NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
09. septembrī, 2013
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Noziedzība
2
3
2
3

Ar elektronisko aproci pretim godīgai dzīvei

Izmantojot elektronisko uzraudzību, cietums no īstās ieslodzījuma vietas zināmā mērā tiek pārnests uz personas, kas nosacīti atbrīvota pirms termiņa, dzīvesvietu.

LV portāla infografika

Ja viss notiks, kā paredzēts, pēc diviem gadiem mūsu valstī ieviesīs pirmās elektroniskās uzraudzības aproces, ko nēsās nosacīti pirms termiņa atbrīvoti notiesātie. Tas būs vēl viens solis kriminālsodu politikas reformas konsekventā īstenošanā.

Valsts probācijas dienests (VPD) šo projektu "Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai)" kopš jūnija īsteno sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi (IeVP), Tiesu administrāciju, Oslo probācijas dienestu, Īlas cietumu Norvēģijā, Igaunijas Tieslietu ministriju, kā arī Eiropas Probācijas organizāciju. Tas norisinās Tieslietu ministrijas (TM) un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas ietvaros.

Projekta galvenie mērķi un aktivitātes

Projekta īstenošana ilgs līdz 2016.gada aprīļa beigām, kopumā apgūstot 2,6 milj. eiro, no kuriem tikai 15% ir Latvijas valsts līdzfinansējums. Šā projekta gaitā paredzēts īstenot aktivitātes divos paralēlos un savstarpēji saistītos darbības virzienos:

  1. esošās resocializācijas sistēmas tālāka attīstība ;
  2. brīvības atņemšanas sodam alternatīvu risinājumu ieviešana.

Projekta vadītājs Imants Jurevičius informē, ka tādējādi paredzēts samazināt cietumos ieslodzīto personu skaitu, paaugstināt cietumu un probācijas darbinieku profesionālo kompetenci, kā arī celt ieslodzīto izglītības līmeni un veidot, un stiprināt viņu motivāciju pēc soda izciešanas nostāties uz likumpaklausības ceļa.

Lai to izdarītu, VPD ir izveidots pasākumu plāns, un jau tuvākajos mēnešos tiks īstenots vērienīgs pasākumu kopums. No augusta līdz oktobrim tiesneši, prokurori, VPD, IeVP, Valsts policijas, kā arī šajā jomā iesaistīto ministriju (TM, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas) un sabiedrisko organizāciju pārstāvji dosies mācību un pieredzes apmaiņas vizītēs uz Norvēģiju, Igauniju, Lielbritāniju, Dāniju un Zviedriju. Šīs valstis resocializācijas lietās ir gana tālu mums priekšā, un jāmācās un jāuzzina ir daudz: par nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas (NPTA) institūta plašāku ieviešanu, notiesātu personu iepriekšējo sagatavošanu atbrīvošanai no ieslodzījuma vietām, elektroniskās uzraudzības tehnoloģiju piemērošanu praksē, dokumentācijas sagatavošanu elektronisko ierīču publiskajam iepirkumam un normatīvo aktu bāzi, kas nepieciešama, lai tās sekmīgi ieviestu, kā arī, protams, par problēmām, kas var rasties, pielietojot elektronisko uzraudzību.

Mācības un atbalsta pasākumi

No septembra līdz gada beigām notiks četri semināri - motivējošās intervēšanas apmācības IeVP un VPD darbiniekiem. Vispirms ļoti pieredzējuši Norvēģijas Īlas cietuma pasniedzēji sagatavos 16 tā sauktos trenerus, kas tālāk nodos zināšanas saviem Latvijas kolēģiem; līdz projekta noslēgumam kopumā plānots apmācīt vairāk nekā 260 minētajās iestādēs nodarbināto. Kā skaidro I.Jurevičius, motivējošā intervēšana ir zinātniskos pētījumos izstrādāta sarunu metode, ko jāspēj izmantot speciālistiem, kuri tieši strādā ar notiesātajām personām, lai tām palīdzētu saprast notikušā iemeslus un kopīgi noskaidrot, kā ar šīm problēmām tikt galā pašu spēkiem.

Tuvākajos mēnešos norisināsies arī IeVP un VPD darbinieku īpaša apmācība darbam ar dzimumnoziedzniekiem. "Pēdējo reizi tas notika 2010.gadā, taču daļa no šiem kvalificētajiem speciālistiem ir aizgājuši pensijā, daļa mainījuši darbu, un tādēļ šādu speciālistu sagatavošana atkal kļuvusi aktuāla," skaidro projekta vadītājs. "Latvijā pašlaik ieslodzījuma vietās brīvības atņemšanas sodu izcieš aptuveni 450 dzimumnoziedznieku; kopumā projekta ietvaros paredzēts apmācīt 224 darbiniekus.

"Elektroniskās uzraudzības ierīču izmaksas dienā ir ievērojami zemākas nekā notiesāto turēšana ieslodzījumā."

Septembrī paredzēts uzsākt darbu e-mācību programmas izstrādē darbinieku attālinātajai apmācībai, lai, piemēram, no Ludzas vai Krāslavas, ceļā pavadot daudzas stundas, viņiem nebūtu jābrauc uz Rīgu piedalīties vienas dienas mācībās."

Abu iestāžu darbiniekiem paredzēts rīkot savstarpējās konsultācijas sevišķi sarežģītu klientu sociālo problēmu risināšanai. "Tā ir īpaša metode, kā harmonizēt darba praksi visas valsts mērogā - kolēģi no dažādām struktūrvienībām sanāk kopā, stāsta par īpaši problemātiskajiem gadījumiem un, liekot lietā savas zināšanas un pieredzi, vienojas, kā konkrēto situāciju varētu atrisināt. Kopumā konsultācijās paredzēts iesaistīt 800 darbinieku. Svarīgs atbalsta pasākums VPD būs arī psihiskās veselības speciālistu konsultācijas, jo "smago" klientu dzīvesveids un problēmas nomācoši ietekmē VPD darbiniekus, kuriem ar viņiem nākas ilgstoši kontaktēties; šī vajadzība patiešām ir samilzusi."

Vēl paredzēta arī VPD un citu speciālistu dalība starptautiskās konferencēs gan par darbu ar dzimumnoziedzniekiem, gan elektroniskās uzraudzības sistēmu.

Savukārt šā gada nogalē un nākamā gada sākumā, kad daudzi pasākumi jau būs īstenoti, tostarp darba grupa izstrādājusi arī nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, iesaistītajiem speciālistiem notiks semināri par elektroniskās uzraudzības reālajām aprisēm Latvijā.

Uz māju pārceltais cietuma žogs

VPD Uzraudzības un probācijas programmu departamenta vadītājs Mihails Papsujevičs norāda: sabiedrībā izciešamie sodi ir daudz efektīvāki nekā sodi, kas saistīti ar izolāciju no sabiedrības. "Līdz šim apelējām pie citu valstu pētījumiem un pieredzes, bet tagad mums ir TM sadarbībā ar VPD pētniekiem veikts pētījums (publicēts arī "Jurista Vārdā"), kur analizēti Latvijas dati. Tie apliecina, ka nosacīti pirms termiņa atbrīvotās personas pēc uzraudzības laika beigām atkārtoti izdara noziegumus uz pusi mazāk nekā tie, kuri izcietuši brīvības atņemšanas sodu "no zvana līdz zvanam". Turklāt šeit nav runa par notiesāto masveida atbrīvošanu, jo vismaz projekta ietvaros paredzēta tikai 200 elektronisko aproču un tehnisko ierīču vienlaicīga lietošana."

VPD rīcībā ir pietiekami daudz informācijas par to, ka elektroniskās uzraudzības tehnoloģijas, ievērojot noteiktus kritērijus, spēj nodrošināt pietiekami efektīvu likumpārkāpēju pārvietošanās kontroli, stāsta M.Papsujevičs.

Kā trešo pozitīvo ieguvumu viņš min to, ka elektroniskās uzraudzības ierīču izmaksas dienā (vismaz tām tehnoloģijām, ko iecerēts ieviest mūsu valstī) ir ievērojami zemākas nekā notiesāto turēšanai ieslodzījumā. "Mēs plānojam ieviest visvienkāršāko – radiofrekvences – tehnoloģiju. To izmantojot, klienta atrašanos dzīvesvietā varēs uzraudzīt 24 stundas septiņas dienas nedēļā. Tas nenozīmē, ka visu šo laiku cilvēkam būs jāpavada mājās: saskaņojot ar VPD darbinieku mērķi, laiku, maršrutu un pārvietošanās veidu, viņš varēs iziet no mājas, lai dotos, piemēram, darba meklējumos, pie ārsta, pie psihoterapeita utt. Bet pārējā laikā šim cilvēkam būs jāatrodas savā dzīvesvietā, un varētu teikt, ka cietums no īstā cietuma zināmā mērā tiek pārnests uz viņa dzīvesvietu."

"Projekta īstenošana ilgs līdz 2016.gada aprīļa beigām, kopumā apgūstot 2,6 miljonus eiro."

VPD klientam būs divas ierīces: aproce (tās var būt dažādas, bet priekšroka tiek dota kājas aprocei, jo no rokas aproces, kā liecina citu valstu prakse, tomēr iespējams atbrīvoties), un signāla uztvērējs, kas vienlaikus ir arī tā pārraidītājs. Pie potītes piestiprinātā aproce raida signālu, mājoklī novietotais uztvērējs to tālāk pārraida monitoringa centram. "Ierīcē tiek ieprogrammēta noteikta teritorija, rādiuss apkārt iekārtai, un cilvēkam tāds kā elektriskais gans tiek iekārtots: ir robežas, kuras viņš nedrīkst pārkāpt. Tas ir vienkāršs princips un vienkārša ierīce. Tehnoloģija ļauj probācijas darbiniekam piebraukt pie uzraugāmā mājas un no ārienes fiksēt, vai viņš atrodas savā dzīvesvietā," stāsta M.Papsujevičs. "Kad cilvēks ir pirms termiņa nosacīti atbrīvots no ieslodzījuma, sākas probācijas uzraudzība – VPD darbinieks apmeklē savu klientu, tas savukārt dodas pie viņa. Šai tehnoloģijai var piemērot salīdzinājumu - ja māja iepriekš bija bez žoga, tagad mēs to it kā apjožam ar sētu. Kad vārtiņiem atvērties un aizvērties, nosaka VPD darbinieks. Bet galvenais ir tas, ka pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas cilvēks tāpat nonāks VPD uzraudzībā, kur tiks vērtēts viņa recidīva risks, izstrādāts individuālais uzraudzības plāns par rīcībām, kas jāveic, lai viņš varētu iekļauties sabiedrībā, neizdarot jaunus likumpārkāpumus. Bet viņam papildus uz noteiktu laiku (no viena līdz 12 mēnešiem, kā plānots saskaņā ar jaunajām likumdošanas iniciatīvām, pie kurām strādājam) klāt nāk intensīvs elektroniskās uzraudzības pasākums. Ļaudis varētu nomierināt tas, ka daļu bijušo ieslodzīto mēs vairs nelaidīsim "pa taisno" no ieslodzījuma sabiedrībā. Mēs viņus laidīsim tikai uz mājām, ierobežojot pārvietošanos un komunikāciju ar apkārtējiem. Aproci noņemsim vien tad, kad būs sasniegts iecerētais rezultāts."

Starp citu, līdzko aproce zaudēs saskari ar uzraugāmās personas ķermeni, uzraugošajai institūcijai automātiski tiks nosūtīts trauksmes signāls.

Elektroniskā uzraudzība un ieslodzījuma termiņš

Ko saistībā ar elektroniskās uzraudzības ieviešanu paredzēts mainīt esošajā NPTA sistēmā? Vispirms nepieciešami vairāki grozījumi pašreizējā normatīvajā regulējumā, ko izstrādā īpaša darba grupa. Šis darbs jāpabeidz līdz gada beigām, lai nākamajā gadā varētu sākt normatīvo aktu projektu apspriešanas un akceptēšanas procedūru.

Viena no izmaiņu vadlīnijām ir brīvības atņemšanas soda termiņa saīsināšana tiem notiesātajiem, kuri piekrituši elektroniskajai uzraudzībai.

"Pašlaik personai ir jāizcieš noteikta soda daļa, lai tā varētu pretendēt uz NPTA. Ja noziegums atzīts par mazāk smagu, ieslodzījumā jāpavada vismaz puse noteiktā soda termiņa; ja smags – vismaz divas trešdaļas, ja sevišķi smags – vismaz trīs ceturtdaļas," stāsta M.Papsujevičs. "Jau šobrīd projekta ieviešanas darba grupā esam vienojušies, ka kombinācijā ar elektronisko uzraudzību šie ieslodzījuma vietās pavadāmie termiņi varētu būt mazāki – attiecīgi viena trešdaļa, puse vai divas trešdaļas brīvības atņemšanas soda laika. Taču jāņem vērā, ka Latvijā tiesa NPTA var piemērot tikai tad, ja izpildīti visi Krimināllikumā noteiktie kritēriji, kuri mainīti netiks."

Šie kritēriji ir gana stingri:

  • notiesātais ir sasniedzis noteiktu resocializācijas rezultātu;
  • atbilstoši iespējām ir labprātīgi atlīdzinājis ar noziedzīgo nodarījumu saistīto kaitējumu;
  • notiesātajam pēc atbrīvošanas ir iespējas tiesiskā ceļā iegūt eksistences līdzekļus;
  • ir pagājis kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktais laiks pēc soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu un nav spēkā esošu sodu par brīvības atņemšanas soda izpildes laikā izdarītiem administratīvajiem pārkāpumiem;
  • notiesātais risina un ir gatavs turpmāk risināt savas psiholoģiskās problēmas, kas izraisīja vai varētu izraisīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
  • notiesātais piekritis ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības, ja noziedzīgo nodarījumu izdarījis šo vielu atkarības dēļ.

Aproces neparedzēs konkrētam noziedznieku lokam

"Minētie nosacījumi paliks spēkā arī turpmāk, taču pieļaujam, ka, nākot klāt efektīvam kontroles mehānismam – elektroniskajai uzraudzībai -, daļa cilvēku varētu atstāt cietumu vēl ātrāk. Nākotnē faktiski vajadzētu veidoties divējādām situācijām: daļa notiesāto pirms termiņa nosacīti tiks atbrīvoti pēc vecās sistēmas, jo nevēlēsies elektronisko uzraudzību vai arī viņiem nebūs tai piemēroti apstākļi, un tādi, kuri izvēlēsies jauno uzraudzības modeli, piekritīs ar to saistītajiem nosacījumiem (arī uzņemoties atbildību, lai elektroniskās iekārtas netiktu sabojātas), un tādēļ likumdevējs tiem dos iespēju iznākt no cietuma ātrāk," stāsta M.Papsujevičs.

Projekta ietvaros plānots pārskatīt arī ieslodzījuma vietu administratīvo komisiju funkciju saistībā ar lemšanu par notiesātā iesnieguma ar NPTA ierosinājuma nosūtīšanu tiesai.

Uz jautājumu, kuriem noziedzniekiem aproces būs paredzētas (iepriekš dzirdēts, ka tas varētu attiekties uz dzimumnoziedzniekiem), viņš atbild: "Vienmēr gribas ierobežot kādas kategorijas noziedzniekus, kuriem liksim aproces, kuriem – ne. Bet, ja mēs sakām, ka pilnveidojam sodu sistēmu, lai mācītu ieslodzītos dzīvot likumpaklausīgi, godīgi strādāt, mācīties, īstenojam progresīvo sodu sistēmu, atļaujot par labu uzvedību un centību mīkstināt soda režīmu, tad šis ir nākamais solis. Arī atklātā tipa cietumos ir cilvēki, kuri reiz izdarījuši smagus un bīstamus noziegumus, bet par labu uzvedību nonākuši līdz šai pakāpei. Tādēļ (vismaz pagaidām) šī sistēma netiek paredzēta kādai noteiktai notiesāto grupai. Visticamāk, uz šāda veida NPTA ar elektronisko uzraudzību varēs pretendēt tās personas, kuras izdarījušas mazāk smagus noziedzīgus nodarījumus. Jo objektīvu apsvērumu dēļ viņu potenciāls nonākt šajā grupā (kaut vai pastāvīga mājokļa esamība, iespēja iegūt legālus līdzekļus dzīvošanai) ir lielāks nekā tiem, kuri ieslodzījumā pavadījuši ilgus gadus."

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU