Pašvaldības dome bez priekšsēdētāja. Vai tomēr – ar?

Taču sakrita, ka tieši 23.oktobrī "Latvijas Vēstnesī" bija publicēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr.343 "Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata", kas izdrukā aizņem 12 lappuses. Loģiskā kārtā apakškomisijas sēdē runas grozījās ap ministra tiesībām atstādināt domes priekšsēdētāju, par šīs procedūras norisi, tiesiskumu un sekām, bet faktiski tikai kontekstā ar Ventspils domes priekšsēdētāja personu.

Ir vai nav saskatāmas kopsakarības

Ģenerālprokuratūras pārstāvis Juris Juriss jau pirmajās sanāksmes minūtēs novilka krasu robežu starp prokuratūras piemēroto drošības līdzekli un ministra rīkojumu: "Ģenerālprokuratūra norobežo šos divus jautājumus, uzsverot, ka tie nekādā gadījumā nav savstarpēji saistāmi. Ministrijas rīcība ir tikai tās kompetencē, un arī no procedūras viedokļa mēs šo rīkojumu nekādi nevaram komentēt."

Viņš atgādināja, ka joprojām spēkā ir 2007.gadā Lembergam piemērotais drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Ņemot vērā to, nav pamata saistīt šo drošības līdzekli un ministra darbības. J.Juriss arī brīdināja, ka par kriminālprocesu netiks sniegta nekāda informācija, tādējādi prokurors turpmāk nostājās attālinātās vērotāja pozīcijās.

"Latvijā ir izveidota politiska sistēma, kā atlaiž domi."

E.Sprūdžs piekrita, ka kopsakarības šajā reizē patiešām nav meklējamas: prokuratūrā A.Lemberga lieta tiek skatīta kriminālprocesā, bet rīkojums ir aplūkojams administratīvā procesa ietvaros. Vēl ministrs pavēstīja, ka viss ir pateikts rīkojumā un par to diskutēt viņš nevēlas, apzinoties, ka jebkurš domu apmaiņā brīvāk pateikts vārds var nest tālākas juridiskas sekas, turklāt rīkojumu vēl ir iespējams apstrīdēt tiesā. "Kamēr pilns riņķis nav iziets", faktiski nekādi komentāri nemaz neesot iespējami.

Ventspils pilsētas domes Juridiskās nodaļas vadītāja Ineta Vašuka savukārt norādīja, ka nevar atrauti skatīt rīkojumu no krimināllietas, jo pamatojums ministra rīkojumam tomēr ir lēmumi, kas šobrīd tiek iztiesāti – ir vai nav bijis interešu konflikts, ir vai nav patiesā labuma guvējs un tā tālāk. Arī atsauces rīkojumā ir tieši uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju.

"Tādēļ teikt, ka varam norobežoties no vienas lietas, neskarot otru, manuprāt, ir pārsteidzīgi," sacīja Ventspils pilsētas pašvaldības pārstāve. "Ventspils pilsētas dome ir iepazinusies ar ministra rīkojumu; mēs to pieņemam – ministrs rīkojas atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 93.pantā noteiktajam, bet mēs savukārt skatīsimies, ko darīt tālāk."

Vai vispār vajadzīgs likuma "Par pašvaldībām" 93.pants?

Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, atskatoties pašvaldību vēsturē, atcerējās, ka senāk šādu likumā noteiktu tiesību atstādināt domes priekšsēdētāju no amata pašvaldību lietu ministram nav bijis, to drīkstēja darīt tikai dome. Tad procedūra norisinājusies šādi: ja ministrs konstatējis, ka pašvaldības vadītājs ir pārkāpis kādu likumu, rakstījis domei pamatojuma vēstuli, ka priekšsēdētājs no amata ir jāizbalso. Tā kā domei savukārt ir pienākums pildīt likumu, tad nosacīti atbalstot priekšsēdētāja prettiesisku darbību (neatceļot no amata) pati varēja zaudēt savu statusu.

"Tas bija pilnīgi pietiekams regulējums, kas ļāva šo jautājumu risināt, turklāt ar domes pašas spēkiem. Ja dome šo jautājumu nerisināja, tad Latvijā ir izveidota politiska sistēma, kā atlaiž domi. Par domes atlaišanu var lemt parlaments," informēja M.Pūķis. "Saeima izvērtē ekspertu viedokli (nevis tiesas spriedumu) par to, kā un kādi likumi ir pārkāpti, un tad attiecīgi lemj politiski. Aizvadītajos 20 gados ir bijuši vairāki šādi gadījumi, un principā īpašas vajadzības saglabāt šo normu (likuma "Par pašvaldībām" 93.pantu – red.) par priekšsēdētāja atlaišanu mēs neredzam: jautājumu var atrisināt citā, paralēlā veidā."

Te, šķiet, ir vietā citēt šajās dienās daudz cilāto (un rīkojumā citēto) likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmo daļu: "Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Rīkojums triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Domes priekšsēdētājs uzskatāms par atstādinātu no amata pienākumu pildīšanas ar dienu, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums par domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata."

Vajag paredzēt iespējamo sodu arī ministram

"Kas notiek tālāk pēc rīkojuma par domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas?" jautāja M.Pūķis. "Administratīvā tiesa lietas skata lēni, un līdz trešajai instancei tās var nonākt aptuveni divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka divu gadu laikā, ja sasaukums nebūs beidzies, priekšsēdētājam ir jāmaksā alga, un vienlaikus viņš ir atstādināts no amata.

Protams, ja dome uzskata (bet dome ir teritorijas interešu pārstāve), ka vēlas priekšsēdētāju atcelt, tā var to izdarīt jebkurā brīdī. Reprezentatīvajā demokrātijā tieši dome pauž iedzīvotāju viedokli. Šeit veidojas situācija, ka pašvaldība ļoti ilgi paliek bez priekšsēdētāja. Tādēļ pirmā procedūra, ko minēju, ir daudz vienkāršāka un ātrāka."

LPS padomnieks minēja piemēru, ka ministrs Edgars Zalāns neilgi pirms vēlēšanām, iespējams, politisku motīvu vadīts, nolēmis atlaist desmit domju priekšsēdētājus; šis process ievilcies pāris gadu garumā un atkarībā no tiesvedības iznākuma varbūt varējis ietekmēt arī vēlēšanu rezultātus.

"Ja priekšsēdētājs ir atlaists vai atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, viņa pienākumus veic vietnieks līdz jauna domes priekšsēdētāja ievēlēšanai."

Vēl M.Pūķis pauda viedokli, ka "E.Sprūdža rīkojuma teksts ir sastādīts ļoti nekvalitatīvi, ar ļoti daudzām juridiskām kļūdām, sākot ar to, ka nepareizi tiek traktēta Satversme, Valsts pārvaldes iekārtas likums, arī interešu konflikta situācija.

Atrašanās interešu konflikta situācijā nav nekas slikts, bet interešu konflikta situācijā slikta ir nepareiza rīcība. Šīs lietas rīkojumā nav pienācīgi norobežotas, to pamatojumu no juridiskā viedokļa diemžēl nevar atrast, jo visa tā nepareizā rīcība uzskaitītajās situācijās balstās uz viena eksperta, proti, ģenerālprokurora, slēdzienu. Ģenerālprokuroram kā ekspertam ir tāds pats statuss kā jebkuram šeit, pie šā galda, viņš nav ne par matu labāks vai sliktāks eksperts, jo tiesas spriedums ir tas, kas nosaka īsteno situāciju – ir kaut kas pārkāpts vai nav."

M.Pūķis pārdomās par pašreizējo situāciju un ministra tiesībām atstādināt no amata pienākumu pildīšanas pašvaldības vadītāju saistībā ar tiesisko regulējumu ierosināja: "Pašlaik nav saprotams, kas notiks ar pašu ministru, ja konkrētais rīkojums tiesā tiks atzīts par nelikumīgu. No simetrijas viedokļa šeit arī vajadzētu būt kādām sekām – ja priekšsēdētājam ir taisnība un ministrs nepareizi rīkojies, tad vajadzētu atcelt ministru." Viņš norādīja, ka tad ir jārosina izmaiņas likumā "Par pašvaldībām", paredzot atbildību arī ministram. Šādam priekšlikumam piekrita arī deputāte Iveta Grigule.

Izskanēja viedoklis, ka jautājums par ministra tiesību un atbildības regulējumu un vispār atstādināšanas regulējumu būtu jāizskata citā – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē.

Problēmas no tiesiskuma viedokļa

Deputāte Lolita Čigāne pauda viedokli, ka apakškomisijas mērķis ir vērtēt tiesiskuma un labas pārvaldības situāciju un rosināt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, ja ir konstatēts, ka tiesiskums un laba pārvaldība nedarbojas. "Šajā komunikācijā starp VARAM, Ģenerālprokuratūru un Aivaru Lembergu, manuprāt, no tiesiskuma viedokļa ir iezīmējušās vairākas būtiskas problēmas, ko mēs kā apakškomisija nedrīkstam ignorēt," viņa secināja, iztirzājot situāciju, kad domes priekšsēdētājs kopš 2009.gada it kā ir amatā, bet tomēr nav.

"Likumā "Par pašvaldībām" ļoti konkrēti ir noteikts – ja priekšsēdētājs ir atlaists vai atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, viņa pienākumus veic vietnieks līdz jauna domes priekšsēdētāja ievēlēšanai. Šobrīd publiskajā telpā ir ļoti daudz informācijas, kas liecina, ka A.Lembergs faktiski šos pienākumus pilda. Piemēram, likuma "Par pašvaldībām" 62.panta piektais punkts nosaka – domes priekšsēdētājs vada Finanšu komitejas darbu. Ventspils domes mājaslapā ir redzams, ka Aivars Lembergs ir ne tikai domes priekšsēdētājs, bet arī Finanšu komitejas un Pilsētas attīstības jautājumu komitejas priekšsēdētājs. Tātad viņš faktiski pilda 62.panta piektajā punktā minētos pienākumus," teikto ar piemēriem pamatoja L.Čigāne.

"Tieši tāpat likumā noteikts, ka domes priekšsēdētājs pārstāv pašvaldību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām. Pat pēdējās nedēļās ir neskaitāmi piemēri, kur Aivars Lembergs kā Ventspils domes priekšsēdētājs runā, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības vārdā, kritizējot valdības lēmumus par to, ka 80 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nonāk pašvaldību un 20 procenti - valsts rīcībā, tādējādi apmuļķojot Pašvaldību savienību. Tātad cilvēks pārstāv pašvaldību šajā savienībā un savukārt caur savienību attiecībās ar valsti."

Pienākumu kontekstā aplūkojot arī A.Lemberga atalgojumu, deputāte to novērtēja kā tiesiski absurdu situāciju: "Mēs kā apakškomisija nedrīkstam pārējām pašvaldībām dot ziņu, ka šādi rīkoties ir leģitīmi, pieņemami un tiesiskā valstī akceptējami. Man šķiet, ka tas ir galvenais sarunas temats šajā sēdē."

Atstādināšana un atlaišana nav viens un tas pats

I.Vašuka paskaidroja, ka nekādu problēmu šeit nav – Finanšu komiteju īstenībā vada priekšsēdētāja pirmais vietnieks, bet A.Lemberga pārziņā esot Pilsētas attīstības komiteja un vēl citi dažādi pienākumi. Mājaslapā varot būt visāda informācija, bet reālā situācija esot juridiski korekta. Tāpat dome arī nevarot atbildēt par to, kā plašsaziņas līdzekļos un citviet ik reizi nodēvēts A.Lembergs – par domes priekšsēdētāju, mēru vai citādi.

Pārdomas viesa J.Jurisa skaidrojums (atkal neskarot personālijas), ka kriminālprocesa gaitā personu atstādina no pienākumu pildīšanas tieši kriminālprocesa kontekstā un interesēs – lai tā nespētu darboties pret kriminālprocesa mērķu sasniegšanu. Šāds drošības līdzeklis netiekot piemērots vienmēr, bet tikai nepieciešamības gadījumos. (Sk. Kriminālprocesa likuma 241.panta otro daļu.)

Tādējādi, šķiet, brīvāk var traktēt, ka šādi pienākumu izpildes ierobežojumi skar jomu, kam nav saistības, piemēram, lentītes pārgriešanu un runu kāda objekta atklāšanas ceremonijā, kas taču kriminālprocesam nevarētu traucēt. Uz dažu deputātu iebildumiem, ka A.Lembergs domes priekšsēdētāja pienākumus pildīt nedrīkst jau kopš 2007.gada, M.Pūķis norādīja, ka "faktiski Lembergs ir domes priekšsēdētājs, neviens no amata viņu nav atcēlis, un līdz tiesas spriedumam trešajā, galīgajā instancē tāds arī paliks".

"Atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas nav gluži tas pats, kas atlaišana jeb atbrīvošana no amata."

Tomēr ministra rīkojums šai brīvībai pildīt vai nepildīt domes vadītāja pienākumus varētu uzlikt jaunu, stingrāku administratīvo ietvaru.

Tādējādi konkrētā situācija izgaismo problēmu – atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas nav gluži tas pats, kas atlaišana jeb atbrīvošana no amata. Iepriekš minētās un arī visas citas debates saistībā ar šo tematu un ministra rīkojumu izgaismo to, ka tiesiskajā regulējumā, visticamāk, viss nav pietiekami skaidri pateikts un noregulēts.

Katrā ziņā izskatās, ka daudz vienkāršāk ir bijis citās Eiropas valstīs, kur ministri ir zaudējuši amatus, piemēram, tādēļ, ka par valsts naudu nopirkuši privātu lidmašīnas biļeti, veikalā par personiskiem pirkumiem norēķinājušies ar dienesta maksājumu karti vai, izmantojot likumīgu iespēju, privatizējuši nekustamo īpašumu, kas tomēr varējis mest ēnu uz amata godprātīgas pildīšanas veidolu. Taču, no otras puses, šādi noziedzīgi nodarījumi vai vienkārši morāli traktējami pārkāpumi uz vispārējā fona bija uzreiz skaidri redzami un pierādāmi, bet E.Sprūdža rīkojumā (Ģenerālprokuratūras informācijā) minēti 137 fakti, kas interešu konflikta situāciju izkliedē kā miglu uz lauka (sk. M.Pūķa iepriekš sacīto par interešu konflikta situāciju).

Latvijas apstākļos un praksē vērā ņemamus orientierus var iezīmēt vien tiesas spriedums. Turklāt ir vēl viens aspekts – pašvaldības vadītājs tomēr ir kaut kas cits nekā valsts darba darītājs ministrs. To raksturo arī šā vārda (salikteņa) filoloģiskā izcelsme – "pašu valdība".