Ikviens var saņemt informāciju par amatpersonu pārkāpumiem

Līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājas lapā pieejama informācija par publiskajiem lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās, neminot amatpersonas vārdu un uzvārdu, taču grozījumi mainīs esošo kārtību. Turpmāk amatpersonas tiks identificētas arī pēc personas datiem, respektīvi, vārda un uzvārda.

Saeimas preses dienests norāda, ka grozījumii nosaka pienākumu konkrētām institūcijām informēt sabiedrību par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī nosaka kārtību, kā valsts amatpersonas var savienot amatus, un precizē to amatpersonu loku, kuras ir tiesīgas pieņemt diplomātiskās dāvanas, pildot amata pienākumus oficiālo un darba vizīšu ietvaros.

Par pārkāpumiem informēs

Saeimas preses dienests informē, ka turpmāk KNAB un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs pienākums informēt sabiedrību par valsts amatpersonu darbībā konstatētajiem interešu konflikta pārkāpumiem, ievietojot informāciju institūciju mājaslapās. Savukārt par Satversmes tiesas tiesnešu pārkāpumiem sabiedrību informēs Satversmes tiesa, par pārējiem tiesnešiem - Augstākās tiesas tiesnešu disciplinārkolēģija, bet par prokuroru pārkāpumiem – Ģenerālprokuratūra.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs uzsver, ka šādu noteikumu līdz šim nebija, un norāda, ka par jebkuriem pārkāpumiem, kas tiks atklāti amatpersonu darbībā, būs jāinformē iedzīvotāji pēc noteiktas formas attiecīgajās mājaslapās  internetā.

Ieguvums sabiedrībai

Likuma grozījumi nosaka konkrētus termiņus un informāciju, kas iestādēm jāievieto savās mājaslapās. Informācija tiks ievietota mājaslapā pēc tam, kad stāsies spēkā attiecīgās institūcijas lēmums un noteiktajos termiņos tas netiks apstrīdēts vai pārsūdzēts.

"Līdz šim administratīvo pārkāpumu lietu pārskatu KNAB mājaslapā publiskoja vismaz reizi gadā, neidentificējot konkrētas amatpersonas vārdu, taču norādot tās ieņemamo amatu, pārkāpumu un tā būtību, kā arī piemēroto sodu. Turpmāk informācija par administratīvo pārkāpumu lietām interešu konflikta novēršanas jomā tiks publicēta tajā brīdī, kad attiecīgais administratīvā pārkāpuma lēmums būs stājies spēkā un likumā noteiktajā termiņā nebūs apstrīdēts vai pārsūdzēts, vai spēkā būs stājies tiesas nolēmums lēmuma apstrīdēšanas gadījumā," stāsta KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.

"Noteikti konkrēti termiņi un informācija, kas iestādēm jāievieto savās mājaslapās."

Informācija par amatpersonas pārkāpumu būs pieejama ne ilgāk kā gadu no dienas, kad lēmums ticis izpildīts. Ziņots tiks par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normu pārkāpumiem. VID mājaslapā norādīts, ka attiecīgais likums valsts amatpersonām nosaka ierobežojumus un aizliegumus, kas jāievēro, pildot amata pienākumus, pienākumus interešu konflikta novēršanā, kā arī valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas termiņus VID.

A.Vitenburgs skaidro, kāds ieguvums no grozījumiem būs sabiedrībai: "Informācijas publiskošana par valsts amatpersonu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem nodrošinās to darbības atklātību un caurskatāmību, kā arī atbildību sabiedrības priekšā. Šādas informācijas publiska pieejamība ļaus sabiedrībai novērtēt konkrētu amatpersonu rīcību un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldību institūcijām. Iespējamā pārkāpuma un soda publicēšana liks amatpersonai, pildot darba pienākumus, rūpīgāk iepazīties un ievērot likumos noteiktos ierobežojumus un aizliegumus interešu konflikta novēršanai, kas mazinās to gadījumu skaitu, kad amatpersonas pārkāpj likumu."

Par ko ziņos

Grozījumi nosaka, ka attiecīgajām institūcijām savā mājaslapā internetā jāievieto šāda informācija:

1. valsts amatpersonas vārds, uzvārds un ieņemamais amats;
2. likuma tiesību norma, kas pārkāpta;
3. pārkāpuma būtība un tā izdarīšanas laiks;
4. pieņemtais lēmums;
5. lēmuma spēkā stāšanās un izpildes datums.

Kad stāsies spēkā grozījumi, piemēram, KNAB savā mājaslapā uzsāks publicēt to administratīvi sodīto amatpersonu vārdus, kuri nebūs ievērojuši minētajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un aizliegumus interešu konflikta novēršanas jomā.

"Ziņu atklātums varētu atturēt no interešu konfliktsituācijām."

"Ja amatpersona neiesniedz deklarāciju, pārkāpj amatu savienošanas ierobežojumus, neziņo par atrašanos interešu konfliktā, pieņem neatļautas dāvanas vai ziedojumus vai pārkāpj citus noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, amatpersona tiek saukta pie administratīvās atbildības un sodīta," norāda A.Vitenburgs.

Jāpiebilst, ka jaunie noteikumi neattiecas uz pārkāpumiem, ko izdarījušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un citas valsts amatpersonas, uz kurām attiecas likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktie informācijas izpaušanas ierobežojumi.

Drīkst savienot amatus

Grozījumi arī paredz paplašināt iespējas valsts amatpersonas amata savienošanai, iekļaujot nosacījumu, ka arī tiesneši, prokurori, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji un citas amatpersonas drīkstēs ieņemt amatu nozares arodbiedrībā vai biedrībā.

S.Dolgopolovs atzīmē: "Likuma normas paredzēja, ka, izņemot arodbiedrības, nekur citur amatpersonas principā nedrīkstēja iesaistīties. Tagad lielai daļai amatpersonu ir iespējas būt aktīviem darbiniekiem arī attiecīgās biedrībās. Protams, bez tiesībām ieņemt algotus amatus."

"Likuma grozījumi arī precizē kārtību, kā var savienot amatus cilvēki, kas darbojas Valsts prezidenta izveidotajās komisijās un padomēs, kā arī Ordeņu kapitulā. Tāpat izmaiņas nosaka, kā Sabiedrisko pakalpojumu regulatora locekļi var savienot darbu ar citiem pienākumiem un kādā veidā viņi saņem atļauju," norāda Saeimas preses dienests.

Tiesības pieņemt diplomātiskās dāvanas

Grozījumi precizē to amatpersonu loku, kuras ir tiesīgas pieņemt diplomātiskās dāvanas, pildot amata pienākumus oficiālo un darba vizīšu ietvaros gan Latvijā, gan ārvalstīs, ja dāvanu apmaiņa ir iepriekš saskaņota un notiek protokolā noteiktajā kārtībā. Dāvanas var saņemt Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, ārlietu ministrs un šo amatpersonu laulātie, norāda Saeimas preses dienests.

Dāvana šā likuma izpratnē ir jebkurš mantisks vai citāda veida labums, kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona. Tie var būt gan pakalpojumi, gan tiesību piešķiršana, gan kādas citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums valsts amatpersonai.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, grozījumi bija nepieciešami, jo praksē tiek īstenota paraža, ka ar diplomātiskajām dāvanām apmainās ne tikai četras valsts augstākās amatpersonas, bet arī to laulātie. Līdz šim jautājums par laulāto saņemtajām diplomātiskajām dāvanām un to izmantošanu netika regulēts vispār. Ar jaunajiem grozījumiem tiek noteikts arī tas, ka laulāto saņemtās diplomātiskās dāvanas ir valsts, nevis privātpersonu īpašums, kas ir tāpat, ja dāvanu saņemtu valsts amatpersona.