Skats no malas: kā veicas ar korupcijas apkarošanu Latvijā

Saistībā ar Latviju pašlaik atvērta ir trešā vērtēšanas kārta, kurā GRECO eksperti vērtēja divas jebkurai valstij ļoti jutīgas jomas: kriminālatbildību par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem – kukuļdošanu un kukuļņemšanu – un partiju finansēšanas pārskatāmību. Trešā posma vērtēšanas ziņojums tika pieņemts 2008. gada oktobrī GRECO 39. plenārsēdē. Pēc tam Latvijas atbildīgās iestādes pērnā gada aprīlī iesniedza ziņojumu par rekomendāciju ieviešanai īstenotajiem pasākumiem. Uz šā dokumenta pamata tika izstrādāts GRECO atbilstības ziņojums, kurā vērtēta katras rekomendācijas ieviešana, kā arī tas, kā valsts ievēro šīs rekomendācijas kopumā. Pēc GRECO izvēles atbilstības procedūras referenti bija no Dānijas un Čehijas.

Vēl neīstenotu rekomendāciju (ieviestas daļēji vai nemaz) ieviešana tiks novērtēta, balstoties uz vēlāku ziņojumu, ko varas iestādēm GRECO ir jānosūta 18 mēnešu laikā pēc šā atbilstības ziņojuma pieņemšanas. Gala termiņš ir 2012. gada 30. aprīlis.

GRECO gan uzslavē, gan pauž nožēlu

GRECO savā vērtēšanas ziņojumā Latvijai attiecībā uz kriminālatbildības noteikšanu sniedza astoņas rekomendācijas. Lai tās izpildītu, Tieslietu ministrijā tika izveidota pastāvīga darba grupa, un tā sagatavoja grozījumus Latvijas Krimināllikumā (KL) atbilstoši GRECO rekomendācijām. Šos grozījumus Saeima pieņēma 2009. gada 19. novembrī, un tie stājās spēkā 2009. gada 23. decembrī.

Uzslavējot Latviju par līdz šim padarīto, kas ļāvis ievērot gandrīz divas trešdaļas no vērtēšanas ziņojumā sniegtajām rekomendācijām, GRECO atbilstības ziņojumā secina: "Attiecībā uz kriminālatbildības noteikšanu Latvija ir veikusi ievērojamas izmaiņas Krimināllikumā, kuras ir atbilstošas GRECO rekomendāciju būtībai. Tomēr GRECO nožēlo, ka šīs reformas netika turpinātas, lai novērstu dažas atlikušās neskaidrības un spraugas likumā, tas ir, nepamatotas priekšrocības piedāvāšana/solīšana un nepamatotas priekšrocības prasīšana, un kriminālatbildības noteikšana par tādu valsts vai pašvaldības darbinieku kukuļošanu, kuri nav valsts amatpersonas. GRECO mudina Latvijas varas institūcijas apņēmīgi rīkoties, lai īstenotu šīs vēl neizpildītās rekomendācijas."

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisija kārtējā sēdē 31. maijā skaidroja situāciju par tām GRECO rekomendācijām, kuras atzītas par neizpildītām vai daļēji izpildītām.

Kādu atbildību piemērot par kukuli - pateicību

Dainis Mežulis, KNAB Korupcijas novēršanas daļas vadītājas vietnieks, apakškomisiju informēja, ka saistībā ar kriminālatbildības noteikšanu no Latvijai izteiktajām astoņām rekomendācijām nav ieviesta viena, bet divas ieviestas daļēji.

"Nav īstenota rekomendācija par atbildības noteikšanu personām, kuras piedāvā vai dod kukuli valsts vai pašvaldību darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas KL izpratnē. Šis KL 326.² pants nosaka to personu atbildību, kuras ņem šādu kukuli (tie varētu būt valsts vai pašvaldību iestāžu darbinieki, piemēram, skolotāji, ārsti), bet atbildība nav noteikta kukuļa devējam.

GRECO uzskata, ka atbildībai ir jābūt arī kukuļa devējam. Birojs ierosināja jautājuma skatīšanu gan Krimināltiesību darba grupā, gan Administratīvo tiesību darba grupā. Krimināltiesību darba grupā šādas kriminālatbildības noteikšana tika noraidīta un izteikts priekšlikums mēģināt noteikt administratīvu atbildību. Bet Administratīvo tiesību darba grupā šo priekšlikumu noraidīja, kā galveno argumentu minot, ka cilvēki nebūs gatavi pieņemt šādu soda mēru: piemēram, par atlīdzības maksāšanu ārstiem būs kriminālatbildība. Savukārt administratīvai atbildībai ir raksturīgi administratīvi noteikumi jeb ierobežojumi, bet nav tādu noteikumu, kur būtu pateikts, ka nedrīkst dot šādu kukuli; būtībā tas vairāk atbilst krimināltiesību jomai.

Bija vēl citi iebildumi par to, ka kukuļa ņēmējam būs kriminālatbildība, devējam – administratīvā atbildība, un kā šie procesi būs saskaņojami. Tādējādi šis jautājums tika noraidīts, un nekāda virzība pašlaik nav redzama. KNAB viedoklis ir tāds, ka kukuļa došana tomēr būtu iekļaujama krimināltiesību jomā, varbūt līdzīgi kā citos pantos par kukuļa došanu – tikai tad, ja tas ir dots pirms attiecīgās darbības, ja ir kukulis – uzpirkšana."

"GRECO savā vērtēšanas ziņojumā Latvijai attiecībā uz kriminālatbildības noteikšanu sniedza astoņas rekomendācijas."

Viena no rekomendācijām, kas īstenota daļēji, attiecas uz tirgošanos ar ietekmi: GRECO rekomendē, pirmkārt, palielināt sankcijas par tirgošanos ar ietekmi, nodrošinot, ka tiek pagarināts šā nodarījuma noilguma termiņš; otrkārt, noteikt kriminālatbildību par netiešu aktīvo tirgošanos ar ietekmi, kā arī par nepamatotas priekšrocības prasīšanu, lai neadekvāti ietekmētu trešo pušu lēmumus, kā noteikts Krimināltiesību konvencijas par korupciju (ETS 173) 12. pantā.

Saistībā ar rekomendācijas pirmo daļu Latvijas atbildīgās iestādes ziņoja, ka KL 326.¹ pants par tirgošanos ar ietekmi ir grozīts, sods palielināts, nosakot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem iepriekšējā viena gada vietā par aktīvo tirgošanos ar ietekmi un līdz pieciem gadiem (iepriekšējo divu gadu vietā) par pasīvo tirgošanos ar ietekmi, un tādējādi tas ir salīdzināms ar sodiem par citiem kukuļošanas nodarījumiem.

"GRECO konstatēja, ka Latvijā gan ir noteikta atbildība par labuma pieņemšanu, bet tā nav noteikta par labuma pieprasīšanu. Krimināltiesību darba grupā bija izlemts, ka šāda atbildība ir jāievieš, un tiks virzīts likumprojekts, kur tiks piedāvāts grozīt KL, nosakot atbildību par šāda veida kukuļa un materiāla labuma pieprasīšanu. Tātad, ja nebūs citu šķēršļu, šī rekomendācija tiks izpildīta," stāstīja D. Mežulis.

Ja ir piedāvājums, kas netiek pieņemts

Nākamajā rekomendācijā, kura saskaņā ar novērtēšanas ziņojumu ieviesta tikai daļēji, vērtētājiem šķita neskaidrs tas, ka kukuļdošanas un komerciālas uzpirkšanas gadījumā ir noteikta kriminālatbildība par nepamatota labuma piedāvāšanu/solīšanu un prasīšanu, bet ar atrunu – ja piedāvājums ir pieņemts. "GRECO ekspertu komisijai šķita neskaidrs: kas notiks tad, ja būs kukuļa piedāvāšanas mēģinājums, bet tas netiks pieņemts - vai šī darbība vispār nav sodāma? Krimināltiesību darba grupā tika diskutēts un ieteikts vēlreiz atgādināt, ka šāda atruna ieviesta tieši tāpēc, lai varētu norobežot pabeigtu darbību no nepabeigtas – proti, ja ir piedāvājums, bet tas nav pieņemts (līdzīgi, kā ir kukuļa došana, bet tas nav pieņemts), tad nodarījums ir atzīstams par mēģinājumu," apakškomisijā skaidroja D. Mežulis.

"Atbilstoši Latvijas krimināltiesību sistēmai nekādām neskaidrībām nevajadzētu rasties. Bet nepamatota labuma piedāvājums pašvaldību iestāžu darbiniekiem ir diezgan neskaidra lieta, tādēļ KNAB viņiem ir sagatavojis rekomendācijas, kā rīkoties, ja tiek piedāvāts kukulis. Ja ir tehniski līdzekļi un arī atbilstoši liecinieki, lietu varētu veiksmīgi ierosināt, bet, ja ir tikai divatā mutiski izteikti piedāvājumi, tos būs diezgan problemātiski pierādīt," sprieda KNAB pārstāvis, paužot viedokli - nedrīkst uzskatīt, ka šī rīcība vispār nav sodāma, ja kukuļa došanas piedāvājums nav pieņemts.

Kā sodīt par partiju finansēšanas pārkāpumiem

Saistībā ar partiju finansēšanas pārskatāmību no piecām rekomendācijām tikai divas ir īstenotas daļēji, pārējās – apmierinoši, vērtē GRECO eksperti.

Viena no rekomendācijām ir saistīta ar politisko organizāciju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, īpaši rosinot palielināt Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma administratīvo pārkāpumu noilguma termiņu.

KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas galvenā speciāliste Dace Dubova informēja, ka 2008. gada decembrī tika pieņemti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz administratīvo atbildību ziedotājiem, kas pārsnieguši ziedojuma summas ierobežojumu, un tas ir solis uz priekšu GRECO ieteikumu īstenošanā.

Atbilstības ziņojumā atbildīgās Latvijas institūcijas cita starpā norāda: "/../Šis jautājums tika apspriests arī Tieslietu ministrijas izveidotā pastāvīgā darba grupā, kuras sastāvā bija dažādas valsts amatpersonas, tiesneši un akadēmiķi. Šī darba grupa uzsvēra, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma administratīvo pārkāpumu noilguma termiņa palielināšana padarītu to ilgāku par atsevišķu noziedzīgu nodarījumu noilguma termiņu, kas principā ir divi gadi, taču tiek samazināts līdz sešiem mēnešiem, ja kriminālprocess ir uzsākts pēc cietušā vai tā pārstāvja sūdzības. Lai saglabātu sakarīgumu, varas institūcijas neuzskata, ka būtu pieņemami, ja noilguma termiņš par administratīviem pārkāpumiem būtu tāds pats vai ilgāks kā par noziedzīgiem nodarījumiem. Taču darba grupa arī norādīja, ka pašreizējais Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma administratīvo pārkāpumu noilguma termiņš ir viens gads pēc pārkāpuma izdarīšanas. Ņemot vērā GRECO rekomendāciju, darba grupa pieņem, ka termiņu varētu mainīt, skaitot to no pārkāpuma atklāšanas, nevis izdarīšanas brīža. Tieslietu ministrija sagatavos attiecīgus grozījumus."

Varas institūcijas arī atgādina, ka plānotie Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem tiks noteikta kriminālatbildība par smagiem politisko organizāciju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, būtiski paplašinās iespējas uzlikt kriminālsodu, kam noilguma termiņš ir ilgāks.

"GRECO mudina Latvijas varas institūcijas apņēmīgi rīkoties, lai īstenotu vēl neizpildītos ieteikumus."

Taču 31. marta sēdē Saeima Korupcijas novēršanas apakškomisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" noraidīja.

Saeimas sēdē debatēs apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs sacīja: "Diemžēl, neskatoties uz to, ka 2008. gadā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir stājušies spēkā, nosakot atbildību par ļoti daudziem un dažādiem pārkāpumiem partiju finansēšanas jomā, grozījumi Krimināllikumā palika bez kustības, un tikai Valda Dombrovska valdība bija nosūtījusi šos grozījumus izskatīšanai 9. Saeimā. Kā jau es teicu, šie grozījumi diemžēl, kaut arī bija atbalstīti Juridiskajā komisijā, tālāk netika virzīti. Es domāju, ka būtu loģiski, ja atbildība, kas jau noteikta par pārkāpumiem partiju finansēšanas jomā, nosakot administratīvos sodus uz šo brīdi par visiem pārkāpumiem, būtu diferencēta, lai atbildība par nopietniem pārkāpumiem - par pārkāpumiem lielā apmērā, proti, pārsniedzot 50 minimālās mēnešalgas, tas ir, uz šo brīdi 10 000 latu - būtu kriminalizēta un būtu paredzēts sods, tajā pašā laikā dodot iespēju atbrīvot no atbildības tos cilvēkus, kas labprātīgi paziņojuši par to, ka viņi iesaistīti prettiesiskā partiju finansēšanā."

Apakškomisijas sēdē deputāts Aivars Volfs informēja, ka koalīcijas padomes sēdē premjers Valdis Dombrovskis uzsvēris: saistībā ar tuvojošos Saeimas vēlēšanu kampaņu viens no jautājumiem, kas jāatrisina vēl šā parlamenta laikā, ir kriminālatbildības noteikšana par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, bet no koalīcijas partneriem izskanējis viedoklis – kamēr būs bažas, ka KNAB ir politizēta iestāde, šādu likumdošanas iniciatīvu atbalstīt nevar.

Kopš Administratīvajā tiesā iesniegta prasība par tā dēvēto pozitīvisma kampaņu, ir pagājuši pieci gadi, ir jau aizvadītas gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanas un rudenī būs jau trešās, kurās piedalīsies finanšu pārkāpumos vainotās politiskās partijas un apvienības, taču galīgais spriedums vēl arvien nav sagaidīts, norādīja deputāte Rasma Kārkliņa, piebilstot par administratīvo lietu ārkārtīgi gauso izskatīšanas procesu tiesās.

Grozījumi par partiju finansēšanas pārkāpumu kriminalizēšanu būtu jāvirza vienlaikus ar likuma grozījumiem par partiju finansēšanu no valsts budžeta, savukārt uzskatīja Kārlis Seržants.

Ko darīt turpmāk

Saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu pašlaik finansējumu no valsts budžeta piešķir politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju - 0,50 latu apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi. Tā kā šo finansējumu piešķir uz četriem gadiem un izmaksā, sākot ar nākamo kalendāro gadu pēc Saeimas vēlēšanām, reāli šo naudu partijas nevarēs izmantot priekšvēlēšanu kampaņas laikā, turklāt valsts finansējuma daļa ir pārāk maza, lai ietekmētu privāto ziedojumu ieplūšanu partiju kasēs.

Deputāte Lolita Čigāne norādīja: vadoties pēc oktobrī ievēlētās Saeimas rezultātiem, partiju finansēšanai no valsts budžeta būtu vajadzīgs aptuveni pusmiljons latu. "Tā ir ļoti maza summa, Igaunijā šim nolūkam visām partijām kopā atvēlēti seši miljoni eiro, turklāt tur šis lēmums tika pieņemts jau 2004. gadā; partijas ļoti apzināti gāja uz to, lai privāto naudu no aprites izslēgtu. Ir vajadzīga šāda jauna sistēma, bet, kamēr saglabājas šī privātās naudas daļa, finanšu disciplīnas pārkāpumu kriminalizācija patiešām ir nepieciešama."

A. Loskutovs vēl bilda, ka tad, ja būtu ieviesta partiju un politisko organizāciju finansēšana tikai no valsts budžeta un biedru naudām, tad minētie grozījumi KL faktiski nebūtu nepieciešami un otrādi.

D. Dubova informēja, ka otra rekomendācija, kas atzīta par daļēji izpildītu saistībā ar partiju finansēšanas caurskatāmību, ir saistīta ar biroja neatkarības statusu. "Ir izstrādāta koncepcija par KNAB statusu, kas iesniegta Ministru kabinetā, un tajā minēti divi iespējamie risinājumi. Viens ir pilnīga biroja neatkarība, kas ir noteikta Satversmē; otrs paredz esošās struktūras ietvaros pilnveidot pārraudzības mehānismu, kas šobrīd darbojas, tādējādi šo neatkarību nodrošinot. Bet valdībā šis projekts līdz šim brīdim vēl nav skatīts."

"Igaunijā šim nolūkam visām partijām kopā atvēlēti seši miljoni eiro."

Deputāts Atis Lejiņš sacīja: "Tagad ir jauna situācija, vēlēšanas droši vien būs septembrī, un mums šis tas ir jāizdara, ko neesam paveikuši šajā Saeimā. Deputāti 31. martā noraidīja priekšlikumus paredzēt kriminālatbildību par politisko spēku nelikumīgu finansēšanu. Vai mums tagad kaut ko nevajag šajā lietā darīt?"

Dana Reizniece–Ozola uz šo priekšlikumu atbildēja: "Varam šo jautājumu "pacelt" ZZS frakcijas sēdē, lai deputāti var izteikties un paust savus argumentus, virzīt vai nevirzīt šo grozījumu projektu un kā to darīt."

Ar GRECO novērtēšanas un atbilstības ziņojumiem visā pilnībā var iepazīties KNAB interneta vietnē http://www.knab.gov.lv/uploads/free/grecoeval320081_latvia_one_lv.pdf, http://www.knab.gov.lv/uploads/free/grecoeval320081_latvia_two_lv.pdf, http://www.knab.gov.lv/uploads/free/grecorc320106_latvia_lv.pdf.

Savukārt ar 31. maijā publiskoto KNAB pārskatu "Par atklātajiem partiju finansēšanas pārkāpumiem Saeimas vēlēšanās 2010. gadā" – KNAB interneta vietnes sadaļā "Administratīvie pārkāpumi".