Par kukuļdošanu un kukuļņemšanu noteikta sodāmība gan pacientam, gan ārstam

Korupcija veselības aprūpes sistēmā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2012.gadā ir veicis apjomīgu pārskatu par korupcijas riskiem veselības aprūpes sistēmā. Šajā pārskatā ir secināts, ka ārstniecības personu profesionālā darbība ir saistīta ar augstu korupcijas riska potenciālu, jo amatpersonām (arī darbinieka bez amatpersonas statusa) ir monopolvara lēmumu pieņemšanā, plaša personas rīcības brīvība un vāji vai neesoši kontroles mehānismi.1

Veselības aprūpes sistēma ir pakļauta dažādiem korupcijas riskiem. Pārskatā ir norādīti šādi korupcijas subjekti, kur katram no tiem ir sava noteikta un atšķirīga loma:

1. uzraugošās iestādes (izpildvara, likumdevējs);
2. finansētāji (sociālās apdrošināšanas iestāde, privātie apdrošinātāji, valsts aģentūra, kas apmaksā ārstniecības pakalpojumus);
3. pakalpojumu sniedzēji (ārsti, farmaceiti);
4. patērētāji (pacienti);
5. piegādāji (komersanti, kas izpilda pasūtījumus veselības sektoram, piemēram, piegādā medicīnas iekārtas (aprīkojumu), zāles, veic būvniecības darbus u.c.).2

Par vienu no korupcijas riska novēršanas pasākumiem pārskatā KNAB min nepieciešamību nodrošināt šim riskam samērīgu atalgojumu. "Veselības aprūpes personāla atlīdzības jautājums ir būtisks, domājot par korupcijas ierobežošanu veselības nozarē, jo pārslogots un neadekvāti atalgots veselības aprūpes sistēmas personāls nav motivēts sniegt kvalitatīvus pakalpojumus pacientiem, kas tādējādi veicina neoficiālu maksājumu praksi un dāvanu pasniegšanu ārstiem, lai pacienti nodrošinātu sev iespējami kvalitatīvākas veselības aprūpes saņemšanu, novēršot komplikāciju riskus."3

"Kaut ko dodot un pretī gaidot noteiktu ārsta rīcību, ir kukuļdošana, kas ir aizliegta ar likumu."

Korupcijas riska novēršanai veselības aprūpes sistēmā ir arī pašas sabiedrības atbildība. Pārskatā ir atzīts: "Būtisks faktors, kas primāri veicina korupciju veselības sistēmā, ir arī sabiedrības tolerance pret ārstniecības personāla pretlikumīgajām darbībām, kas tiek attaisnots ar ārsta augsto statusu sabiedrībā un pacienta lojalitāti pret ārstu. Pilsoniskā apziņa un kultūra, kura attīstījusies vēl padomju sistēmā un transformējusies mūsdienu sabiedrībā, nerada labvēlīgu augsni korupcijas izskaušanai, izmantojot morāli ētiskos instrumentus. Tas gan skaidrojams ar citiem būtiskiem faktoriem, piemēram, pacienta atkarību no ārsta un risku, ka ziņošanas gadījumā pacientam var tikt radīts kaitējums un viņš nevarēs saņemt kvalitatīvu ārstniecības pakalpojumu." 4

Sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS 2011.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka no Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējo divu gadu laikā ir ārstējušies poliklīnikā un/vai slimnīcā, kopumā katrs trešais (33%) bija veicis neoficiālus maksājumus, izmantojis pazīšanos vai pasniedzis dāvanu, tajā skaitā 21% pasniedza nelielas dāvanas (suvenīri, ziedi, saldumi), 16% izmantoja personiskos sakarus, 7% veica neoficiālus maksājumus, 1% pasniedza lielākas dāvanas un 0,4% apmaksāja pusdienas, kādus izklaides pasākumus.

Turklāt aptaujā aptuveni divas trešdaļas respondentu (66%) norādījušas, ka nepieciešamības veikt neoficiālus maksājumus, izmantot pazīšanos, pasniegt dāvanas nebija.

KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore skaidro, kas uzskatāms par kukuļdošanu veselības aprūpes sistēmā: "Ja pacients ārstam vēlas izteikt pateicību par labi paveiktu darbu un neko neprasa pretī, to nevar uzskatīt par kukuli. Tas nozīmē, ka, pasniedzot šo labumu, nav nosacījumu un ārstam nav nekādu nosacījumu, šo labumu pieņemot. Taču situāciju, kad kaut kas tiek dots un tādējādi pretī gaidīta noteikta ārsta rīcība, jau var nosaukt par kukuļdošanu, kas ir aizliegta ar likumu."

Ārsta un pacienta atbildība

Šā gada 1.aprīlī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas maina soda apmēru par prettiesisku labumu pieprasīšanu un pieņemšanu, kā arī iekļauj papildu regulējumu par prettiesisku labuma došanu.

Attiecībā uz prettiesisku labumu pieprasīšanu un pieņemšanu Krimināllikuma 326.²panta pirmā daļa paredz: par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis valsts vai pašvaldības iestādes darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarota tāda pati persona par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Tas nozīmē, ka par šā panta pārkāpumu ir krimināli sodāmi arī ārstniecības iestādes darbinieki. KNAB pārskatā ir uzsvērts: "Lai arī lielākās valsts slimnīcas formāli ir valstij piederošas kapitālsabiedrības, tomēr šis pants ir attiecināms arī uz valsts kapitālsabiedrību darbiniekiem, plašāk tulkojot jēdzienu "valsts vai pašvaldības iestādes", jo valsts kapitālsabiedrību personāls rīkojas valsts iestāžu uzdevumā, nodrošinot veselības aprūpi iedzīvotājiem."

Bet par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās saistītas ar materiālo vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu pieprasīšanu vai izspiešanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem (Krimināllikuma 326.²panta otrā daļa).

"Pierādījumu iegūšana ir KNAB darbs, pacientam tikai vajag maksimāli ātri un precīzi paziņot par radušos situāciju."

No šā gada 1.aprīļa ir stājies spēkā regulējums, kas paredz atbildību ne tikai labuma jeb kukuļa pieņēmējam, bet arī devējam. Krimināllikuma 326.³panta pirmā daļa noteic: par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Tas nozīmē, ja pacients piedāvā ārstam kukuli, lai ārsts izdarītu kādu noteiktu pakalpojumu, piemēram, nepamatoti izsniegtu darbnespējas lapu vai veiktu operāciju, apejot rindas kārtību, pacientu var sodīt ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu. Savukārt par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā, sods ir bargāks - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (326.³panta otrā daļa).

"Prettiesisku labumu nodošana un to pieņemšana, kas notiek latenti starp pacientu un ārstu, par noteiktu darbību izdarīšanu vai neizdarīšanu pacienta interesēs ir viens no izplatītākajiem korupcijas risku izpausmes veidiem, ko apliecina gan sabiedriskās domas aptauju rezultāti, gan KNAB konstatētie noziedzīgie nodarījumi," ir atzīts KNAB pārskatā.5

Kā rīkoties, ja ārsts pieprasa kukuli?

Situācijā, ja ārstniecības iestādes darbinieks pieprasa kukuli par konkrēta pakalpojuma veikšanu, pacientam ir jāziņo KNAB. L.Šikore norāda: pierādījumu iegūšana ir KNAB darbs, pacientam vajag tikai maksimāli ātri un precīzi ziņot par radušos situāciju.

Viņa informē, ka kopš KNAB izveidošanas brīža ir bijušas 12 krimināllietas veselības aprūpes jomā, lai gan pacienti ir ziņojuši daudz vairāk. Problēma mēdz būt tāda, ka gadījumi ir pārāk veci vai ir ziņots par vēlu, tādēļ ir būtiski to izdarīt uzreiz.

Pacientam ir iespējams ziņot šādos veidos:

• zvanot uz bezmaksas uzticības tālruni: 80002070;
• elektroniski pa e-pastu: knab@knab.gov.lv, atsūtot aizpildītu veidlapu, kas pieejama šeit;
• klātienē Brīvības ielā 104 k-2, Rīgā, darba dienās no pulksten 8.30 līdz 17.00;
• pa tālruni 67356161;
• pa faksu 67331150;
• pa pastu: Brīvības iela 104 k-2, Rīga, LV-1001.

1KNAB (2012) Korupcijas riski veselības aprūpes sistēmā, 9.lpp.

2Turpat, 20.lpp.

3Turpat, 11.-12.lpp.

4Turpat, 15.lpp.

5Turpat, 23.lpp.