NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
01. novembrī, 2012
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts pārvalde

10 gadi kopš izveidots KNAB. Sasniegtais un turpmākie izaicinājumi

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Desmit gadu laikā KNAB ir vadījuši Guntis Rutkis, Aleksejs Loskutovs, Normunds Vilnītis, un šobrīd KNAB priekšnieka amatu ieņem Jaroslavs Streļčenoks.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) šogad aprit pastāvēšanas desmitgade. Tāpat aprit arī desmit gadi kopš likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (IKNL) stāšanās spēkā. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs un bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs atzīst: atskatoties uz KNAB vēsturi kontekstā ar Latvijas pretkorupcijas politiku, par svarīgāko politisko lēmumu nenoliedzami var atzīt lēmumu par paša biroja izveidi. Šajā rakstā par KNAB desmit gadu laikā sasniegto un turpmākajiem izaicinājumiem.

KNAB un sabiedrības korupcijas uztvere

KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kurai saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu noteiktas konkrētas funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē, noteikts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2.panta 1.punktā.

Par KNAB darbības sākumu uzskata 2002.gada 10.oktobri, kad Saeima amatā iecēla KNAB pirmo priekšnieku Gunti Rutki, taču KNAB normatīvajos aktos noteiktās funkcijas pilnā apjomā veic, sākot ar 2003.gada 1.februāri.

Viens no svarīgiem korupcijas rādītājiem valstī ir Korupcijas uztveres indekss, kas parāda sabiedrības uztveri par valsts korumpētību. To pēta Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International, nosakot Korupcijas uztveres indeksu desmit ballu skalā, kur 0 nozīmē, ka sabiedrība valsti uztver kā pilnībā korumpētu, bet 10 nozīmē, ka valstī korupcija nepastāv.

Desmit gadu laikā sabiedrības Korupcijas uztveres indekss Latvijā ir nedaudz uzlabojies. 2002.gadā Korupcijas uztveres indekss Latvijā bija 3,7; 2011.gadā - 4,2, Latvijai ierindojoties 61.vietā starp 183 pasaules valstīm. Lai gan desmit gados sabiedrības korupcijas uztvere ir nedaudz pieaugusi, Latviju uzskata par valsti ar augstu korupcijas līmeni, teikts Transparency International un biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" veiktajā pētījumā "Valstiskā godaprāta sistēmas novērtējums. Latvija".

"Latviju uzskata par valsti ar augstu korupcijas līmeni."

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks un pētījuma "Valstiskā godaprāta sistēmas novērtējums. Latvija" autors Valts Kalniņš norāda, ka Korupcijas uztveres indeksa rezultātus ietekmē daudzi nozīmīgi faktori un ir grūti izolēt KNAB izveidošanas ietekmi uz šī indeksa rezultātiem, taču pierādīt to nevar, to var tikai rezumēt. 

Šā gada 19.oktobrī KNAB 10.gadadienai veltītajā konferencē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs savā runā par pretkorupcijas politiku Latvijā uzsvēra, ka sabiedrība KNAB darbu vērtē vairāk pēc korupcijas apkarošanas rezultātiem. Dažreiz sabiedrība pievēršot uzmanību jautājumiem, kas skar politisko partiju finansēšanu, dažreiz atceroties par interešu konflikta novēršanu, bet patiesībā ļoti liels un smags darbs esot ieguldīts gan pretkorupcijas politikas attīstībā, gan attiecīgo normatīvo aktu izstrādē. Turklāt KNAB pastāvēšanas laikā esot izstrādāti vairāk nekā 100 normatīvie akti.

KNAB darbs korupcijas novēršanā un apkarošanā

A.Loskutovs konferencē, runājot par svarīgākajām pretkorupcijas iniciatīvām, minēja, ka tās esot politisko partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu izdevumu kontrole. Pretkorupcijas politikas īstenošanai panākts, ka ir paredzēta administratīvā atbildība par partijas finansēšanas ierobežošanas pārkāpumiem, nosakot tiesības saukt pie atbildības amatpersonas, kas pieņēmušas aizliegtus ziedojumus, politiskās partijas, kuras nav ievērojušas finansējuma ierobežojumus, arī personas, kuras neatļauti ziedojušas partijai. Tāpat ir noteikti priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi, aizliegti juridisko personu ziedojumi un ierobežoti biedru naudas apmēri, kā arī reglamentēta partiju priekšvēlēšanu izdevumu atmaksāšanas kārtība.

A.Loskutovs norādīja, ka ir ieviesta daļēja partiju finansēšana no valsts budžeta, noteiktas trešo personu tiesības un pienākumi priekšvēlēšanu periodā, kā arī līdzekļu izmantošanas maksimālais apmērs. Ir aizliegta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija. Bet, lai novērstu partiju finansēšanu lielā apmērā un nodrošinātu adekvātu atbildību par pārkāpumu, ir paredzēta kriminālatbildība. Tas ir sasniegts pēc gandrīz sešu gadu ilga darba.

"KNAB ir ļoti nozīmīgi, pat fundamentāli mainījis pretkorupcijas lomu Latvijā."

V.Kalniņš uzsvēra, ka sasniegumu ir daudz. Viens no tiem – KNAB darbības laikā ir sākusies diezgan sistemātiska cīņa pret korupciju, kurā ir iesaistītas diezgan augstas valsts amatpersonas, un KNAB ir izrādījis spēju nozīmīgos jautājumos veikt politisko partiju finanšu kontroli. KNAB vadībā reizēm veiksmīgāk, reizēm ar lielākām problēmām, bet ir izdevies Latvijas publiskajā sektorā iedzīvināt izpratni par interešu konfliktu, kas pirms tam Latvijas publiskajā sektorā bija diezgan svešs jēdziens.

V.Kalniņš atzina, ka KNAB ir ļoti nozīmīgi, pat fundamentāli Latvijā mainījis pretkorupcijas lomu. Daļēji tāpēc, ka birojs darbu ir sācis gandrīz tukšā vietā un, par spīti visām politiskajām peripetijām, institūcijai ir izdevies saglabāt noteiktu profesionālu kodolu, kas spējis nepārtraukti strādāt.

Interešu konfliktu novēršana valsts amatpersonu darbībā

A.Loskutovs konferencē norādīja, ka attiecībā uz valsts amatpersonu darbības kontroli svarīgākais ir likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (IKNL).

Taču šis likums attiecas ne tikai uz valsts institūciju valsts amatpersonām. KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča skaidroja, ka IKNL attiecas uz

  • valsts un pašvaldību institūciju valsts amatpersonām;
  • valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kā arī tādu kapitālsabiedrību, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un tādas kapitālsabiedrības, kurā vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā kopumā vai atsevišķi pārsniedz 50 procentus, valsts amatpersonām;
  • privātpersonām, ja tās pilnvarotas pildīt noteiktas valsts varas funkcijas vai ja tās rīkojas ar valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem.

Desmit gadu laikā, kontrolējot likuma izpildi valsts amatpersonu darbībā un nodrošinot, lai valsts amatpersonas nerealizētu amata pilnvaras savās, savu radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās interesēs, KNAB ir pieņēmis vairāk nekā 1300 lēmumu administratīvā pārkāpuma lietās attiecībā uz 1234 valsts amatpersonām. Par IKNL noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu un lēmumu pieņemšanu interešu konflikta situācijā savas darbības laikā KNAB pieņēmis 770 lēmumus par administratīvā soda piemērošanu 750 valsts amatpersonām, minēts materiālā "Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – 10 gadi".

I.Jurča norādīja, ka visbiežāk konstatētie IKNL pārkāpumi 2011.gadā ir bijuši par likuma 7.panta normu neievērošanu, proti, 111 gadījumi. IKNL 7.pants nosaka speciālos valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumus.

Piemēram, Saeimas deputāts deputāta amatu ir savienojis ar aizliegtiem valdes locekļa amatiem trīs privātajās kapitālsabiedrībās. Vēl ir konstatēts gadījums, kad mūzikas vidusskolas direktors savienojis valsts amatpersonas amatu ar aizliegta uzņēmuma līguma izpildi SIA, saņemot par minētā aizliegta uzņēmuma līguma izpildi ienākumus.

Savukārt KNAB desmitgadei veltītajā materiālā ir norādīts, ka raksturīgākā interešu konflikta situācija ir par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz radiniekiem. Materiālā ir minēts, ka, lai gan IKNL neaizliedz vienā iestādē strādāt radiniekiem, tomēr pieprasa no amatpersonām savlaicīgu rīcību, lai, veicot ar amata pienākumu izpildi saistītas darbības, tās nepieļautu interešu konflikta situācijas. Tādēļ KNAB bieži nākas konstatēt, ka amatpersonas pārkāpj noteikto aizliegumu rīkoties savu vai savu radinieku personisko un mantisko interešu ietekmē – radinieki tiek pieņemti darbā vai nolīgti izpildīt pasūtījumus institūcijas vajadzībām, tiek izdoti rīkojumi par prēmiju vai citādu labumu piešķiršanu (došanās komandējumā, autotransporta izmantošana, mobilā tālruņa limiti, izdevīgi telpu nomas līgumi u.c.).

"KNAB savas darbības laikā ir pieņēmis vairāk nekā 1300 lēmumu administratīvā pārkāpuma lietās attiecībā uz 1234 valsts amatpersonām."

A.Loskutovs atzina, ka pēc KNAB iniciatīvas likums ir nemitīgi pilnveidots. Kopumā kopš IKNL stāšanās spēkā 2002.gada 10.maijā grozījumi ir izdarīti 11 reizes. Vairākkārt ir paplašināts valsts amatpersonu loks; lai mazinātu korupcijas riskus, ir precizēti valsts amatpersonai noteikti amatu savienošanas noteikumi un noteikta amatu savienošanas kārtība; precizēti valsts amatpersonām noteiktie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi. Lai veicinātu personu ziņošanu par zināmajiem interešu konfliktiem citu institūciju amatpersonu darbībā, ir noteikts aizliegums institūciju vadītājiem izpaust informāciju par to, kurš darbinieks informējis par pārkāpumu.

V.Kalniņš norādīja, ka IKNL ir izstrādāts, balsoties uz pieņēmumu, ka katrai valsts amatpersonai pēc iespējas precīzāk un nepārprotamāk ir jānorāda, ko tā drīkst un ko nedrīkst. Tas, piemēram, izpaužas uzskaitījumā, ka konkrētas valsts amatpersonas kategorija drīkst veikt pedagoģisko, zinātnisko, radošo, profesionālo darbu un nedrīkst neko citu vai tikai ar atļaujām. Vienlaikus likums ir primitīvāks nekā realitātē, jo nekur nav ierakstīts, ka zinātniskā darba veikšanu var uzskatīt par nevainīgu no interešu konflikta novēršanas viedokļa. V.Kalniņš uzsvēra, ka izpratne par interešu konfliktu ir pieaugusi un pieaugs vēl vairāk.

IKNL konceptuāli būtu jāveido tāds, kas pieprasītu pašām iesaistītajām amatpersonām, viņu priekšniekiem un KNAB vērtēt pēc būtības – ir vai nav radies interešu konflikts. 

Turpmākie izaicinājumi

Par biroja nākotnes izaicinājumiem runājot, KNAB ir jārēķinās ar to, ka korupcijas shēmas kļūst aizvien izsmalcinātākas un maskēšanās paņēmieni arvien rafinētāki, atzina V.Kalniņš. Tas nozīmē, ka korupcijas atklāšana kļūst sarežģītāka, resursu ietilpīgāka un bieži vien prasa daudz augstākas tehniskās iespējas un zināšanas specifiskos jautājumos, kas iepriekš nav bijis aktuāli.  

A.Loskutovs par izaicinājumiem ne tikai KNAB, bet visai valstij norādīja politisko partiju kontroli, politisko partiju neatkarības stiprināšanu no ziedotājiem, pakāpeniski palielinot valsts finansējumu un samazinot pieļaujamo ziedojumu apmēru, kā arī priekšvēlēšanu izdevumu maksimālo apmēru noteikšanu. Korupcijas apkarošanas jomā, uzsvēra A.Loskutovs, ir nepieciešams atrisināt juridisko personu kriminālatbildības problēmu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU