Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Svarīgākais jaunums, ko ieviesa grozījumi likumā „Par pašvaldībām”, - pašvaldību deputāti vairs nedrīkst vienlaicīgi ieņemt amatu pašvaldības domē un pašvaldības izpildinstitūcijā.
LV portāla infografika
Pašvaldības deputāti nedrīkst
Kādēļ nepieciešamas izmaiņas?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību un izglītošanas jautājumos Inta Šaboha skaidro, ka viena no būtiskākajām problēmām, ko 2012.gadā un pēdējo gadu laikā ir identificējis KNAB, ir saistīta ar pašvaldības lēmējvaras jeb domes deputātu divu vienlaicīgu amatu ieņemšanu. Tas nozīmē, ka pašvaldības deputāts varēja strādāt, piemēram, tās pašas pašvaldības padotības iestādēs un izpildinstitūcijās un lemt par pašvaldības kompetencē esošiem jautājumiem. Tas nenodrošina atbildības dalīšanu starp uzdevumu došanu, to efektīvas izpildes uzraudzību un kontroli un šo uzdevumu izpildi.
Tieši tādēļ ir būtiski domes deputātiem noteikt amata savienošanas ierobežojumus, pieņemot grozījumus likuma "Par pašvaldībām" 38.pantā, kas stājās spēkā šā gada 1.jūlijā.
"Izpildvaras un lēmējvaras saplūšana var radīt šaubas par pieņemto lēmumu neitralitāti un objektivitāti, kā arī atrašanās divos amatos rada interešu konflikta riskus. "
KNAB pārstāve uzsver, ka izpildvaras un lēmējvaras saplūšana var radīt šaubas par pieņemto lēmumu neitralitāti un objektivitāti, kā arī atrašanās divos amatos rada interešu konflikta riskus. Ja pašvaldības domes deputāts vienlaicīgi ir arī pašvaldības vai tās padotībā esošas iestādes darbinieks, viņš tieši vai netieši veic kontroles un uzraudzības funkciju pats pret sevi – šādos gadījumos, visticamāk, konkrētais deputāts nespēj veikt un nodrošināt domes sēdē pieņemto lēmumu neitrālu un objektīvu izpildi.
Arī Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Valts Kalniņš norāda, ka jaunais regulējums ir nepieciešams, jo deputātiem ir pienākums uzraudzīt pašvaldību domes institūcijas struktūras un to ir grūti izdarīt, ja deputāti paši vienlaicīgi ieņem amatus gan izpildvarā, gan domē. Viņš uzsver, ka īpaši aktuāli šī jautājuma sakārtošana ir Rīgā, jo nupat redzējām, ka vairāki deputātu kandidāti, tikko ievēlēti, atteicās no saviem amatiem domē tikai tāpēc, ka viņi vēlējās saglabāt amatus citur pašvaldības struktūrās.
Izmaiņas no 1.jūlija
Saeima šā gada 21.februārī pieņēma grozījumus likumā "Par pašvaldībām" (stājās spēkā 1.jūlijā). Grozījumi nosaka pašvaldības domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka, deputāta, izpilddirektora un viņa vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un to ierobežojumu izpildes kārtību. Taču darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītie citi ierobežojumi un pienākumi vēl joprojām atrunāti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".
Grozījumi likuma "Par pašvaldībām" 38.pantā paredz, ka papildus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem, pašvaldības domes deputāts nedrīkst:
1. ieņemt izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatu;
2. ieņemt attiecīgās pašvaldības administrācijā amatu, kura pienākumos ietilpst:
3. tieši vai pastarpināti sniegt pašvaldībai pakalpojumus šīs daļas 2.punktā minētajos jautājumos;
4. ieņemt attiecīgās pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu, izņemot iestādē, kas realizē šā likuma 15.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas.
Šīs funkcijas ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību, un nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu;
5. ieņemt valdes locekļa amatu attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībā, kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā ar citām pašvaldībām pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrībā, kurā vienas vai vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, izņemot kapitālsabiedrību, kas realizē no šā likuma 15.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu (nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu).
Grozījumos likumā "Par pašvaldībām" pateikts, ka iepriekš minēto noteikumu ievērošana ir jānodrošina katras pašvaldības domes priekšsēdētājam.
Regulējums interešu konflikta novēršanas likumā
Likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" arī ir noteikti amatu savienošanas ierobežojumi. Šā likuma 7.panta 5.daļa paredz, ka pašvaldību domju priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītājiem novadu pašvaldībās, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kā arī tādu kapitālsabiedrību valžu locekļiem, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrību padomju locekļiem, kuri pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar
Ja amata savienošana ir aizliegta
Situācijā, ja valsts amatpersonas amata savienošana ir aizliegta, tādā gadījumā personai ir jārīkojas kārtībā, kādu nosaka likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.pants.
"Valsts amatpersonām par aizliegtu amata savienošanu piemēro administratīvo sodu. "
Ja persona pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, tad septiņu dienu laikā personai ir pienākums rakstveidā:
Ja persona pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus veic saimniecisko darbību, pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu, kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, personai triju mēnešu laikā no amatā stāšanās dienas ir jāizbeidz saimnieciskā darbība, uzņēmuma līgums vai jāuzsaka pilnvarojums.
Institūcijai, kas ir saņēmusi iepriekš minēto valsts amatpersonas iesniegumu, ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata, lēmumu nosūtot attiecīgajai valsts amatpersonai.
Sods par pārkāpumu
Valsts amatpersonām par aizliegtu amata savienošanu piemēro administratīvo sodu. I.Šaboha norāda, ka par valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu valsts amatpersonas ir saucamas pie administratīvās atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa.
Šī likuma 166.30pants nosaka naudas sodu valsts amatpersonai no 50 līdz 250 latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu (vai bez tā). KNAB pārstāve norāda, ka par neatļauta amata izpildes neizbeigšanu likumā noteiktajā termiņā amatpersonai uzliek naudas sodu no 50 līdz 250 latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus (vai bez tā), tas paredzēts Administratīvā pārkāpuma kodeksa 166.28pantā.
Papildus KNAB pārstāve informē, ka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" KNAB uzliek pienākumu mājaslapā publiskot informāciju par amatpersonu administratīvajiem pārkāpumiem. KNAB mājaslapā kopš 2012.gada jūlija publisko visas amatpersonas, kuras izdarījušas administratīvo pārkāpumu, neskatoties uz tām piemēroto sodu.
KNAB uzskata, ka šādas informācijas pieejamība ļauj sabiedrībai novērtēt konkrētu amatpersonu rīcību un veicina sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī, iespējams, veicina amatpersonu rūpīgāk iepazīties un ievērot likumos noteiktos ierobežojumus un aizliegumus un mazina to gadījumu skaitu, kad amatpersona pārkāpj likumu korupcijas novēršanas jomā.
