AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
07. augustā, 2012
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
4
4

Valsts prezidenta darbība likumdošanas jomā

Latvijas Valsts prezidenta pilnvaras, pienākumi un tiesības ir noteiktas Latvijas Republikas Satversmē.

LV portāla infografika

Mūsu valsts konstitūcijā noteikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika un suverēnā vara tajā pieder tautai. Vispārējās vēlēšanās tauta ievēlē savus priekšstāvjus – Saeimu, savukārt Saeimā ievēlē Valsts prezidentu. Sabiedrībā nereti izskanējušie pieņēmumi, ka Latvijas Valsts prezidents tādējādi galvenokārt ir reprezentatīva persona, nav korekti, jo prezidenta amats ir saistīts ar ļoti plašu dažādu pienākumu un pilnvaru pildīšanu, kā arī piešķirto tiesību īstenošanu. Visi pienākumi, pilnvaras un tiesības, kuras prezidents īsteno, realizē un ievēro, ir noteiktas Latvijas Republikas Satversmē. Atsevišķas no tām precizētas un izvērstas arī citu likumu līmenī.
Šajā skaidrojumā par to, kādas ir Valsts prezidenta pilnvaras un darbības valsts normatīvā regulējuma jeb likumdošanas jomā un ir saistītas ar Saeimas pieņemto likumu izsludināšanu, to atdošanu otrreizējai caurlūkošanai, paša Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvām un pilnvarām sasaukt Saeimas sēdes.
īsumā

Valsts prezidentam likumdošanas jomā ir šādas pilnvaras, pienākumi un tiesības:

  • likumu izsludināšana;
  • likumu nosūtīšana otrreizējai caurlūkošanai;
  • likumdošanas iniciatīva;
  • vēstuļu sūtīšana Saeimai un Ministru kabinetam par būtiskiem likumdošanas jautājumiem;
  • Saeimas sēžu sasaukšana. 

Kā vēsta Latvijas Valsts prezidenta mājaslapā sniegtā informācija, Valsts prezidents likumdošanas jomā veic vairākas darbības, piemēram, izsludina likumus, nodod tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, izmanto likumdošanas iniciatīvas, sūta vēstules Saeimai un Ministru kabinetam (MK) par būtiskiem likumdošanas jautājumiem un ir tiesīgs sasaukt un vadīt Saeimas un ārkārtas MK sēdes. Jāpiebilst, ka ārkārtas MK sēdes valsts prezidenti sasauc reti, jo svarīgākos jautājumus risina sadarbībā ar Ministru prezidentu.

Satversme noteic, ka Valsts prezidents ir politiski neitrāls un politisko atbildību par savu darbību nenes, tomēr prezidents politiskos procesus var ietekmēt ar Satversmē tam piešķirtajām pilnvarām, pienākumiem un tiesībām.

Likumu izsludināšana

Procesuālā kārtība paredz, ka visi likumi, Saeimas lēmumi, Prezidenta izdotie tiesību akti, kā arī MK pieņemtie tiesību akti ir jāizsludina, jo tikai pēc izsludināšanas tie var stāties spēkā.

Pēc apstiprināšanas Saeimā visi likumi tiek nosūtīti Valsts prezidentam, kas tos caurskata un izsludina Satversmē noteiktā kārtībā. Saskaņā ar 2012.gada 31.maija likumu "Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums" tie tiek izsludināti, tos publicējot Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Publikācija "Latvijas Vēstnesī" ir oficiālā publikācija. Likumi tiek izsludināti ar šādu tekstu: "Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: (likuma teksts)."

"Valsts prezidents ir politiski neitrāls un politisko atbildību par savu darbību nenes."

Izsludināšana ir jāveic ne agrāk kā desmitajā dienā un ne vēlāk kā 21.dienā pēc likuma pieņemšanas. Likums stājas spēkā 14.dienā pēc izsludināšanas, ja vien tajā nav noteikts cits termiņš.  

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, pildot Valsts prezidenta amata pienākumus (no 2011.gada jūlija līdz šā gada jūlijam), ir izsludinājis 188 likumus.

Ir gadījumi, kad prezidents likumus neizsludina, bet to viņa vietā dara Saeimas priekšsēdētājs. Satversmes 52.pantā ir minēts, ka gadījumos, kad Valsts prezidents atrodas ārpus valsts robežām vai citādi ir aizkavēts pildīt savus amata pienākumus, ir atsaukts pirms amata termiņa beigām vai miris, prezidenta vietu pilda Saeimas priekšsēdētājs. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja Valsts prezidents Andris Bērziņš ir devies ārvalstu vizītē un līdz ar to nevar izsludināt likumus, tad viņa vietā to dara Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Likumu publicēšanas apturēšana

Valsts prezidentam ir tiesības ne tikai izsludināt likumus, bet arī tiesības apturēt to publicēšanu. Satversmes 72.pants teikts, ka "prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa (vismaz 34 deputāti) Saeimas locekļu". Apturētais likums, ja to pieprasa viena desmitā daļa vēlētāju, tad ir nododams tautas nobalsošanai.

Pirms tautas nobalsošanas sarīkošanas Centrālā vēlēšanu komisija rīko parakstu vākšanu, lai pārliecinātos, ka vismaz viena desmitā daļa vēlētāju piekrīt un atbalsta prezidenta lēmumu. Ja parakstu vākšanā tiek savākti vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu (aptuveni 150 000), tautas nobalsošana ir notikusi.

Savukārt, ja parakstu vākšanā netiek savākts pietiekams parakstu skaits, tad tautas nobalsošana rīkota netiek. Piemēram, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga apturēja likumu publicēšanu 2007.gadā un nodeva tautas nobalsošanai grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Toreiz referendumā pilsoņi atbalstīja Valsts prezidentes ierosinājumu grozījumus likumos neapstiprināt.

Tautas nobalsošana nenorisinās, ja Saeima atkārtoti balso par konkrēto apturēto likumu un par tā pieņemšanu balso ne mazāk kā trīs ceturtdaļas jeb 75 deputāti.

Otrreizējā caurlūkošana

Līdztekus likumu publikācijas apturēšanai prezidents var arī nosūtīt konkrēto likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, tādējādi izmantojot savas veto tiesības. Desmit dienu laikā pēc likuma pieņemšanas Saeimā prezidents ir tiesīgs iesniegt Saeimas priekšsēdētājam motivētu rakstu un prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Gadījumā ja Saeima konkrēto likumu bez jebkādām izmaiņām pieņem atkārtoti, vēlreiz to caurlūkošanai nosūtīt nevar. Savukārt, ja Saeima likumā veic kādas izmaiņas, tad prezidentam ir tiesības šo likumu atkārtoti atdot Saeimā.

"Valsts prezidentam ir tiesības ne tikai izsludināt likumus, bet arī apturēt to publicēšanu."

Likumprojektiem, kuriem Saeima ar vismaz divu trešdaļu balsu vairākumu ir noteikusi steidzamību, Valsts prezidents nevar prasīt otrreizēju caurlūkošanu un tos nevar nodot tautas nobalsošanai.

Valsts prezidents Andris Bērziņš savas darbības laikā otrreizējai caurskatīšanai ir nodevis četrus likumus – likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (divi grozījumi), "Grozījumi Civilprocesa likumā" un "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā".

Likumdošanas iniciatīvas

Satversme prezidentam dod vairākas patstāvīgas tiesības likumdošanas iniciatīvu iesniegšanai. Satversmes 65.pants paredz iespējas iesniegt pilnībā sagatavotu un noformētu likumprojektu, bet Satversmes 47.pants – likuma ierosinājumu, kur izklāstīta nepieciešamība, bet nav ietverti precīzi tiesību normu formulējumi. Arī Saeimas kārtības ruļļa 95.pants nosaka tiesības Valsts prezidentam arī likumprojekta izskatīšanas laikā otrajā un trešajā lasījumā iesniegt priekšlikumus (izteikt, aizstāt, papildināt).

Līdztekus tam gadījumos, kad Saeimā vai Ministru kabinetā tiek izskatīti būtiski likumdošanas jautājumi, Valsts prezidents raksta vēstules, kurās pauž savu viedokli par attiecīgo jautājumu.

"Prezidents var nosūtīt konkrēto likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā."

Attīstības plānošanas sistēmas likuma 10.pants ļauj Valsts prezidentam lūgt paust MK pozīciju kādā attīstības jautājumā. Valsts prezidents Andris Bērziņš to lūdzis veikt saistībā ar reģionālās politikas jautājumiem. Šobrīd gan šīs likumdošanas iespējas vēl pilnībā nav attīstītas un praksē līdz šim ir maz izmantotas.

Valsts prezidenta mājaslapā ievietotā informācija vēsta, ka eksprezidents Valdis Zatlers savas darbības laikā likuma ierosināšanas tiesības izmantojis 14 reizes. Savukārt Andris Bērziņš likuma ierosināšanas tiesības pagaidām ir izmantojis sešas reizes.

Saeimas sēžu sasaukšana

Saeimas kārtības rullī ir teikts, ka Saeimas Prezidijs sasauc ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta vai ne mazāk kā vienas trešdaļas Saeimas deputātu prasības.

Satversmes 49.pants paredz, ka gadījumā, ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Valsts prezidents ir tiesīgs pats sasaukt Saeimas sēdi, nevis prasīt tās sasaukšanu Saeimas Prezidijam. Šādās reizēs prezidents arī nosaka Saeimas sēžu darba kārtību.

Kā zināms, 2011.gada 28.maijā Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu. Tautas nobalsošana šajā jautājumā norisinājās 23.jūlijā, un tautas vairākums lēma, ka Saeima ir jāatlaiž. Tomēr līdz 11.Saeimas sanākšanai 10.Saeima turpināja darbu. Jaunievēlētais prezidents Andris Bērziņš laikā, kamēr darbu nebija sākusi nākamā Saeima, sasauca četras ārkārtas sēdes, no kurām viena notika ārkārtas sesijā.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU