Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
1.jūlijā tika ieviesta elektroniskās uzraudzības sistēma no ieslodzījuma pirms termiņa nosacīti atbrīvotām personām. Septembra sākumā Latvijā bija pirmie pieci elektroniskās aproces nēsātāji.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Protams, jauno sistēmu neieviesa vienā dienā. Sagatavošanās sākās 2013.gada jūnijā Norvēģijas valdības finansiāli atbalstītā projekta "Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai)" ietvaros, kas nozīmēja nosacītā pirmstermiņa atbrīvošanas institūta reformēšanu, izstrādājot grozījumus vairākos likumos, plašus sagatavošanās darbus pašā dienestā, pārņemot ārvalstu pieredzi, piemērojot mūsu apstākļiem attiecīgas probācijas programmas, teorētiski un praktiski apmācot šajā projektā iesaistītos darbiniekus, kā arī publiskā iepirkuma procedūrā sagādājot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. VPD 6.jūlijā noslēdza līgumu ar kompāniju "SuperCom Ltd" par elektroniskās uzraudzības tehnoloģiju piegādēm.
No iesnieguma līdz aprocei
Tagad redzami šā lielā darba pirmie "taustāmie" rezultāti: kā septembra sākumā informēja VPD, elektroniskā uzraudzība ieviesta pirmajām piecām nosacīti pirms termiņa atbrīvotām personām.
No 1.jūlija ar brīvības atņemšanu notiesātie, kuri vēlējās ātrāk izkļūt no cietuma, sākt dzīvi bez likuma pārkāpumiem, varēja vērsties ar iesniegumu pie ieslodzījuma vietu priekšniekiem. Protams, pretendentiem bija jāatbilst Krimināllikuma 61.pantā noteiktajiem kritērijiem.
"Pirms tiek pieņemts lēmums un uzlikta aproce, norisinās procedūra mēneša vai pusotra garumā," skaidro VPD vadītājs. "Ieslodzītās personas iesniegumu vispirms izskata ieslodzījuma vietas vadība, pēc tam ar ieslodzīto tiekas mūsu dienesta darbinieki, apseko viņa izvēlēto dzīvesvietu un apkārtējo sociālo vidi. Ir virkne sīki izvērtējamu kritēriju, kuru atbilstība jānoskaidro, pirms sniedzam savu atzinumu par to, vai elektroniskā uzraudzība ir iespējama un šo cilvēku vispār iespējams atbrīvot pirms termiņa."
"Stāsts ir par papildu iespēju cilvēkiem, kuri ir gatavi likumpaklausīgai dzīvei. "
Tālāk seko tiesas lēmums, un pēc tam VPD jau veic darbības, kas tieši saistītas ar elektroniskās uzraudzības piemērošanu.
Līdz šī gada 4.septembrim VPD saņēmis izvērtēšanai 79 iesniegumus no ieslodzītajiem. Kā stāsta M.Papsujevičs, 18 ieslodzītie pēc pirmajām sarunām ar dienesta darbiniekiem un papildu informācijas saņemšanas, kā šī uzraudzība reāli tiks īstenota, no tās labprātīgi atteikušies - viņi sapratuši, ka prasītā disciplīna būs par skarbu. "Septembrī jau ir nozīmētas 25 tiesas sēdes, bet šie skaitļi pastāvīgi mainās, jo ar katru dienu iesniegumu skaits palielinās."
Tagad jau ir skaidri redzams, ka VPD noteiktais uzraugāmo skaits – divi simti – ir bijis optimāls un šis mērķis tiks izpildīts.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kas ieviesto jauno sistēmu, kā arī VPD darbu un lomu sabiedrības drošuma sargāšanā kopumā vērtē ļoti pozitīvi, prognozē, ka uz elektronisko uzraudzību varētu izveidoties pat pretendentu rinda. "Tieslietu ministrijas budžeta prioritāšu sarakstā elektroniskās sistēmas ieviešana bija viena no pirmajām lietām starp jaunajām politiskajām iniciatīvām, un paredzams, ka nākamgad būs piecas jaunas amata vietas VPD, kas īstenos šā projekta attīstību."
Lai sistēmu ieviestu, jāievēro daudzi kritēriji
Elektroniskā uzraudzība pati par sevi nav nekāds maģisks rīks, kas atturēs personu no recidīva, uzskata M.Papsujevičs. "Tā ir tikai tehnisks palīgs, kas mums ļauj nodrošināt efektīvu kontroli. Arī citās valstīs veiktie pētījumi pierāda – ja piemēro tikai elektronisko uzraudzību, nekombinējot ar citiem probācijas pasākumiem - sociālo atbalstu, specializētajām programmām, dažādu speciālistu (piemēram, psihoterapeita) apmeklējumiem –, recidīva gadījumu skaits nemazinās."
Tādēļ Latvijas izvēlētais modelis, kas paredz vairāku probācijas veidu apvienošanu, būs iespējami efektīvs.
"Pamatkritēriji, kad šī uzraudzība piemērojama, ir noteikti Krimināllikumā, bet galvenais princips ir tāds – pamatsoda izciešanas laikā ir jābūt sasniegtiem konkrētiem resocializācijas rezultātiem, cilvēkam soda izciešanas laikā jāpierāda, ka viņš pēc tam vēlas iekļauties sabiedrībā un neizdarīt jaunus noziegumus," saka M.Papsujevičs. Ieslodzītajam ir jāpārvar atkarības, jānokārto saistības pret cietušajiem, un ir vēl citi kritēriji, kurus pārbauda tiesa. "Tieši saistībā ar elektroniskās uzraudzības piemērošanu likumā ir noteikti vēl trīs papildu kritēriji: pirmkārt, pašam notiesātajam ir jāpiekrīt šādai uzraudzībai (tātad tā ir brīvprātīga); otrkārt, elektroniskās uzraudzības piemērošanai jābūt ne vien tehniski iespējamai notiesātā izraudzītajā dzīvesvietā, bet nepieciešama arī pozitīva mājinieku attieksme."
Līdztekus kompleksajai uzraudzībai ļoti nozīmīgs aspekts ir tas, ka elektroniskā uzraudzība, kad nedēļas grafikā precīzi paredzēts, kad un kur uzraugāmā persona drīkst atrasties, probācijas klientu iemāca precīzi plānot laiku un disciplinēt savu rīcību. Tas redzams jau pašlaik pirmo elektroniskās uzraudzības klientu uzvedībā.
"Uz elektronisko uzraudzību varētu izveidoties pat pretendentu rinda. "
Nākamais šīs uzraudzības pozitīvais efekts, ko uzsver VPD vadītājs, ir tas, ka patiešām daudz dziļāk un plašāk tiek nodrošināta iespēja cilvēku pakāpeniski ievest atpakaļ sabiedrībā. M.Papsujevičs atgādina VPD pirms trim gadiem veikto pētījumu, kas skaidri parādījis – visvairāk (97%) atkārtoto noziegumu (recidīvu) no visiem tiek paveikti pirmajās 200 dienās pēc soda izciešanas. "Ja šajā laikā spējam palīdzēt cilvēkam līdzsvarot disciplīnu, palīdzam ar kontroli, zvaniem, tikšanās reizēm, sniedzam atbalstu, lai viņš risinātu savas problēmas, tad tas ir ļoti labs signāls, ka šie cilvēki varētu mazāk izdarīt atkārtotus noziegumus; ja arī tos izdarītu, tad mazāk smagus, kas sabiedrības drošībai ir svarīgi.
Probācijas darbinieku galvenais uzdevums ir likumpārkāpumu skaita samazināšana, bet otrs, ne mazāk svarīgs – arī likumpārkāpumu smaguma samazināšana. Mūsu darbā panākums ir tad, ja arī likumpārkāpums tiks izdarīts, tad ne tik smags un traumējošs sabiedrībai kā iepriekšējais.
Visbeidzot arī nodokļu maksātājiem un ikvienam sabiedrības loceklim mazsvarīgi nebūs tas, ka elektroniskā uzraudzība izmaksā lētāk nekā ieslodzījums. Pašlaik atbilstoši noslēgtajiem līgumiem elektroniskās uzraudzības sistēmas izmaksas veidos no četriem līdz astoņiem eiro dienā atkarībā no uzraugāmo skaita, savukārt vienas personas uzturēšana ieslodzījumā maksā 21 eiro."
Pirmie pieci elektroniskās uzraudzības klienti izcieš sodu par narkotiku glabāšanu un mantiska rakstura noziegumiem. Taču, kā skaidro VPD vadītājs, turpmāk uzraugāmie var būt arī sodīti par cita veida noziedzīgiem nodarījumiem. Ne vienmēr elektroniskās uzraudzības iznākums būs gaišs un saulains: ja elektroniskās aproces nēsātājs neievēros noteikto grafiku, neatradīsies mājās 24 stundas diennaktī, izņemot laiku, kad ir obligāti speciālistu apmeklējumi saistībā ar probācijas uzraudzību, ieplānotā iepirkšanās pārtikas veikalā, darbs vai darba meklējumi, elektroniskā ierīce par to ziņos attiecīgā VPD centra dežurantam (kā notiek elektroniskās aproces nēsātāja tehniskā uzraudzība, sīkāk izklāstīts LV portāla rakstā "Elektroniskā notiesāto uzraudzība – no 2015.gada"). Ja VPD darbinieki konstatēs disciplīnas pārkāpumus, probācijas klientam atlikušo soda termiņu nāksies izciest ieslodzījumā.
Dz.Rasnačs, paužot gandarījumu par elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanu, atgādina: "VPD oktobrī apritēs 12 gadu, un šajā laikā iestāde ir sasniegusi ievērojamus panākumus un arī starptautisku atzinību, ko mūsu VPD ir paudusi Eiropas Probācijas konfederācijas valde. Pildot valdības deklarācijā un rīcības plānā noteikto, esam šo uzraudzības sistēmu ieviesuši. Jāuzsver, ka VPD darbs ir tieši saistīts ar Latvijas valsts iekšējo drošību. Šajā dienestā strādā cilvēki ar dažādām profesijām – juristi, sociālie darbinieki, kriminoloģijas pētnieki –, un viņu galvenais uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai noziegumu izdarījušais cilvēks atgrieztos sabiedrībā kā pilnvērtīgs tās loceklis."
