Pilnveidota KNAB biroja priekšnieka atlases kārtība

KNAB darbu vada biroja priekšnieks. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta 3.daļā biroja priekšniekam kopumā ir noteikti sešpadsmit pienākumi. Piemēram, tajos ietilpst apstiprināt KNAB darbības plānu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā paredzēto funkciju izpildei, tāpat biroja priekšnieks ir atbildīgs par KNAB noteikto funkciju izpildi. Biroja vadītājam bez īpaša pilnvarojuma ir jāpārstāv KNAB, jādod tieši rīkojumi KNAB centrālā aparāta amatpersonām un darbiniekiem, kā arī teritoriālo nodaļu vadītājiem, kā arī jāizlemj jautājumi par lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas piekritību.   

Biroja priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ un no amata atbrīvo Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.

Kopš 2011.gada 17.novembra KNAB priekšnieka amatu ieņem Jaroslavs Streļčenoks. Iepriekšējie vadītāji – Normunds Vilnītis, Aleksejs Loskutovs un Guntis Rutkis. G.Rutkis ir pirmais KNAB priekšnieks, un viņa iecelšanu amatā 2002.gada 10.oktobrī uzskata par KNAB darbības sākumu.

Līdzšinējā KNAB priekšnieka atlases kārtība

Līdz šim vienīgā kārtība, kādā amatā ieceļ KNAB priekšnieku, bija noteikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta 1.¹ un 2.daļā. 1.¹daļā ir paredzēts, ka Ministru kabinets uz biroja priekšnieka amatu izsludina atklātu konkursu. Turklāt Ministru kabinets nosaka biroja priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību, kā arī Ministru kabinets izveido biroja priekšnieka amata pretendentu vērtēšanas komisiju.

Lai nodrošinātu objektīvu un atklātu pretendentu atlases procedūru, bija nepieciešams jauns normatīvais dokuments, detalizējot kvalifikācijas prasības KNAB priekšnieka amata pretendentiem, iesniedzamos dokumentus, kritērijus un metodi, kā tiek vērtēti pretendenti, skaidrots tiesību akta projekta "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu atlases kārtība" anotācijā.

Valsts kancelejas juriskonsulte Solveiga Līce skaidro, ka iepriekšējā kārtība ir pilnveidota, nevis mainīta, jo līdzšinējais likuma regulējums bija nepilnīgs un tā normas varēja dažādi interpretēt. Augstu amatpersonu – iestāžu vadītāju – atlase ir svarīgs process, turklāt tam jānorit pēc iespējas atklāti un ņemot vērā skaidrus atlases kritērijus. Tāpēc Saeima pieņēma grozījumus "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā", nosakot, ka uz KNAB priekšnieka amatu rīkojams atklāts konkurss, kā arī papildināja prasības pretendentam un pilnvaroja Ministru kabinetu izdot noteikumus par pretendentu atlases procedūru.

"Iepriekšējā kārtība ir pilnveidota, nevis mainīta, jo līdzšinējais likuma regulējums bija nepilnīgs un tā normas varēja interpretēt dažādi."

Solveiga Līce, Valsts kancelejas juriskonsulte

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Valts Kalniņš norāda, ka līdzšinējie noteikumi bija neskaidri, tādēļ, lai pastāvošo kārtību mainītu, jau ilgāku laiku tapa Ministru kabineta noteikumi.

S.Līce uzsver, ka, jau meklējot pašreizējo KNAB priekšnieku, ar Ministru kabineta rīkojumu tika izsludināts atklāts konkurss, tika apstiprināts konkursa nolikums un pretendentu vērtēšanas komisija, kurā iekļauti arī NVO pārstāvji, lai garantētu atlases procesa caurskatāmību. Jau šajā atlases procedūrā Ministru kabinets un komisija vadījās pēc likuma grozījumiem. Taču Ministru kabineta rīkojumam kā tiesību aktam piemīt vienreizējās piemērošanas raksturs. Tas nozīmē: ja rastos nepieciešamība izsludināt kārtējo konkursu, būtu jāizdod jauns rīkojums.

Ievērojot to, ka pretendentu atlases kārtība ir uz āru vērsts regulējums, no juridiskā viedokļa pareizi būtu šādu regulējumu atrunāt ārējā normatīvajā aktā, kam ir pastāvīgas piemērošanas raksturs (likumā vai Ministru kabineta noteikumos). Tādēļ normatīvā regulējuma pilnveidošanas nolūkos tika veikti grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, uz kuru pamata ir izdoti jaunie Ministru kabineta noteikumi.

Pilnveidotā KNAB priekšnieka atlases kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.671 "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentu atlases kārtība" stājās spēkā šā gada 6.oktobrī. Tie tātad noteic KNAB priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību, kā arī komisijas darbības kārtību.

Noteikumos ietvertais regulējums paredz, ka Ministru kabinets, tāpat kā iepriekš, izsludina atklātu konkursu uz vakanto biroja priekšnieka amatu. Konkurss notiek divās kārtās un ietver pretendentu atlasi atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām, kā arī padziļinātu pretendenta reputācijas, kvalifikācijas un amatam nepieciešamās pieredzes un zināšanu izvērtēšanu.

Tāpat paredzēts, ka Ministru kabinets apstiprina pretendentu vērtēšanas komisijas sastāvu. Komisijas sastāvu nosaka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta 1.¹punkts: "Ministru kabinets izveido biroja priekšnieka amata pretendentu vērtēšanas komisiju, kuru vada Valsts kancelejas direktors un kuras sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks vai viņu pilnvarotas amatpersonas." 

Noteikumos ir ietverts arī regulējums iespējama interešu konflikta novēršanai, paredzot, ka komisijas loceklim interešu konflikta gadījumā vai, pamatojoties uz citiem ētiskiem apsvērumiem, ir jāatstāj dalība komisijā.

"Noteikumos ir skaidri noteikta gan profesionālu vērtētāju iesaiste, gan novērošanas iespējas NVO, gan skaidri definēti kritēriji, pēc kādiem kandidāti ir jāvērtē."

Valts Kalniņš, Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētnieks

Turklāt ir ietvertas tiesības nevalstiskajām organizācijām, kuru statūtos kā darbības mērķis ir norādīta korupcijas novēršana, piedalīties komisijas sēdēs un citos konkursa nodrošināšanas pasākumos novērotāja statusā, izņemot slēgtās sēdes. Komisijai ir tiesības lūgt nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas piedalās komisijas sēdē, sniegt viedokli. Taču nevalstisko organizāciju pārstāvju viedoklim ir ieteikuma raksturs.

V.Kalniņš norāda, ka mainītā kārtība ir pamatīga, salīdzinot ar to, kāda tā bijusi iepriekš. Noteikumos ir skaidri noteikta gan profesionālu vērtētāju iesaiste, gan novērošanas iespējas NVO, gan skaidri definēti kritēriji, pēc kādiem kandidāti ir jāvērtē. Šādai procedūrai vajadzētu novērst daļu no neskaidrībām, kādas ir bijušas līdz šim saistībā ar atlases procesu.

Prasības pretendentam

Noteikumi paredz, ka pretendentam, piesakoties uz KNAB priekšnieka amatu, ir jāatbilst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta 2.daļā noteiktajām obligātajām prasībām. Pretendents

• ir Latvijas pilsonis ar nevainojamu reputāciju;
• pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;
• ieguvis augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju un uzkrājis amatam atbilstošu darba pieredzi, no tās vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā;
• nav sasniedzis likumā noteikto pensijas vecumu;
• nav sodīts par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);
• nav notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;
• nav saukts pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
• nav un nav bijis PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
• nav un nav bijis ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;
• atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Noteikumos ir ietvertas vēl papildu prasības, kā atbilstība likuma "Par valsts noslēpumu" 9.pantā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, kā arī prasītas papildu zināšanas par

• korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem;
• politisko organizāciju (partiju) finansēšanas kontroles jautājumiem;
• operatīvās darbības un procesuālās darbības normatīvo regulējumu un tā piemērošanu;
• tiešās pārvaldes iestāžu iekšējās kontroles sistēmu;
• attiecībā uz svešvalodu prasmi – zināšanām vismaz vienā svešvalodā jāatbilst B2 līmenim atbilstoši Eiropas valodas prasmes novērtējuma līmeņiem.

Pretendentu izvērtēšana

Pirmajā kārtā komisija pārbauda pretendentu atbilstību noteiktām obligātajām prasībām, izskata iesniegtos dokumentus un kompetento valsts institūciju sniegtos atzinumus; otrajā kārtā tā padziļināti izvērtē pretendentu reputāciju, kvalifikāciju un amatam nepieciešamo pieredzi un zināšanas. Komisija veic mutiskas pārrunas ar pretendentiem, kā arī lūdz tos sniegt savu redzējumu par biroja darbības prioritātēm un attīstību un rakstiski atbildēt uz komisijas sagatavotiem jautājumiem par biroja kompetencē esošajām jomām un tiešās pārvaldes iestāžu iekšējās kontroles sistēmu.

Pretendentus komisijas locekļi vērtē saskaņā ar noteiktu metodi un kritērijiem, kas norādīti MK noteikumu 2.pielikumā. Kad visi pretendenti ir izvērtēti, komisija pieņem vienu no lēmumiem, ko paredz noteikumu 25.punkts:

• iesniegt Ministru prezidentam pretendentu ar augstāko novērtējumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē;
• ieteikt Ministru kabinetam atkārtoti izsludināt konkursu, ja tiek noraidīti visi pretendenti.

Ja Ministru kabinets apstiprina komisijas ieteikto pretendentu, par pretendenta iecelšanu amatā lemj Saeima.