Stingrāk uzraudzīs kukuļdošanu ārpus Latvijas
OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas jeb Pretkorupcijas darba grupas mērķis ir uzraudzīt Pretkorupcijas konvencijas un pārējo juridisko instrumentu normu ieviešanu un izpildi dalībvalstīs (Pretkorupcijas darba grupas locekles ir 34 OECD dalībvalstis, kā arī Argentīna, Brazīlija, Bulgārija, Dienvidāfrika, Izraēla, Kolumbija, Krievija un Latvija). Pretkorupcijas konvencija paredz izveidot patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus mūsdienu starptautiskajā biznesa vidē. Tāpēc tā nosaka, ka valstij ir jākriminalizē ārvalstu amatpersonu kukuļdošana starptautiskajos biznesa darījumos, paredzot kriminālatbildību par ārvalstu amatpersonas kukuļošanu gan fiziskajām, gan juridiskajām personām, nodrošinot efektīvas sankcijas, lai personas atturētos no nelikumīgas rīcības.
Latvijas ekonomikai atveseļojoties, palielinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmes iespējas un pieaug Latvijas eksporta apjomi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Korupcijas novēršanas nodaļas galvenā speciāliste Inta Nolle skaidro, ka, pieaugot šādām pozitīvām tendencēm, ir jāraugās, lai uzņēmumi neizmantotu kukuļdošanu kā līdzekli tirgus iekarošanai. "Latvijas pievienošanās Pretkorupcijas konvencijai un Pretkorupcijas darba grupai būtiski uzlabos gan Latvijas tiesisko ietvaru attiecībā uz starptautiskās kukuļošanas apkarošanu un novēršanu, gan šī regulējuma praktisko piemērošanu," saka I.Nolle.
Neskatoties uz to, ka arī līdz šim Latvijā ārvalstu amatpersonu kukuļošana bija kriminalizēta, viens no KNAB uzdevumiem pēc pievienošanās darba grupai būs veicināt Latvijas uzņēmēju apziņu, ka kukuļdošana ārpus Latvijas ir krimināli sodāma rīcība, kā arī informēt par Pretkorupcijas konvenciju un saistībām, ko Latvija uzņemsies, to ratificējot.
"Latvijas pievienošanās būtiski uzlabos gan Latvijas tiesisko ietvaru attiecībā uz starptautiskās kukuļdošanas apkarošanu un novēršanu, gan šī regulējuma praktisko piemērošanu."
Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Vasiļjeva informē, ka ministrija jau tuvākajā laikā plāno virzīt likumprojektu par pievienošanos minētajai konvencijai. Iecerēts, ka Saeimā to varētu pieņemt līdz 2014.gada maijam.
Jauni grozījumi Krimināllikumā attiecībā uz kukuļdošanu
I.Nolle stāsta, ka Latvija jau ir izpildījusi visas līdzšinējās Pretkorupcijas darba grupas izteiktās rekomendācijas un attiecīgi pilnveidojusi Krimināllikuma, Kriminālprocesa likuma un likuma "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" normas:
- Kukuļa piedāvāšana ir pabeigts noziedzīgs nodarījums, panākot Latvijas tiesību aktu atbilstību Pretkorupcijas konvencijas 1.pantam;
- Likums paredz atteikšanos no kukuļdevēja obligātas atbrīvošanas no kriminālatbildības gadījumos, ja kukuļdevējs paziņo par notikušo, panākot Latvijas tiesību aktu atbilstību Pretkorupcijas konvencijas 1.pantam;
- Juridiskai personai ir atbildība par fiziskās personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ja tas veikts ne tikai juridiskās personas interesēs un labā, bet arī nepietiekamas pārraudzības vai kontroles rezultātā; juridiskai personai piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi attiecas uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un tām var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus par Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu, panākot Latvijas tiesību aktu atbilstību Pretkorupcijas konvencijas 2.pantam. Tāpēc Latvijas uzņēmējiem būtu jāievieš iekšējās kontroles mehānismi, kā arī jāveic atbilstoši pretkorupcijas pasākumi, lai nodrošinātu attiecību kontroli un uzraudzību pār tā darbiniekiem;
- Turpmāk procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskai personai no kriminālprocesa pret fizisku personu atsevišķos gadījumos varēs nodalīt. Tādējādi novēršot situāciju, kad atbildību juridiskai personai varēja piemērot tikai gadījumos, kad kriminālprocesā fiziskā persona atzīta par aizdomās turamo vai arī jau ir sodīta, panākot Latvijas tiesību aktu atbilstību Pretkorupcijas konvencijas 2.pantam;
- Izstrādāts un pieņemts grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākumu nodokli", lai skaidri un nepārprotami noteiktu, ka pie izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nedrīkst pieskaitīt materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus, kas izlietoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai.
Pievienošanās Pretkorupcijas darba grupai Latvijai nozīmēs ne tikai izmaiņas likumos, bet arī aktīvu dalību Pretkorupcijas darba grupā, sanāksmēs, savstarpējās novērtēšanas mehānismā un ikgadējās dalības maksas veikšanu. Iesaistītās institūcijas būs KNAB, Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un atsevišķos jautājumos arī Finanšu ministrija.
Nozīmīgākā – ekonomiskā un ārpolitikas prioritāte
Ārlietu ministrijas mājaslapā ziņots, ka Latvijas iestāšanās OECD jau ilgu laiku bijusi Latvijas nozīmīgākā ekonomiskā un ārpolitikas prioritāte. 1996.gadā Latvija, Lietuva un Igaunija kopīgi iesniedza deklarāciju, kurā pauda Baltijas valstu vēlēšanos nākotnē iegūt OECD dalībvalsts statusu. 2012.gada 26.jūnijā OECD ģenerālsekretāram Anhelam Gurijam Ministru prezidents Valdis Dombrovskis iesniedza vēstuli ar atkārtotu pieteikumu par Latvijas iestāšanos OECD. 2013.gada 30.maijā Parīzē notikušajā OECD Padomes sēdē esošās OECD dalībvalstis pilnvaroja organizācijas ģenerālsekretāru uzsākt sarunas ar Latviju par pievienošanos organizācijai. Sekmīgas iestāšanās sarunu norises gadījumā Latvija OECD varētu pievienoties jau 2015.gadā.
"Iesaistītās institūcijas būs KNAB, Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un atsevišķos jautājumos arī Finanšu ministrija."
OECD dalībvalsts statuss veicinās valsts atpazīstamību ārpus ES, kas padarīs Latviju vēl pievilcīgāku investīcijām, kā arī atvieglos pieeju kredītu tirgiem tautsaimniecībai nozīmīgu projektu finansēšanai. Latvijas iestāšanās OECD veicinās arī valsts pārvaldes kvalitātes attīstību un labāku publiskā sektora pakalpojumu sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, šajā procesā izmantojot citu ekonomiski attīstītāko valstu pieredzi.
OECD svarīgi demokrātijas un tirgus ekonomikas principi
OECD ir starpvaldību organizācija, kas dibināta 1961.gadā. OECD misija ir demokrātijas un tirgus ekonomikas principu ievērošanas veicināšana, kā arī valstu ilgtspējīga tautsaimniecības attīstības sekmēšana globalizācijas kontekstā. OECD izstrādā vadlīnijas, standartus un starptautiskos tiesību instrumentus, gatavo makroekonomiskās un strukturālās politikas analīzi, rīko konsultācijas, seminārus, forumus un ministru līmeņa sanāksmes, veic nozīmīgus ekonomiskos, sociālos un statistiskos pētījumus, aptverot tādas tautsaimniecības nozares kā ekonomika, tirdzniecība, fiskālā politika, valsts pārvalde, attīstības politika, izglītība, zinātne, tehnoloģijas, nodarbinātība, enerģētika, uzņēmējdarbība, vietējā un reģionālā attīstība, lauksaimniecība, vide utt. OECD palīdz valstīm apzināt iespējamās ekonomiskās un sociālās problēmas sektorālā griezumā un palīdz noteikt stratēģijas to risināšanai.
OECD lēmējorgāns ir Padome, kuras sastāvā ir pārstāvji no katras OECD dalībvalsts, kā arī no Eiropas Komisijas. OECD valstu darbs notiek specializēto komiteju ietvaros. Patlaban OECD darbojas aptuveni 200 komitejas, darba grupas, programmas un instrumenti. OECD sekretariāts atrodas Parīzē, Francijā. Kopš 2006.gada 1.jūnija to vada ģenerālsekretārs Anhels Gurija un tajā darbojas aptuveni 2500 dažādu jomu speciālisti no visām OECD dalībvalstīm.
