Diplomātiskās dāvanas: pieņemšana, izmantošana un izpirkšana

Šā gada 31.maijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.255 "Kārtība, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kas ir pieņemtas, pildot valsts amatpersonas pienākumus, un kas ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums". Tie ir izdoti saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 13.¹panta 5.daļu.

Iepriekšējie Ministru kabineta noteikumi Nr.888 "Kārtība, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kas pieņemtas, pildot valsts amatpersonas pienākumus, un kas ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums" zaudēja spēku 2012.gada 1.decembrī.

Dāvanu pieņemšana

Dāvana likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē ir jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tai skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona (likuma 13.panta 2.daļa). Savukārt par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi:

1. ziedi;
2. suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto suvenīru, grāmatu vai reprezentācijas priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru;
3. apbalvojumi, balvas vai godalgas, kuru pasniegšana paredzēta ārējos normatīvajos aktos;
4. jebkuri labumi un garantijas, ko valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina valsts vai pašvaldības institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus;
5. pakalpojumi un dažāda veida atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas ir publiski pieejamas;
6. pakalpojumi un atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas īpaši paredzētas Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem, kuri bijuši starptautisko operāciju dalībnieki (likuma  13.panta 3.daļa).

Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt dāvanas, kuras pasniedz:

1. valsts, oficiālo un darba vizīšu ietvaros Latvijā vai ārvalstīs;
2. ārvalstu vai starptautisko organizāciju amatpersonas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās strādājošajām valsts amatpersonām;
3. valsts amatpersonai kā valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvim valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās;
4. valsts amatpersonai tā valsts vai pašvaldības institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus (likuma 13.¹panta 2.daļa).

Diplomātisko dāvanu pieņemšana

Diplomātiskās dāvanas nozīme ir tāda pati, kā jau iepriekš aprakstītajai dāvanai. Dāvanu sauc par diplomātisko dāvanu, ja to pasniedz ārvalstu vai starptautisko organizāciju amatpersonas. Latvijā četras valsts amatpersonas un viņu laulātie var pieņemt diplomātiskās dāvanas.

Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 13.¹panta 1.daļa paredz, ka Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam un ārlietu ministram, pildot amata pienākumus, kā arī minēto amatpersonu laulātajiem valsts, oficiālo un darba vizīšu ietvaros Latvijā vai ārvalstīs ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas, ar kurām pēc iepriekšējas saskaņošanas apmainās valstu vadītāji, parlamentu priekšsēdētāji, valdību vadītāji vai ārlietu ministri diplomātiskajā protokolā noteiktajā kārtībā.

Diplomātiskās dāvanas un dāvanas ir attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums, ja valsts amatpersonai tās pasniedz:

1. valsts, oficiālo un darba vizīšu ietvaros Latvijā vai ārvalstīs;
2. ārvalstu vai starptautisko organizāciju amatpersonas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās strādājošajām valsts amatpersonām;
3. valsts amatpersonai kā valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvim valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās (likuma 13.¹panta 4.daļa).

Kādēļ bija nepieciešamas izmaiņas?

Ar jauno Ministru kabineta noteikumu Nr.255 stāšanos spēkā tagad pastāv vienota un precizēta kārtība, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas dāvanas un diplomātiskās dāvanas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību un izglītošanas jautājumos Inta Šaboha skaidro, ka apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi attiecas uz dāvanām, ko ir saņēmušas gan augstākās valsts amatpersonas, gan viņu laulātie. Līdz šim noteiktais regulējums attiecībā uz dāvanu reģistrēšanu, novērtēšanu, izmantošanu un izpirkšanu bija šaurāks un tas neattiecās uz diplomātiskajām dāvanām, tai skaitā uz dāvanām, kuras saņem augstāko valsts amatpersonu laulātie valsts, oficiālo un darba vizīšu laikā.

"Latvijā četras valsts amatpersonas un viņu laulātie var pieņemt diplomātiskās dāvanas. "

Tagad ar Ministru kabineta noteikumu stāšanos spēkā diplomātisko dāvanu saņēmējiem ir jāpaziņo par saņemšanas faktu. Par diplomātisko dāvanu saņēmējiem nu uzskata arī valsts amatpersonu laulātos – attiecīgi Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta un ārlietu ministra laulātos.

Dāvanu un diplomātisko dāvanu reģistrēšanas kārtība

Dāvanu un diplomātisko dāvanu reģistrēšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.255 "Kārtība, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kas ir pieņemtas, pildot valsts amatpersonas pienākumus, un kas ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums".

Tajos pateikts, ka dāvanas saņēmējam piecu darba dienu laikā pēc dāvanas pieņemšanas jāiesniedz dāvanu novērtēšanas komisijai rakstisks paziņojums par dāvanas pieņemšanu un jāaizpilda attiecīga veidlapa, kas ir norādīta šo noteikumu pielikumā.

Savukārt, ja dāvanas saņēmējs dāvanu pieņēmis valsts, oficiālās vai darba vizītes laikā, paziņojumu iesniedz piecu darba dienu laikā pēc vizītes noslēguma.

Diplomātiskās dāvanas saņēmējam paziņojums par dāvanas pieņemšanu nav jāsniedz, bet piecu darba dienu laikā tā jānodod dāvanu novērtēšanas komisijai.

Dāvanu novērtēšanas komisija dāvanas reģistrē, novērtē un pieņem lēmumu par to izmantošanu. Komisija šajos noteikumos ir noteikta kā koleģiāla institūcija, kuru ar rīkojumu izveido attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai šo noteikumu 2.punktā noteiktās personas, piemēram, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs saistībā ar Valsts prezidenta un tā laulātā pieņemtajām dāvanām. Dāvanu novērtēšanas komisijas sastāvā ir jābūt vismaz trīs locekļiem, un tajā iekļauj attiecīgās institūcijas vai tās padotībā esošo iestāžu darbiniekus.

Dāvanu novērtēšanas komisija nosaka dāvanas vērtību tās novērtēšanas brīdī, kā arī izvērtē, vai dāvanai varētu būt mākslas vai kultūrvēsturiska vērtība.

"Maksu par izpērkamo dāvanu vai diplomātisko dāvanu, atbilstoši komisijas noteiktajai dāvanas vērtībai, persona, kura dāvanu izpērk, ieskaita valsts budžeta institūcijas kontā valsts kasē. "

Ja komisija konstatē, ka dāvanai varētu būt mākslas vai kultūrvēsturiska vērtība, tā iesniedz Kultūras ministrijā rakstisku iesniegumu ar lūgumu sniegt atzinumu par dāvanas mākslas vai kultūrvēsturisko vērtību. Ja dāvanai ir šāda vērtība, Kultūras ministrija atzinumā norāda muzeju, kam dāvana ir nododama krājumu papildināšanai un ekspozīciju veidošanai.

Dāvanu novērtēšanas komisija nosaka dāvanas vērtību atbilstoši Latvijas tirgus cenām, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertu, un sastāda dāvanas novērtēšanas aktu. Dāvanas novērtēšanas aktu apstiprina attiecīgās institūcijas vadītājs. Ja komisija nolemj, ka dāvanu tās specifisko īpašību dēļ nevar izmantot nevienā no šo noteikumu iepriekš minētajiem veidiem, komisija pieņem lēmumu par dāvanas iznīcināšanu.

Ja par dāvanas pieņemšanu nepaziņo

Ja dāvanas saņēmējs par dāvanas vai diplomātiskās dāvanas pieņemšanu nepaziņo, pārkāpēju sauc pie likumā noteiktās atbildības. KNAB pārstāve norāda, ka šajā gadījumā par dāvanu pieņemšanas kārtības pārkāpšanu valsts amatpersonu sauc pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.³¹pantu, uzliekot tai naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai bez to konfiskācijas.

Dāvanu un diplomātisko dāvanu izmantošana un izpirkšana

Ja dāvanai nav mākslas vai kultūrvēsturiskas vērtības un Kultūras ministrijas atzinumā nav norādīts muzejs, kam dāvana jānodod, komisija lemj par dāvanas izmantošanas veidu un attiecīgi nosaka, ka dāvanu:

1. nodod izpirkšanai dāvanas saņēmējam;
2. izmanto valsts vai pašvaldības institūcija, kuru pārstāv dāvanas saņēmējs;
3. bez atlīdzības nodod lietošanā citai valsts vai pašvaldības institūcijai;
4. nodod izpirkšanai citai attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonai vai darbiniekam, kurš ir izteicis vēlmi dāvanu izpirkt (MK noteikumu Nr.255 20.punkts).

Diplomātisko dāvanu var izpirkt attiecīgā valsts amatpersona vai tās laulātais. Maksu par izpērkamo dāvanu vai diplomātisko dāvanu persona, kura dāvanu izpērk, ieskaita valsts budžeta institūcijas kontā valsts kasē. Pēc tam kad komisija saņem dokumentu par veikto samaksu, persona saņem izpērkamo dāvanu un komisijas priekšsēdētājs izdara attiecīgu ierakstu dāvanu reģistrācijas žurnālā.

Valsts prezidenta un tā laulātā pieņemtās dāvanas pēc prezidentūras beigām, ja šīs dāvanas neizmanto kādā no šo noteikumu 20.punktā minētajiem veidiem, tiek nodotas Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam Valsts prezidentu dāvanu kolekcijas papildināšanai.

Ja dāvana ir nodota izmantošanai valsts vai pašvaldības institūcijai, kuru pārstāv dāvanas saņēmējs, dāvanas saņēmējs līdz amata pienākumu pildīšanas beigām vai triju mēnešu laikā pēc amata pienākumu pildīšanas beigām ir tiesīgs iesniegt komisijai iesniegumu par dāvanas izpirkšanu.