Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts izskatīts vienā vai divos lasījumos, par tā tālāko virzību lemj nākamā Saeima.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Katram likumam, pirms tas stājas spēkā, ir jāiziet cauri vairākām stadijām:
Tas ir pietiekami ilgs process, kurā sākotnējā ideja un tās aktualitāte var krietni mainīties un tikt labota. Sarežģītu un apjomīgu likumu izstrāde var prasīt vairākus gadus, jo jālīdzsvaro iesaistīto institūciju un sabiedrības pārstāvju intereses, kā arī jāpārbauda, kā jaunā iecere iekļaujas visā tiesību sistēmā, vai nerodas pretrunas ar citiem normatīviem aktiem un, ja problēmas ir, kā tās novēršamas. Tāpēc, kad likumprojekts nonācis Saeimā, ne vienmēr tā izskatīšanas procedūra rit raiti, un viena Saeimas sasaukuma laikā kādu ieceri pabeigt var arī neizdoties.
Taču, kā skaidro konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, jaunievēlētam parlamentam automātiski iepriekšējo politiķu iesāktie, bet nepabeigtie darbi nav saistoši: "Parlamenta darbu ir ierasts organizēt sesijās un konkrētā parlamenta pilnvaru termiņos. Parasti šiem apstākļiem ir juridiska nozīme arī dokumentu apritē vai kādu lēmumu pieņemšanā. Un viens no tiem ir jaunievēlētā parlamenta neatņemamas tiesības pašam noteikt savu darba kārtību." Praktiski tas nozīmē – ja jaunais Saeimas sasaukums nesaskatīs iesākta likumprojekta lietderību, tā tālākā izskatīšana var tikt apturēta.
Vai likumprojekta izskatīšana turpināma, lemj nākamā Saeima
Iesākto, bet nepabeigto likumprojektu liktenis, mainoties Saeimas sasaukumam, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.panta otro daļu ir jaunievēlēto tautas priekšstāvju ziņā. Ja likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaras laikā nav pabeigta, bet tas ir izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana turpināma vai ne.
Kad darbu uzsāks jaunievēlētie deputāti, Saeimas dokumentu nodaļa sagatavos to likumprojektu sarakstu, uz kuriem attiecas Saeimas kārtības ruļļa 39.pants, skaidro Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienesta vadītājs Juris Vigulis. Proti, tie ir visi likumprojekti, kas pieņemti pirmajā vai otrajā lasījumā.
Tālākais ir jaunievēlētās Saeimas deputātu rokās. Saeimas kārtības rullis noteic - ja Saeima nolemj likumprojekta izskatīšanu turpināt, tā nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Pie tam šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodotais likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.
"Parlamentam automātiski nav saistoši iepriekšējo politiķu iesāktie, bet nepabeigtie darbi."
"Jaunā Saeima visus pārņemtos likumprojektus skatīs, sākot ar pirmo lasījumu, taču priekšlikumi, kas jau tikuši apstiprināti iepriekšējā Saeimā, tiks saglabāti" uzsver J.Vigulis. Piemēram, ja likumprojekts iepriekšējā Saeimā ir ticis pieņemts pirmajā lasījumā un nākamā Saeima lemj darbu pie normatīvā akta projekta turpināt, tad nekas būtiski nemainās, skaidro Saeimas Preses dienesta vadītājs. Ja iepriekšējā Saeima likumprojektu paspējusi pieņemt otrajā lasījumā, virzot tā izskatīšanu nākamā sasaukumā, jaunievēlētais parlaments tā izskatīšanas procedūru uzsāks ar pirmo lasījumu, bet iepriekšējās Saeimas pieņemtie priekšlikumi, kas tapuši otrajā lasījumā, tiks saglabāti.
Taču, ja iepriekšējā Saeima pēc attiecīgā likumprojekta pieņemšanas otrā lasījumā izstrādājusi papildu priekšlikumus trešajam lasījumam, tie jaunajā sasaukumā vairs vērā ņemti netiks. Saglabājami ir tikai priekšlikumi, kas saņēmuši atbalstu Saeimas balsojumā.
Lai gan likumprojekta izskatīšanas process nav ātrs un pie apjomīgākiem dokumentiem Saeima var strādāt vairākus gadus, būtiski atzīmēt, ka ilglaicīgi nepieņemti likumprojekti nevar ceļot no viena Saeimas sasaukuma uz otru bezgalīgi. Saeimas kārtības ruļļa 39.panta trešā daļa paredz, ka esošā Saeima var lemt tikai par iepriekšējai Saeimai iesniegta likumprojekta izskatīšanas turpināšanu.
Pēc E.Pastara domām, tas ir labs veids, kā likumdošanas procesa dokumentu projektus uzturēt aktuālus. "Ja jau likumprojekts nav guvis virzību divās Saeimās, kāpēc lai tas pārietu uz trešo Saeimu?" retoriski jautā konstitucionālo tiesību eksperts.
Nekvalitatīvi likumprojekti atsijājas
Faktiski šāda kārtība paredz, ka atsevišķus iesāktos likumprojektus nākamā Saeima var arī neuzskatīt par pietiekami aktuāliem un to tālāko izskatīšanu neatbalstīt. No vienas puses – varētu domāt, ka tādējādi likumprojektu izstrādātāju un Saeimas komisiju pūliņi izrādījušies velti, taču, no otras puses, šāda likumprojektu vētīšana ļauj atsijāt graudus no pelavām.
Nav noslēpums, ka ne visi likumprojekti izstrādāti kvalitatīvi un to iesniedzēju motivācija ir pretrunīga, uzskata Saeimas deputāts un Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Andrejs Judins. Tāpēc, viņaprāt, ir labi, ka Saeima, uzsākot darbu, izvērtēs katru likumprojektu un izlems, vai ir lietderīgi turpināt pie tā strādāt.
"Esošā Saeima var lemt tikai par iepriekšējai Saeimai iesniegta likumprojekta izskatīšanas turpināšanu."
Jāņem vērā, ka pēc vēlēšanām likumprojekta iesniedzēju amatu pilnvaru laiks būs beidzies. Protams, daudzus deputātus pārvēlē arī nākamajā sasaukumā, bet ne visus. Deputāti ir mainījušies, pirmajā Saeimas sēdē formāli pilnvaras noliek arī Ministru kabinets, tādējādi, lai turpinātu darbu pie būtiskām politiskām iniciatīvām, ko iepriekšējā pilnvaras zaudējusī Saeima nav paguvusi saskaņot, izskatīt un pieņemt, kādam ar "jaunajām politiskajām pilnvarām" ir jāiestājas par tās turpināšanu, norāda E.Pastars.
Pēc A.Judina domām, šāda kārtība ir pareiza un loģiska. Jāņem vērā, ka jaunā Saeimas sasaukumā tautu var pārstāvēt ne tikai citi deputāti, bet jauni politiskie spēki, kuriem ir savas politiskās programmas, vēlētājiem dotie solījumi, kas, protams, var nesakrist ar iepriekšējās Saeimas paveikto atsevišķu likumprojektu izskatīšanā. "Tāpēc jaunā Saeima lemj, vai pie konkrēta likumprojekta ir vērts turpināt strādāt, un, ja tas tiek atbalstīts, jaunie deputāti ar attiecīgo projektu strādā, sākot no pirmā lasījuma."
"Atsijāšanas process balstās uz aktualitātes izvērtējumu, kur būtisks ir jaunā Ministru kabineta un jaunievēlēto deputātu politiskais vērtējums," stāsta E.Pastars. "Tikai viņi ir tiesīgi noteikt parlamenta darba kārtību," vēlreiz uzsver konstitucionālo tiesību eksperts. Taču salīdzinājumam viņš piemin Ministru kabineta tiesību aktu virzību, ko valdības maiņa neietekmē. "Tā ir izpildvaras darba specifika – jaunais ministrs jebkuru jautājumu var atsaukt vai mainīt ļoti vienkāršā procedūrā, kurā nav jāsabalansē pozīcijas un opozīcijas tiesības," skaidro E.Pastars.
