NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
12. septembrī, 2014
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Vides aizsardzība
4
4

Metode - kontrolēta meža dedzināšana un tās lietderība

Mežu valsts reģistra dati liecina, ka pēdējos 14 gados priežu sili kopumā samazinājušies par 23 procentiem. Kontrolēta dedzināšana ir metode, kas var palīdzēt mums tik patīkamos gaišos un skrajos priežu silus saglabāt.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Šovasar Dabas aizsardzības pārvaldes Eiropas Savienības LIFE programmas ietvaros īstenoja projektu „Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā”, kas kā vienu no metodēm paredzēja pielietot kontrolētu meža dedzināšanu. Apzināta uguns pielaišana mežam izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Kamēr vieni neslēpa sašutumu par tik barbarisku rīcību, citi metodes kritizētājus sauca par neizglītotiem dabas aizsardzības jautājumos. Taču viens ir skaidrs – ja tādu metodi plānots izmantot arī citkārt, sabiedrībai ir jāpaskaidro, kas ir kontrolēta meža dedzināšana, kāda ir tās ietekme uz vidi un kā tā tiek īstenota.

Kontrolēta dedzināšana atdarina dabai raksturīgu traucējumu

Kontrolēta un uzraudzīta dedzināšana – tie ir vārdi, kas īsumā apraksta metodi, raksturo tās būtību un ļauj nošķirt no patvaļīgas dedzināšanas. Pasaules Dabas fonda direktors un Meža programmas vadītājs Jānis Rozītis, lūgts raksturot kontrolētas dedzināšanas metodi, ir lakonisks: "Kontrolētā meža dedzināšana – tā ir dedzināšana, kas veikta konkrēti izvēlētā teritorijā, konkrētā mežā."

Šāda metode tiek pielietota tikai teritorijās, kas atbilst noteiktam kritērijam – uguns tām ir dabisks traucējums. Sīkāk skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Rita Jakovļeva. Ar kontrolētu dedzināšanu speciālistu aprindās saprot mežu apsaimniekošanas metodi, ar kuras palīdzību tiek atdarināts attiecīgam meža tipam raksturīgs traucējums. Tādējādi tiek nodrošināta sauso priežu mežu ilgtspējīga pastāvēšana un atjaunošanās bez cilvēka turpmākas iejaukšanās, kā arī nodrošināta sauli mīlošo sugu dzīves vides aizsardzība un saglabāta dzīves vide no uguns atkarīgām augu, kukaiņu un dzīvnieku sugām.

Šāda apsaimniekošanas metode visplašāk tiek pielietota dabas aizsardzībai veltītās teritorijās, kurās mežu izmantošana saimnieciskām vajadzībām ir aizliegta, skaidro R.Jakovļeva. Tomēr pasaulē to bieži izmanto arī mežsaimniecībā – mežizstrādes pārpalikumu sadedzināšanai. Tā iespējams sadedzināt zarus, skujas, lapas, kuras ilgstoši un netraucēti uzkrājas meža zemsedzē. Sausā vidē šīs nobiras sadalās ļoti lēni un veido zemes virskārtu, kuras esamība savukārt veicina sausam priežu mežu tipam neraksturīgu sugu ienākšanu un esošo sugu izspiešanu no to dzīves vides. "Auglīguma paaugstināšanās dēļ šādu mežu daudzums Latvijā strauji samazinās. Piemēram, mežu valsts reģistra dati liecina, ka pēdējos 14 gados priežu sili kopumā samazinājušies par 23 procentiem," viņa stāsta.

Kā tiek veikta kontrolēta dedzināšana?

Kā atklātā zinātnieku vēstulē norāda Dr.biol. Jānis Priednieks, kontrolēta dedzināšana dabas aizsardzības nolūkos vienmēr ir ļoti rūpīgi uzraudzīts process no ugunsdrošības viedokļa. To apstiprina arī DAP pārstāve, norādot, ka kontrolētā dedzināšana vienmēr tiek saskaņota ar atbildīgajām valsts iestādēm un, izmantojot metodi, rūpīgi tiek plānots dedzināmās platības apjoms, kā arī cilvēkresursu nepieciešamība. Viena hektāra uzraudzībai vidēji nepieciešami 6-10 cilvēki.

"Pirms dedzināšanas tiek atjaunotas vai ierīkotas mineralizētās joslas uguns kontrolei, savukārt pati zemsedze tiek dedzināta 3-4 m platās slejās," par pašu procesu plašāk stāsta R.Jakovļeva. "Atkarībā no dedzināmās platības specifikas, iepriekš tiek izcirsta egļu paauga, ja tāda ir, gāzti atsevišķi lielāki koki, lai uguns ilgāk uzkavētos teritorijā un rastos kritusi, apdegusi koksne, kas ir dzīves vide no uguns atkarīgām sugām. 1 ha apsaimniekošana, izmantojot šo metodi, ilgst 2-3 stundas."

"Uguns var nest arī labumu - saglabāt mums tik patīkamos gaišos un skrajos priežu silus."

DAP pārstāve atsaucas uz pasaulē pieņemtu praksi dabas aizsardzībai paredzētās teritorijās dedzināt 40-50 gadus vecas priežu audzes. Nereti tās stādītas cilvēku rokām, un kontrolētu dedzināšanu veic, lai tuvinātu to tālāko attīstību dabiskam sausajam priežu mežam ar visiem tajā esošajiem elementiem – dažāda vecuma kokiem, atvērumiem, stāvošu un kritušu mirušo koksni.

Jāpiebilst, ka metodes īstenošanai nepieciešams ilgstošs sausums, kas meža zemsedzi izkaltē līdz pat minerālaugsnes (smilts) kārtai.

Uguns dažādā daba

Vērtējot sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi pret metodes pielietošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, J.Rozītis norāda, ka cilvēku bažas saistībā ar uguns ietekmi var saprast, jo pēdējos gados Latvijā deg daudz vietu, kā arī tiek dedzināts ļaunprātīgi. Līdz ar to sabiedrībā dominē viedoklis, ka ugunij mežā un dabā kopumā ir negatīva ietekme. Arī DAP pārstāve uzskata, ka tieši kūlas dedzināšana ir iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem izveidojies sagrozīts un izteikti negatīvs iespaids par uguns iespējamo dabu un ietekmi. "Ir svarīgi izprast, kā un kādos veidos uguns var nest arī labumu - saglabāt mums tik patīkamos gaišos un skrajos priežu silus," secina R.Jakovļeva.

Uguns ir viens no veidiem, kā nodrošināt meža ilgtspējīgu pastāvēšanu bez cilvēka iejaukšanās, dažādot mežaudzes vecumu, rodot atvērumus jaunu kociņu attīstībai un gaišas, no nobiruma un sūnām brīvas platības, kurās dzīvot sauli mīlošām augu un kukaiņu sugām.

Vides izglītība Latvijā jāattīsta

Pēc J.Rozīša domām, vides izglītība Latvijā aizvien nedaudz "pieklibo", un cilvēkiem ir raksturīgi daudzus procesus skatīt burtiski vai melnbalti. Piemēram, lielākā daļa priecājas tikai par pamanāmajām sugām, pat nezinot, kas nepieciešams, lai tās pastāvētu. Visbiežāk metode tiek kritizēta, pat neievācot informāciju, vai tiešām šīs sugas tiktu apdraudētas, ja konkrētajā biotopā tiktu veikta dedzināšana. Pasaules Dabas fonda  direktors norāda uz zināmu pretrunu sabiedrības attieksmē – kontrolēta dedzināšana tiek nosodīta, tikmēr uz kailcirtēm mežos sabiedrība "piever acis", un to pielietošana plašas un vētrainas diskusijas neizraisa.

Par kontrolētu dedzināšanu līdz šim vides nozarē nav īpaši runāts, un ir saprotams, ka Latvijas sabiedrībai tas ir kas jauns un nezināms. Tāpēc DAP ir apņēmusies mītus kliedēt un veikt sabiedrības izglītošanu attiecīgajā jautājumā. Plānots organizēt izglītojošus seminārus, veicināt diskusiju un zināšanas par mežu apsaimniekošanas metodēm, tostarp kontrolētu dedzināšanu.

Kontrolēta dedzināšana citās valstīs

Kā norāda speciālisti, Latvijā, analizējot metodes lietderību, tiek ņemta vērā arī ārvalstu pieredze. Īpaši vērā ņemama ir Zviedrijas un Somijas prakse, jo šīs valstis, tāpat kā mēs, atrodas ziemeļu skujkoku mežu zonā.   

Amerikā un Austrālijā kontrolēto dedzināšanu izmanto ugunsbīstamības mazināšanai, stāsta R.Jakovļeva. Cilvēku uzraudzīta procesa laikā tiek sadedzināti zari, krūmi, zemsedze, tādējādi mazinot intensīvu, nekontrolējamu ugunsgrēku risku. Tāpat šī metode tiek izmantota mežu atjaunošanas un bioloģiskās daudzveidības vairošanas vajadzībām. DAP izveidojusies laba sadarbība un pieredzes apmaiņa ar Somijas valsts mežu dienestu Metsahallitus, kas izstrādājis daudz materiālu par kontrolētās dedzināšanas un citām meža apsaimniekošanas metodēm.

"Uguns uztverams kā priežu mežu sanitārs, jo atbrīvo tā zemsedzi no nobirām un veido dzīves telpu gaismas prasīgiem augiem un citu organismu grupu sugām."

Arī Latvijā šī metode nav parādījusies tikai šogad. Saskaņā ar ekspertu teikto pirmo reizi kontrolēta dedzināšana izmantota Mežolē 1998.gadā Valsts mežu dienesta un Pasaules Dabas fonda kopprojekta "Privatizācija un nenoplicinoša mežsaimniecība" ietvaros. Toreiz kontrolēti dedzināta zemsedze 55 gadus vecā priežu audzē 0,25 ha apjomā.

Kontrolēta dedzināšana un likums

Kontrolētās meža zemsedzes dedzināšanas metodes izmantošanu Latvijā regulē MK noteikumi Nr.325 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu mežā". Atbilstoši šo noteikumu 5.punktam meža kontrolēto dedzināšanu atjaunojamā īpaši aizsargājamā biotopā vai īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes teritorijā var veikt, ja meža kontrolētai dedzināšanai paredzētajā teritorijā ir konstatētas sugas vai pazīmes, kas raksturo īpaši aizsargājamos biotopus, – vecs vai dabisks boreālais mežs vai skujkoku mežs uz osveida reljefa formām. Tāpat meža kontrolēto dedzināšanu noteikumi pieļauj veikt, ja teritorijā ar zinātnisko pētījumu vai vides monitoringa datiem ir pierādāmas īpaši aizsargājamā biotopa pazīmes vai tādas īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes pastāvēšana, kura ir izzudusi, platībai apmežojoties vai mainoties citiem vides apstākļiem. Meža kontrolētā dedzināšana ir aizliegta pilsētu un ciemu teritorijās.

Tādējādi var uzskatīt, ka izvēlētā Gaujas nacionālā parka teritorija ir atbilstoša vieta, kur kontrolēto mežu dedzināšanu var veikt.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU