SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
08. februārī, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
12
12

Tiesību aktu ceļš Ministru kabinetā

FOTO: LV portāla infografika

Ikviens tiesību akts ir juridisks dokuments, kas ir verbāli vai dokumentāri noformēta tautas gribas izpausme. Tiesību aktu projektiem ir četras stadijas – projektu izstrāde, izsludināšana, saskaņošana un izskatīšana. Savukārt tiesību aktu projektu apriti valdībā var iedalīt trijos posmos: pirmā ir Valsts sekretāru sanāksme, otrā – Ministru kabineta komitejas sēde, un tālāk seko Ministru kabineta sēde. Ne visi tiesību aktu projekti iziet visas stadijas un posmus. LV portāls skaidro tiesību aktu projektu ceļu Ministru kabinetā.

Tiesību aktu projektu izstrāde

Pirmā stadija, kas ir pamatā ikvienam tiesību aktu projektam, ir tā izstrāde. Šo stadiju regulē 2009.gada 3.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi". Minētie noteikumi nosaka svarīgas juridiskās tehnikas prasības, kas jāievēro, sagatavojot normatīvo aktu projektus.

Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītājas vietniece Solveiga Līce skaidro, ka minētie noteikumi ir galvenais dokuments, pēc kura ir jāvadās, izstrādājot tiesību aktu projektus – tajos ir pateikta minimālā programma un galvenais, kam ir jābūt pilnīgi visos tiesību aktu projektos.

Ministru kabineta (MK) kārtības ruļļa 72.pants nosaka, ka izstrādātos tiesību aktu projektus ministrija piesaka izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē (VSS). "Uz VSS projektu izskatīšanai ir tiesīgs iesniegt valsts sekretārs, uz MK komiteju (MKK) un MK – MK loceklis. Atsaukt projektu jebkurā stadijā var MK loceklis, savukārt valsts sekretārs – tikai no VSS stadijas," norāda S.Līce.

Ņemot vērā, ka projektus ir tiesīgi iesniegt valsts sekretāri (uz VSS) un MK locekļi (uz MKK, MK), sabiedrības pārstāvji vai nevalstiskās organizācijas (NVO) savas idejas un priekšlikumus kāda tiesību akta ierosināšanai vai grozīšanai var iesniegt attiecīgajā ministrijā, lai tā izskata konkrēto priekšlikumu. Bet tas nenozīmē, ka sabiedrības pārstāvis vai NVO nevar iesaistīties kādā no tiesību aktu projektu stadijām. "Pamatojoties uz Iesniegumu likumu, sabiedrība var iesaistīties jebkurā tiesību aktu projektu stadijā," skaidro Solvita Līce.

Tiesību aktu projektu sākotnējās ietekmes izvērtēšana

Ikvienam tiesību aktu projektam jau tā izstrādes stadijā ir jāveido tiesību aktu projektu sākotnējās ietekmes izvērtējumu jeb anotāciju, jo ar tās palīdzību tiek skaidrots, kāpēc konkrētais tiesību aktu projekts ir nepieciešams un parāda tā būtību.

Kārtība, kādā jāsagatavo anotācija, ir noteikta MK 2009.gada 15.decembra instrukcijā Nr.19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība". Instrukcijā ir noteikts, ka anotācijas uzdevums ir informēt lēmuma pieņēmējus un ieinteresētās puses par sekām un ietekmi, ko radīs projekts.

Valsts kancelejas pārstāve uzsver, ka anotācija sniedz diezgan būtisku informāciju par tiesību aktu projektu un palīdz tālākā lēmumu pieņemšanā izvērtēt, kāds slogs gulsies uz vairākām jomām, piemēram, sabiedrību un valsts budžetu.

Tiesību aktu projektu izsludināšana

MK 2009.gada 7.aprīļa noteikumi Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" regulē atlikušās trīs tiesību akta projekta stadijas – izsludināšana, saskaņošana un izskatīšana.

Visu dokumentu aprite MK sākas ar to izsludināšanu VSS, kur tie tiek izskatīti un izsludināti. Lai tiesību aktu projekti tiktu izskatīti iknedēļas VSS sanāksmē, kas parasti notiek ceturtdienās, ministrijām tie jāpiesaka izsludināšanai līdz otrdienas pusdienlaikam. Svarīgi ir atzīmēt, ka kopš 2008.gada MK darbojas tiešsaistes sistēma – Dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēma (DAUKS), kas veic MK un Valsts kancelejas dokumentu savstarpēju apriti, kā arī sistēmā norisinās dokumentu uzskaite, reģistrācija un kontrole.

No 2010.gada, izmantojot sistēmu DAUKS, ir ieviesta visu projektu iesniegšana elektroniski. DAUKS sistēmā ministrijas virtuāli iesniedz projektus, aizpildot konkrēto formulu. Šajā formulā ministrijām ir jānorāda tās ministrijas un NVO, kurām ir nepieciešams sniegt atzinumus par konkrēto tiesību aktu projektu. Ikviens tiesību akta projekts ir jāsaskaņo ar Finanšu un Tieslietu ministriju.

"Ikviens tiesību akts ir juridisks dokuments, kas ir verbāli vai dokumentāri noformēta tautas gribas izpausme."

Solveiga Līce norāda, ka VSS darba kārtība sastāv no trijiem lieliem blokiem:

1)      Pieteikto tiesību aktu projektu izsludināšana. VSS sēdē izsludinātajiem tiesību aktu projektiem tiek noteikts divu nedēļu atzinumu sniegšanas termiņš (sāk skaitīt ar pirmdienu). Šajā laikā visi atzinumi, kurus sniedz iebildumu un priekšlikumu veidā, jāiesniedz atbildīgajai ministrijai, kura pēc termiņa beigām apkopo atzinumos norādīto un precizē projektu. Nepieciešamības gadījumā tiek rīkota saskaņošanas sanāksme. Ja sanāksmē visas iesaistītās puses savā starpā vienojas, tad tiesību aktu projekts tiek gatavots izskatīšanai MK sēdē. Nevienošanās gadījumā tiesību akta projektu izskata VSS, savukārt nesaskaņotie attīstības plānošanas projekti dodas uz MKK.

2)      Nesaskaņoto tiesību aktu projektu izskatīšana. Ja VSS nevienojas par celtajiem iebildumiem, tad tiesību akta projektu iesniedz MK komitejā, lai turpinātu saskaņošanu jau ministru līmenī. Panākot MK komitejas sēdē projekta saskaņojumu, tas tālāk tiek iesniegts uz MK sēdi. Nesaskaņošanas gadījumā tiesību akta projekts nonāk atpakaļ pie tā izstrādātāja uz papildu saskaņošanu, precizēšanu vai pārstrādāšanu.

3)      Tiesību aktu projektu atsaukšana. Ja ministrija izsludināto projektu sešu mēnešu laikā nevirza izskatīšanai MK noteiktajā kārtībā (uz VSS, MK komiteju vai MK), tad tas tiek iekļauts VSS atsaucamo projektu sarakstā. Ja tiesību akta projekts tiek atsaukts, tad tas vēlreiz ir jāpiesaka VSS uz atkārtotu projekta izsludināšanu. 

Valsts sekretāru sanāksmē var neizsludināt

"VSS ir kā viens centrālais forums, kurā institūcijas savstarpēji vienojas par to, ar ko konkrētais tiesību akta projekts ir jāsaskaņo. Tas ir galvenais mērķis izsludināšanai VSS," norāda S.Līce.

"Visu dokumentu aprite MK sākās ar to izsludināšanu Valsts sekretāru sanāksmē."

MK kārtības ruļļa 73.pantā minēti gadījumi, kad tiesību aktu projektus nav nepieciešams izsludināt VSS. Tur ir teikts, ka VSS nav nepieciešams izsludināt MK sēdes protokollēmuma projektu par Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ministrijai vai citai institūcijai dotā uzdevuma izpildi; MK noteikumus par kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas dokumentos norādītās ES fondu aktivitātes, kā arī vairākus MK rīkojuma projektus par:

  • MK rīkojumā ministrijai vai citai institūcijai dotā uzdevuma izpildes termiņa pagarinājumu;
  • Amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, amatpersonu iecelšanu amatā, pārcelšanu citā amatā vai atbrīvošanu no amata, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu un amatpersonu amatu savienošanu;
  • Pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā vai pilsonības atjaunošanu;
  • MK Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu un par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā;
  • Konsultatīvo padomju, komisiju vai darba grupu izveidi;
  • Personas izdošanu ārvalstij;
  • Amatpersonu dalību starptautiskajās misijās un operācijās;
  • Finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

VSS var netikt izsludināti tie tiesību aktu projekti, kas atzīti par MK lietu. Tas tiek darīts izņēmumu gadījumos, ja saistībā ar valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos jautājumu ir nepieciešams risināt nekavējoties. To, vai konkrētais tiesību akta projekts tiek pasludināts par MK lietu, lemj Ministru prezidents.

Tiesību aktu projektu saskaņošana

MK komitejas funkcijas ietvaros ir izskatīt visus tos tiesību aktu projektus, kas nav saskaņoti starp institūcijām vai nav panākta vienošanās par iebildumiem VSS; kā arī izskatīt tos projektus, kuri novirzīti izskatīšanai uz komiteju.

"MK sēdē akceptētos tiesību aktu projektus publicē oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, bet MK atbalstītos likumprojektus – iesniedz Saeimā."

MK mājaslapā ievietotā informācija vēsta, ka MK komitejas sēdes parasti norisinās pirmdienās un tajās par katru izskatāmo dokumenta projektu diskutē pēc būtības, vispusīgi izskata, apspriež nesaskaņotos iebildumus, izvērtē sasniedzamo rezultātu, kā arī novērš neprecizitātes. Līdz ar to projekti, kas atbalstīti MK komitejas sēdē, MK sēdē parasti tiek pieņemti bez atkārtotas apspriešanas.

Tiesību aktu projektu izskatīšana

Pēdējais posms dokumentu apritē valdībā ir to izskatīšana MK sēdē, kur tiek pieņemti lēmumi par tiesību aktu projektu akceptēšanu. Sēdes laikā tiek izskatīti un pieņemti tiesību aktu projekti, par kuriem panākta vienošanās saskaņošanas procesā. MK sēdē arī izskata un apstiprina tehniskos projektus un izskata tos projektus, kas iesniegti kā MK lieta. MK sēdē akceptētos tiesību aktu projektus publicē oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet MK atbalstītos likumprojektus – iesniedz Saeimā.

Tehniskie projekti

Atšķirībā no citiem tiesību aktu projektiem MK, tehniskajiem projektiem tiek piemērots nedaudz īsāks ceļš. Lai tiesību akta projektu atzītu par tehnisko projektu, tam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem:

  1. Nav ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem;
  2. Ieviešana nerada papildu izmaksas vai administratīvo slogu sabiedrībai vai kādai sabiedrības grupai;
  3. Neskar administratīvo procesu, valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu un cilvēka pamattiesību jautājumus;
  4. Izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasību ieviešanu vai Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu izpildi, un satur konkrētas tehniskas un drošības prasības, tehniskās specifikācijas, dokumentu paraugus, sistematizētus objektu sarakstus vai nomenklatūras kodus statistiskajām vajadzībām;
  5. Izstrādāts, lai normatīvajos aktos aizstātu vai svītrotu valsts institūcijas nosaukumu, ja lēmums par attiecīgo institūciju (piemēram, tās reorganizāciju) pēc būtības ir jau pieņemts, kā arī lai grozītu likuma nosaukumu;
  6. Izstrādāts, lai atzītu tiesību aktu par spēku zaudējušu.

Par to, vai tiesību aktu projektu atzīst par tehnisko projektu, lemj VSS. Sēdē tiek skatīts, vai projektam piemērot īso kārtību saskaņošanai, kas ir viena nedēļa, kuras laikā institūcijas var sniegt iebildumus par to, ka konkrētais projekts nav tehnisks. Šo nedēļu dēvē arī par noklusējuma saskaņošanu. Gadījumos kad nedēļas laikā neviens atzinums nav saņemts, ministrija sagatavo tehnisko projektu izskatīšanai MK sēdē.

Ikviena tiesību akta projekta izstrādei var sekot līdzi MK mājaslapā sadaļā "Tiesību aktu projekti".
Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU