OECD un Latvijas dalība tajā

OECD ir 1961.gada 30.septembrī dibināta starpvalstu organizācija, kas ir Māršala plāna sastāvdaļa un idejiskā mantiniece. Pēc Otrā pasaules kara Eiropas valstu vadītāji vienojās, ka labākais ceļš uz ekonomiskās neatkarības atgūšanu ir sadarbība, nevis vainīgo meklēšana. Tādēļ tika izveidota Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācija (OEEC), lai efektīvi izmantotu ASV finansiālo atbalstu Eiropas ekonomikas atkopšanai. Parakstot jaunu OECD konvenciju, Eiropas valstīm 1960.gadā pievienojās Kanāda un ASV.  

Šobrīd organizācijā ir 34 pasaules attīstītākās valstis, tostarp 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. OECD aktīvi sadarbojas ar apmēram 70 pasaules valstīm, kam ir dažādi tautsaimniecības attīstības līmeņi, kā arī nevalstiskajām organizācijām, privāto sektoru un akadēmiskajām institūcijām, lai sekmētu ekonomisko vienlīdzību un atklāta brīvā tirgus principu izplatīšanu.

Viens no organizācijas pamatuzdevumiem ir globālu ekonomisku jautājumu risināšana starpvaldību dialoga un sadarbības ceļā, tādēļ tā organizē seminārus, konferences, veicina viedokļu un pieredzes apmaiņu, lai rezultātā izstrādātu visiedarbīgākās nozaru politikas. Par tām organizācija informē sabiedrību, publicē ziņojumus, rosinot šādu politiku praktisku īstenošanu.

"Dalība OECD Latvijai automātiski piešķirtu augstākas kategorijas kredītreitingu, kas savukārt to padarītu vēl pievilcīgāku investīcijām, atvieglotu pieeju kredītu tirgiem tautsaimniecībai nozīmīgu projektu finansēšanai."

J.Sīlis, Ārlietu ministrijas preses sekretārs

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis kā galvenās OECD darbības nozares min makroekonomiku un statistiku, tirdzniecību, fiskālo politiku, investīcijas, izglītību un zinātni, tehnoloģijas, attīstības politiku, konkurenci, nodarbinātību, enerģētiku, uzņēmējdarbību, vietējo un reģionālo attīstību, lauksaimniecību, vidi un citas, izņemot aizsardzību.

Saskaņā ar 2004.gada 25.augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr.589 "Par Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sadarbības politikas pamatnostādnēm" pievienošanās OECD ir oficiāli izvirzīta kā viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm, un Ārlietu ministrija ir noteikta par atbildīgo institūciju sadarbībā ar OECD.

OECD darbības principi

OECD ievāc un analizē datus, organizē diskusijas un pieņem lēmumus ekonomikas politiku uzlabošanai, un rūpējas par attiecīgo uzlabojumu ieviešanu dalībvalstīs. Par ieviestajām politikām regulāri atskaitās katras dalībvalsts nozaru profesionāļi, un tās ir pakļautas daudzpusīgai pārraudzībai. OECD galvenās struktūrvienības ir

• Padome;
• Sekretariāts;
• komitejas atsevišķās nozarēs.

Padome sastāv no organizācijas dalībvalstu pārstāvjiem un viena Eiropas Komisijas pārstāvja, kas regulāri sanāk, lai noteiktu sekretariāta tālākās vadlīnijas. Padome pārrauga un vada organizācijas stratēģisko darbību.

OECD Sekretariāta vadītājs šobrīd ir ekonomists Hosē Anhels Gurija (José Ángel Gurría). H.A.Gurija vada arī Padomi, nodrošinot saikni starp nacionālajām pārstāvniecībām un Sekretariātu. Sekretariāts sastāv no aptuveni 2500 ekonomistiem, juristiem, zinātniekiem un citiem profesionāļiem.

Organizācijā ir aptuveni 250 komitejas, darba un speciālistu grupas. Valstu oficiālajiem pārstāvjiem ir pieejams īpašs informatīvais tīkls, kur tiešsaistē ir iespēja piekļūt konferenču dokumentiem un informācijai, lai varētu sekmīgi strādāt pie politiku ieviešanas. Komiteju regulārajās diskusijās tiek ņemti vērā arī novērotāju valstu pārstāvju viedokļi.

Latvijas un OECD līdzšinējā sadarbība

Valstu savstarpējā ekonomiskā atkarība un mijiedarbība kļūst arvien pamanāmāka. Noslēdzoties Latvijas pārejai uz brīvu tirgus ekonomiku, Latvijai 2004.gadā pievienojoties NATO un ES un iestājoties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, aktualizējās valsts sadarbība ar starptautiska līmeņa organizācijām. 1996.gadā Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu iesniedza OECD deklarāciju, kurā tika pausta Baltijas valstu vēlēšanās nākotnē iegūt OECD dalībvalsts statusu.

J.Sīlis informē, ka Latvijai pašreiz ir dalībnieka statuss trīs OECD institūcijās un divos projektos un novērotāja statuss – divās institūcijās un piecos instrumentos. Laika posmā no 2011.gada jūlija līdz 2012.gada jūnijam Latvijas pārstāvji piedalījušies 48 OECD aktivitātēs.

OECD darbā aktīvi līdzdarbojusies Latvijas Konkurences padome, un tai šogad piešķirts novērotāja statuss OECD Konkurences komitejā. Padomes vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova informē, ka neatkarīgs vērtējums ir palīdzējis uzlabot konkurences politiku Latvijā. Svarīga ir arī pieeja OECD informatīvajiem materiāliem, kā arī atsevišķu darbinieku profesionālā snieguma uzlabošana, pateicoties dalībai konferencēs un darba grupās.

I.Kabanova arī ziņo par Latvijas devumu konkurences jautājumu risināšanā, uzsverot, ka Latvijas pieredze var būt interesanta citām OECD dalībvalstīm tādās jomās kā telekomunikāciju sektors, publiskie iepirkumi, farmācija, enerģētika un pārtikas preču mazumtirdzniecība.

Kāpēc ir svarīgi kļūt par dalībvalsti?

Latvija organizācijā aktīvi līdzdarbojusies arī līdz šim, tomēr, kā atzīst J.Sīlis, pievienojoties OECD, "Latvijai rastos iespēja līdzdarboties politikas un dokumentu izstrādē OECD kā ES politikas ģenerējošā forumā". Būt dalībvalstij nozīmē piedalīties lemšanas procesā, iegūt iespēju balsot par lēmumiem, kas vēlāk nosaka turpmāko valsts politiku noteiktā nozarē. Tas nozīmē ne vien piedalīties diskusijās, rosināt jautājumu izskatīšanu, bet piedalīties arī starptautiskās politikas veidošanā.

"OECD lēmums par paplašināšanos varētu tikt pieņemts 2013.gada maijā."

Visu veidu sadarbības formas ar OECD tieši vai netieši uzlabo Latvijas investīciju vidi un ekonomiskās attīstības politiku, piemēram, Konkurences padome jau šobrīd īsteno OECD izstrādātās vadlīnijas karteļa vienošanās apkarošanai publiskajos iepirkumos. J.Sīlis min, ka "dalība OECD Latvijai automātiski piešķirtu augstākas kategorijas kredītreitingu, kas savukārt padarītu Latviju vēl pievilcīgāku investīcijām, kā arī atvieglotu pieeju kredītu tirgiem tautsaimniecībai nozīmīgu projektu finansēšanai". Pievienošanās 34 attīstītāko valstu pulkam uzlabotu valsts koptēlu, veicinātu Latvijas atpazīstamību.

Organizācijas budžets

Katrai dalībvalstij ir jāmaksā dalības maksa OECD. Dalībvalstu iemaksas aprēķina pēc īpašas formulas, un tās veido divi elementi:

• iemaksas, kas atspoguļo iekšzemes kopprodukta datus;
• pamatlikme, fiksēta procentos no budžeta.

Organizācijas 2012.gada budžets ir lēsts 347 miljonu eiro apmērā, tomēr, kā apgalvo J.Sīlis, kādas varētu būt Latvijas izmaksas organizācijā, šobrīd ir neiespējami precīzi aprēķināt. Zināms, ka, piemēram, Igaunijas dalībmaksa OECD 2011.gadā bija 4,91 miljons eiro (1,43% no OECD budžeta).

Iestāšanās

LV portāls Ārlietu ministrijai jautāja, kādi kritēriji vēl jāizpilda, lai Latvija ierindotos uzaicināmo valstu saraksta augšgalā. J.Sīlis skaidro, ka valsts atbilstība organizācijas kritērijiem vēl nenodrošina automātisku uzņemšanu: "Iestāšanās notiek pēc OECD valstu uzaicinājuma, tām pieņemot vienprātīgu lēmumu. Lēmumu pieņem, pamatojoties uz OECD stratēģiskajām interesēm, ģeopolitisko līdzsvaru, kandidātu individuāliem ekonomiskiem sasniegumiem, kā arī organizācijas spēju uzņemt jaunas valstis. Tādēļ ir jāiegulda liels lobija darbs, lai panāktu, ka Latvijas kandidatūra gūtu atbalstu."