Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis”, kurš pērn kopā ar valsti svinēja savu simtgadi, ne tikai nodrošina oficiālās publikācijas un sistematizē tiesību aktus, bet arī ir radījis modernu valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu. Taču, lai turpmāk nodrošinātu deleģētās valsts funkcijas un turpinātu attīstīt nākotnes mērķus, valdībai būtu jāizšķiras par stabilu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu.
Jūnijā klajā nācis līdz šim nebijis pētījums, kurš veltīts Latvijas parlamentārismam un kurā aplūkots viss satversmiskais likumdošanas process. Monogrāfijā “Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana” publicēti atsevišķu Satversmes normu komentāri, un tās pielikumā “Piezīmes par likumdošanas procesu” izlasāmi vairāki vērtīgi raksti par likumdošanu. Viens no tiem ir pētījums par oficiālo publikāciju – likumdošanas procesa noslēguma posmu Latvijas tiesiskajā sistēmā – no tās pirmsākumiem 1918. gadā līdz mūsdienām. Publikācijā, ko sagatavojis autoru kolektīvs doc. Dr. iur. Jāņa Plepa zinātniskajā vadībā, ir aplūkots oficiālā izdevuma institūts un tā funkcijas, izpētīta oficiālo izdevumu vēsture Latvijā, to attīstība, kā arī ieskicēti oficiālā izdevēja – mūsdienās tas ir “Latvijas Vēstnesis” – nākotnes izaicinājumi kā valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformai. Kāda būs platformas nākotne?
Pētījums ir lejupielādējams un pieejams ikvienam interesentam.
Oficiālā publikācija Latvijas tiesiskajā sistēmā
VSIA “Latvijas Vēstnesis” ir Latvijas oficiālais izdevējs, kura darbību nosaka 2012. gadā pieņemtais Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums (OPTIL). Izdevēja darbība ir cieši saistīta ar Satversmes 90. panta – “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības” – īstenošanu.
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteiktās valstiski svarīgās funkcijas oficiālo izdevēju “Latvijas Vēstnesis” padara par vienotu valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu, kura nodrošina:
“Latvijas Vēstneša” digitālajā platformā ietilpst tīmekļa vietnes vestnesis.lv, likumi.lv, lvportals.lv un juristavards.lv, kas fokusējas uz dažādām sabiedrības vajadzībām un mērķa grupām. Šo platformu katru mēnesi apmeklē vismaz katrs ceturtais vai piektais interneta lietotājs Latvijā. 2019. gada janvārī to apmeklēja sevišķi liels unikālo apmeklētāju skaits – 375 106 –, kas ir 25,34% no visas interneta lietotāju auditorijas Latvijā, liecina starptautiskās interneta izpētes aģentūras “Gemius” dati.
“Nākamajā simtgadē “Latvijas Vēstnesis” iesoļojis pārliecinoši: ar 350 000 reālo lietotāju. No tiem, kuri piedalās regulāri veiktajās aptaujās, 90% apgalvo, ka saņem objektīvu un uzticamu informāciju, kas palīdz orientēties likumu un tiesību pasaulē un labāk izprast valstī notiekošos procesus,” uzsver VSIA “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele. “Šāds rādītājs ir augsts novērtējums laikā, kad dažādos informācijas kanālos bez mitas tiek uzsvērta lielā neuzticības plaisa starp valsts varu un sabiedrību.”
Augstu novērtējumu oficiālajam izdevējam izsaka arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, akcentējot, ka “Latvijas Vēstnesis” nodrošina gan informācijas uzticamību un brīvu pieeju, gan operativitāti, kas mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā nebūt nav pašsaprotamas lietas. Tiesībsargs Juris Jansons uzsver, ka “Latvijas Vēstnesis” ir ārkārtīgi svarīgs ne tikai juristiem un studentiem, bet arī visai sabiedrībai: šajā platformā ikviens var iepazīties ar aktuālām tēmām, viedokļiem, likumdošanas procesiem. Bez sava mediatora, kāds ir “Latvijas Vēstnesis”, kas uztur saziņu starp sabiedrību un likumdevēju, likumi nevar pastāvēt un darboties, norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
“Lai šo informācijas uzticamības latiņu turētu augstu, “Latvijas Vēstneša” sniegtajiem pakalpojumiem jāspēj nodrošināt digitālajā laikmetā tik ātri mainīgās lietotāju gaidas gan no funkcionālo ērtību viedokļa, gan – vēl jo vairāk – saturiskā izpausmē, izmantojot dažādus informācijas pasniegšanas formas un rīkus,” skaidro D. Ābele. “Paralēli tam aizvien lielāks izaicinājums ir nodrošināt plašu informācijas pieejamību, nesamazinot digitālās informatīvās platformas drošību.”
Lai oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” arī turpmāk nodrošinātu ilgtspējīgu, vispārpieejamu un vienotu platformu, kurā tas nepastarpināti sniedz iedzīvotājiem valsts, pilsonisko un tiesisko informāciju, un varētu veidot savu stratēģiskās attīstības plānu tuvākai nākotnei, valdībai beidzot jāizšķiras par stabilu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu.
“Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta rīcības plāna 189.1 pasākums paredz “nodrošināt ilgtermiņā stabilu valsts budžeta finansējumu oficiālajam izdevējam tam deleģēto valsts pārvaldes funkciju efektīvai veikšanai un stratēģiskai attīstībai”. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka ikvienā demokrātiskā valstī ir oficiālā izdevuma institūcija jeb, citiem vārdiem, “valsts balss”. Ne velti uzreiz pēc Latvijas valsts dibināšanas jaunā Pagaidu valdība izlēma dibināt oficiālo izdevumu, kas publicē oficiālos paziņojumus – likumdošanas procesa noslēguma posmu Latvijas tiesiskajā sistēmā –, kā arī “paskaidrojumus par izdoto likumu nozīmi un vajadzību” un valdības ziņas,” akcentē “Latvijas Vēstneša” valdes priekšsēdētāja.
Kopš “Latvijas Vēstneša” dibināšanas 1993. gadā tam noteikto funkciju izpildei līdz šim nekad nav iedalīti līdzekļi no valsts budžeta, funkcijas nodrošinātas no ieņēmumiem par oficiālo paziņojumu publicēšanu. “Tātad – likumu un citas valsts informācijas pieejamību sabiedrībai nodrošināja dažādu sabiedrības grupu maksājumi,” skaidro D. Ābele. “Taču ārējo normatīvo aktu izmaiņu dēļ par maksu publicējamo oficiālo paziņojumu grupu skaits un attiecīgi oficiālā izdevēja ieņēmumi ir ievērojami samazinājušies, bet sabiedrībai sniedzamās informācijas apjoms, par kura publicēšanu nemaksā neviens, – pieaug.”
Raugoties uz “Latvijas Vēstnesi”, redzam, ka tā kolektīvs dzīvo ar misiju, ar Satversmes 90. pantu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.
Jau 2014. gadā valdība lēma, ka “Latvijas Vēstneša” funkcijas finansējamas no valsts budžeta, taču līdz šim tas nav noticis. Gadu gaitā no apmaksātās oficiālās publikācijas tikuši izņemti daudzi sludinājumi, sākot jau ar publisko iepirkumu. Valsts informācija tādējādi izklīst pa dažādām tīmekļa vietnēm, kur to ir grūti atrast. Turklāt bieži vien nav iespēju pārliecināties, vai dažādu iestāžu uzturētajās mājaslapās šī informācija tiek glabāta droši, vai ir pieejamas tās vēsturiskās versijas, kam var būt izšķirīga nozīme, ja persona vēlētos apstrīdēt, piemēram, kādas izsoles vai cita procesa norisi.
Valsts oficiālo izdevēju darbība Eiropā tiek nodrošināta dažādi – gan no valsts budžeta, piemēram, Beļģijā, vai no pašu ieņēmumiem, piemēram, Francijā, vai arī darbojas abi modeļi, kā tas ir Somijā, skaidro VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes loceklis Dainis Mjartāns.
D. Ābele kā ideālu variantu min Norvēģiju, kurā oficiālo izdevēju uztur valsts budžets un kura mājaslapā jebkura privāta vai juridiska persona vienuviet ērti var atrast vai tiešsaistē pati ievietot tiesiski saistošu informāciju, arī dažādus oficiālos paziņojumus. Šāds “Latvijas Vēstneša” redzējums patlaban ir iekļauts ziņojumā valdībai, piedāvājot turpināt attīstīt oficiālo izdevēju kā vienotu valsts un tiesiskās informācijas platformu. D. Ābele: “Tas būtu tiesiskas valsts risinājums. Arī mūsu igauņu kolēģi iet šo pašu ceļu, un ar lepnumu apzināmies, ka ar izveidoto vienoto informatīvo platformu esam pussolīti Igaunijai priekšā.”
D. Mjartāns atzīst, ka, “tiekoties ar citu valstu kolēģiem, tiek novērtēta mūsu valsts oficiālā izdevēja izveidotā vienotā platforma nepastarpinātas valsts pārvaldes informācijas publicēšanai vienuviet, kas ne tikai nodrošina oficiālo publikāciju un tiesību aktu sistematizāciju, bet arī sniedz skaidrojumus par dažādiem iedzīvotāju iesūtītajiem tiesību normu piemērošanas jautājumiem”.
“Mediju politikas veidotāju vidū virmo viedoklis, ka valsts komunikācija jānovirza klasisko mediju apritē. Bet vai ar to pietiek? Sabiedriskais medijs, lai arī cīnās ar nepietiekamo finansējumu, pilda tās funkcijas, kuras nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un ikgadējais NEPLP sabiedriskais pasūtījums,” uzsver D. Mjartāns. “Informatīvās telpas apdraudējuma laikā mūsu valstij ir nepieciešami stipri, uzticami sabiedriskie mediji. Ir arī jānodrošina tiesiskās informācijas un pilsoniskās izglītības portāla – drošticama informācijas avota – pastāvēšana, kura uzticības mēraukla ir 250 000 unikālo apmeklētāju mēnesī.
LV portāls nodrošina valsts spēju komunicēt ar tās iedzīvotājiem un tautiešiem ārzemēs, izskaidrojot pieņemtos lēmumus un veicinot vienojošu vērtību un mērķu apziņu, kā to paredz Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam.
Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece atgādina, ka “Saeimā likumi tiek pieņemti, bet “Latvijas Vēstnesis” ir vietne, kur tie tiek publicēti. Raugoties uz “Latvijas Vēstnesi”, redzam, ka uzņēmuma kolektīvs dzīvo ar misiju, ar Satversmes 90. pantu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā tādas lietas kā informācijas uzticamība, brīva pieeja informācijai un arī operativitāte nebūt nav pašsaprotamas, un “Latvijas Vēstnesis” to ir nodrošinājis”.
Ikvienā demokrātiskā valstī ir oficiālā izdevuma institūcija jeb, citiem vārdiem, “valsts balss”. Ne velti uzreiz pēc Latvijas valsts dibināšanas jaunā Pagaidu valdība izlēma dibināt oficiālo izdevumu, kas publicē oficiālos paziņojumus – likumdošanas procesa noslēguma posmu Latvijas tiesiskajā sistēmā –, kā arī “paskaidrojumus par izdoto likumu nozīmi un vajadzību” un valdības ziņas.
Saeimas spīkere “Latvijas Vēstnesi” īpaši uzteic par to, ka tīmekļa vietnē likumi.lv radīta jauna iespēja – sadarbībā ar Satversmes tiesu (ST) un Augstāko tiesu (AT) ir pieejamas arī atsauces uz AT nolēmumiem un ST spriedumiem. “Līdz ar to šīs likuma normas cilvēkiem kļūst vēl vieglāk saprotamas,” piemetina I. Mūrniece.
“Oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” ir ārkārtīgi svarīgs ne tikai juristiem un studentiem, bet arī visai sabiedrībai, jo šajā platformā ikviens var iepazīties ar aktuālām tēmām, viedokļiem, likumdošanas procesiem. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka cilvēkiem ir iespēja brīvi – bez maksas – iepazīties ar profesionāliem ekspertu komentāriem konkrētā tiesību jomā un tematikā. Protams, arī pašiem paust savas pārdomas vai uzdot jautājumus, tā veidojot platformu viedokļu dažādībai, apmaiņai, diskusijām,” secina tiesībsargs J. Jansons.
Arī tieslietu ministrs J. Bordāns uzsver, ka “sabiedrībai nemitīgi ir jābūt saskarsmei ar likumdevēju. Tad likumi ir efektīvi un arī likumdevēja darbam ir jēga. Bez sava mediatora, kas uztur saziņu, likumi nevar pastāvēt un darboties, un “Latvijas Vēstnesis” šo lomu spēj nodrošināt. Ļoti svarīgi, lai likumus izprot pareizi, tieši tā, kā tie ir domāti. Un arī to var nodrošināt “Latvijas Vēstnesis””.
Pašreizējais “Latvijas Vēstneša” darbības modelis, pildot likumdošanas procesa nodrošinātāja funkciju, ir pierādījis sevi kā nozīmīgu, kvalitatīvu, atbildīgu un labai praksei atbilstošu, uzskata J. Jansons, piebilstot, ka “Latvijā noteikti ir jābūt valsts institūcijai, kas var likumus izskaidrot saprotami un atbildīgi”.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
