NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
26. februārī, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
9
9

Vai liegt iespēju deputātiem atturēties balsojumos

Saeimas kārtības ruļļa pamatlicēji uzskatīja, ka ir svarīgi, lai parlamenta lēmumi tiek pieņemti ar iespējami lielāku deputātu atbalstu. Proti, lai lēmums tiktu pieņemts, balsīm “par” ir jābūt vairāk nekā “pret” un “atturas” kopā. Atteikšanās no balsojuma “atturas” nonāktu pretrunā šai pieejai, taču gan viens, gan otrs risinājums no konstitucionālā viedokļa ir pieļaujams.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Tikai “par” vai “pret” Saeimas deputātu balsojumos, izslēdzot trešo iespēju – “atturas”. Šādas pārmaiņas Saeimas kārtības rullī atbalstījusi Juridiskā komisija, kārtējo reizi aktualizējot jautājumu, vai un kāpēc deputātiem būtu jāliedz pretrunīgi vērtētais atturēšanās balsojums.

īsumā
  • Atteikšanās no atturēšanās balsojuma Saeimā ļaus izskaust slēptu balsošanu “pret” un sekmēs deputātu atbildīgumu, uzskata iniciatīvas atbalstītāji.
  • Atturēšanās balsojuma aizliegšana izslēgs iespēju paust niansētāku attieksmi pret jautājumu, par kuru jābalso, kā arī veicinās izvairīšanos no balsojumiem vispār.
  • Gan atturēšanās balsojums, gan tā aizliegšana no konstitucionālā viedokļa ir pieļaujami.
  • Ja Saeima atsakās no atturēšanās balsojuma parlamentā, vajadzētu būt konsekvencei arī attiecībā pret citām koleģiālajām institūcijām – Ministru kabinetu un pašvaldību domēm.

Saeimas Juridiskā komisija, skatot likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, 19. februārī ar nelielu balsu pārsvaru atbalstīja deputātu Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema atsevišķi iesniegtos priekšlikumus par klātesošiem balsošanā uzskatīt tikai tos deputātus, kuri balsojuši “par” vai “pret”, “atturas” balsojumus neieskaitot Saeimas kvorumā. Pašlaik saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 139. pantu deputāti, kuri balso “atturas”, tiek skaitīti kā balsojuma dalībnieki un balsojuma iznākumā viņu balsojums tiek uztverts kā balss “pret”.

Lai neietekmētu balsojumu un pildītu deputāta pamatuzdevumu

“Šāda kārtība maldina sabiedrību par deputāta patieso nostāju pret priekšlikumu, par kuru jābalso. Līdz ar to nepieciešams dzēst iespēju balsojumā atturēties. Ja deputāts dažādu iemeslu dēļ nevēlas paust skaidru nostāju “par” vai “pret” attiecīgo priekšlikumu, viņam ir iespēja nepiedalīties balsošanā, tādējādi neietekmējot balsu sadalījumu,” savu priekšlikumu pamatojis A. Kaimiņš. Savukārt A. Gobzems norādījis, ka atturēšanās no balsošanas ir pretrunā ar Saeimas locekļa pamatuzdevumu – pieņemt lēmumus.

Sabiedrības līdzdalības platformā www.manabalss.lv 2016. gadā sāktajā iniciatīvā “Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties” patlaban savākti vairāk nekā 11 000 parakstu. Iniciatīvas pamatojumā teikts: “Saeimas deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā – izstrādājot likumus, apstiprinot augstas amatpersonas un izlemjot citus būtiskus jautājumus. “Atturēties” no lemšanas nozīmē atzīt, ka deputāts ar uzdevumiem netiek galā.”

Saeimas deputātus atbalstīt šo iniciatīvu aicinājusi sabiedrība par atklātību “Delna”. Viena no valstiski svarīgākajām situācijām, ko ietekmējis atturēšanās balsojums, kā norāda pretkorupcijas organizācija, bija 2011. gada maija Saeimas balsojums par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 10. Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. Par kratīšanu nobalsoja 35 deputāti, pret – 7, nebalsoja – 4, bet atturējās 37. Kaut arī balsu “par” bija vairāk nekā “pret”, kratīšana netika veikta, un prezidents Valdis Zatlers, reaģējot uz to, ierosināja Saeimas atlaišanu.

Ņemot vērā, ka Saeimas Juridiskā komisija deputātu A. Gobzema un A. Kaimiņa priekšlikumus par atturēšanās balsojumu Saeimas kārtības rullī atbalstījusi ar nelielu balsu atšķirību, šī iniciatīva, iespējams, nonākusi tuvāk īstenošanai nekā jebkad agrāk.

Juta Strīķe

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja

Foto: Evija Trifanova, LETA

Kad mēs, Jaunā konservatīvā partija, uzsākām darbu, nolēmām – lai cik tas būtu grūti, nekad balsojumā neatturēsimies, vienmēr pieņemsim lēmumu. Tagad jau vairāk nekā gadu esam spējuši noteikt, vai esam “par” vai “pret”.

Piekrītu, ka vislielākās problēmas rodas, kad likumprojekts nogulstas uz galda dažas minūtes pirms balsojuma – tad tiešām ir samulsums. Taču tā arī nav normāla situācija, ka ir tikai dažas minūtes, lai izšķirtos, kā balsot. Acīmredzot tādos gadījumos ir jābalso “pret” un jāpaskaidro: nāciet vēlreiz, mēs gribam izlasīt. Likumprojekta iesniedzējam ir jālūdz to pamatot, jādod laiks izskaidrot.

Jānis Iesalnieks

Saeimas Juridiskā biroja priekšsēdētājas biedrs

Foto: Zane Bitere, LETA

Manuprāt, iespēja deputātiem balsojumos atturēties būtu jāsaglabā. Ja šo iespēju atcels, tie deputāti, kuri atturas, lielākajā daļā balsojumu balsos “pret”. Bieži vien gadās, ka kāds priekšlikums vai likumprojekts pēc būtības ir labi domāts, bet nav ļoti labi juridiski uzrakstīts, un tas nozīmē, ka šajā brīdī nevaru to atbalstīt, jo tas kļūs par likuma normu. Šādos gadījumos balsoju atturoties, kas nozīmē, ka neesmu pret, bet vēlos juridiskus uzlabojumus. Atturēšanās ir iespēja deputātiem sūtīt signālu, ka viņi nav pret priekšlikuma ideju, bet tā ir jāpilnveido, jāattīsta.

Jānis Pleps

Konstitucionālo tiesību eksperts, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos

Foto: Ieva Lūka, LETA

Ņemot vērā Saeimas kārtības ruļļa noteikumu, ka lēmuma pieņemšanai “par” balsīm ir jābūt vairāk nekā “pret” un “atturas” balsīm, atturēšanās faktiski ir tāds maigs balsojums “pret”. Respektīvi, šībrīža balsošanas sistēmā deputātam ir divas iespējas, kā balsot pret kādu priekšlikumu. Praksē tas tiek izmantots gana bieži, un šāda iespēja var būt efektīvs instruments, kas ļauj kaut kādā mērā formulēt deputāta attieksmi pret izskatāmo jautājumu: tie, kuri balso “pret”, ir skaidri pauduši nostāju pret izskatāmo jautājumu pēc būtības, bet tie, kuri “atturas”, var teikt, ka tas vēl nav pietiekami pārrrunāts, nav atbalstāms konkrētajā redakcijā un ir atliekams uz vēlāku laiku.

Atturēšanās dod arī zināmas politiskā manevra iespējas. Īpaši gadījumos, kad kopīgs “pret” balsojums ar kādu citu politisko spēku varētu nesimpatizēt konkrētā politiskā spēka vēlētājiem. Tajā pašā laikā gan jāņem vērā, ka atturēšanās balsojums un tā iemesli ir daudz aktīvāk un izvērstāk jāskaidro sabiedrībai, jāskaidro saviem vēlētājiem.

Gan viens, gan otrs variants – katrs ar saviem plusiem un mīnusiem – no konstitucionālā aspekta ir pieļaujams un akceptējams.

Diskusijās jau iezīmējies, ka ir diezgan grūti izskaidrot sabiedrībai atturēšanās balsojuma veida nepieciešamību. Pēdējos gados arvien vairāk tiek argumentēts, ka opcijas “par” un “pret” ir tādas, kādas raksturīgas tautas priekšstāvim, jo viņš ir ievēlēts amatā, lai izskatāmajos jautājumos pieņemtu lēmumus pēc būtības un formulētu savu pozīciju, nevis atturētos.

Raugoties globālāk, atturēšanās balsojums ir parlamentāro tradīciju jautājums – ir valstis, kurās, tāpat kā pie mums, tas pastāv, un ir valstis, kurās ir tikai “par” vai “pret” balsojuma iespējas. Gan viens, gan otrs variants, katrs ar saviem plusiem un mīnusiem, no konstitucionālā aspekta ir pieļaujams un akceptējams – tas būtībā ir politiskās izšķiršanās un lietderības jautājums, kā labāk organizēt parlamenta darbu. Saeimas iekšējās darba kārtības jautājumi ir pašas Saeimas izlemšanā, līdz ar to šajā ziņā Saeimai ir plaša rīcības brīvība. 

Ja Saeima atsakās no atturēšanās balsojuma iespējas parlamentā, vajadzētu būt konsekvencei arī attiecībā uz citām koleģiālajām institūcijām – Ministru kabinetu un pašvaldību domēm –, kurās, ņemot vērā izskatāmo jautājumu specifiku, tikai “par” vai “pret” balsojuma iespēja būtu pat saprotamāka.        

Jānis Ikstens

Politologs, Latvijas Universitātes politikas zinātnes nodaļas profesors, dekāns

Foto: Zane Bitere, LETA

Ir savi iemesli, kāpēc pastāv šāda triju balsojuma iespēju kārtība ne tikai Latvijā, bet arī citur. Manuprāt, atbilde meklējama tajā, ka politikā izskatāmie jautājumi nav tikai bināri, melnbalti, atbildami tikai ar “jā” vai “nē”. Ir pietiekami daudz nianšu, nostāju, alternatīvu risinājumu, attiecībā uz kuriem var nebūt iespējams ieņemt tikai pozīciju “par” vai “pret”. Iespēja atturēties balsojumā arī ļauj politiskajām partijām manevrēt, izmantot to kā taktisku instrumentu politikas veidošanas procesā, kas ir saprotami un atbalstāmi un dažkārt ļauj izvairīties no grūti atrisināmām situācijām.

Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa pamatlicēji saskatīja to, ka ir svarīgi, lai lēmumi tiek pieņemti ar iespējami lielāku deputātu atbalstu. Proti, lai lēmums būtu pieņemts, balsīm “par” ir jābūt vairāk nekā “pret” un “atturas” kopā. Tas ir vērsts uz to, lai nebūtu tādu dīvainu balsojumu, kuros, piemēram, 80 deputāti atturas, 11 nobalso “par”, deviņi “pret” un lēmums skaitās pieņemts.

Būtiski, kā jau teicu, ir tas, ka, lemjot par izskatāmajiem jautājumiem, ne vienmēr deputātam ir iespējams pateikt tikai “jā” vai “nē’. Ja būs kādi pietiekami diskutabli jautājumi, kuros deputāts būs spiests ieņemt vienu vai otru radikālu pozīciju, viņš daudzos gadījumos izvēlēsies vienkārši nebalsot, nepiedalīties balsojumā, tādējādi ietekmējot arī iespējas nodrošināt kvorumu. Atturēšanās daudzos gadījumos var kalpot kā aicinājums uz turpmākām diskusijām; to izslēdzot, politika Latvijā tiktu padarīta vēl plakanāka, nekā tā ir šobrīd. Tādēļ esmu pret atturēšanās balsojuma izņemšanu no Saeimas kārtības ruļļa.

Visbiežāk balsojumos atturējušās opozīcijas partijas

Visbiežāk atturēšanās balsojumu izmantojuši partijas “Saskaņa” frakcijas, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti, apkopojot 13. Saeimas deputātu plenārsēžu balsojumus no pagājušā gada 6. novembra līdz šī gada 30. septembrim, secinājusi “Delna”. 

60% no “atturas” balsojumu kopskaita veidojuši “Saskaņas” deputātu balsojumi. Vidēji viens “Saskaņas” deputāts atturējies 51 reizi. Koalīcijas deputāti atturējušies ievērojami mazāk: “Jaunās vienotības” deputāti – vidēji 17 reizes, nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – vidēji 15 reizes. Vismazāk atturējušies parlamentā pirmo reizi iekļuvušās partijas – “Attīstībai/Par!” deputāti vidēji trīs reizes, “KPV LV” deputāti – divas reizes, bet Jaunās konservatīvās partijas deputāti – pusotru reizi.

Iespēju Saeimas deputātiem balsojumā atturēties paredzēja gan 1923. gadā, gan 1929. gadā pieņemtais Saeimas kārtības rullis. Patlaban šis likums atvērts plašiem grozījumiem, kurus var uzskatīt par vērienīgāko šī tiesību akta revīziju kopš tā pieņemšanas. Ja to īstenos patlaban iecerētajā apjomā, Saeimas darbs daudzās jomās mainīsies, norāda J. Pleps.  

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU