Igaunija pie sarunu galda
Igaunija par pilntiesīgu ESAO dalībvalsti kļuva pērn decembrī, bet uzaicinājumu pievienoties bija saņēmusi jau maijā. Latvija vēl nav saņēmusi pat uzaicinājumu sākt pievienošanās sarunas, kamēr Igaunijai to izteica jau 2007. gadā.
Kā zināms mierinājums varētu būt par Latvijas iestāšanos ESAO atbildīgās Ārlietu ministrijas (ĀM) skaidrojums. “Iestāšanās organizācijā notiek pēc ESAO valstu uzaicinājuma, tām pieņemot vienprātīgu lēmumu. Ne visas valstis, kas ir organizācijas dalībnieces, pilnībā izpilda visus kritērijus. Īsi sakot – ESAO paplašināšanās ir politisks process,” norāda ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis.
Šo nostāju apliecina fakts, ka reizē ar Igauniju iestāšanās sarunas kopš 2007. gada risina Krievijas Federācija, kas izpilda daudz mazāk ESAO kritēriju nekā Latvija, toties tai ir milzīgs tirgus, kas atsver visu pārējo. No bijušā sociālisma bloka valstīm ESAO uzņemtas Čehija, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.
Ekonomikas NATO
ESAO dibināta 1961. gadā un tiek dēvēta par NATO ekonomisko līdzinieci. Šobrīd tajā bez jau nosauktajām valstīm ietilpst ASV, Austrālija, Austrija, Beļģija, Čīle, Dānija, Dienvidkoreja, Francija, Grieķija, Īslande, Itālija, Īrija, Izraēla, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Lielbritānija, Luksemburga, Meksika, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, Vācija un Zviedrija.
Organizācijas darbā piedalās arī Eiropas Komisija. ESAO tiek atzīta par pasaules ietekmīgāko valstu forumu jautājumos, kas skar pasaules tautsaimniecības attīstību. Organizācijas vadībā notiek diskusijas starp dalībvalstīm un valstīm novērotājām, zinātniskie pētījumi un ekonomisko politiku analīze, standartu un juridisko instrumentu izstrāde. Šo pasākumu komplekss palīdz ESAO valstīm apzināt ekonomiskās prioritātes, iespējamās problēmas un labākās metodes to risināšanai.
“Pilntiesīga dalība organizācijā piešķirtu Latvijai kvalitātes zīmogu. Kā ESAO dalībvalsts Latvija uz vienlīdzības pamatiem uzturētu dialogu ar tādām valstīm kā ASV, Kanāda, Japāna, un citas,” skaidro Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Beļķeviča. Ieviešot ESAO standartus – politikas ietvaru un labas prakses vadlīnijas - Latvijai svarīgajās ekonomikas un sociālajās sfērās, tostarp izglītībā, zinātnē, nodokļu un investīciju politikā, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā, tiktu sekmēta Latvijas ekonomiskā izaugsme.
Neizmērojams progress
Kompetentās iestādes gan atturas no sīkākiem paskaidrojumiem, lai trešās personas kaut vai populārā līmenī varētu nojaust, par cik Latvija ir progresējusi kopš 1998. gada, kad tika oficiāli izvirzīts mērķis pievienoties ESAO. Kopš tā laika Latvija ir iestājusies Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienībā. Attiecībā uz dalību ESAO eksistē vairākas Latvijas valdības līmenī apstiprinātas sadarbības programmas, taču nav skaidru atbilžu, kad tiks sasniegts vēl pagājušā gadsimta beigās izvirzītais mērķis.
Lai iekļūtu ESAO valstu saimē, ir jāatbilst tā dēvētajam „līdzīgi domājošā” kritērijam, respektīvi, jāievēro tādas pamatvērtības kā demokrātijas principi, tirgus ekonomika, efektīva valsts pārvalde, cilvēktiesības un attīstības sadarbības īstenošana. Dalībniekam jāspēj paaugstināt ESAO kompetences līmeni un globālo ietekmi, tāpat jābūt gatavam sniegt nozīmīgu ekspertīzes, cilvēku resursu un finansiālo ieguldījumu organizācijas darbā.
"Pilntiesīga dalība organizācijā piešķirtu Latvijai kvalitātes zīmogu. "
Pagaidām Latvija darbojas sešās no aptuveni 200 ESAO darba grupām un komitejām. Tā izteikusi vēlmi pievienoties vēl piecām. Novērotāja statuss mūsu valsts ekspertiem ir Augstākās izglītības institucionālās vadības programmā un Informātikas, datoru un komunikāciju politikas komitejā. Dalībnieka statuss iegūts Investīciju komitejas darba grupā, Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības programmā, Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā un Graudaugu shēmā, kā arī Zālaugu un pākšaugu sēklu shēmā un ESAO grupā ietilpstošajā Starptautiskajā transporta forumā.
Latvija ir izteikusi vēlmi sadarboties arī ar Darba grupu Kukuļošanas apkarošanā starptautiskajos biznesa darījumos, Fiskālo lietu komiteju, Konkurences komiteju, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju, kā arī Izglītības komiteju.
Prestiža lieta
Aptaujātie ekonomikas lietpratēji norāda, ka Latvijas dalība ESAO, protams, ir vēlama, taču tās nozīmi arī nevajadzētu pārvērtēt. Tiesa, šāda „kvalitātes zīme” var izpausties arī taustāmos labumos, piemēram, uzlabojot pievilcību investoru acīs.
Kā skaidro „SEB” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, Latvijas iestāšanās ESAO uzņēmējiem, tostarp bankām, tiešus un tūlītējus ieguvumus nesola. „Pirmkārt, lai kļūtu par organizācijas dalībvalsti, ir jāpieliek daudz pūļu, lai izpildītu nosacījumus. Tas var prasīt gana daudz laika. Otrkārt, vēl ir jāprot izmantot iespējas, ko sniedz dalība šajā forumā!” norāda D. Gašpuitis.
Līdz ar to visi ieguvumi ir skatāmi un būs vērtējami vien ilgtermiņā. Šādā perspektīvā prasmīga un efektīva darbība var sniegt papildu ieguvumus ekonomikas attīstībai. Jo dalība ESAO nozīmē tiešākas ekonomiskās sadarbības iespējas un regulārus kontaktus ar pasaules ekonomikā ietekmīgām valstīm. Eksperts uzsver, ka dalība ir papildus kvalitātes un uzticamības apliecinājums valstij. Tas paver iespējas piesaistīt investīcijas, kas līdz šim Latvijai ir gājušas secen: investoru ieguldījumu politikas pamatā ir tādi kritēriji, kurus Latvija patlaban vēl nespēj izpildīt.
"Lai iekļūtu ESAO valstu saimē, ir jāatbilst tā dēvētajam „līdzīgi domājošā” kritērijam."
„Dalība ESAO ir sava veida ekonomikas brieduma atzinums, proti, tas ir attīstīto un bagāto valstu klubs. Tas nozīmē arī mazākus valsts riska novērtējumus – augstāku kredītreitingu, zemākas procentu likmes. Latvija, atrodoties blakus lielajām valstīm un saņemot iespēju ar savu viedokli iespaidot pārējo dalībvalstu lēmumus, iegūtu politiski,” vērtē „Swedbank” vecākais ekonomists Dainis Stikuts.
Būtiskākais, ko, viņaprāt, Latvija varētu iegūt no dalības šajā organizācijā, ir iespējamā ekspertīze, kas dažkārt ir atšķirīga no ES un Starptautiskā Valūtas fonda pieejas, proti, dziļāka ekonomiskā, sociālā un pat politiskā analīze, kas ar skatu no malas papildinātu mūsu pašu zināšanas.
Tiesa, notikumi pērn ar dažām ESAO valstīm Eiropā liecinot, ka pati par sevi dalība šajā organizācija nenozīmē to, ka valsts var izvairīties no atbildīgas politikas. D. Stikuts uzskata, ka tik un tā ir vērts iet šajā virzienā, jo, līdzīgi kā eiro ieviešanas ceļā, tas prasīs sakārtot visu ekonomiku.
Par prestižu dalību ESAO atzīst arī „Nordea” vecākais ekonomists Andris Strazds. Viņaprāt, gan ESAO atšķirībā, piemēram, no Eiropas Savienības vai NATO ir vairāk kā tāds diskusiju forums jeb klubs, kurā politikas veidotāji no attīstītajām valstīm apmainās pieredzē un diskutē par aktuāliem jautājumiem un iespējamām darbībām no politikas veidotāju puses. Tādējādi ļoti konkrētus ieguvumus privātā sektora uzņēmumiem, ja Latvija kļūtu par ESAO dalībnieci, ir grūti saredzēt. Taču fakts, ka valsts ierindota savu pasaules attīstītāko kolēģu pulkā gan būtu vērtējams pozitīvi.
