SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
19. decembrī, 2011
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Invaliditāte
3
3

Rīcībspējas ierobežošana: vērtēt, vērtēt un vēlreiz vērtēt

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Bāriņtiesa informē prokuratūru par rīcībspējas ierobežojuma noteikšanu personai, ja tā, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā.

FOTO: www.sxc.hu

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš savā runā Tiesībsarga konferencē saistībā ar gaidāmo rīcībspējas institūta maiņu 2012.gadā uzsvēra: „Izvērtējot citu valstu praksi rīcībspējas jautājumu risināšanā un ekspertu ieteikumus, Tieslietu ministrija plāno Civillikumā ietverto pilnīgās rīcībspējas atņemšanu aizstāt ar daļējas rīcībspējas institūtu. Proti, personas ar garīgās darbības traucējumiem vai personas, kuras dzīvesveids ir izšķērdīgs vai izlaidīgs, rīcībspēja tiks ierobežota tikai tajās jomās un apmērā, kurās šī persona nespēj saprast savas darbības un tās vadīt.”

Ja persona nespēj paust savu gribu un saprast savu darbību, tad tiesa pilnvaros aizgādni rīkoties personas interesēs. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006.gada 13.decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām personas rīcības spēju nevar ierobežot personiskajās tiesībās.

Ko un kā vērtēs tiesa

Izmaiņas pirmām kārtām atspoguļosies Civillikuma (CL) jaunajā 358.pantā, kas paredzēs, ka vairs nepastāv pilnīgas rīcībnespējas institūts, norāda Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Ina Kļaviņa. "No likuma spēkā stāšanās brīža šajā pantā paredzētais rīcībspējas vai rīcībnespējas apjoms būs izvērtējams. Tiesai, nosakot rīcībspējas ierobežojumus, vienmēr būs jāvadās no konkrētās situācijas, ņemot vērā konkrētās personas intereses. Šajā pantā arī minēts, ka ir virkne tiesību, kuras neviens nevarēs ierobežot, un tās ir personiskās tiesības: tiesības laulāties, adopcija, testamenta sastādīšana, paternitātes apstrīdēšana."

Mainīsies arī tiesas kompetence, un to noteiks gan CL, gan Civilprocesa likums (CPL); tiesas procesā aizvien vairāk tiks iesaistīta persona, par kuras rīcībspējas ierobežojumiem lems.

Šobrīd tiesa personu ar garīgiem traucējumiem aicina uz tiesas sēdi, ja to pieļauj tās veselības stāvoklis. Bet likuma grozījumos ir stingri noteikts – tiesai ir pienākums aicināt šo personu, un tikai izņēmuma gadījumā, ja fizisku vai citādu trūkumu dēļ tas nav iespējams, persona tiesas procesā nepiedalās.

I.Kļaviņa skaidro: ja šobrīd tiesas pārsvarā vadās no psihiatriskās ekspertīzes atzinuma, tad nākotnē tas nebūs vienīgais avots un līdzvērtīgi būs jāņem vērā arī cita informācija. Tiesas procesos vienmēr piedalīsies bāriņtiesas pārstāvis un sniegs informāciju par personu vai situācijām, kas liecina, kā un cik lielā mērā persona spēj apzināties un vadīt savu rīcību.

No tiesas tiks gaidīta lielāka iniciatīva, kā līdz šim: tā varēs lūgt papildu informāciju gan no prasības pieteicēja, gan citām iestādēm. "Ja procesa gaitā kļūs redzams, ka personas rīcībspēja ir ierobežojama, iespējams, plašākā vai šaurākā apjomā, nekā to ir lūdzis pieteicējs, tad tiesai būs tiesības šo ierobežojumu noteikt," skaidro I.Kļaviņa.

Tiesnešiem arī nāksies noteikt jomas, kurās personas rīcībspēja ir ierobežojama (pārstāvība tiesības iestādēs, tiesā, darījumu slēgšana, mantas pārvaldīšana). Minētās jomas atlasītas, vadoties no CL iekļautā pilnvarojuma regulējuma. Nosakot konkrētu jomu, piemēram, darījumu slēgšana, tiesa varēs piemērot nosacījumu - persona nav tiesīga patstāvīgi slēgt darījumus, kuri pārsniedz noteiktu summu. Par lielāku summu darījumu iespējams slēgt tikai kopā ar aizgādni.

"Ja persona nespēj paust savu gribu un saprast savu darbību, tad tiesa pilnvaros aizgādni rīkoties personas interesēs."

"Tiesai, izvērtējot apstākļus, pirmām kārtām ir jānosaka, cik lielā mērā var atļaut personai rīkoties patstāvīgi. Ja tas nav iespējams, tad jāraugās, vai rīcība nav iespējama kopā ar aizgādni. Un tikai kā pēdējais var būt lēmums, ka rīkoties drīkst tikai aizgādnis bez pašas personas piedalīšanās. Piemēram, ja tā atrodas ārstniecības iestādē, kuru nav iespējams atstāt," uzsver I.Kļaviņa, vienlaikus arī atzīstot, ka jaunās likumu prasības izpildīt nebūs vienkārši un tiesnešiem būs nepieciešamas papildu mācības.

Gaidāmo likumu grozījumu svarīgumu pozitīvi vērtē Tiesībsarga biroja juriskonsulte Gundega Bruņeniece: "Tagad vairs netiks nolemts, ka cilvēks ir rīcībnespējīgs visā pilnībā. Tomēr būs jānosaka – ko viņš spēj un ko ne. Kādā jomā šī rīcībspēja ir jāatņem. Ja garīgi slima persona savu dzīvokli var atdot "par sviestmaizi" , visai apkārtnei izdāļāt savu pensiju, tad, lai aizsargātu tās tiesības, patiešām nepieciešams noteikt ierobežojumus rīcībā ar īpašumu un naudu. Bet tas nenozīmē noteikt ierobežojumus visās jomās, piemēram, aizliegt vēlēt, laulāties, slēgt jebkādus darījumus, arī darba līgumu. Tādējādi iznāk, ka daudzi rīcībnespējīgie īstenībā ir diezgan rīcībspējīgi, var pat strādāt un arī strādā nelegāli."

Bāriņtiesu loma un aizgādnība

Jaunais normatīvais regulējums ievērojami palielinās bāriņtiesu lomu. Ne tikai iegūstot un apkopojot informāciju saistībā ar personas rīcībspējas ierobežojumu noteikšanu, bet arī aizgādnības lietās.

Bāriņtiesai, ieceļot aizgādni, vienmēr būs jāuzklausa personas viedoklis par aizgādni. Tāpat kā līdz šim, bāriņtiesa sekos līdzi aizgādņa pienākumu pildīšanai un tam, kā viņš kontaktējas ar aprūpējamo personu, kā informē to pirms darījumu slēgšanas. Ja būs situācija, saskaņā ar kuru ir noteikts, ka, piemēram, rīcībā ar nekustamo īpašumu personai vienmēr ir jārīkojas kopā ar aizgādni, bet viņiem radīsies domstarpības, un tie nespēs vienoties, tad viena vai otra puse varēs doties uz bāriņtiesu, kuras uzdevums būt panākt samierināšanos un kopīgu viedokli. Nepieciešamības gadījumā bāriņtiesa varēs pieņemt lēmumu, kuru pēc tam ieinteresētās personas varēs apstrīdēt tiesā. "Šo situāciju esam saredzējuši kā civilstrīdu, kurš tālāk tiesā būs izskatāms civilprocesa kārtībā," komentē I.Kļaviņa.

Pašlaik viss ir vienkāršāk: bāriņtiesa ieceļ aizgādni, kurš pirmām kārtām ir aizgādnībā nododamā laulātais vai kāds no tuvākajiem radiniekiem. Tāpat bāriņtiesa atceļ aizgādni, ja konstatē tā neatbilstošu rīcību.

Rīgas pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs, kurš arī piedalījies likumu grozījumu izstrādes darba grupā, Tiesībsarga konferencē atzina, ka arī viņam sākotnēji bijis grūti aptvert un pierast pie jaunajām nostādnēm, taču kopumā tās atzina par progresīvām.

"Rīgā pašlaik ir 80 cilvēku, kam noteikts pilnīgs rīcībspējas ierobežojums. Bāriņtiesa ir aizgādnības iestāde, un tās sūtība tieši ir konkrētas situācijas noskaidrošana. Mums ir jāpalīdz atrast pareizo risinājumu, lai aizsargātu garīgi slimo personu, lai tā nenodarītu sev pāri. Šeit vislabāk varētu palīdzēt atbalsta personas, nevis aizgādņi, kuru pašlaik arī ļoti trūkst; mēs viņus nespējam sameklēt! Taču diemžēl valsts šobrīd ne finansiāli, ne sociāli nespēj nodrošināt šo atbalsta personu skaitu un kvalitāti. Bet uz to Latvijā pakāpeniski būtu jāvirzās."

"Paredzētais rīcībspējas vai rīcībnespējas apjoms būs izvērtējams."

A.Krasnogolovs saskata arī iespējamās problēmas aizgādnības lietās: "Ja redzēsim, ka personas izvēlētais aizgādnis nav īsti godīgs, kā juridiski pierādīt šīs savas aizdomas? Neapšaubāmi, strīdi radīsies arī tad, ja aizgādnim un viņa aizsargājamai personai kādā kopīgi lemjamā jautājumā, piemēram, par īpašuma pārdošanu, domas nesakritīs. Jautājums – vai persona sapratīs, ka aizgādnis un bāriņtiesa rīkojas viņas interesēs?"

Paredzētie grozījumi Bāriņtiesu likumā bāriņtiesai nosaka, piemēram, šādus pienākumus:

  •  pārbaudīt, vai aizgādnis noskaidro aizgādnībā esošā viedokli un gribu un pārvalda mantu atbilstoši aizgādnībā esošā interesēm un normatīvo aktu prasībām;
  • aizstāvot personas ar rīcībspējas ierobežojumu intereses, lemt par laulības līguma slēgšanu saskaņā ar CL 114.pantu;
  • uzraudzīt, lai aizgādnis CPL 2702.panta otrās daļas noteiktajā termiņā iesniedz tiesā pieteikumu par obligāto rīcībspējas ierobežojumu pārskatīšanu, kā arī sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā, pārskatot rīcībspējas ierobežojumu;
  • informēt prokuratūru, ja aizgādņa kavēšanās dēļ ir nepieciešama rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšana personas interesēs;
  • izšķirt strīdu par kopīgā lēmuma pieņemšanu starp personu ar rīcībspējas ierobežojumu un tās aizgādni bāriņtiesā un, ja nepieciešams, pieņemt lēmumu. Ja persona ar rīcībspējas ierobežojumu vai tās aizgādnis uzskata pieņemto lēmumu par nepareizu, prasību tiesā var celt CPL noteiktajā kārtībā.

Vēl arī noteikts, ka bāriņtiesa informē prokuratūru par rīcībspējas ierobežojuma noteikšanu personai ar garīga rakstura traucējumiem, ja tas nepieciešams personas interešu aizsargāšanai. Bāriņtiesa informē prokuratūru par rīcībspējas ierobežojuma noteikšanu personām, ja, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ persona draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā.

Rīcībspējas ierobežojumu pārskatīšana

CL grozījumi paredz ļoti svarīgu procesu - rīcībspējas ierobežojumu pārskatīšanu - kas līdz šim Latvijas tiesību sistēmā nav pastāvējis. "Saskaņā ar starptautiskajiem dokumentiem, valstī ir jābūt arī šādai iespējai aktualizēt situāciju, lai nav tā, ka, piemēram, saglabājas uz mūžu ierobežojums cilvēka rīcībspējā ar mantu līdz noteiktam apmēram. Likumā paredzēts, ka ne retāk kā reizi septiņos gados aizgādnim vai pašai personai ir iespēja doties uz tiesu ar lūgumu pārskatīt piemēroto rīcībspējas ierobežojumu," skaidro I.Kļaviņa.

Protams, tas nevar notikt bez pierādījumiem un situācijas izpētes. Iznākumā tiesa nolems, vai ir saglabājams esošais ierobežojums vai kaut kas tiek mainīts, vai arī ierobežojumi visā pilnībā vispār atceļami.

Pieteikumus par ierobežojumu pārskatīšanu tiesā var iesniegt arī personas bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais un prokurors. Bāriņtiesa piedalās tiesas sēdē, sniedzot informāciju.

Šobrīd tiesa nepārskata personas rīcībnespēju; ierobežojums ir atceļams tikai tad, ja persona ir izveseļojusies. Pieteikumu par personas atzīšanu par rīcībspējīgu tiesā var iesniegt tikai bāriņtiesa un prokuratūra.

"Ja redzēsim, ka personas izvēlētais aizgādnis nav īsti godīgs, kā juridiski pierādīt šīs savas aizdomas? "

Aivars Krasnogolovs, Rīgas pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs

Protams, līdztekus daudziem citiem jautājumiem paliek arī šāds – kas notiks ar tām personām, kuras jau ir atzītas par rīcībnespējīgām, balstoties uz CL normām, kuras Satversmes tiesas spriedums pasludinājis par spēku zaudējušām no nākamā gada 1.janvāra?

Tādēļ CL grozījumu projektā ir iekļauti pārejas noteikumi šādā redakcijā:

  1. "Personas, kuras tiesa līdz 2011.gada 31.decembrim atzinusi par rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ, no 2012.gada 1.janvāra uzskatāmas par personām ar rīcības spējas ierobežojumu, kuras ir tiesiski nespējīgas pašas sevi pārstāvēt darījumos ar mantu, izņemot ikdienas, neliela apmēra darījumus.
  2. Šā likuma pārejas noteikumu 1.punktā minēto personu rīcībai un pārvaldībai ar mantu nepieciešama aizgādņa piekrišana.
  3. Personas ar rīcības spējas ierobežojumu aizgādnim ir pienākums līdz 2014.gada 31.decembrim iesniegt pieteikumu tiesā šā likuma Pārejas noteikumu 1.punktā minēto personu noteikto rīcības spējas ierobežojumu pārskatīšanai saskaņā ar šā likuma un Civilprocesa likuma noteikumiem.
  4. Līdz 2015.gada 1.martam bāriņtiesa informē prokuratūru par tām personām, par kuru rīcības spējas ierobežojumu pārskatīšanu tiesā līdz 2014.gada 31.decembrim nav iesniegti pieteikumi. Prokuratūra šādu personu ar rīcības spējas ierobežojumu interesēs iesniedz pieteikumu rīcības spējas ierobežojumu pārskatīšanai līdz 2015.gada 31.decembrim. Šā likuma Pārejas noteikumu 1.punktā minētās personas, par kuru rīcības spējas ierobežojumu pārskatīšanu pieteikums tiesā nav iesniegts šajā punktā norādītajā termiņā, uzskatāmas par rīcības spējīgām no 2016.gada 1.janvāra.
  5. Personas, kurām līdz 2011.gada 31.decembrim ir nodibināta aizgādnība izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, uzskatāmas par personām ar rīcības spējas ierobežojumu no 2012.gada 1.janvāra.
  6. No 2012.gada 1.janvāra līdz attiecīgu grozījumu izstrādei citos normatīvajos aktos ietvertais tiesiskais regulējums attiecībā uz personām ar rīcības spējas ierobežojumiem ir tulkojams un piemērojams saskaņā ar šajā likumā noteikto regulējumu."

Taču, protams, ir jāņem vērā, ka šeit citētais ir likuma projekts, kurā iespējamas izmaiņas gan saturā, gan termiņos.

Kā liecina Iedzīvotāju reģistra dati, jaunā regulējuma ietvars varētu attiekties uz vairāk nekā 2000 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un uz vairāk nekā 40 ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvesveidu.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU