Straujš kritums Igaunijas ekonomikā sākās 2008. gada otrajā ceturksnī. Rūpniecības preču ražošana un mazumtirdzniecības apmērs samazinājās, tajā skaitā arī galvenajās eksporta nozarēs, izņemot elektroniku. Saimniecību un uzņēmumu uzticība valsts ekonomikai kritās un arī pašlaik ir zema. Saskaņā ar prognozēm kādu laiku arī 2010. gadā turpināsies Amerikā iesākusies pasaules ekonomiskā atdzišana, īpaši ārējā vidē. Sakarā ar to Igaunijas lielāko ārējās tirdzniecības partneru – Somijas un Zviedrijas - ekonomikā arī nākamajā gadā gaidāms zināms sarukums, tātad samazinās arī Igaunijas eksporta perspektīva uz šīm valstīm.
IKP krīt, ekonomika vēl neatlabst
Pēc „Nordea” analītiķu domām, Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2009. gadā varētu samazināties par 4,5%, kas ir ievērojami lielāks kritums nekā 2008. gadā. Dzīvokļu cenu nopietna korekcija turpināsies visa 2009. gada garumā, un šajā nozarē ir gaidāma strauja investīciju samazināšanās.
Ikdienas patēriņam nepieciešamo līdzekļu daudzumu plucina joprojām augošais bezdarbs. Igaunijas ekonomika neatlabs, kamēr neatjaunosies eksporta preču pieprasījums, un tas nenotiks agrāk par 2010. gada otro pusi. Savu augstāko līmeni – 11% - inflācija sasniedza pērn vasaras sākumā, bet 2008. gada beigās tā jau mazinājās sakarā ar pārtikas preču un enerģijas cenu izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Inflācijas līmeni īpaši samazināja kurināmā cenas kritums. Inflācija Igaunijā tagad ir 8% robežās, un „Nordea” analītiķi uzskata, ka, ekonomiskajam kritumam padziļinoties un bezdarbam bremzējot algu palielināšanos, inflācija var strauji bremzēties. Pēc analītiķu domām, bezdarba līmenis šajā gadā varētu pieaugt līdz 8,5%, bet nākamajā - līdz 9,5 procentiem.
"Saimniecību un uzņēmumu uzticība valsts ekonomikai kritās un arī pašlaik ir zema."
Runājot par importu un eksportu 2009. gada augustā, Igaunijas statistikas dati liecina, ka preces no Igaunijas ir eksportētas EEK 7,8 miljardu (LVL 0,35 mljrd.) vērtībā, bet importētas uz Igauniju EEK 9,3 miljardu (LVL 0,42 mljrd.) vērtībā. Salīdzinot šos skaitļus ar pagājušā gada šo pašu periodu, jāteic, ka eksports ir samazinājies par 30%, bet imports - par 31 procentu. Eksporta deficīts, salīdzinot ar importu, augustā ir bijis EEK 1,5 miljardi (LVL 0,07 mljrd.), kas ir par trešdaļu mazāks nekā pagājušā gada augustā. Salīdzinot ar jūliju, preču eksports samazinājies par pieciem, bet imports - par trim procentiem.
Valsts finanses – kaut mazākas, bet veselīgas
Viens no valsts kasē ienākošo finanšu avotiem ir tūrisms. Igaunijā tas ir labi attīstīts. Vasaras mēnešos vien Igaunijas viesnīcās nakšņo vairāk par 0,5 miljoniem ārzemju tūristu. Arī šis lielums 2009. gadā samazinājies. Statistikas dati liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājums ir trīs procenti. Igauniju apmeklē tūristi no visām pasaules valstīm, vislielākais skaits - no Somijas, Krievijas un arī no Latvijas. Šā gada augustā tūristiem bija pieejamas 970 nakšņošanas vietas ar 19 900 istabām un 45 000 guļvietām. Piedāvāto istabu aizpildījums bijis 45 procenti. Vidējā samaksa par diennakti augustā bijusi 421 EEK (LVL 18,9) jeb par 11% mazāka nekā pagājušā gada augustā. Dārgākā nakšņošana ir Tallinā – vidēji EEK 503 (LVL 22,58), kas arī, salīdzinot ar pagājušo gadu, bijis par EEK 80 (LVL 3,59) lētāk.
"Valsts finanses ir labā stāvoklī, jo Igaunijai tikpat kā nav valsts parāda un labo gadu laikā ir uzkrāta liela rezerve."
Neskatoties uz budžeta izdevumu samazināšanu un mazāku nodokļu ieviešanas atlikšanu, tiek prognozēta budžeta deficīta palielināšanās, jo ekonomiskā krituma rezultātā samazinās arī nodokļu ieņēmumi. Bankas vērtējumā, valsts finanses tomēr ir labā stāvoklī, jo Igaunijai tikpat kā nav valsts parādu un labo gadu laikā ir uzkrāta liela rezerve, kas sniedzas līdz 10% no kopējā IKP.
Interesantu informāciju sniedz „Eurostat” dati, kas liecina: 2008. gadā Igaunijai starp pārējām Baltijas valstīm ir bijusi vislielākā pirktspēja – 67 procenti. Par to liecina arī „Nordea” bankas sniegtā informācija, ka Igaunijas iedzīvotāju pirktspēja gadu no gada ir augusi: 2005. gadā tā ir bijusi 61%, bet 2006. gadā - jau 65 procenti. Arī premjers Andruss Ansips ir pārliecināts par Igaunijas drīzu izaugsmi. Kaut, atbildot uz televīzijas korespondenta jautājumu, cik reāla ir iespēja 15 gadu laikā Igaunijai iekļūt bagātāko valstu skaitā, premjers atbildēja: „Es nespēju izprast tos cilvēkus, kuri grib visu uzreiz, visu izdzīvot vienā dienā vai vienā gadā. Neviens no pasaules valstu premjeriem vai prezidentiem nav spējīgs paredzēt pasaules finanšu krīzes beigu termiņu. Arī es to nespēju.”
Investīcijas turpina ieplūst
Igaunijas Konjunktūras institūts (EKI) regulāri seko patērētāju nodrošinājuma indikatora (patērētāju barometra) izmaiņām. Saskaņā ar EKI datiem 2009. gada oktobrī indikators nedaudz paaugstinājies: oktobrī tas bijis 14, kas ir par 5 punktiem labāks nekā septembrī. Jautājumā par ģimenes ekonomiskās situācijas uzlabošanos nākamo 12 mēnešu laikā iedzīvotāji bijuši daudz skeptiskāki, un tikai 12% aptaujāto atbildējuši pozitīvi, 48% respondentu tikko savelkot galus kopā, bet 14% dzīvo no iepriekšējiem ietaupījumiem.
"Neviens no pasaules valstu premjeriem vai prezidentiem nav spējīgs paredzēt pasaules finanšu krīzes beigu termiņu. Arī es to nespēju."
Andruss Ansips
Runājot par bezdarba līmeni, iedzīvotāji uzskata, ka nākamo 12 mēnešu laikā tas samazināsies. Šādam iedzīvotāju uzskatam ir arī pierādījumi. Neskatoties uz pasaules ekonomisko krīzi, kaimiņi somi turpina savus līdzekļus investēt Igaunijas ekonomikā. Šoreiz tā ir Narvas metālapstrādes rūpnīca, ko uzbūvējusi un ekspluatācijā nodevusi somu korporācija „Cargotec Corporation”. Rūpnīca ražo preču un konteineru iekraušanas iekārtas, un līdz ar šīs rūpnīcas atvēršanu darba vietas jau šodien nodrošinātas 300 cilvēkiem. Korporācijas prezidents Mikaels Mekinens skaidro: „Narvā ir pietiekami daudz kvalificētu inženieru un metālapstrādes speciālistu, bet jūtams darbavietu trūkums. Pavasarī Narvas rūpnīca saruka līdz 170 strādniekiem. Tagad līdz ar rūpnīcas nodošanu ekspluatācijā un saskaņā ar tās paplašināšanas perspektīvu ceram piesaistīt līdz 450 strādnieku.”
Ekonomikas eksperts Raivo Vare Somijas korporācijas ienākšanu Narvā uzskata par vērā ņemamu notikumu: „Tas, ka, neraugoties uz ekonomisko situāciju pasaulē, šis somu uzņēmums nepameta pusceļā ieplānoto, bet noveda ieceri līdz galam, ir apsveicami.”
