SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
13. augustā, 2012
Lasīšanai: 14 minūtes
1
1

Precizēs likumu valsts un pašvaldību amatpersonu sapratnei par likumīgu un lietderīgu rīcību

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Valsts vai pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošana arī nodokļu maksātājiem ļaus uzzināt, kur paliek nauda.

Māris Kaparkalējs, LV portāls

Valdībā atbalstītie grozījumi Valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ierobežos rīcības interpretāciju iespējas un liks saprast likumā ierakstītos vārdus. Grozījumu projekts arī paredz kontrolēt nevis tikai, kā ziedotā un dāvinātā manta izmantota, bet arī to, vai tā izlietota likumīgi un lietderīgi.

Likuma mērķis netiek mainīts: proti, panākt, lai valsts un pašvaldību finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju.

Grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", ko valdība akceptēja 31.jūlijā, izstrādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. KNAB galvenais speciālists sadarbībai ar presi Andris Vitenburgs informēja, ka Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra sēdē ir izskatīts un pieņemts zināšanai KNAB vadītās darba grupas sagatavotais informatīvais ziņojums par identificētajām problēmām saistībā ar biedrību, nodibinājumu, kapitālsabiedrību finansēšanu no valsts un pašvaldību budžeta, kā arī piedāvātajiem priekšlikumiem uzraudzības sistēmas pilnveidošanai. MK sēdes protokollēmums paredz noteiktus uzdevumus un to izpildes termiņus.

Atbilstoši valdības uzdevumam nu ir sagatavoti grozījumi attiecīgajā likumā.

KNAB ierosina šajā likumā precizēt esošās normas un papildināt to ar jaunām, lai sasniegtu šī likuma mērķi. KNAB sagatavotie grozījumi paredz precizēt to personu loku, uz kurām šis likums ir attiecināms un kurām ir saistoši likumā noteiktie pienākumi un ierobežojumi. Tāpat tiek paplašinātas ārējās kontroles iespējas. Valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī to kapitālsabiedrībām tiek noteikti pienākumi līguma slēgšanas gadījumā paredzēt sev tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un saņēmējam pienākumu atlīdzināt summu, kas izlietota pretēji piešķiršanas mērķiem, kā arī tiesības pārbaudīt, vai to piešķirtie finanšu līdzekļi nevalstiskajām organizācijām un privātajām kapitālsabiedrībām ir izlietoti lietderīgi un efektīvi.

KNAB rosina likumā skaidrāk noteikt, ka tiesības pārbaudīt finanšu līdzekļu izlietošanu ir gan Valsts kontrolei, gan arī tām valsts un pašvaldību iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātajām publiskajām personām, un kapitālsabiedrībām, kuras ir piešķīrušas finanšu līdzekļus (tajā skaitā subsīdijas, dotācijas vai ziedojumus) vai nodevušas savu mantu lietošanā fiziskām vai juridiskām personām. Turklāt pašvaldībai būs tiesības pārbaudīt, vai fiziskās un juridiskās personas likumīgi un lietderīgi ir izlietojušas finanšu līdzekļus vai mantu, ko tām piešķīrušas, nodevušas lietošanā vai dāvinājušas (ziedojušas) kapitālsabiedrības, kurās attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošā pamatkapitāla daļa pārsniedz 50 procentus.

Izmaiņas paredzētas likuma četros pantos

No likuma 2.panta "Pienākums likumīgi rīkoties ar valsts un pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu" paredzēts izslēgt vārdus "valsts un pašvaldību", un papildināts arī panta saturs, nosakot, ka pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm jārīkojas (tajā skaitā jāizmanto, jālieto, jāapgrūtina ar lietu vai saistību tiesībām) ar mantu un finanšu līdzekļiem likumīgi un tikai atbilstoši ārējos normatīvos aktos noteiktajiem mērķiem un paredzētajā kārtībā.

Kā norādīts likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), tas novērsīs jebkādas personiskās vai citu personu ieinteresētības ietekmi, jo pašreizējā redakcijā ir apgrūtināta šīs normas piemērošana tāpēc, ka amatpersonas šo normu mēdz interpretēt šauri, neņemot vērā šīs normas gramatisko nozīmi, ka ar rīcību šajā gadījumā ir domāta finanšu līdzekļu un mantas izmantošana un lietošana.

"KNAB ierosina normas precizēt un papildināt, lai sasniegtu likuma mērķi. "

Vienlaikus šis pants tiek papildināts ar jaunu – trešo daļu, attiecinot likumīgas rīcību paskaidrojošās prasības arī uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kā arī kapitālsabiedrību, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, un kapitālsabiedrību, kurā vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, mantu un finanšu līdzekļiem.

Savukārt likuma 3.pantā, kurā noteikts pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, arī izteikts citā redakcijā, paskaidrojot, ka pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām jārīkojas (tajā skaitā jāizmanto, jālieto, jāapgrūtina ar lietu vai saistību tiesībām) ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi. Saskaņā ar likumu lietderīga rīcība ir: 1) lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; 2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu; 3) manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

Dāvināšanu un ziedojumus kontrolēs plašāk

Striktākā redakcijā paredzēts formulēt 12.panta "Dāvinājuma (ziedojuma) līgums" pirmo daļu, nosakot: "Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 1000 latu, dāvināt (ziedot) drīkst tikai, noslēdzot ar dāvinājuma (ziedojuma) saņēmēju rakstveida līgumu. Līgumā paredz dāvinājuma (ziedojuma) mērķi, dāvinātāja (ziedotāja) tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un dāvinātāja (ziedotāja) tiesības atprasīt no dāvinājuma (ziedojuma) saņēmēja finanšu līdzekļus, ja dāvinājums (ziedojums) netiek izmantots līgumā paredzētajiem mērķiem vai ir pieļauti citi līguma noteikumu pārkāpumi."

Jāpiebilst, ka saskaņā ar likumā jau pašreiz noteikto, dāvinājuma (ziedojuma) līgums tiek slēgts, pamatojoties uz ļoti sen - 1996.gada 9.janvārī - pieņemtiem un līdz šim negrozītiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.16 "Noteikumi par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līgumu", un tajos iekļautajā tipveida līgumā ir noteiktas gan dāvinātāja, gan apdāvinātā tiesības un pienākumi. Piemēram, dāvinātājam ir tiesības prasīt un saņemt no apdāvinātā informāciju par to, kādam mērķim dāvinājums (ziedojums) ir izlietots, kā arī, ja nepieciešams, pārbaudīt attiecīgās informācijas patiesīgumu.

Likuma grozījumu projekta 13.panta "Finanšu līdzekļu un dāvinātās mantas izmantošanas kontrole" jaunā redakcija paredz plašāku kontroli, kā arī tiesības pārbaudīt, vai ziedojums un dāvinājums ir izlietots likumīgi un lietderīgi.

Labos arī citus likumus

Valdībā 2011.gada 20.decembrī izskatītajā ziņojumā "Par valsts un pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu" secināts: valstī nepastāv vienota finansēšanas kārtība NVO un piešķirtā valsts finansējuma uzskaites kārtība, tādējādi nav iespējams identificēt, kādā apmērā tiešā un netiešā veidā tiek piešķirti finanšu līdzekļi NVO un privātajām kapitālsabiedrībām, jo dažādās valsts institūcijās iesniedzamajos pārskatos tiek norādīti atšķirīgi finansējuma apjomi un nav iespējams iegūt vienotu informāciju par to, cik valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu saņem attiecīgā NVO vai privātā kapitālsabiedrība.

Saskaņā ar MK protokollēmumā par informatīvo ziņojumu noteikto KNAB ir izstrādājis arī grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Likumprojekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2012.gada 23.februārī. Grozījumi tiek saskaņoti ar citām institūcijām pirms to tālākas virzības, informēja A.Vitenburgs.

Savukārt Finanšu ministrijai tika uzdots sagatavot un līdz 2012.gada 31.oktobrim iesniegt normatīvo aktu projektus, atbilstoši informatīvajā ziņojumā minētajiem kritērijiem precizējot valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskām organizācijām un kapitālsabiedrībām, kā arī šo līdzekļu izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību; likumprojektu par grozījumiem "Likumā par budžetu un finanšu vadību", paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību specifiskajās jomās par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu budžeta finansētajām institūcijām un citām organizācijām, kurām var tikt piešķirts valsts budžeta finansējums, kā arī šo līdzekļu izlietošanas kontroli un atskaitīšanas kārtību; ziņojumu par iespēju precizēt Sabiedriskā labuma organizāciju likumā sabiedriskā labuma organizāciju definīciju un darbības jēdzienu, tajā skaitā nosakot kritērijus, pēc kuriem nosakāms sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

"Noteiks tiesības pārbaudīt, vai ziedojums un dāvinājums ir izlietots likumīgi un lietderīgi."

Tadpat rosinātie grozījumi MK 2006.gada 3.oktobra noteikumos Nr.808 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem" jau ir pieņemti un ir spēkā no 4.aprīļa. 37.punkts tagad paredz, ka gada pārskatā postenī "Saņemtās dotācijas" norāda pārskata gadā biedrības, nodibinājuma vai arodbiedrības kontā no valsts vai pašvaldības iestādes saņemto valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu; 58.punkts savukārt noteic ziņu sniegšanu par saņemtajām dotācijām un to izlietojumu.

Tāpat  no 4.aprīļa ir spēkā arī šajā normatīvo aktu paketē paredzētie grozījumi MK 2006.gada 14.novembra noteikumos Nr.928 "Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem", 34.punktā paredzot, ka gada pārskatā postenī "Saņemtās dotācijas" norāda pārskata gadā reliģiskās organizācijas kontā no valsts vai pašvaldības iestādes saņemto valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu, un 54.punktā paredzot ziņu sniegšanu par saņemtajām dotācijām un to izlietojumu.

Uzziņa

Finansējumu NVO un privātajām kapitālsabiedrībām piešķir no valsts budžeta ar tiešās valsts pārvaldes iestāžu (ministriju un to izveidoto iestāžu) un pašvaldību starpniecību, kā arī paredzot finansējumu noteiktai NVO kārtējā gada budžeta likumā. Līdzekļus piešķir galvenokārt dotāciju veidā, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību funkciju izpildi, kā arī subsīdiju veidā, kuras piešķir noteiktu preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas izdevumu daļējai vai pilnīgai segšanai.

Tiešā veidā saņemt finansējumu NVO un privātajām kapitālsabiedrībām iespējams šādos veidos:

  1. finansējums deleģēto valsts pārvaldes (pašvaldību) uzdevumu izpildei (deleģēti Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar likumiem, MK noteikumiem, līgumiem);
  2. finansējums projektu īstenošanai pēc dalības projektu konkursos;
  3. finansējums NVO un komersantu pakalpojumu sniegšanai, iegūstot šīs tiesības iepirkumu procedūru rezultātā vai bez tām;
  4. kā dotācijas projektiem vai administratīvajam atbalstam konkursa kārtībā vai bez tā;
  5. kā ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu piešķīrumu gan kopā ar valsts budžeta līdzekļiem, gan bez valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma.

Par netiešā veidā saņemtu finansējumu (jeb valsts atbalstu) uzskatāmi NVO (sabiedriskā labuma organizāciju) ziedotājiem piemērotie nodokļu atvieglojumi. Šāds finansējums neparādās kā tiešie izdevumi valsts budžetā, taču tas atspoguļo ieņēmumus, kas nenonāk valsts budžetā, jo piešķirtie nodokļu atvieglojumi, ko valsts neiekasē nodokļos, sniedz netiešu finansiālu atbalstu NVO. Sabiedriskā labuma organizācijas var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumu par nekustamo īpašumu, kuru izmanto sabiedriskā labuma darbībā.

Valsts kontrole revīziju atzinumos identificējusi šādus visbiežāk pieļautos pārkāpumus:

  1. iestādēs nav noteikta mērķdotāciju uzskaites un izlietojuma kontroles kārtība;
  2. finansējuma saņēmēji neievēro pārskatu iesniegšanas termiņus un iesniedz pārskatus vēlāk nekā noteikts;
  3. iestādes nav nodrošinājušas pietiekamas kontroles procedūras piešķirto valsts dotāciju izlietojuma uzraudzībā, tādējādi nav iespējams gūt pārliecību, ka piešķirtie budžeta līdzekļi izmantoti paredzētajiem mērķiem;
  4. līgumos noteiktā pārskatu iesniegšanas kārtība nenodrošina finansējuma saņēmēja pietiekamu finanšu kontroli, jo paredz avansa maksājumu veikšanu pakalpojumu sniedzējiem pirms pārskatu saņemšanas par publiskās personas pasūtījuma izpildes gaitu iepriekšējā mēnesī.

Avots: Informatīvais ziņojums "Par valsts vai pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu".

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU