NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
15. februārī, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Finanses
5
5

Zvērinātiem revidentiem naudas atmazgāšanas risks – vidējs

FOTO: Freepik

Kopumā zvērinātiem revidentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks ir vidējs, secinājusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija. Tiesa, revīzijas pakalpojumi tiek sniegti tikai lielākajām Latvijas komercsabiedrībām, kas ir mazāk par 4% no Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem komersantiem.

īsumā
  • Lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvākas uzraudzības veikšanu, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija un Valsts ieņēmumu dienests ir noslēguši sadarbības līgumu.
  • Revīzijas pakalpojumi tiek sniegti tikai lielākajām Latvijas komercsabiedrībām, kas ir mazāk par 4% no Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem komersantiem.
  • Gandrīz 70% no zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību klientiem ir zema riska klienti.
  • Asociācija norāda uz atšķirīgo likuma regulējumu attiecībā uz uzraudzības un kontroles institūciju pienākumiem.
  • Asociācijas ieskatā nepieciešams izstrādāt jaunu likumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kā arī veikt grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Pēc Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) datiem, 2020. gada 31. decembrī bija 173 zvērināti revidenti (no tiem 23 zvērinātu revidentu sertifikātu darbība personisku iemeslu dēļ ir apturēta), kā arī 117 zvērinātu revidentu komercsabiedrības.

Zvērināti revidenti detalizēti dokumentē revīzijas pakalpojumu ietvaros veiktās darbības un izdarītos secinājumus atbilstoši Latvijā apstiprinātajiem Starptautiskajiem revīzijas standartiem. LZRA uzrauga savu biedru sniegto revīzijas pakalpojumu kvalitāti atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likuma prasībām. Ja kvalitātes kontroles pārbaudēs tiek identificēti trūkumi, attiecīgajām praksēm tie ir jānovērš. Būtiski trūkumi tiek identificēti retos gadījumos, norāda LZRA.

Divi uzraugi

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto regulējumu zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kas sniedz nodokļu konsultācijas un grāmatvedības ārpakalpojumus, vienlaikus uzrauga divi uzraugi, proti, gan LZRA, gan Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Tādējādi LZRA uzrauga zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību sniegtos profesionālos pakalpojumus, savukārt VID nodokļu konsultācijas un grāmatvedības ārpakalpojumus. Iepriekš šāda kārtība tika kritizēta.

Lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku uzraudzību, LZRA un VID ir noslēguši sadarbības līgumu.

Klientu bāze

Revīzijas pakalpojumi tiek sniegti tikai lielākajām Latvijas komercsabiedrībām, kas ir mazāk par 4% no Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem komersantiem.

Atbilstoši LZRA biedru sniegtajai informācijai tikai septiņas zvērinātu revidentu komercsabiedrības jeb 5,6% no visām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām ir sniegušas revīzijas pakalpojumus nerezidentiem. No tām tikai divas nedarbojas starptautiskajā tīklā, taču šo pakalpojumu īpatsvars ir niecīgs.

Gandrīz 70% no zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību klientiem ir zema riska klienti.

Paaugstināts klientu risks ir bijis saistīts ar klienta saimnieciskās darbības veikšanas vietas vai patiesā labuma guvēja paaugstināta riska jurisdikciju, paša klienta saimnieciskās darbības veidu vai arī to, ka klienta patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, tās ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, informē LZRA.

Sniegtie ziņojumi  

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) datiem, 2017. gadā no trīs zvērinātu revidentu komercsabiedrībām saņemti 13 ziņojumi, bet 2018. gadā no divām – desmit.

Saskaņā ar FID sniegto informāciju 2019. gadā ir iesniegti 20 ziņojumi, kurus snieguši astoņi likuma subjekti, savukārt, pēc zvērināto revidentu sniegtās informācijas, 2018./2019. gada revīzijas sezonā (no 2018. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam) 20 likuma subjekti ir iesnieguši kopā 31 ziņojumu, norāda LZRA. Par 2020. gadu informācijas vēl nav.

LZRA atšķirību datos skaidro ar to, ka vairāki zvērināti revidenti ir iesnieguši ziņojumus FID kā vienreizējie ziņotāji, bet FID šos ziņotājus nav identificējis kā zvērinātus revidentus, kā arī ar to, ka zvērināti revidenti iesniedz LZRA informāciju par revīzijas sezonu, t. i., no iepriekšējā kalendārā gada 1. septembra līdz pārskata gada 31. augustam, bet FID tiek apkopota informācija par kalendārajā gadā saņemtajiem ziņojumiem.

Riski pastāv

FID “Sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā (2017.–2018.)” norāda: zvērināti revidenti, sniedzot konsultācijas finanšu grāmatvedības, nodokļu un komercdarbības jautājumos vai sniedzot praktiskus ieteikumus uzskaites pilnveidošanai un darījumu konsultācijas, var tikt izmantoti darījumu strukturēšanai, lai izvairītos no nodokļu nomaksas vai veiktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL).

Papildus minētajam zvērinātus revidentus var izmantot apliecinājumu sagatavošanai par faktiski notikušajiem darījumiem, piemēram, preču piegādi, pakalpojumu saņemšanu, vai fiktīvu finanšu rezultātu revidēšanai un apstiprināšanai. Šādi apliecinājumi tiek izmantoti, piemēram, lai pierādītu VID darījuma faktu. Pastāv risks, ka noziedznieki varētu mēģināt izmantot zvērinātus revidentus arī apliecinājumu sagatavošanai par fiktīviem darījumiem. 

LZRA atzīst, ka FID ziņojumā minētie riski pastāv un zvērināti revidenti tos labi apzinās. “Ņemot vērā zvērinātiem revidentiem izvirzītās augstās kvalifikācijas, nevainojamas reputācijas un obligātas regulāras tālākizglītības prasības, uzskatām, ka viņi spētu atpazīt situācijas, kad kāds vēlētos viņu pakalpojumu izmantot negodprātīgos nolūkos,” apgalvo LZRA.

Ņemot vērā zvērinātiem revidentiem izvirzītās augstās kvalifikācijas, nevainojamas reputācijas un obligātas regulāras tālākizglītības prasības, uzskatām, ka viņi spētu atpazīt situācijas, kad kāds vēlētos viņu pakalpojumu izmantot negodprātīgos nolūkos.

Līdz šim LZRA nav saņēmusi signālus par to, ka kādi citi zvērināta revidenta sniegtie pakalpojumi būtu izmantoti, lai slēptu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai sankciju likuma pārkāpumus. 

Kopumā zvērinātiem revidentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks ir vidējs un terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju neizpildes risks ir zems, secinājusi LZRA Zvērinātu revidentu profesionālo pakalpojumu risku novērtējumā par 2019. gadu, analizējot risku veidojošos faktorus.

Stingrākas prasības

LZRA norāda uz atšķirīgo likuma regulējumu attiecībā uz uzraudzības un kontroles institūciju (UKI) pienākumiem. NILLTPFNL 46. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka UKI ir jāizstrādā vadlīnijas jautājumos, kas saistīti ar NILLTPFN. Savukārt attiecībā uz LZRA, Latvijas Zvērinātu advokātu padomi (LZAP) un Latvijas Zvērinātu notāru padomi (LZNP) likumdevējs ir izvirzījis stingrākas prasības, šā panta otrās daļas 1. punktā paredzot, ka LZRA ir pienākums izstrādāt kārtību, kurā ir noteikts likuma subjektam veicamais pasākumu kopums NILLTPFNL prasību izpildei.

LZRA, izpildot NILLTPFNL un Sankciju likuma prasības, ir izstrādājusi kārtību, kurā ir precīzi noteikts zvērinātam revidentam un zvērināta revidenta komercsabiedrībai veicamo pasākumu kopums. Kārtībai ir 15 pielikumi, to skaitā risku novērtējuma, iekšējās kontroles sistēmas, klientu identifikācijas un klientu izpētes anketas paraugi.

Tādējādi ir izveidojusies atšķirība starp LZRA, LZAP un LZNP uzraugāmajiem subjektiem un pārējiem NILLTPFN likuma subjektiem, jo pirmajiem ir precīzi noteikti pasākumi, kas jāievēro, bet pārējiem likuma subjektiem ir tikai vadlīnijas un pašiem ir jāpieņem lēmums par to, kā šīs vadlīnijas īstenot praksē. 

Šādi apstākļi, kā vērtē LZRA, izskaidro to, ka zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības spēj sekmīgi ievērot NILLTPFNL un Sankciju likuma prasības.

Nopietnas apmācības

Zvērināta revidenta statusu var iegūt, nokārtojot zvērināta revidenta kvalifikācijas eksāmenus, kas ietver arī NILLTPFN tematus. Lai nodrošinātu nepārtrauktu ar profesionālo darbību saistīto zināšanu pilnveidi, zvērinātiem revidentiem ir pienākums katru gadu iziet obligāto apmācību LZRA atzītajā tālākizglītībā. Lai nodrošinātu, ka zvērinātu revidentu zināšanas par NILLTPFN un sankciju izpildi, klientu identifikāciju un izpēti, kā arī par Latvijā aktuālajām NILLTPF tipoloģijām un riskiem ir pietiekamas, LZRA sadarbībā ar asociācijas Izglītības centru rīko regulāras mācības. Lai pārbaudītu zvērinātu revidentu prasmi iegūtās zināšanas izmantot praksē, pēc tematiskajām apmācībām tiek veiktas revidentu prakšu mērķpārbaudes.

Tādējādi pēdējo gadu laikā katrs zvērināts revidents ir izgājis nopietnas apmācības, veicis būtiskus uzlabojumus metodikā, kā arī darījis visu iespējamo, lai būtu gatavs pamanīt noziedzīgus darījumus.

Būtu jāizstrādā jauns likums

LZRA saredz problēmas arī apstāklī, ka NILLTPFNL sākumā tika izstrādāts finanšu sektoram un lielā mērā fokusējas uz finanšu sektora īpatnībām, tādēļ daudzas normas, kas saistītas ar minētā likuma praktisko piemērošanu, ir pārāk stingras nefinanšu sektora subjektiem, uz kuriem tās attiecinātas automātiski – bez rūpīgas normu analīzes. Piemēram, nav ņemtas vērā nefinanšu sektora likuma subjektu atšķirības: likuma subjektu lielums un to sniegto pakalpojumu specifika. Neņemot vērā šīs atšķirības, likuma subjektam, kas strādā viens pats kā pašnodarbināta persona vai nodarbina vienu vai dažus darbiniekus, NILLTPFNL prasību izpilde rada nesamērīgu administratīvo slogu.

Likums arī nenošķir atšķirīgus subjektus: tos, kas nodrošina klientu darījumu veikšanu (piemēram, kredītiestāde), un tos, kas organizē klientu darījumus (juristi), no tiem, kas savas profesionālās darbības ietvaros iegūst informāciju par pagātnē notikušiem klienta veiktiem darījumiem. Lai novērstu šīs neatbilstības, nepieciešams izstrādāt jaunu likumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, uzskata LZRA.

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 132. panta trešo daļu par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību zvērinātiem revidentiem nevar piemērot sertifikāta darbības apturēšanu, bet zvērinātu revidentu komercsabiedrībām – licences darbības apturēšanu. Ņemot vērā to, ka visiem pārējiem Sankciju likuma subjektiem sertifikāta (licences) darbības apturēšana ir noteikts kā viens no iespējamiem soda veidiem, LZRA ieskatā nepieciešams izdarīt grozījumus Sankciju likumā, attiecinot šo soda veidu arī uz zvērinātiem revidentiem un ZRK.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU