Kā presei norādījis Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonda valdes priekšsēdētājs Mēliss Pāvels, gada pirmajās dienās fondā bija vērojams īpašs iedzīvotāju pieplūdums. Viņš gan piebilst, ka tas nav nekas neparasts, jo gada un īpaši mēneša sākums parasti ir tas laiks, kad tiek lauzti darba līgumi. Diemžēl Igaunijā tiek radīts ievērojami mazāk jaunu darbavietu, nekā likvidēts.
Finansējums bezdarbnieku atbalstam būs pietiekams
Tā nu jaunais gads ļoti lielai daļai igauņu nav sācies īpaši gaiši, taču ir vismaz kāda priecīga ziņa: M.Pāvels norāda, ka Bezdarba apdrošināšanas fondam šogad nevajadzētu rasties problēmām ar pabalstu izmaksu. Saskaņā ar prognozēm iestādes ienākumiem vajadzētu būt lielākiem nekā izdevumiem.
"Saskaņā ar prognozēm šogad kļūs mazāks to bez darba palikušo cilvēku skaits, kas saņem valsts kompensācijas."
Vēl prognozes liecina: bezdarbnieku skaits šogad vēl varētu palikt līdzšinējais, taču saruks to bez darba palikušo cilvēku skaits, kas saņem valsts kompensācijas. M.Pāvels www.postimees.ee norādījis: šobrīd bezdarbnieka kompensāciju saņem katrs trešais valstī reģistrētais cilvēks bez darba. Gada nogalē to varētu saņemt tikai vairs piektā daļa. Pērn kompensācijas saņēmuši aptuveni 55 000 cilvēku, vēl 40 000 saņēmuši bezdarbnieka pabalstu – 1000 kronu (aptuveni 45 latus) mēnesī. Taču aizvien pieaug to cilvēku skaits, kuri šos pabalstus nesaņem katru mēnesi. Piemēram, pašlaik no aptuveni 90 000 bezdarbnieku nekādus pabalstus un kompensācijas nesaņem aptuveni 40 000 cilvēku. Tas galvenokārt izskaidrojams ar to, ka beidzas bezdarbnieku pabalstu un kompensāciju izmaksas termiņš.
Jaunas iespējas šogad gan darba devējiem, gan ņēmējiem
Nesen notikušajā preses konferencē fonda valdes priekšsēdētājs arī informēja par to, kā viņa pārstāvētā iestāde palīdz darba devējiem. Tikai gada pirmajā nedēļā vien 100 Igaunijas uzņēmumu noslēguši līgumus par pabalstu darba algu izmaksām, un uzņēmumu interese par to ir ļoti liela.
Ar 2010. gada 1. janvāri spēkā stājušies jauni vienkāršoti noteikumi pabalsta saņemšanai, ja darbā tiek pieņemts bezdarbnieks. Tas nozīmē: ja darba devējs ņem darbā bezdarbnieku, kurš uzskaitē ir vismaz pusgadu, bet jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem – vismaz trīs mēnešus, par to iespējams saņemt pabalstu 50% apmērā no darbiniekam izmaksājamās algas, taču tas nedrīkst pārsniegt valstī noteikto minimālās algas apmēru. Šāda iespēja rasta, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Vēl Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonds savā darba vakanču portālā darba meklētājiem un darba piedāvātājiem šogad piedāvās plašākus starpnieka pakalpojumus. Atšķirībā no privātajām firmām fonda datubāzes izmantošana gan darba ņēmējam, gan devējam ir bezmaksas pakalpojums. Darba devējiem šis portāls īpaši noderīgs būs arī tādēļ, ka tajā būs pieejama informācija gandrīz par visiem cilvēkiem, kas attiecīgajā brīdī meklē darbu.
"Lai atvieglotu darba meklējumus ļaudīm lauku apvidos, fonda darbinieki sākuši doties izbraukumos uz tiem reģioniem, kas atrodas tālu no fonda birojiem."
Bezdarba apdrošināšanas fonda analītiskās nodaļas vadītāja Kadri Lihiste skaidro, ka salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem portāliem šim ir daudz modernāks tehnoloģiskais risinājums.
Vēl fonds meklē iespēju, kā rīkoties situācijā, ja bezdarbnieks nevar atrast sev piemērotu darbu vai arī darba devējs nespēj atrast darbinieku, kurš atbilstu viņa prasībām. Fonds piedāvā šādu variantu: cilvēku, kurš meklē darbu, noformēt kā praktikantu un abām pusēm maksāt pabalstu cerībā, ka pēc prakses beigām darba meklētājs darbu uzņēmumā turpinās.
Tāpat fonds nodrošinās apmācības tajās specialitātēs, kuras pieprasa darba devēji. Savukārt, lai atvieglotu darba meklējumus ļaudīm lauku apvidos, fonda darbinieki sākuši doties izbraukumos uz tiem reģioniem, kas atrodas tālu no fonda birojiem. Līdz šim palīdzība galvenokārt tika sniegta CV un motivācijas vēstules sagatavošanā, taču izrādās, ka daudziem bezdarbniekiem ir vajadzīgas konsultācijas arī par parādu nomaksu, sociālajos un psiholoģiskajos jautājumos. Tieši tiem šogad tiks pievērsta lielāka uzmanība, informē www.postimees.ee.
Savu daļu situācijas uzlabošanā iegulda arī pašvaldības. Piemēram, Tallinā atkal tiek piedāvāts bezmaksas pasākumu kopums – „Bezdarbnieku klubs”. Šogad programmā paredzēti astoņi pasākumi. Katrs no tiem ietvers lekciju un praktiskās nodarbības, kuru laikā tiks aplūkots: iespējas papildus mācīties, kā pareizi izturēties darba intervijās, kā labāk izmantot savas spējas, kā arī citi bezdarbniekiem aktuāli jautājumi.
Atšķirība starp pabalstu un bezdarba apdrošināšanas atlīdzību
Cilvēkam, paliekot bez darba Igaunijā, ir tiesības pretendēt uz bezdarbnieku pabalstu un uz bezdarba apdrošināšanas atlīdzību.
Bezdarba apdrošināšanas atlīdzību izmaksā Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonds. Šo naudu saņem tie bezdarbnieki, kuri vismaz 12 mēnešus ir veikuši bezdarba apdrošināšanas iemaksas. Šajā gadījumā atlīdzību nesaņem tie iedzīvotāji, kas darba attiecības pārtraukuši pēc pašu iniciatīvas, pusēm vienojoties, pamatojoties uz kādu darba pārkāpumu, vai arī darbinieks ir zaudējis darba devēja uzticību, nepienācīgi rīkojies vai konstatēts korupcijas gadījums.
Apdrošināšanas atlīdzības lielums ir atkarīgs no darba algas apmēra pēdējā darbavietā. Pirmās 100 dienas pēc darba zaudēšanas atlīdzība ir 50% apmērā no darba algas, sākot ar 101. dienu - 40% apmērā.
Bezdarba apdrošināšanas atlīdzība tiek maksāta 180 vai 270 dienas, atkarībā no tā, cik ilgi bezdarbnieks ir veicis bezdarba apdrošināšanas iemaksas.
Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir visiem bezdarbniekiem, tajā skaitā arī tiem, kas darbu uzteikuši paši. Pabalsts netiek maksāts, ja bezdarbnieks saņem bezdarba apdrošināšanas atlīdzību.
Pabalsta saņemšanai ir nosacījums – lai pēdējo 180 dienu laikā pirms stāšanās uzskaitē persona vismaz gadu būtu strādājusi. Pabalstu var saņemt arī tie, kas šajā laikā ir mācījušies, darbojušies biznesā kā fiziskas personas; audzinājuši bērnu līdz astoņu gadu vecumam vai aprūpējuši bērnu ar ierobežotām vajadzībām līdz 18 gadu vecumam; personas, kas ārstējušās stacionārā, izcietušas cietumsodu.
"Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir visiem bezdarbniekiem, tajā skaitā arī tiem, kas darbu uzteikuši paši."
Bezdarbnieka pabalsts tiek paredzēts valsts budžetā. 2009. gadā tā apmērs bija 32,9 kronas dienā (aptuveni pusotrs lats), tātad – aptuveni 1000 kronu (45 lati) mēnesī. Pabalstu nosaka un izmaksā Bezdarba apdrošināšanas fonds.
Bezdarbnieka pabalsts tiek maksāts 270 dienas jeb aptuveni deviņus mēnešus. Ja darbinieks no darba ir ticis atlaists, jo konstatēti kādi pārkāpumi, pabalsts tiek izmaksāts tikai 210 dienas.
Gan bezdarbnieka pabalsts, gan bezdarba apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta ar atpakaļejošu datumu, turklāt netiek maksāts par pirmajām septiņām dienām. Ja darbinieks atlaists savas rīcības dēļ vai arī persona ir bijis klātienes students, bezdarbnieka pabalsts netiek izmaksāts pirmās 60 dienas.
Citi palīdzības veidi
Lai palīdzētu atrast darbu, Bezdarba apdrošināšanas fonds piedāvā dažādus pasākumus, piemēram, informē par situāciju darba tirgū, piedāvā karjeras konsultācijas, informāciju par vakancēm. Ja nepieciešams, tiek piedāvāta arī iespēja papildus mācīties vai apgūt jaunas iemaņas. Šādu kursu ilgums nepārsniedz gadu, bet īsākais laiks – 40 stundas.
Šajā laikā bezdarbnieki saņem stipendiju, viņiem tiek apmaksāti ceļa un uzturēšanās izdevumi.
Vēl kāds fonda pakalpojums – darba prakse, kas paredzēta tiem, kuriem ir teorētiskās zināšanas, lai strādātu kādā konkrētā darbavietā, taču trūkst praktisko iemaņu. Darba prakse nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus. Šajā laikā darba devējam tiek maksāts par prakses vadīšanu, bet praktikantam – stipendija, kā arī segti ceļa un uzturēšanās izdevumi. Iespēju robežās fonds arī rīko informācijas dienas un potenciālo darba devēju un darba meklētāju tikšanos.
Bezdarba apdrošināšanas fonds piedāvā arī iespēju iesaistīties sabiedriskajā darbā. Tas ir apmaksāts darbs uz laiku, kas neprasa iepriekšēju profesionālu pieredzi. Šādos darbos bezdarbnieku var nosūtīt tikai pēc paša vēlēšanās. Samaksa šajā laikā nedrīkst būt mazāka par noteikto minimālo stundas apmaksu.
Tiem, kam vairāk zināšanu, tiek piedāvāta iespēja sākt pašiem savu uzņēmējdarbību. Šis pakalpojums pieejams bezdarbniekiem, kas sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, ir noklausījušies uzņēmējdarbības kursus vai ieguvuši augstāko profesionālo vai ekonomisko izglītību vai arī kam jau ir iepriekšēja pieredze uzņēmējdarbībā. Uzņēmējdarbības uzsākšanai iespējams saņemt atbalstu līdz 70 000 kronu (3150 latu).
Darba devējiem savukārt kā papildu palīdzība tiek piedāvāta darba vietas un darba iekārtu adaptācija tiem bezdarbniekiem, kam ir kādas veselības problēmas. Bez maksas tiek piegādātas arī papildierīces, bez kurām cilvēks ar veselības problēmām konkrēto darbu nevar veikt.
* Informācija no Igaunijas Sociālās ministrijas un Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonda interneta vietnēm.
