SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
27. maijā, 2011
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
7
7

GRECO: tikai ieteikumi, bet – korupcijas novēršanā derīgi

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

GRECO mērķis ir stiprināt tās dalībvalstu spēju cīnīties pret korupciju.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Latvijā arvien aktuālā korupcija, protams, arī citviet nav nedz jauna, nedz unikāla problēma. Tā ir sena kaite, un dažādās valstīs un dažādos laikos tā apkarota ar visiem pieejamiem līdzekļiem. Lai korupciju mazinātu kopīgiem spēkiem ne tikai Eiropas Savienības, bet vēl plašākā telpā, 1999. gada 1. maijā pie Eiropas Padomes tika nodibināta Pretkorupcijas valstu grupa (GRECO).

Sākotnēji GRECO tika dibināta izmēģinājuma kārtībā uz trim gadiem, taču, arvien paplašinoties, tā darbojas jau 12 gadus, un šajā organizācijā iekļāvušās 47 valstis, ASV un Krieviju ieskaitot. Korupcijas apkarošanas organizācijas birojs atrodas Strasbūrā, un tās budžets tiek veidots no GRECO dalībnieku ikgadējās obligātās dalības maksas, taču tai atļauts saņemt papildu brīvprātīgus maksājumus no saviem dalībniekiem, kā arī ieinteresētām starptautiskām institūcijām.

GRECO līdzekļi tiek iegūti un uzturēti Eiropas Padomes vārdā, un kā tādi tie bauda tās privilēģijas un imunitātes, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem tiek piemērotas Padomes finanšu līdzekļiem. Latvija ir GRECO dalībvalsts kopš 2000. gada maija.

GRECO un tās uzdevumi

Saskaņā ar GRECO statūtu 1. pantu, šīs starpvalstu grupas mērķis ir stiprināt tās dalībvalstu spēju cīnīties pret korupciju, pastāvīgi savstarpēji novērtējot un uzraugot uzņemto saistību izpildi. Tādējādi GRECO uzrauga to saistību izpildi, kas noteiktas Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā, tās Papildprotokolā un Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvencijā. Latvija ir pievienojusies visiem šiem starptautiskajiem līgumiem.

GRECO kompetencē vēl ietilpst Eiropas Padomes Ministru komitejas 1997. gada 6. novembra rezolūcijā 97 (24) "Par divdesmit vadošajiem principiem cīņai pret korupciju" un Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijā 2003 (4) "Par kopīgiem pretkorupcijas noteikumiem politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanā" ietverto principu ieviešana.

"GRECO darbojas jau 12 gadus, un šajā organizācijā iekļāvušās 47 valstis, ASV un Krieviju ieskaitot."

Kā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē 17. maijā skaidroja tās priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs, GRECO darbības stils ir ļoti īpatnējs tādēļ, ka šī nav starptautiska organizācija, kurā darbojas dažādas institūcijas, kuras tās uzdevumā veic pārbaudes. "Šeit darbības princips ir gluži cits: dalībvalstis šīs pārbaudes veic kā līdzvērtīgi partneri. Vērtēšana notiek divos veidos: vispirms pārbaudāmā dalībvalsts aizpilda apjomīgu aptaujas anketu, un pēc tam GRECO izlemj par misijas nosūtīšanu uz attiecīgo valsti. Šajā misijā parasti piedalās pa vienam pārstāvim no dažādām dalībvalstīm un pāris organizācijas tehnisko darbinieku. Tādējādi tā ir koleģiāla darbība, kuru īsteno nevis kādā iestādē sēdoši ierēdņi, bet ārvalstu kolēģi, kas šajā reizē veic ekspertu misiju. Latvijā par dalību GRECO atbild Korupcijas un noziedzības apkarošanas birojs (KNAB), un eksperti ir gan šā biroja darbinieki, gan no citām tiesībsargājošām iestādēm."

Līdz šim Latvijā – trīs novērtēšanas kārtas

"Vizītes laikā eksperti tiekas ar visu iesaistīto institūciju pārstāvjiem, iegūst papildu informāciju un pēc tam sagatavo novērtējuma ziņojumu, kuru apstiprina plenārsēdē, kurā piedalās visu dalībvalstu pārstāvji. Uz šā ziņojuma pamata tiek izdotas rekomendācijas. Līdz šim Latvija ir piedalījusies trijās novērtēšanas kārtās," stāsta KNAB Administratīvās nodaļas galvenā speciāliste Inese Terinka.

Novērtējot starptautisko instrumentu ieviešanu dalībvalstīs, GRECO pieņem izvērstu ziņojumu, kurā tiek raksturota situācija valstī un, ievērojot atklātās problēmas, tiek izteiktas rekomendācijas. Pēc ziņojuma pieņemšanas attiecīgā valsts, par kuru tas sagatavots, uzņemas atbildību ieviest rekomendācijas un saskaņā ar GRECO statūtu 15. pantu par rekomendāciju ieviešanas gaitu atskaitās Pretkorupcijas valstu grupai. Ja valsts neveic pietiekamus pasākumus, lai ieviestu rekomendācijas, GRECO statūtu komiteja var vērsties pret to, sniedzot publisku paziņojumu, ka attiecīgā valsts ieņem pasīvu pozīciju vai neveic pietiekamus pasākumus attiecībā uz ieteikumiem, kuri tai sniegti.

Valstu novērtēšana norisinās kārtās, un katra no tām veltīta noteiktiem tematiem. Pirmā kārta norisinājās 2000.–2002. gadā (temats - korupcijas novēršanas un apkarošanas iestādes, kriminālprocesuālā imunitāte), otrā kārta - no 2003. līdz 2006. gadam (koruptīvā ceļā iegūtie līdzekļi, valsts pārvalde un korupcija, juridiskās personas un korupcija), bet trešā kārta tika uzsākta 2007. gadā (kriminālatbildība par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem un politisko partiju finansēšanas atklātums).

Pirmās kārtas rekomendācijas – faktiski izpildītas

Pirmā novērtēšanas kārta Latvijā notika 2002. gada maijā, un tajā tika vērtēti trīs jautājumu bloki: korupcijas izmeklēšana, novēršana un izmeklēšanā iesaistīto institūciju juridiskais statuss, pilnvaras un neatkarība; otrais jautājums, ko eksperti vērtēja, bija specializētās pretkorupcijas institūcija, kā arī personas, kuras specializējušās šajos jautājumos; trešais bloks skāra valsts amatpersonu imunitāti ar korupciju saistītos nodarījumos.

"Novērtējot Latvijas situāciju, GRECO sniedza 13 rekomendācijas. Pēc diviem ziņojumiem, kur tika vērtēta šo rekomendāciju izpilde un Latvijas rīcība to izpildē, tika konstatēts, ka daļēji izpildītas ir divas, bet pārējās izpildītas visā pilnībā. Šobrīd daļēji izpildīta vairs ir tikai viena rekomendācija, un tā ir saistīta ar Latvijas valsts Saeimas deputātu ētikas kodeksu," informē I. Terinka. "Runa ir par kritērijiem, kas pieļauj deputātu imunitātes atcelšanu. Saistībā ar šo rekomendāciju GRECO atzinīgi novērtēja to, ka Saeimas deputātu ētikas kodekss ir pieņemts, bet norādīja, ka būtu ļoti labi, ja tajā būtu precīzi noteikts, ka lēmumu pieņemšanu par imunitātes atcelšanu nedrīkst ietekmēt nekādi politiskie apsvērumi un pieņemtajiem lēmumiem par imunitāti jābūt brīviem no politiskā spiediena, balstītiem tikai uz ģenerālprokurora iesniegto pieprasījumu. Šobrīd tas ētikas kodeksā ietverts nav."

"Latvija ir GRECO dalībvalsts kopš 2000. gada maija."

Otra daļēji izpildītā rekomendācija bija par informācijas apmaiņu starp dažādām tiesībsargājošām iestādēm, kuras iesaistītas cīņā pret korupciju. Jāņem vērā, ka tolaik, 2002. gadā, KNAB bija veidošanas stadijā un ar cīņu pret korupciju nodarbojās vairākas tiesībsargājošās iestādes. Tādēļ rekomendācijā īpaši tika uzsvērts, ka šīm iestādēm jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju, kas, protams, aktuāli ir arī šobrīd. I. Terinka saka: "Sadarbību var uzlabot vienmēr, bet šobrīd darām visu iespējamo, un var teikt, ka šī rekomendācija ir izpildīta."

Saeimas deputātu ētikas kodekss un imunitātes noņemšana

Deputāte Rasma Kārkliņa saistībā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu apakškomisijas sēdē bilda, ka nav iepazinusies ar iespējamām izmaiņām šajā dokumentā pēdējā laikā, bet viņai zināmais ētikas kodekss "bija kā labas uzvedības rokasgrāmata, kurā pārāk maz minēta konsekventa rīcība par pārkāpumiem. Arī Saeimā daži domā, ka saistībā ar imunitāti attiecībā uz tiem pašiem administratīvajiem pārkāpumiem kaut kas būtu jāmaina". Tomēr īsā domu apmaiņā deputāti nolēma, ka parlaments pēdējos gados nav liedzis saistībā ar administratīviem pārkāpumiem noņemt deputātu imunitāti, vienīgi daži pauda viedokli, ka šī procedūra samērojumā ar nodarījuma nozīmīgumu ir pārlieku sarežģīta un smagnēja.

"Tā ir koleģiāla darbība, kuru īsteno nevis kādā iestādē sēdoši ierēdņi, bet ārvalstu kolēģi, kas šajā reizē veic ekspertu misiju."

I. Terinka atzina, ka ar imunitātes noņemšanu administratīvo pārkāpumu dēļ parlamentā lielu problēmu nav bijis: "Tikai vienu reizi, kad lūdzām administratīvi sodīt Saeimas pārstāvi saistībā ar partiju finansēšanas lietām, bija noraidošs parlamenta balsojums. Bet citos gadījumos vienmēr bijusi atļauja piemērot administratīvo sodu." No visām dalībvalstīm GRECO standartiem attiecībā uz imunitāti un tās noņemšanas procedūru visā pilnībā atbilstot tikai ASV, jo tur "vispār ir ļoti maza šo cilvēku grupa, kuri bauda imunitāti".

Kā informēja KNAB pārstāve, no GRECO puses šī novērtēšana ir pabeigta, un tā ir tikai Latvijas labā griba sniegt turpmāku informāciju par šīm daļēji izpildītajām rekomendācijām, jo no GRECO puses nekādu kontroles mehānismu vairs nebūs.

Tomēr GRECO ir bijušas arī debates par to, vai tomēr nevajadzētu atgriezties pie pirmās kārtas rekomendāciju izpildes, jo ir pagājis pietiekami ilgs laiks un situācija pilnībā nav pārskatāma. Tā kā šai organizācijai pievienojas arvien jaunas valstis, tad novērtēšana notiek ilgstošā laika posmā.

Otrā kārta – prokuratūras izmeklētājiem un VID inspektoriem trūkst zināšanu

Otrajā kārtā Latvija tika vērtēta GRECO 19. plenārsēdē 2004. gada jūnijā un arī trijās jomās: 1) korupcijas rezultātā iegūtu līdzekļu atsavināšana, iesaldēšana un konfiskācija; 2) korupcijas novēršanas mehānismi valsts pārvaldē; 3) amatpersonu atbildība par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem. Šoreiz mūsu valsts saņēma deviņas rekomendācijas, un pēdējā vērtēšanā konstatēts, ka tikai četras no tām izpildītas daļēji. Izvērtējot pēc tam paveikto, arī tās jau būtu izpildītas visā pilnībā, sacīja I. Terinka.

Pirmā par daļēji izpildītu tika atzīta rekomendācija par vadlīniju izstrādi prokuroriem un policijas amatpersonām par apsūdzēto personu īpašuma apzināšanu. GRECO Latvijas speciālistu rīcībā nodeva rokasgrāmatu, kas varētu kalpot šo vadlīniju izstrādē, taču iecere līdzekļu trūkuma dēļ tika apturēta, un prokuratūras izmeklētājiem attiecīgo vadlīniju joprojām neesot. "Tas ir svarīgs jautājums, ko Latvijai vajadzētu tomēr mēģināt kaut kad izpildīt," norādīja KNAB pārstāve.

Par daļēji izpildītu tika atzīta rekomendācija iekļaut pašvaldību amatpersonas civildienestā. "Toreizējā pašvaldību lietu ministrija nāca klajā ar šādu priekšlikumu, bet tas tika noraidīts. Taču kopumā šo rekomendāciju var uzskatīt par izpildītu, jo GRECO ideja bija tā, ka uz pašvaldību amatpersonām saistībā ar interešu konfliktu novēršanu un atalgojumu būtu jāattiecina tādi paši regulējumi kā uz civildienesta amatpersonām. Tā kā likums "Par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā" attiecas arī uz pašvaldību amatpersonām, tādējādi šis jautājums ir sakārtots. Turklāt 2010. gadā spēkā stājās Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, ir izpildīts arī šis ieteikums, un var uzskatīt, ka minētā rekomendācija ir izpildīta visā pilnībā.

GRECO par daļēji izpildītu atzina rekomendāciju par ierēdņu amatpersonu pienākumu ziņot par nelikumīgu rīcību, ja šāda situācija ir novērota, un tiesiskās aizsardzības procesa nodrošināšanu personām, kuras par to ziņo. Saeimā šajā pavasarī pieņemti grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kuri stāsies spēkā 1. jūnijā un paredz, ka iestādes vadītājam vai attiecīgai atbildīgai amatpersonai ir aizliegts izpaust informāciju par personu, kas ziņojusi par interešu konfliktu. Juridiskajā komisijā tika skatīti arī grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tad, pieņemot šos grozījumus kontekstā ar jau esošajiem Darba likuma grozījumiem, šī rekomendācija par ziņotāju aizsardzību Latvijā būs izpildīta. Tiks ieviesti mehānismi, kā šīs personas iespēju robežās aizsargāt.

"Ziņojumos sīki analizētas, piemēram, Krimināllikuma normas, norādot uz neskaidrībām un vietumis uz nepietiekamu stingrību."

Ceturtā rekomendācija ir saistībā ar to, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) inspektori ir jāapmāca saskatīt korupcijas pazīmes viņu veiktajās inspekcijās saistībā ar nodokļu samaksu. Toreiz GRECO norādīja, ka Latvijā nav iztulkota OECD rokasgrāmata, kura šādas pazīmes māca saskatīt. Tagad tas ir izdarīts; arī KNAB nodrošina VID inspektoriem atbilstošas apmācības, un tādējādi šī rekomendācija

uzskatāma par izpildītu. Līdz ar to Latvijai šajā jomā ir vērā ņemami panākumi un salīdzinājumā ar citām valstīm esam ļoti daudz ko izdarījuši, lai GRECO rekomendācijas izpildītu.

Jautājums par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā kopš pagājušā gada decembra ir aizkavējies, jo nav apkopoti priekšlikumi un šobrīd nav īsti skaidrības par šā likumprojekta virzību," šādi Latvijā paveikto raksturoja I. Terinka.

Apakškomisijas priekšsēdētājs A. Loskutovs ierosināja, ka saistībā ar grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā nepieciešams sagatavot vēstuli Juridiskajai komisijai vēstuli, atgādinot par to steidzamību arī saistībā ar GRECO rekomendāciju izpildi.

Tas par nozīmīgākajām rekomendācijām un to izpildi.

Trešās kārtas rekomendāciju izpildes vētīšana – vēl priekšā

GRECO plenārsēdē 2008. gada 10. oktobrī tika pieņemti divi trešās novērtēšanas kārtas ziņojumi par Latviju: Ziņojums par kriminālatbildību par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem un Latvijas politisko partiju finansēšanas atklātuma novērtēšanas ziņojums. Šie dokumenti sastāv no divām daļām – situācijas apraksta un analītiskās daļas, kuras secinājumos ir rekomendācijas attiecīgās jomas uzlabošanai.

Par trešās novērtēšanas kārtas rezultātiem lasāms KNAB informatīvajā ziņojumā, kas publicēts biroja interneta vietnē /http://www.knab.gov.lv/uploads/free/grecoeval320081_latvia_one_lv.pdf/

GRECO ziņojumos sīki analizētas, piemēram, Krimināllikuma normas, norādot uz neskaidrībām un vietumis uz nepietiekamu stingrību. "Ziņojumā par kriminālatbildību par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem secināts, ka Latvijas Krimināllikumā noteiktais attiecībā uz kukuļošanu šobrīd rada vairākas neskaidrības un satur atsevišķas pretrunas, kā arī trūkumus saistībā ar Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā (ETS 173) un tās Papildprotokolā (ETS 191) ietvertajām prasībām. Pirmkārt, terminoloģija, kas ir lietota likuma normās attiecībā uz valsts amatpersonu kukuļošanu un kukuļošanu privātajā sektorā, un kopīgas izpratnes trūkums par to atbildīgajās iestādēs rada šaubas, vai atbildība par nepiemērota labuma piedāvāšanu, piesolīšanu un/vai pieprasīšanu, kā arī tāda labuma piedāvājuma vai piesolījuma pieņemšanu ir pietiekami noregulēta Krimināllikuma normās."

Kā norāda korupcijas apkarošanas speciālisti – kaut arī GRECO rekomendācijas nevienai dalībvalstij nav saistošas un tātad – obligātas, tās tomēr palīdz izgaismot trūkumus šajā jomā un virzīties uz priekšu to novēršanā.

Trešās novērtēšanas kārtas rekomendāciju izpildi Saeimas apakškomisija vērtēs 31. maijā.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU