Pārmaiņas Latvijas banku sektorā ilustrē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtie dati. Vēl pirms četriem gadiem – 2015. gadā – Latvijas bankās iekšzemes un Eiropas Savienības (ES) valstu noguldījumi bija aptuveni 65%, no Neatkarīgo valstu savienības (NVS) – 9%, bet no pārējām valstīm – 26%. Šogad jūnijā Latvijas bankās dominēja iekšzemes (79%), Igaunijas un Lietuvas (kopā 4%) un pārējo Eiropas Savienības valstu (10%) klientu naudas līdzekļi, kopā sasniedzot 93%.
Līdzīga tendence pēdējo četru gadu laikā vērojama arī noguldījumu apjoma proporcijās: iekšzemes noguldījumi pieauguši par 21%, bet ārvalstu noguldījumi kritušies par 72%. 2015. gadā ārvalstu noguldījumi bija 12,4 miljardi eiro, bet iekšzemes – 10,8 miljardi eiro, savukārt šogad vasaras vidū nerezidenti Latvijas bankās turēja tikai 3,5 miljardus eiro, savukārt rezidenti – 13,1 miljardu eiro.
Ārvalstu noguldījumu īpatsvars no 53,4% 2015. gadā nokrities līdz 21,3% šīgada jūnija beigās.
Latvijā kā dominējošo maksājumu valūta nostiprinās eiro, uzsver FKTK. Piemēram, 2015. gadā ārvalstu klientu maksājumi ASV dolāros katru ceturksni bija ap 20 miljardiem, kas veidoja vairāk nekā pusi no visiem maksājumiem. Patlaban maksājumi ASV dolāros ir niecīga daļa no kopējiem norēķiniem.
Bankām jauni biznesa modeļi
Latvijā darbojas 15 bankas un banku filiāles, informē Finanšu nozares asociācijas (FNA) komunikācijas konsultante Ilze Vītola.
Pirms dažiem gadiem vairākumam Latvijas banku nerezidentu naudas apkalpošana bija prioritāte. Pēc Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanas 2018. gada 23. augusta ziņojuma par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti Latvijas finanšu sistēmā tika veikts “kapitālais remonts”. Daudzām Latvijas bankām bija jāatsakās no nerezidentu naudas apkalpošanas un jāizveido jauni biznesa modeļi, kurus FKTK apstiprināja šīgada martā.
FKTK pārstāve Dace Jansone: “Šobrīd ir pāragri sniegt visaptverošu atzinumu par biznesa modeļu maiņas ietekmi uz riska ekspozīciju. Tomēr jau tagad varam atzīmēt nozīmīgu samazinājumu divu būtisku risku līmeni raksturojošu rādītāju jomā: noguldījumu un kredīta apgrozījuma apjomā gan klientiem, kas pakļauti padziļinātai izpētei (augsta riska klienti), gan čaulas kompānijām.”
Nerezidentu sektors vairs neeksistē
FNA padomes loceklis, bankas “Blue Orange” valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs apgalvo, ka patlaban tā dēvētais nerezidentu sektors Latvijas banku biznesā vairs neeksistē un ir notikusi vietējā kapitāla banku transformācija. Ar vārdiem “vietējā kapitāla bankas” viņš apzīmē kredītiestādes, kas pieder vietējiem uzņēmējiem (viņi ir banku īpašnieki vai akcionāri), kuru bizness ir saistīts ar Latvijas tirgu, un kas strādā vietējā biznesa vidē. Vietējā kapitāla banku bizness ir vērā ņemama Latvijas ekonomikas daļa. Tiesa, kā LV portālam norāda gan FKTK, gan FNA, Latvijā bankas netiek segmentētas pēc pazīmes “vietējā kapitāla bankas”.
Dažu pēdējo gadu laikā Latvijas finanšu sektorā ir mainījies viedoklis par nerezidentu klientu apkalpošanu. Vietējā kapitāla bankas ļoti īsā laikā veikušas būtiskas izmaiņas savā darbībā, realizējot kardinālas pārmaiņas un skaidri definējot jaunus biznesa mērķus.
“Dažu pēdējo gadu laikā Latvijas finanšu sektorā būtiski ir mainījies viedoklis par nerezidentu klientu apkalpošanu. Vietējā kapitāla bankas ļoti īsā laikā veikušas būtiskas izmaiņas savā biznesā, skaidri definējot jaunus biznesa mērķus,” vērtē D. Latiševs. “Katra banka ir atradusi savu nišu finanšu tirgū un tagad sekmīgi apkalpo Latvijas un Eiropas valstu uzņēmējus un privātpersonas.”
Pret naudas atmazgāšanu
Ko bankas divu gadu laikā ir paveikušas, lai ievērotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sankcijas? FNA informē, ka tās atbilstoši mūsdienu prasībām ir pilnībā atteikušās no augsta riska klientu apkalpošanas, arī kompānijām, kurām nav skaidras saiknes ar Eiropas Savienību vai Eiropas Ekonomisko zonu. Bankas ir pārskatījušas savu biznesa stratēģiju, saglabājot pelnītspēju un samērīgu riska apetīti.
Bankas ir veikušas sankciju riska atbilstības pašnovērtējumu un stiprinājušas iekšējās kontroles sistēmas, ir vairāk apmācību un darbinieku, kuri tieši nodarbojas ar atbilstības jautājumiem. D. Latiševs minēja, ka apmēram miljons eiro investēts informācijas tehnoloģijās, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas IT sistēmās un datu glabāšanas sistēmu attīstībā efektīvākai datu apstrādei.
Bankas veiksmīgi sadarbojas ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID). LV portāls jau rakstīja, ka šīgada pirmajā pusgadā FID izdevis 159 iesaldēšanas rīkojumus, ar kuriem iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 104,8 miljonu eiro apmērā. Tādējādi ir pārsniegti visa 2018. gada rezultāti, kad kopumā tika iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 101,5 miljonu eiro apmērā.
FNA pārstāvji norāda, ka ir nepieciešams pārskatīt normatīvo rādītāju prasības, lai nodrošinātu vietējā kapitāla banku jauno biznesa modeļu tālāku izaugsmi.
“Lai veicinātu arvien plašāku finansējuma un banku pakalpojumu pieejamību vietējiem uzņēmējiem, ir ļoti svarīgi turpināt kvalitatīvu dialogu starp bankām un to darbību uzraugošajām iestādēm par nākotnes uzraudzības principiem un metodoloģiju, kas jābalsta adekvātā un atbilstošā risku vērtējumā,” norāda “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.
