SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
24. februārī, 2012
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Invaliditāte
2
2

Pagaidu tiesiskais regulējums saistībā ar rīcībspēju

Garā slimi cilvēki Latvijā ir, un viņiem var rasties nepieciešamība pēc palīdzības kaut vai aizgādnības veidā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Kopš 1.janvāra saistībā ar personas atzīšanu par rīcībnespējīgu vai rīcībspējīgu vai rīcībspējas ierobežošanu ir radusies sarežģīta situācija. Jo saskaņā ar Satversmes tiesas 2010.gada 27.decembrī pieņemto spriedumu no šā gada vairs nav spēkā divi Civillikuma panti, kuri noteica rīcībspējas tiesisko regulējumu mūsu valstī un kurus tiesa atzinusi par neatbilstošiem Satversmei.

Saeimā patlaban izskatīšanai otrajā lasījumā tiek gatavoti trīs likumprojekti: grozījumi Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā. To mērķis ir radīt gluži jaunu rīcībspējas institūta tiesisko regulējumu. Tā nepieciešamību nosaka ne tikai Satversmes tiesas spriedums, bet arī dokumenti, uz kuriem spriedums lielā mērā balstīts.

Tie ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006.gada 13.decembra Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācija "Par principiem attiecībā uz rīcībnespējīgu personu tiesību aizsardzību", Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi šajā jomā un citi. Regulējums ir ļoti sarežģīts, tas paredz gluži jaunu attieksmi un risinājumus saistībā ar cilvēka rīcībspējas ierobežošanu (un nekad vairs atņemšanu visā pilnībā), skar ļoti plašu iesaistīto personu loku, tādēļ arī jauno likumu izstrāde un pieņemšana ir aizkavējusies.

Pagaidu risinājums skar trīs pieteikumu kategorijas

Lai nenonāktu bezizejas situācijā (jo garā slimi cilvēki Latvijā joprojām ir, viņu skaits var papildināties, un tiem var rasties nepieciešamība pēc palīdzības kaut vai aizgādnības veidā) rīcībspējas jautājumu tiesiskajā nodrošināšanā, tika rasts pagaidu risinājums. Saeima steidzamības kārtībā 2.februārī pieņēma likumu "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību", un tas stājās spēkā 13.februārī.

Minētais likums izstrādāts, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006.gada 13.decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kas Latvijā apstiprināta ar likumu "Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām", kā arī jau minēto Satversmes tiesas spriedumu.

Konvencija noteic, ka personām ar invaliditāti, tāpat kā citām personām, ir rīcībspēja visās dzīves jomās, un uzliek dalībvalstīm pienākumu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbalsta pieejamību, kas personām ar invaliditāti varētu būt nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. Minētajā dokumentā arī teikts: veicot ar rīcībspējas īstenošanu saistītos pasākumus, ir jāievēro attiecīgās personas tiesības, griba un izvēle, nepieļaujot interešu konfliktus un ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu. Šie pasākumi ir samērīgi un atbilstoši konkrētās personas apstākļiem, tos piemēro iespējami īsāku laiku un regulāri pārbauda kompetenta, neatkarīga un objektīva iestāde vai tiesas instance.

"Saeimā patlaban izskatīšanai otrajā lasījumā tiek gatavoti trīs likumprojekti: grozījumi Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā."

Personām ar invaliditāti ir jānodrošina vienlīdzīgas tiesības iegūt īpašumu vai to mantot, kontrolēt savas finanšu lietas un vienlīdzīgi izmantot banku aizdevumus, hipotekāros kredītus un citus finanšu kreditēšanas veidus, un nav pieļaujams, ka personām ar invaliditāti tiktu patvaļīgi atņemts to īpašums.

Jaunais likums palīdz risināt pagaidu situāciju līdz iepriekš minēto likumprojektu kopuma spēkā stāšanās brīdim, un pagaidu tiesiskais regulējums attiecas uz trim pieteikumu kategorijām – pagaidu aizgādnības nodibināšanu garā slimai vai plānprātīgai personai, personas atzīšanu par rīcībnespējīgu vai rīcībspējīgu.

Pagaidu aizgādnību var nodibināt personai, kura savas veselības dēļ nespēj saprast savu rīcību un to vadīt. Tādējādi attiecīgās personas intereses tiek aizsargātas, jo tās pārstāvība un interešu aizsardzība ir nodrošināta caur pagaidu aizgādņa institūtu.

Var atjaunot rīcībspēju, var iecelt aizgādni

Likums noteic, ka tiesai līdz likumprojektu kopuma spēkā stāšanās brīdim ir jāaptur tiesvedība attiecībā uz pieteikumiem, kuri iesniegti līdz 2012.gada 13.februārim par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu vai rīcībspējīgu. Tomēr jaunā likuma 26.pantā norādīts: "Ja uz pierādījumu pamata tiesa konstatē, ka persona izprot savas darbības nozīmi, spēj patstāvīgi īstenot savas tiesības, veikt savus pienākumus un nodrošināt savu interešu aizsardzību, tiesa taisa spriedumu par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un izbeidz aizgādnību. Tiesa nosūta spriedumu izpildīšanai Civilprocesa likuma 270.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

Pēc attiecīgo likumu grozījumu stāšanās spēkā tiesvedību lietās par personas atzīšanu par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšanu tiesa atjauno pēc savas iniciatīvas, pēc lietas dalībnieka vai pagaidu aizgādņa pieteikuma. Atjaunojot tiesvedību, tiesa izskaidro pieteicējam viņa tiesības grozīt pieteikuma priekšmetu un pamatojumu, ievērojot attiecīgo likumu grozījumus."

"Veicot ar rīcībspējas īstenošanu saistītos pasākumus, ir jāievēro attiecīgās personas tiesības."

Pieteikumu tiesai par pagaidu aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērns, īstais brālis, īstā māsa, vecāki, laulātais vai prokurors. Ja līdz 2012.gada 12.februārim tiesvedībā esošajās lietās nav nodibināta pagaidu aizgādnība, attiecīgu lūgumu var iesniegt lietas dalībnieks.

Pieteikumu tiesai par pagaidu aizgādnības nodibināšanu iesniedz pēc Civilprocesa likuma 264.pantā noteiktās piekritības. Pieteikumā norādāms nodibināmās aizgādnības apjoms. Pieteikuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanu iesniedzējs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas.

Pamata problēmas ir atrisinātas

Arī Irēna Kucina, Tieslietu ministrijas Civillietu departamenta direktore, uzsver: "Šis pagaidu regulējums palīdz risināt pagaidu situāciju līdz likumprojektu paketes spēkā stāšanās brīdim. Likuma grozījumi tika pieņemti paātrinātā kārtībā, un ir spēkā kopš 13.februāra. Tas ir sens likums, kurš tagad papildināts ar šo jauno kārtību saistībā ar personu rīcībspēju.

Pēc 13.februāra līdz ar minēto likuma grozījumu stāšanos spēkā ir iespējams nodibināt pagaidu aizgādnību personai, kura savas gara slimības vai plānprātības dēļ nespēj saprast savu rīcību un to vadīt. Par rīcībspējas ierobežošanu varēs lemt tad, kad stāsies spēkā minēto likumu grozījumu kopums.

"Pieteikumu tiesai par pagaidu aizgādnības nodibināšanu tagad var iesniegt arī pati persona."

Tiesiskā regulējuma kārtība ir šāda: tiesa pieņem lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai vai tās mantai, lai šī persona varētu izmantot savas tiesības un veikt savus pienākumus ar aizgādņa palīdzību. Pieteikumu par aizgādnības nodibināšanu izskata tiesa, un tad, kad tā nolemj šo aizgādnību nodibināt, lēmums tiek nosūtīts bāriņtiesai tā izpildīšanai, un aizgādni, konkrētu personu, ieceļ bāriņtiesa.

Kad stāsies spēkā likumu grozījumu kopums un radīsies nepieciešamība pieņemt lēmumu par personas rīcībspējas ierobežošanu, tiesvedība tiks atjaunota, lai pieņemtu šādu lēmumu."

Biedrības "Zelda", kas rūpējas par cilvēku ar garīgiem traucējumiem tiesību ievērošanu un interešu aizstāvību, direktore Ieva Leimane-Veldmeijere pašreizējo risinājumu vērtē atzinīgi: "Šis likums situāciju kaut kādā mērā patiešām risina, jo līdz brīdim, pirms pagaidu regulējums nebija stājies spēkā, vispār nebija nekā. Bieži vien gadās, ka, garīgi slimam jaunietim sasniedzot pilngadību, viņa invaliditātes pensiju kāds no vecākiem vairs nevar saņemt. Lai to izdarītu, ir jāieceļ oficiāls aizgādnis. Tagad atkal ir iespējams to izdarīt. Turklāt vairs nevar (un nevarēs arī turpmāk) piemērot praksi, ka tikai pensijas saņemšanas dēļ slimo cilvēku vienkārši atzīst par rīcībnespējīgu, atņemot viņam visas tiesības.

Mūs priecē tas, ka likuma 26.pantā ir iekļauta iespēja rīcībspēju atjaunot arī pašlaik. Otrkārt, ir likvidēta ilgstošā problēma, ka tiesā varēja vērsties tikai bāriņtiesa vai prokurors. Cilvēkam vispirms bija jāpārliecina savs aizgādnis, kurš pēc tam vērsās pie bāriņtiesas vai prokurora, un tikai viņi bija tie, kuri drīkstēja iesniegt tiesā pieteikumu. Tagad cilvēks pats var vērsties tiesā, un tas ir labi. Mēs zinām, ka jaunākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi "Staņevs pret Bulgāriju", "DD pret Lietuvu" ir saistīti tieši ar šo aspektu. Tomēr ceram, ka pilnais tiesiskais regulējums saistībā ar personu rīcībspēju stāsies spēkā iespējami drīz."

Kā informē Tieslietu ministrija, triju likumprojektu apstiprināšanu parlamentā varētu gaidīt pavasarī. Tad plānotas arī īpašas mācības gan tiesnešiem, gan bāriņtiesu darbiniekiem, jo jaunais regulējums nav vienkāršs un patiešām būs nepieciešamas papildu zināšanas.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU