Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pašreizējā kārtība neveicina lēmumu caurskatāmību un iedzīvotāju uzticību politiskajam procesam kopumā, uzskata likumprojekta ierosinātāji.
FOTO: Boriss Koļesņikovs
Ierosinātie grozījumi likumā "Par pašvaldībām" paredz lakoniskas un nozīmīgas izmaiņas - atteikties no aizklātiem balsojumiem pašvaldībās. Tātad pašvaldības domes priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ievēlētu vai atsauktu no amata, balsojot atklāti, nevis aizklāti, kā tas bija līdz šim. Atklātība arī paredzēta, lemjot par deputāta mandāta anulēšanu.
Pašvaldībās visi lēmumi – atklātā balsošanā
"Šobrīd likums "Par pašvaldībām" paredz, ka aizklāta balsošana notiek, vēlējot domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku un atceļot tos no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso domes deputāti ar vienkāršu balsu vairākumu. Reformu partija uzskata, ka pašvaldībās jānodrošina atklāti balsojumi visos jautājumos. Ir jāsamazina iespējama negodīga vai kādu interešu vadīta rīcība slēgtajos balsojumos, kas neprasa deputātam savas izvēles pamatošanu. Pašreizējā kārtība neveicina lēmumu caurspīdīgumu un iedzīvotāju uzticību politiskajam procesam kopumā.
Ir piemēri, kad likumā paredzētie aizklātie balsojumi tiek izmantoti, lai deputāti slēptos no sava patiesā balsojuma," tā izmaiņu rosināšanas autori secina likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējumā.
Ar grozījumiem paredzēts arī atteikties no iespējas balsot aizklāti, lemjot par pašvaldības izpilddirektora, iestāžu vadītāju, pastāvīgo komiteju locekļu un revīzijas komitejas locekļu ievēlēšanu vai atbrīvošanu no amata. Atklātā balsojumā būs jāievēl vai jāatbrīvo no amata arī bāriņtiesas priekšsēdētājs un bāriņtiesas locekļi, kā arī jālemj par jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu.
"Šobrīd aizklāta balsošana notiek, vēlējot domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku un atceļot tos no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu."
"Gan apkopojot datus, gan no savas pieredzes darbā pašvaldībā varu teikt, ka aizklātie balsojumi nav nepieciešami un ir pretrunā ar vēlētājiem dotajiem solījumiem," komisijas sēdē sacīja deputāts Romualds Ražuks, viens no likumprojekta autoriem. Aizklātā balsošanā demokrātijas izpausmes esot grūti saskatāmas, drīzāk tāda balsošana ir saistāma ar aizliegtām koruptīvām darbībām.
"Ir pieredzēts, ka pašvaldībā pēc viena slēgtā balsojuma jau tajā pašā vai nākamajā dienā, atkārtoti balsojot, tiek iegūts pretējs rezultāts saistībā ar vienas un tās pašas personas ievēlēšanu. Tāpēc mēs uzskatām, ka pašvaldībās, tāpat kā Saeimā, priekšsēdētāja un vietnieka vēlēšanām jānotiek atklāti," pamatoja deputāts. "Visi vēl labi atceras "Jūrmalgeitu". Tas viss sekmē šādu darbību iespējamību."
Deputāts Einārs Cilinskis atbalstu likumprojektam pauda no šāda skatupunkta: "No tiesību vienveidības viedokļa būtu loģiski, ka tāds nosacījums, kas attiecas uz Saeimu, līdzīgi attiektos arī uz pašvaldībām. Otrkārt, teorētiski var pieņemt, ka kāds aizklātā balsojumā nobalsotu saskaņā ar savu sirdsapziņu, ko viņš nevarētu atļauties atklātā balsojumā. Taču šķiet, ka daudz reālāk praksē ir iespējama pretēja rīcība. Tāpēc no demokrātijas attīstības viedokļa šis priekšlikums būtu pieņemams, un ļoti svarīgi būtu iet tālāk un virzīties uz lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu pašvaldībās. Šādi priekšlikumi Saeimā cirkulē, un ceru, ka drīzumā tie varētu tikt pieņemti."
Pašvaldību savienība: tas būs sliktākais lēmums kopš 1990.gada
Komisijas locekle Marjana Ivanova-Jevsejeva vēlējās zināt, vai ir veikts kāds apsekojums par esošo situāciju, apkopoti statistikas dati, KNAB atzinumi, fakti par ārvalstu pieredzi, tādējādi papildus pamatojot, kādēļ minētie grozījumi ir nepieciešami. Viņa ierosināja nākamajā likumprojekta lasījumā šādu informāciju iesniegt.
Saeimas Juridiskajam birojam pret šādiem likuma grozījumiem nav iebildumu, taču biroja pārstāvis sacīja, ka ir jādomā par vienotu kārtību, kā norisinātos atklātās balsošanas procedūra. "Šobrīd Saeimas kārtības rullī ir ierakstīts, ka tas notiek ar vēlēšanu zīmēm; ja likuma grozījumos netiek paredzēts, ka balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm, ir pamats bažām, ka dažādās pašvaldībās šī procedūra varētu atšķirties."
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis norādīja, ka viens no demokrātijas pamatprincipiem ir slēgta balsojuma princips, kas aizsargā to, kurš balso, pret iespējamām sekām un sankcijām. Viņš brīdināja, ka atklātais balsojums var dot iespēju pārņemt absolūtu kontroli šauram personu lokam – pie varas nonākusī amatpersona varēs vērsties pret tiem cilvēkiem, kuri balsojuši "pret".
"Visa demokrātijas vēsture ir balstīta uz to, ka pastāv slēptais balsojums. Jebkurš lēmums, kas samazina domes deputātu iespēju izteikt savu viedokli, mazina domes varu, kas ir viens no galvenajiem principiem mūsu pašvaldību likumā un precīzi atbilst Eiropas vietējo pašvaldību hartai," cita starpā atgādināja M.Pūķis. "Ja šis likums tiks pieņemts, tas būs viens no sliktākajiem, kādi ir pieņemti kopš 1990.gada; tas būs būtisks solis pret demokrātijas nostiprināšanu un attīstību Latvijā.
"Pašvaldībām ir ļoti daudz sasāpējušu jautājumu, kas pašlaik netiek risināti."
Arguments, ka daudzi pašvaldību vadītāji par to varētu izteikties pozitīvi, nav iemesls, lai, runājot par pašvaldību attīstību, nebūtu iemesla šo praksi noraidīt. Protams, jebkurš vadītājs ar autoritāti nebaidās no atklātām vēlēšanām; otrkārt, vienmēr ir iespējams atrast kaut kādus veidus, kā ieviest kontroli. Tiem pašvaldību vadītājiem, kuri grib skaidrāk redzēt, kas notiek, šādi atklātie balsojumi ir izdevīgi. Pašvaldību savienība šo priekšlikumu uzskata par kļūdu un neatbalsta."
LPS vecākais padomnieks piebilda, ka Pašvaldību savienība varētu izskatīt iespēju par šiem likuma grozījumiem vērsties Satversmes tiesā.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis uz to norādīja: aizklāta balsošana ir svēts princips Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, tautas nobalsošanā. Attiecībā uz pārstāvniecības institūcijām nav nekādu vispārpieņemtu principu par kārtību, kā notiek vēlēšanas - aizklāti vai atklāti.
Arī deputāte Rasma Kārkliņa piekrita, ka aizklāta balsošana ir demokrātijas stūrakmens attiecībā uz vēlētājiem pašiem, bet nevis par viņu pārstāvjiem. "Demokrātijas princips ir arī tas, ka viņiem ir jāpasaka, ko viņi dara un kāpēc. Viņi pārstāv vēlētājus un viņiem par to ir jāatskaitās."
Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs aicināja LPS savus argumentētus priekšlikumus iesniegt Saeimā rakstveidā.
Pašvaldības: pašlaik aktuālāki ir citi jautājumi
"Kopumā tā ir tā pati diskusija par balsojumiem, kas jau norisinājusies Saeimā. Ko vēlēt atklāti, ko – aizklāti – šobrīd jautājums ir "nonests lejā" līdz pašvaldībām. Manuprāt, šie likuma grozījumi neieviesīs nekādas pārmaiņas pašvaldībās, kur norisinās normāls darbs. Bet tur, kur starp deputātiem ir konfliktsituācija, šo problēmu neatrisinās. Nu labi, paskatīsies acīs, redzēs, kurš balso "par" vai "pret".
Jebkurā gadījumā aizklātās balsošanas pašvaldībās notiek ļoti reti, es pat neatceros, kad mūsu pašvaldībā beidzamo reizi bija aizklāta balsošana. Vienīgi tad, kad saskaņā ar likumu domes pirmajā sēdē ievēlē priekšsēdētāju un vietnieku. Ir gan pieprasīts personiskais balsojums, lai protokolā tiktu precīzi ierakstīts, kurš par ko ir balsojis. Atklātais balsojums teorētiski var būt, tas ir labi - savas domas nav ko slēpt. Bet vienīgais ieguvums būs tas, ka cilvēkam varēs prasīt pamatot, kādēļ viņš balso tā un ne citādi. Taču diskusijās par jebkuru jautājumu pirms balsojuma šāda domu apmaiņa notiek jau tagad. Tādēļ es neuzskatu, ka tā ir svarīgākā lieta, bez kuras pašvaldības šobrīd nevarētu pastāvēt un strādāt, ka šie aizklātie balsojumi briesmīgi traucētu. Tā ir tāda "meiju kustināšana".
Ir tāds teiciens – ja vilciens nobremzējies un neiet uz priekšu, kā vajag, tad visvieglākais veids, kā radīt kustības iespaidu, ir skriet ar meijām gar logu. Pašvaldībām ir ļoti daudz sasāpējušu jautājumu, kas pašlaik netiek risināti. Tad, virzot kā izmaiņas atsevišķus jautājumus, kas būtībā neko nerisina, tiek radīta darbošanās ilūzija.
Taisnības labad jāteic: arī atklāti balsojot, var mainīt viedokli uz pretējo pusi. Un arī aizklātā balsojumā mazā pašvaldībā visi faktiski zina, kā kurš ir balsojis. Ja ir kāds konflikts, to neatrisinās balsojums; ir jāatšķetina pats konflikts. Katrā ziņā šis nav jautājums, kura dēļ pašlaik būtu jālauž šķēpi."
Savulaik esmu saskāries ar problēmu, ka pēc aizklātās balsošanas nevar saprast, ko kurš īsti domā un kādu pozīciju aizstāv, jo runā gluži ko citu. Bet tas tomēr, manuprāt, ir otršķirīgi.
Šobrīd redzu ļoti daudz citu lietu, kas ir jādara, nevis nodarboties ar šo. Ja ir normāla dome, kā mums pašlaik Mērsragā, šādu problēmu nav – visi deputāti aktīvi strādā novada labā, vienojas par problēmām. Ja to nevar izdarīt uzreiz, tad jautājumu atliek, līdz rodam kompromisus. Tādēļ ir gluži vienalga – balsot atklāti vai aizklāti. Tā nav valstiska problēma.
Valstiska problēma saistībā ar pašvaldībām ir tā, ka vajadzēja atdot bērnudārzu pedagogu algas, atdot samazinātos iedzīvotāju ienākumu nodokļa procentus. Saprast, ka tādas pašvaldības kā Mērsrags pašlaik tiek nepelnīti sodītas.
Paskaidrošu - LPS domes sēdē tika atbalstīts priekšlikums, ka valdība piešķirs papildu dotācijas trūcīgām pašvaldībām. Bet esam strādājuši tik labi, tik ļoti centušies, ka no nākamā gada pametīsim dotāciju saņēmēju loku, tā liecina Finanšu ministrijas un LPS prognozes. Tad atbalstu saņems pašvaldības, kas šādu līmeni nespēja vai nemaz necentās sasniegt (zinu vairākas tādas pašvaldības). Lūk, tā ir problēma, kas nav mazsvarīga.
Valstiski nozīmīgs ir jautājums – vai valsts vēlas attīstīt novadus? Ja vēlas – tad, kā to darīt? Mērsragā nevienam nekādi pabalsti nav vajadzīgi, bet ir vajadzīgi atbalsta mehānismi, kas sekmētu ārvalstu investoru piesaisti. Tā vietā mēs ņemamies ar kaut kādiem atklātiem un aizklātiem balsojumiem."
