Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Par pārkāpumu „atpirkties” no policista dažam kārdinājums ir liels, bet mūsdienās nav zināms, kā tas var beigties.
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
Tādējādi visu notiekošo iespējams fiksēt gan ceļu policijas automašīnā, gan pie apturētajiem autotransporta līdzekļiem tiešsaistes režīmā, ļaujot kriminālpolicijas darbiniekiem sekot līdzi notiekošajam un, konstatējot iespējamos korupcijas gadījumus, nekavējoties reaģēt. Pateicoties minētajiem jauninājumiem, ir iespējams skaidri novērtēt situāciju, un panākta arī vienota prokuratūru nostāja šādu kriminālprocesu izmeklēšanā. Šeit arī meklējams izskaidrojums tam, ka it īpaši pēdējā gada laikā atklātībā nonācis vairāk ziņu par to, ka pieķerti kukuļdevēji, un mazāk – ka atklātas un pie kriminālatbildības sauktas policijas amatpersonas, kuras šādu nelikumīgu atlīdzību pieprasījušas un saņēmušas.
Visvairāk kukuļdevēju pieķerts Zemgales reģionā
Par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu, ko veikusi valsts amatpersona, pērn Valsts policijas Iekšējās drošības birojs konstatējis 11 gadījumus, un par to ir uzsākti astoņi kriminālprocesi, bet trijos gadījumos tos atteikts ierosināt. Kukuļdošanas gadījumu atklāts daudz vairāk – 116 (2012.gadā - 85, 2011.gadā – 49).
Kā Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē skaidroja Valsts policijas Iekšējās drošības biroja priekšnieks Kristaps Kalniņš, lielākā daļa kukuļdošanas un kukuļņemšanas gadījumu ir saistīta ar satiksmes uzraudzības jomu, tātad ar ceļu policistiem – sabiedrībai redzamāko Valsts policijas amatpersonu daļu. Šeit korupcijas risks ir vislielākais un arī pats process – visātrāk īstenojams. Statistika par atklātajiem kukuļdošanas gadījumiem valsts reģionos ir ļoti interesanta un uz tālākām pārdomām vedinoša.
"53% kukuļdošanas gadījumu pērn atklāti Zemgales reģiona pārvaldē, kur par šo nodarījumu aizturēts 61 autovadītājs."
Visvairāk – 53% kukuļdošanas gadījumu pērn atklāts Zemgales reģiona pārvaldē, kur par šo nodarījumu aizturēts 61 autovadītājs. Šogad Zemgales policisti kukuļdošanā pieķēruši jau septiņus šoferus, un jaunākā ziņa – 11.februārī Jelgavā aizturēts vīrietis, kurš mēģinājis piekukuļot policistus, dodot 20 eiro, lai netiktu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka automašīnai nebija civiltiesiskās apdrošināšanas. Pret autovadītāju uzsākts kriminālprocess. Tātad pilnīgi noteikti var apgalvot – Zemgales pusē par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu pieķertam šoferim gan nevajadzētu riskēt no soda atpirkties ar eiro banknoti.
Rīgas reģionā atklāti 32% no kukuļdošanas mēģinājumiem (37 gadījumi), Latgales – 8% (9), Kurzemes – 4% (5), Vidzemes – 2% (3) un policijas centrālajā aparātā – 1% (1).
Ir pilnīgi skaidrs, ka šo skaitļu starpības cēlonis nav meklējams šoferu ārkārtīgi lielā disciplinētībā un apzinīgumā citos valsts reģionos, piemēram, Vidzemē, bet gan policistu apzinīgumā, bardzībā un darbības metodēs.
Kriminālprocesi, jaunas metodes, domāšanas maiņa
VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Haralds Laidiņš stāsta: "Ar kukuļdošanas problēmu esmu cīnījies visu mūžu, arī strādājot citos amatos. Kad 2001.gada 1.septembrī Valsts policijā tika izveidotas reģionālās pārvaldes, Zemgales pārvaldē mana prioritāte bija "kadru tīrība". Piemēram, Tukumā jau pirmajā pusgadā pret astoņām amatpersonām tika ierosināti kriminālprocesi un tās atstādinātas no darba. Kopumā reģiona ietvaros ar kriminālpolicijas spēkiem (diemžēl jāatzīst, ka Iekšējās drošības biroja kapacitāte ir diezgan zema) pret saviem darbiniekiem esam uzsākuši 12 kriminālprocesus un "no trases noņēmuši" 16 negodīgus policijas darbiniekus." Līdz ar reģiona pārvaldes izveidošanu ieviests arī uzticības tālrunis, to plaši popularizējot iedzīvotāju vidū, kas arī palīdzējis noskaidrot reālo situāciju.
Pirms vairāk nekā trim gadiem H.Laidiņš Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā iepazinies ar starptautiski atzītām metodēm kukuļdevēju pieķeršanā, un tās ieviestas policistu ikdienas praksē. "Protams, tas sākās ar darbinieku pārliecināšanu, apmācīšanu un dzīves filozofijas laušanu," atceras Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks. "Bet 2010.gadā jau aizturējām pirmos sešus kukuļdevējus." Darbinieki apmācīti arvien plašāk, pilnveidota pierādījumu savākšanas metodika, un nākamajā gadā aizturēto kukuļdevēju skaits trīskāršots; 2012.gadā jau aizturēti 45 naudas devēji, bet par pērnā gada "ražu" jau izstāstīts.
"Pa laikam ceļu policistu vietā satiksmes uzraudzībā tiek iekļauti kriminālpolicijas darbinieki."
H.Laidiņš uzsver: šādu tempu zemgalieši uzturēs arī turpmāk. Vēl viņš atklāj mazu viltību: pa laikam ceļu policistu vietā satiksmes uzraudzībā tiek iekļauti kriminālpolicijas darbinieki, lai arī viņi no savas puses novērtē reālo situāciju. "Esam panākuši, ka par pārkāpumiem apturēti šoferi līdz ar tiesībām vairs pat nemēģina uzreiz dot naudu. Tagad mēdz pajautāt – vai nevar kaut kā citādāk? Uz policista jautājumu – kā to saprast, vadītāji tikai smaida un neko vairāk nesaka... Tātad vismaz mūsu reģionā kukuļdošanā drošas atklātības vairs nav, un arī tas ir solis uz priekšu."
Zemgales reģionā visās sešās tiesās kopumā par kukuļdošanu pērn izskatītas 58 lietas, no kurām 10 lietās piemērots naudas sods no trim līdz 10 minimālajām mēnešalgām, 36 personām piemērots piespiedu darbs no 10 līdz 200 stundām, piecām personām – nosacīta brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam un septiņām – nosacīta brīvības atņemšana uz laiku no viena līdz trim gadiem.
Būtu jāapzinās, ka ceļu policistam kukuli piedāvāt ir riskanti
Taču visā policijā joprojām problēma ir tā, ka ceļu policisti, atmaskojot kukuļošanas gadījumus, lai cik apjomīgi tie būtu, faktiski papildu atlīdzību par to nesaņem. Te nu apgāžams ir sabiedrībā izplatītais viedoklis, ka ceļu policistu atalgojums ir atkarīgs no nosodīto personu skaita un arī par katru noķerto kukuļdevēju viņi saņem prēmiju. Papildu samaksu policisti joprojām saņem tikai par smagu un sevišķi smagu kriminālnoziegumu atklāšanu. Vienīgais veids, kā īpaši aktīviem ceļu policistiem tikt pie papildu atlīdzības, ir sadarbībā ar kriminālpoliciju aizturētie noziedznieki. "Apvienotais ceļu policijas un patruļdienests pērn 487 gadījumos noziedzniekus aizturēja "uz karstām pēdām"; vēl gadu iepriekš bija vairāk nekā 500 šādu gadījumu," informē H.Laidiņš.
Saeimas apakškomisija pieņēma lēmumu nosūtīt iekšlietu ministram vēstuli ar ieteikumu, ka būtu ļoti vēlams, lai līdz policistiem nonāk arī papildu atlīdzība par korupcijas apkarošanu.
Tomēr jautājums par atšķirībām kukuļdevēju atmaskošanā Zemgales reģiona pārvaldē un citos reģionos paliek atklāts. Vai zemgalieši ir dalījušies pieredzē ar pārējiem? "Sākumposmā mūsu iniciatīvām bija diezgan liela pretestība – kā tā var, vai vispār tā nav šoferu provocēšana un tamlīdzīgi. Bet reizi ceturksnī notiek Valsts policijas un reģionu pārvalžu vadības sanāksmes. Vienā no tām Zemgales tiesas apgabala virsprokurors visu izskaidroja, pirmām kārtām to, ka šī ir reāla pārkāpuma fiksēšanas metode ar savāktiem neapšaubāmiem pierādījumiem, kur viss ierakstīts un fiksēts no pirmā līdz pēdējam vārdam. Ar mūsu praksi visi ir iepazīstināti, pārējais atkarīgs no vadības uzstādījuma. Mēs korupcijas apkarošanu uzskatām par vienu no darba prioritātēm, un to plaši arī atspoguļojam," teic Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks. "Plašsaziņas līdzekļos sniedzam informāciju par notiesājošiem spriedumiem, par kārtējiem aizturētajiem, un pēc tam kādu brīdi šajā jomā iestājas pilnīgs klusums un kukuļi netiek piedāvāti vispār."
"Ļoti svarīgi, lai valsts līmenī atvēlētu līdzekļus jauniešu auditorijas sasniegšanai un informēšanai."
VP nav īpaši pētīts kukuļdevēju vidējais portrets, taču zināmas aprises ir: tas ir autovadītājs, kas vairākkārtīgi saņēmis administratīvos sodus par noteikumu neievērošanu, bet savus paradumus mainīt negrasās.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Valts Kalniņš uzsver, ka saistībā ar kukuļdošanu un ņemšanu ir ļoti svarīgs tieši psiholoģiskais faktors – cilvēkiem būtu jāapzinās, ka ceļu policistam kukuli piedāvāt nedrīkst, ka tas ir riskanti. Nedrīkst uzskatīt, ka piedāvāt kukuli policistam ir tikpat niecīgs pārkāpums kā pāriet ielu pie sarkanās gaismas. "Jautājums, kas būtu jāuzdod reģioniem, kur kukuļdošanas atklāšanas gadījumu skaits ir ļoti mazs – vai un kā viņi šo tomēr ļoti bīstamo noziedzības veidu mēģina apkarot?
Kā liecina tiesu statistika, ko esam apkopojuši, Latvijā lietu skaits par kukuļošanu pēdējā laikā ir sarucis un, ja nebūtu šo skaitļu attiecībā uz kukuļdošanu ceļu satiksmē, kopumā tiesas spriedumu skaits par kukuļdošanas lietām būtu krietni gājis mazumā. Tad jautājums – ko tas nozīmē?
Sabiedrības par atklātību "Delna" juridiskais direktors Gundars Jankovs piekrīt H.Laidiņam par nepieciešamību sabiedrību izglītot par kukuļdošanu un par sodiem, ko var iegūt ar šādu rīcību. "Diezgan daudzi jaunieši uzskata, ka iedot kukuli nav nekas slikts. Esam pat dzirdējuši – tētis iemācīja, kā tas jādara... Tikai tad, kad jauniešiem izstāsta, kas par to draud, ka šādi var sagandēt visu dzīvi, viņi aizdomājas, ka tas faktiski ir noziegums. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai valsts līmenī atvēlētu līdzekļus jauniešu auditorijas sasniegšanai un informēšanai."
