Korupcija veselības aprūpē un likumdevēja piedāvātie problēmas risinājumi

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir centrālā pretkorupcijas iestāde Latvijā. Šā gada 8.oktobrī KNAB sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti rīkoja publisku diskusiju "Korupcija veselības aprūpē – kas? kam? kāpēc? cik ilgi?".

Diskusijas mērķis bija vērst sabiedrības uzmanību aktuālām problēmām veselības aprūpē, apspriest identificētos korupcijas riskus un to mazināšanas iespējas. Diskusijas laikā KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks sacīja: "Kur ir korupcija? Korupcija ir tur, kur ir nauda. Naudas jautājums ir korupcijas pamata pamats."

Kas ir korupcija

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma izpratnē korupcija ir "kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām".

Korupcija ir ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Nereti iedzīvotājiem korupcija asociējas ar kukuļu došanu vai pieņemšanu kā pateicību par kādu darbu un arī cerību uz nākotnes sadarbību.

Dāvana vai kukulis?

Pastāv atšķirība starp dāvanu un kukuli, norāda KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece. Krimināllikuma 323.pantā ir teikts, ka kukulis ir "materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana vai piedāvāšana, ja piedāvājums pieņemts, personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs". Tas nozīmē, ka par kukuli var uzskatīt jebkuru materiālo labumu, kur kukuļa ņēmējs darbojas kukuļa devēja interesēs. Savukārt, dodot dāvanu, dāvinātājs negaida par to atlīdzību vai kādu labumu, un tā tiek pasniegta bez saistībām.

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir centrālā pretkorupcijas iestāde Latvijā."

Novilkt robežu starp dāvanu un kukuli nereti nav viegli. D. Kurpniece skaidro, ka dāvanu došanā vai ņemšanā pastāv vienpusējas attiecības, savukārt kukuļu došanā vai ņemšanā - abpusējs darījums. "Tiklīdz kā ir abpusējas attiecības, tā ir noziedzīgs nodarījums. Es kaut ko dodu par kaut ko, lai saņēmējs kaut ko izdarītu manās interesēs – šādi vienkāršoti var raksturot kukuļdošanas shēmu. Amatpersonai pieņemamas ir tikai tās dāvanas, kuras ir vienvirziena – dotas aiz labestības vai devības," stāsta D.Kurpniece.

Korupcija medicīnā

Jaroslavs Streļčenoks norāda, ka korupcija medicīnas aprūpē ir:

• "tad, kad pacients apdāvina ārstu par pakalpojumu, kuru jau ir apmaksājis ar saviem samaksātajiem nodokļiem;
• tad, kad ārsts, kas saņēmis izglītību par valsts budžeta līdzekļiem, strādājot valsts vai pašvaldības slimnīcā vai poliklīnikā, izmanto valsts vai pašvaldības medicīnas aparatūru, personālu un iepirktos medikamentus, atļaujas vēl izspiest no pacienta papildu līdzekļus;
• tad, kad ārsts ir atkarīgs no medikamentu ražotāju vai izplatītāju piedāvājuma saņemt kādu ceļojumu vai dāvanu, un izraksta pacientam noteiktas firmas medikamentus neatkarīgi no tā, vai tas ir saderīgs ar pacienta finansiālajām iespējām;
• tad, kad valsts vai pašvaldības medicīnas institūcijas vadība nerīkojas rūpīgi, ekonomiski un efektīvi ar piešķirtajiem finanšu līdzekļiem".

Tas nozīmē, ka medicīnā par korupciju uzskatāma ne tikai pacienta rīcība, kad viņš ārstam sniedz aploksni, vai kad ārsts pieprasa pacientiem prettiesiskus maksājumus. Ārstus uzpirkt var arī zāļu izstrādātāji vai izplatītāji, lai mediķi pacientiem izrakstītu noteikta ražotāja medikamentus.

Korupcijas veidi medicīnā

Pagājušā gada novembrī Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati par sabiedrības saskarsmi ar korupciju veselības aprūpes jomā liecināja, ka "no Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējo divu gadu laikā ir ārstējušies poliklīnikā un/vai slimnīcā, kopumā katrs trešais (33%) bija veicis neoficiālus maksājumus, izmantojis pazīšanos vai pasniedzis dāvanu; tajā skaitā 21% pasniedza nelielas dāvanas (suvenīri, ziedi, saldumi); 16% izmantoja personiskos sakarus; 7% veica neoficiālus maksājumus; 1% pasniedza lielākas dāvanas un 0,4% apmaksāja pusdienas, kādus izklaides pasākumus".

"Bieži vien ir ļoti grūti novilkt robežu starp dāvanu un kukuli."

D.Kurpniece savā prezentācijā uzskaitīja koruptīvās rīcības veidus veselības aprūpē. Tie ir:

• Neefektīva rīcība – regulāra "atļauto" dāvanu pieņemšana, blakus darba veikšana darba laikā, necieņa pret likumu ārpus darba pienākumu pildīšanas, pazīšanās izmantošana, sakari, absentisms (saistīts ar blakus darbu), negodīgums un alkatība;
• Ar likumu aizliegtas darbības – interešu konflikts (darbības finansētāju interesēs), radu un draugu būšana iepirkumos, izšķērdēšana, lēmumu pieņemšana personiskās interesēs, kartelis (aizliegta vienošanās), dāvanu pieņemšana, ziedojumu pieprasīšana, zāļu reklāma un rīcība ar mantu personiskās interesēs;
• Krimināli sodāmas darbības – koruptīvs sindikāts, kukuļņemšana (prettiesiska labuma pieņemšana), dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, izspiešana, krāpšana un īpaši iepirkumos – "komisijas nauda".

Koruptīvās rīcības cēloņi medicīnā

Nav teikts, ka visi ārsti ir saistīti ar korupciju, taču to, ka korupcija medicīnā pastāv, noliegt nevar neviens. Gandrīz ikviens pieaudzis Latvijas iedzīvotājs ir pats vai arī starp pazīstamajiem zina kādu, kas devis ārstniecības personām pateicības dāvanu, izteicis lūgumu vai arī saskāries ar to, ka ārsts prasa noteiktu atlīdzību. KNAB pārstāve norāda, ka tiek izšķirti šādi koruptīvās rīcības cēloņi:

• trūkumi normatīvajos aktos un regulējumā (nav atbildības par kukuļdošanu un nav risināti interešu konflikta novēršanu un dāvanu pieņemšanas jautājumi);
• iekšējās un ārējās kontroles trūkums (netiek realizēta korupcijas novēršanas politika un profesionālajam statusam neatbilstoša atlīdzība);
• sabiedrības attieksme - neievērot likumus (augsta tolerance pret korupciju veselības aprūpē un neuzticība ārstniecības personām);
• personiskie motīvi (neapmierinātība ar atalgojumu un darbu, nav svarīgi sevi un ģimeni pasargāt no negoda, interešu konflikti un privātās intereses).

Plāno sodīt personas, kas piedāvās ārstiem kukuļus

Ne vienmēr ārsts ir tas, kurš prasa no pacienta kādu kukuli vai papildu maksājumu. Nereti pacients pats vēlas pateikties ārstam ar ziedu, saldumu, suvenīru, naudu vai kādā citā veidā. Ārstus var sodīt par kukuļa ņemšanu.

KNAB pamatoti norāda: šobrīd ārsts ir neaizsargāts tad, kad pacients pie viņa vēršas ar dažādiem piedāvājumiem, jo pacienta atbildība par šādu rīcību normatīvajos aktos nav noteikta. Šobrīd Saeimā iesniegtie grozījumi Krimināllikumā plāno papildināt likumu ar 326.³ pantu, kas paredz noteikt atbildību par prettiesisku labumu jeb kukuļu došanu.

"Nav teikts, ka visi ārsti ir saistīti ar korupciju, bet to, ka korupcija medicīnā pastāv, nevar noliegt neviens."

Ierosinātie grozījumi noteic, ka "par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu, ja piedāvājums pieņemts, personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu vai neizdarītu kādu darbību labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu".

Tas nozīmē: ja pacients piedāvās vai dos ārstiem kukuli, lai tas izdarītu kādu darbību pacienta interesēs, par šo darbību pienāksies sods.

Jāpiebilst, ka minētie grozījumi Krimināllikumā neattieksies tikai uz pacientiem, bet arī uz citām personām, piemēram, farmācijas firmas pārstāvjiem.

Uzziņai

Gadījumos ja pacients saskaras ar to, ka ārsts viņam prasa kukuli jeb prettiesisku maksājumu, ieteicams vērsties KNAB, zvanot uz bezmaksas uzticības tālruni 80002070 vai tālruņiem: 67356161, 67356189; elektroniski uz e-pastu: knab@knab.gov.lv vai arī klātienē Rīgā, Brīvības ielā 104/2.