Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Plānots, ka Latvijā elektroniskās aproces tiks ieviestas 2015. gada 1. janvārī.
LV portāla kolāža
Elektroniskās uzraudzības (EU) ieviešanas izmēģinājuma projekta (kas ir Norvēģijas valdības 85% apmērā līdzfinansēta projekta sastāvdaļa) mērķis ir samazināt ieslodzīto skaitu, tostarp ieslodzījumā pavadāmo laiku (kā liecina prakse, cietumā sēdēdams, reti kurš kļūst labāks), un paplašināt dažādu citu preventīvo pasākumu piemērošanu. Par to LV portālā gana plaši izklāstīts rakstā "Ar elektronisko aproci pretim godīgai dzīvei".
Latvijā ieviešamās elektroniskās uzraudzības pamatprincips ir šāds: no ieslodzījuma atbrīvotajai personai uzliek elektronisku aproci, kas kalpo kā raidītājs, šo signālu saņem mājoklī novietotais uztvērējs un to tālāk pārraida monitoringa centram. Tādējādi iespējams precīzi kontrolēt, vai uzraugāmā persona ievēro tai noteikto diennakts laika grafiku un noteiktajās stundās atrodas mājās.
Jāsāk ar elektroniskās uzraudzības definējumu
Lai ieviestu elektronisko uzraudzību, ir jāveic vairāki priekšdarbi. Jāmaina normatīvais regulējums, to piemērojot jaunajai situācijai. EU projekta ieviešana vienlaikus nozīmē arī nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas institūta reformēšanu, ko arī nevar īstenot bez grozījumiem vairākos likumos, piemēram, Krimināllikumā (KL) un Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIK).
Kā stāsta Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs, priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām izstrādājusi darba grupa iepriekšējā tieslietu ministra J.Bordāna vadībā.
Krimināllikumā paredzēti grozījumi, kas noteiktu:
"Saistībā ar elektronisko uzraudzību ir daudz pētījumu," komentē M.Papsujevičs. "Šobrīd Eiropas Padome ir pieņēmusi arī rekomendāciju par elektronisko uzraudzību, kurā kā optimālais laiks, kad tā piemērojama, ir noteikti seši mēneši. Kāpēc tā? Tādēļ, ka pētījumi apliecinājuši – tā ir ļoti spēcīga kontrole. Cilvēkam, par spīti visiem kārdinājumiem ārpusē, noteiktā laikā ir jāatrodas savā dzīvesvietā. Pēc sešiem mēnešiem pārkāpumu skaits pieaug, jo viņš nevar izturēt tik intensīvu kontroli pār savu pārvietošanos. Tādēļ nav lielas jēgas ar likumu paredzēt to, kas, visticamāk, tiks pārkāpts. Tāpēc ir svarīgi (un citas valstis to ņem vērā) elektroniskajai uzraudzībai noteikt saprātīgu termiņu. (Latvijā tas paredzēts no viena līdz 12 mēnešiem – red.) Šī uzraudzība cilvēka domāšanas un uzvedības modeli būtībā nemaina, bet ļauj noteiktu laiku pēc ieslodzījuma vietas atstāšanas pastāvīgi kontrolēt, vai cilvēks atrodas savā dzīvesvietā, kā ievēro uzraudzības nosacījumus. Tagad, lemjot par pirmstermiņa atbrīvošanu, tiesa var noteikt cilvēkam pienākumu noteiktās stundās atrasties dzīvesvietā, bet kontrole notiek tādējādi, ka probācijas darbinieks ierodas un pārbauda, vai šī persona ir mājās. Bet mūsu prombūtnē cilvēks var darīt to, kas viņam ienāk prātā.
"Cietumā sēdēdams, reti kurš kļūst labāks."
Jāuzsver, ka elektronisko uzraudzību Latvijā plānots noteikt tikai ar cilvēka piekrišanu, pēc viņa iniciatīvas. Kāpēc tas ir svarīgi? Pētījumi liecina, ka tajās valstīs, kur elektronisko uzraudzību ievieš nepārdomāti, tostarp piespiedu kārtā, cilvēks ir tendēts pārkāpt nosacījumus, lauzt un bojāt ierīces, par katru cenu cenšoties nodrošināt sev brīvību. Monitoringa centrs, protams, tūdaļ uzzinās par šādu iejaukšanos, bet tādēļ līdzekļi tiek tērēti neefektīvi – arvien labojot ierīces un domājot, kādas soda sankcijas piemērot noteikumu pārkāpējam."
Tieslietu ministrijas Kriminālsodu izpildes Politikas nodaļas vadītāja Kristīne Ķipēna piebilst, ka elektroniskā uzraudzība tomēr vēl arī dos citu labumu, mācot bijušajam ieslodzītajam plānot savu laiku, pierast pie stingras dienaskārtības – kad, piemēram, jābūt pie VPD speciālista, kad darbā, kad pie sociālā darbinieka vai psihologa. Pēc tam kad aproces vairs nebūs, šī disciplinētības sajūta daudziem saglabāsies, dienas ritums jau būs kļuvis ierasts.
Elektroniskā aproce nosacīti pirms termiņa atbrīvotajam cilvēkam jāuzstāda trīs darba dienu laikā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas, paredz plānotie grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā.
Ieslodzītos varēs atbrīvot ātrāk
Nosacītā pirmstermiņa atbrīvošanas institūta pārskatīšana galvenokārt izpaustos kā grozījumi LSIK, jaunajā modelī atsakoties no brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas atzinuma septiņu procedūru virknē, kas nepieciešamas, lai lieta par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu nonāktu (vai nenonāktu) līdz tiesas lēmumam.
Likuma 115.pants pašlaik nosaka: "Ja notiesātajam saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, iestāde, kas izpilda sodu, pēc attiecīga administratīvās komisijas lēmuma iesniedz pilsētas (rajona) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda."
Taču pirms tam ieslodzījuma vieta jau izvērtē notiesātā atbilstību pirmstermiņa atbrīvošanas kritērijiem, kā arī sagatavo informāciju par soda izpildes gaitu, savukārt VPD sagatavo ziņojumu, kādi šim cilvēkam ir dzīves apstākļi brīvībā, vai viņš varēs iekļauties sabiedrībā un cik pirmstermiņa atbrīvošana ir lietderīga šādā aspektā. Tātad viss jau ir vētīts un izvērtēts, bet pat tad, ja atzinumi pozitīvi un kritēriji atbilstoši, ieslodzījuma vietas administratīvā komisija lemj – virzīt šo lietu uz tiesu vai nevirzīt.
"Nav lielas jēgas ar likumu paredzēt to, kas, visticamāk, tiks pārkāpts."
"Igauņu kolēģi no administratīvās komisijas posma ir atteikušies jau sen un strādā veiksmīgi. Turklāt, vērojot šo administratīvo komisiju darbu, redzams, ka dažādās ieslodzījuma vietās tas norisinās atšķirīgi, un atšķirīgs ir arī to lietu īpatsvars, kuras ar komisiju lēmumiem nosūta uz tiesām," skaidro VPD vadītājs. "Otrkārt, satrauc arī tas, ka tad, ja administratīvo komisiju lēmumi tiek pārsūdzēti (likums šādas tiesības dod), tiesa lielākoties tos atzīst par nepamatotiem."
Patlaban, lai vispār domātu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, par mazāk smagu noziegumu notiesātajai personai cietumā ir jāizcieš vismaz puse no piespriestā soda termiņa, ja noziegums smags – divas trešdaļas, sevišķi smaga nozieguma gadījumā – trīs ceturtdaļas no piespriestā laika. Uz mūžu ieslodzītie var pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu pēc 25 cietumā pavadītiem gadiem. Ieviešot elektronisko uzraudzību kā papildu kontroles līdzekli, ir paredzēts samazināt minimāli izciešamā soda daļas: attiecīgi līdz vienai trešdaļai, pusei un divām trešdaļām soda termiņa. Mūža ieslodzījuma gadījumā gadsimta ceturksnim tiktu noņemts viens gads.
Kritēriji joprojām paliks stingri
Tādējādi, piemērojot elektronisko uzraudzību, nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana būtu iespējama ātrāk, norāda VPD vadītājs. "Taču likums paredzētu iespēju, ka tiesa to var darīt, bet ne kā obligātu normu. Kā liecina pērn Latvijā veiktais pirmais pētījums par recidīva noziegumiem, profilaktiskais darbs ar likumpārkāpējiem sabiedrībā ir efektīvāks. Puse no personām, kas sodu brīvības atņemšanas iestādē izcieš līdz galam, pirmajās 300 dienās atkal atkārtoti izdara noziegumus. Savukārt tās personas, kuras nosacīti atbrīvotas pirms termiņa un izgājušas VPD uzraudzību, tā rīkojas 25% gadījumu. Nevaram cerēt, ka recidīva nebūs vispār, bet pilnīgi noteikti var apgalvot, ka Latvijā veiktais pētījums apliecina citās pasaules valstīs praksē novēroto.
Uzreiz jāteic, ka nepietiks tikai ar paša klienta vēlmi – jā, es gribu, lai mani nosacīti atbrīvo pirms termiņa ar elektronisko uzraudzību! LSIK grozījumos paredzam kritērijus, atbilstoši kuriem persona var tikt atbrīvota nosacīti pirms termiņa. Bet KL ir paredzēts nosacījums: ar elektronisko uzraudzību personu nosacīti pirms termiņa var atbrīvot tikai tad, ja tā piekrīt un dzīves apstākļi to pieļauj. Tas nozīmē, ka mājoklī jābūt elektrībai, cilvēkiem, kuri dzīvo kopā ar atbrīvoto personu, arī ir jāpiekrīt šādai uzraudzībai un ierīču klātesamībai. Treškārt, (un tas ir pats svarīgākais) tiek saglabāti līdzšinējie pamatkritēriji, kurus izpildot cilvēks vispār var tikt nosacīti atbrīvots pirms termiņa."
Līdz ar to nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana un elektroniskā uzraudzība gada laikā varētu skart tikai aptuveni 200 notiesāto. "Turklāt, runājot gan ar igauņu, gan lietuviešu kolēģiem, redzam, ka šis skaitlis ir gana optimistisks. Jo visās valstīs, kur bijušas prognozes par 200– 300 atbrīvotajiem, reālais skaits ir ievērojami mazāks. Šķiet, lietuvieši no 100 plānotajiem ieslodzītajiem atbrīvoti tikai četrdesmit. Kritēriji patiešām būs stingri."
VPD darbiniekiem ar grozījumiem LSIK plānots arī dot pilnvaras elektroniskās uzraudzības laikā, balstoties uz dienesta speciālistu rīcībā esošajām metodoloģijām, pirmstermiņa atbrīvotajiem noteikt un atcelt pienākumus. Šobrīd tas ir tiesas kompetencē, taču šī sistēma nav pietiekami elastīga.
Kā notiek Igaunijā
Igaunijā elektroniskā uzraudzība darbojas kopš 2007.gada. Lai iepazītos ar kaimiņu pieredzi (turklāt Igaunijas TM ir partnere arī Norvēģijas valdības līdzfinansētajā projektā), 6.maijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti apmeklēja Valsts probācijas dienesta nodaļu Valkā. Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzsver, ka igauņu pieredze uzskatāma par veiksmīgu piemēru minētās sistēmas ieviešanā.
Hedi Reima, Igaunijas TM Ieslodzījuma vietu departamenta Rehabilitācijas nodaļas padomniece, deputātiem demonstrēja elektroniskās uzraudzības ierīces, to lietošanas principus un drošību. Izrādās, ietaisēm ir pat neliels akumulators, kas nodrošina sakarus īslaicīga elektrības piegādes pārrāvuma laikā. Par ilgstošiem un plānotiem elektrības piegādes pārtraukumiem dienests ir informēts jau laikus un to ņem vērā.
Pērnā gada beigās elektroniskā uzraudzība Igaunijā tika piemērota aptuveni 110 personām. Igaunijā arī tiem notiesātajiem, kuriem tiesa piespriedusi īsā termiņa cietumsodu līdz pusgadam, brīvības atņemšanu nereti aizstāj ar elektronisko uzraudzību. Šādi tiek samazinātas valsts izmaksas par cietumnieka uzturēšanu un ir iespējams cilvēku ātrāk integrēt sabiedrībā. H.Reima apstiprina, ka sistēma patiešām nodrošina stingru un precīzu uzraudzību, tā acumirklī parāda arī jebkurus mēģinājumus ierīces sabojāt vai no aproces atbrīvoties. Monitoringa centra darbiniekam ir laika grafiki par katru klientu, un tādējādi pat redzams, ka uzraugāmais pirms laika atgriezies mājās – vai nu kavējis darbu, vai darbavietā nav bijis. Par pārkāpumiem centra dežurants e-pastā vai mobilajā tālrunī ziņo atbildīgajam probācijas speciālistam, kas sazinās ar klientu. Probācijas dienests vainīgajam var uzlikt papildu pienākumus, saukt talkā policiju, bet, ja arī tas nelīdz, tad nosūtīt viņu atpakaļ uz cietumu. Pērn šāds liktenis piemeklējis piecus procentus elektroniskās aproces nēsātāju.
"Svarīgi ir ne tikai ierīces uzstādīt, bet arī prast efektīvi izmantot."
Arī Igaunijas TM pārstāve apstiprina, ka elektronisko uzraudzību ikdienā pārciest nav viegli. Bijis pat gadījums, kad pēc aproces nēsāšanas divu nedēļu garumā klients ierīci aploksnē nosūtījis atpakaļ dienestam kopā ar paziņojumu – viņš to nespēj izturēt un no šādas uzraudzības atsakās. Starp citu, par elektroniskās uzraudzības ierīču bojājumiem jāmaksā probācijas klientiem pašiem.
Igaunija elektroniskās uzraudzības ieviešanā gan rīkojusies ar daudz plašāku vērienu, nekā grasās Latvija: līdztekus radiofrekvences sistēmai mūsu valsts kaimiņi izmanto arī GPS uzraudzību. Tā paredzēta tiem klientiem, kuriem, piemēram, darba dēļ jāatstāj mājoklis un jādodas uz citu vietu, kuru radiofrekvences ietaises vairs nekontrolē. GPS ierīces, ja nepieciešams, uzrauga arī ieslodzītos un no ieslodzījuma vietām atbrīvotos dzimumnoziedzniekus, sekojot, lai viņi netuvotos aizliegtām vietām – skolām, bērnudārziem.
Latvijā GPS sistēmu pagaidām ieviest netaisās. Gan tādēļ, ka tā ir dārgāka un sarežģītāka, gan tālab, ka tās darbībai var traucēt daudzi dabiskie šķēršļi, sakaru torņu trūkums un tamlīdzīgi. Dzimumnoziedzniekus mūsu valstī pirms termiņa atbrīvot negrasās, un tādēļ arī elektroniskā uzraudzība uz viņiem neattiecas.
Tuvākajā laikā TM likumu grozījumu projektus iesniegs izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Rudens pusē sāksies elektroniskās uzraudzības ierīču un iekārtu iepirkumu konkurss (vadoties arī no igauņu kolēģu padomiem), un līdztekus norisināsies mācības gan probācijas darbiniekiem, gan tiesnešiem.
Jo svarīgi ir ne tikai ietaises iegādāties un uzstādīt, bet arī prast efektīvi izmantot visu sistēmu, norāda projekta vadītājs Imants Jurevičius. Piemēram, Lietuvā pirms pāris gadiem tehnika gan sagādāta, bet ne paši probācijas dienesta darbinieki, ne tiesneši īsti nav sapratuši, kādēļ šāda uzraudzība vajadzīga, un nav bijuši motivēti papildus piepūlēties, lai aproces uzliktu un sekotu to signāliem. Jādomā, ka mums veiksies labāk. Latviešiem taču ir teiciens: "Kas lēni nāk, tas labi nāk."
