārkāpumus, jo tajā piedāvātie soda apmēri uz lielām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām ir niecīgi. Piemēram, juridiskai personai iegādājoties 300 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes par pirkuma vērtību 3000 eiro par hektāru (kopējā pirkuma vērtība 900 000 eiro) un neveicot uz tās lauksaimniecisko darbību, domājams, neradīsies problēmas katru gadu nomaksāt pat maksimālo sodu 1080 eiro apmērā. Ar katru gadu zemes vērtība pieaug, un pēc gadiem, pārdodot uzpirkto zemi, būs gan peļņa, gan tiks atgūta sodos samaksātā nauda.

"Lauksaimniecības zeme ir viens no Latvijas vērtīgākajiem resursiem."

Biedrība "Zemnieku Saeima" rosina LAPK noteikt: ja lauksaimniecības zemi nesāk izmantot lauksaimnieciskajā darbībā gada laikā pēc iegādes un neizmanto arī turpmāk un zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā bijusi pieteikta vienotajiem platību maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 135 līdz 180 eiro par hektāru, bet juridiskām personām - no 180 līdz 225 eiro par hektāru. Savukārt, ja lauksaimniecības zemi nesāk izmantot lauksaimnieciskajā darbībā triju gadu laikā pēc iegādes un neizmanto arī turpmāk un zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 90 līdz 135 eiro par hektāru, bet juridiskām personām - no 135 līdz 180 eiro par hektāru.

Biedrības "Zemnieku Saeima" lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons atzīmē, ka summas var šķist lielas, bet aicina ņemt vērā, ka zemes cena vidēji Latvijā ir ap 2100 eiro par hektāru, turklāt katru gadu zemes vērtība pieaug. Līdz ar to sodam jābūt tādam, kas potenciālajam īpašniekam neradītu nodomu izdarīt pārkāpumu.

Grūtībās nonākušos var arī nesodīt

Praksē var rasties dažādas situācijas. Lai arī lauksaimniekam bijuši lieli plāni un patiesa apņemšanās iegādātajā īpašumā uzsākt lauksaimniecisko darbību, kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts, piemēram, nav saņemts kredīts tehnikas iegādei. Jautājot, vai jau tā grūtībās nonākuša zemnieka sodīšana nenozīmēs arī saimniecības likvidēšanu, M.Trons mierina, ka nē. Īstenot apņemšanos izmantot zemi lauksaimnieciskajā darbībā ir samērā vienkārši, skaidro lauksaimniecības politikas eksperts: nav obligāta prasība zemi izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā, pietiek ar zāles nopļaušanu, nepieļaujot zemes aizaugšanu. Turklāt saskaņā ar LAPK 21.pantu pašvaldība var atbrīvot no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā.

Lielāks nodoklis nav uzskatāms par sodu

Jau šobrīd ar lielākiem izdevumiem jārēķinās lauksaimniecības zemes īpašniekiem, kuri savu zemi nesakopj un neapstrādā. Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.panta 1.1daļa paredz, ka ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5% apmērā apliek neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, izņemot zemi, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi.

Varētu rasties jautājums, vai būs godīgi, ka zemes īpašnieks maksās gan lielāku nekustamā īpašuma nodokli, gan vēl arī administratīvo sodu par neapstrādāto lauksaimniecības zemi. Rosināto grozījumu LAPK anotācijā norādīts, ka neapstrādātas lauksaimniecībā izmantojamās zemes aplikšana ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5% apmērā nav uzskatāma par sodu un ar likumprojekta regulējumu netiek pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU