Kā informē EAS Eksporta nodaļas vadītājs Allars Koress, par spīti ekonomiskajai nestabilitātei daudzi uzņēmumi pērnā gada otrajā pusē spējuši palielināt savus pārdošanas apjomus ārzemju tirgos. To apliecina ikmēneša statistikas dati par Igaunijas eksporta apjomu. „Pagājušā gada beigās ar EAS atbalstu savus eksporta projektus ir spējuši īstenot 187 Igaunijas uzņēmumi,” viņš saka, piebilstot, ka ekonomiskā krīze Igaunijas kompānijām daudz aktīvāk likusi skatīties ārzemju tirgu virzienā, kā arī aktīvāk nekā līdz šim prasīt šim nolūkam valsts atbalstu.
Speciālisti arī norāda, ka eksporta projekti, kas tiek iesniegti Igaunijas Uzņēmējdarbības atbalsta fondā, lai iegūtu līdzfinansējumu, kļuvuši daudz pārdomātāki: uzņēmēji savus spēkus koncentrē tikai tajos uzņēmējdarbības virzienos un ārējos tirgos, kur ir lielākas iespējas patiešām gūt panākumus.
Valsts atbalsts ražotājiem un IT pakalpojumiem
EAS pērn ir atbalstījis 117 mārketinga eksporta projektus; 97 gadījumos līdzfinansējums uzņēmumiem piešķirts, lai tie piedalītos ārzemju izstādēs vai gadatirgos vai arī šos pasākumus apmeklētu. Kopējie uzņēmumu mārketinga projekti atbalstīti 16 reižu, bet 12 gadījumos tika piesaistīti ārzemju attīstības speciālisti.
Visvairāk (26 reizes) EAS pērn ir līdzfinansējis mašīnu, iekārtu un metālizstrādājumu eksportu. Tieši tikpat aktīvi ārzemju tirgos izrādījušies arī datoru, elektronikas un programmatūras nodrošinātāji. Vēl atbalstīti 17 ar kokapstrādi, mēbeļu un koka māju eksportu saistīti projekti. Pārtikas ražotāji atbalstu saņēmuši astoņas reizes, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražotāji – piecas, apģērba ražotāji – četras, bet kuģu un laivu meistari – trīs reizes.
Galvenokārt pēc subsīdijām eksporta veicināšanai vērsušies uzņēmēji no Tallinas un Harjumā (Tallinas apkaimes) – 172 reizes, no Tartu apkaimes (30), no Ida-Virumā un Vīlandes apkārtnes (pa astoņiem), bet no Pērnavas un Sāremā apkaimes – pa pieciem uzņēmumiem.
"Eksporta projekti, kas tiek iesniegti Igaunijas Uzņēmējdarbības atbalsta fondā, lai iegūtu līdzfinansējumu, kļuvuši daudz pārdomātāki."
Kā galvenais mērķa tirgus galvenokārt figurē Somija (101 projektā), Zviedrija (90), Latvija un Norvēģija (63), Vācija (62), Krievija (55) un Lietuva (51 projektā). Tāpat pieteikti projekti uz Lielbritāniju, Dāniju, Franciju, Ukrainu, Holandi un ASV.
EAS ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu Igaunijas uzņēmējiem, kas nodarbojas ar eksportu, piedāvā vairākas iespējas, kā saņemt atbalstu.
Līdzfinansējums gan biznesa sācējiem, gan pieredzējušajiem
Eksporta mārketinga atbalsta programmas budžets laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam ir 400 milj. kronu (Ls 18 milj.). Programmas mērķis ir paaugstināt Igaunijas uzņēmēju eksporta apjomus, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu, kā arī paaugstināt produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību īpatsvaru eksporta kopapjomā. Uz atbalstu var pretendēt gan uzņēmums, kas jau nodarbojas ar eksportu, gan tāds, kas vēl tikai sāk, neatkarīgi no kompānijas lieluma.
Programma palīdz segt izdevumus, kas saistīti ar izdevumiem produktu izstrādei un attīstībai (produkta sakārtošana atbilstoši eksporta tirgus prasībām, produkcijas paraugu un reklāmas materiālu izgatavošana, zīmolu izstrāde un reģistrācija mērķa valstī). Tāpat tiek segti tirgus izpētes izdevumi, eksporta tirgus apmeklējums un mārketinga pasākumu organizēšana.
Minimālais atbalsta lielums ir 150 000 (Ls 6750), bet maksimālais – 2 500 000 kronu (Ls 112 500). Finansēti tiek 50% no īstenotajiem izdevumiem. Projekta ilgums – no 12 līdz 24 mēnešiem.
Projekti ar četriem labuma guvējiem
Kopējā mārketinga programmas mērķis ir palielināt uzņēmumu eksporta apjomu, eksportējošo uzņēmumu skaitu, kā arī paaugstināt Igaunijas uzņēmumu produkcijas un pakalpojumu atpazīstamību un paaugstināt reputāciju ārvalstīs.
Pabalsta prasītājs var būt profesionāla uzņēmēju apvienība, biznesa inkubators, zinātnes un tehnoloģiju parks, reģionālais attīstības centrs un tehnoloģiju attīstības centrs ar nosacījumu, ka labuma guvēji ir uzņēmumi. Vienā projektā ir jābūt vismaz četriem labuma guvējiem.
Pabalstu var prasīt, lai meklētu biznesa kontaktus ārvalstīs un piesaistītu ārzemju partnerus; lai saņemtu pamatinformāciju, organizētu mārketinga pasākumus, informācijas dienas un seminārus.
"Visvairāk (26 reizes) EAS pērn ir līdzfinansējis mašīnu, iekārtu un metālizstrādājumu eksportu."
Minimālais pabalsta lielums vienam prasītājam ir 40 000 (Ls 1800), bet maksimālais – 1 000 000 kronu (Ls 45 000). Finansējums var sasniegt pusi no reālajiem izdevumiem.
Kopīgais mārketings ir uzņēmēju individuālo mērķu sasniegšana kopīgas mārketinga darbības rezultātā. Kopīgais mārketings, kas orientēts uz eksportu, uzņēmējiem nozīmē izdevīgāku un rezultatīvāku iespēju parādīt sevi mērķa tirgū potenciālajiem klientiem. Šāda stratēģiskās sadarbības metode, kas izmēģināta citās pasaules valstīs, ir sevi attaisnojusi, īpaši mazo uzņēmumu praksē, jo sadarbība dod iespēju apzināt dažādas metodes eksporta tirgus paplašināšanai vai arī izveidei. Kopīga ārvalstu tirgu iekarošana uzņēmējiem, kas tikai sāk darboties, var būt pat vienīgais iespējamais ceļš veiksmīgai attīstībai.
Izstādēm, speciālistu piesaistei, prasmju attīstībai
Ārvalstu izstāžu un gadatirgu atbalsta programmas mērķis ir izvērst uzņēmuma eksporta apjomu, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu, kā arī paaugstināt Igaunijas uzņēmumu piedāvātās produkcijas un pakalpojumu atpazīstamību un reputāciju ārvalstīs.
Pabalstu var prasīt Igaunijas Komercreģistrā iekļauta komercapvienība, kurā valsts vai pašvaldības daļa nepārsniedz 25 procentus. Tāpat pabalsts tiek sniegts profesionālām uzņēmēju apvienībām, uzņēmēju inkubatoriem, zinātnes un tehnikas parkiem, reģionālās attīstības centriem un tehnoloģiju attīstības centriem.
Pabalsts tiek piešķirts kopīgam ārzemju izstādes apmeklējumam, kā arī dalībai ārvalstu izstādē vai nu individuālā, vai arī kopīgā stendā.
"Kā galvenais mērķa tirgus galvenokārt figurē Somija, Zviedrija, Latvija, Norvēģija, Vācija, Krievija un Lietuva."
Minimālais pabalsta apmērs vienam ārvalstu izstādes apmeklējumam ir 40 000 (Ls 1800), bet maksimālais – 150 000 kronu (Ls 6750) vienam prasītājam.
Lielākais valsts atbalsta apjoms dalībai vienā ārzemju izstādē ir 750 000 kronu (Ls 33 750). Arī šeit tiek atmaksāta ne vairāk kā puse no reālajiem tēriņiem.
Programma attīstības speciālista piesaistei piedāvā iespēju palīdzēt noalgot zinātnisko darbinieku, tehnologu, dizaineru vai mārketinga speciālistu no ārzemēm. Atbalstu iespējams saņemt līdz 50% no izdevumiem, kas saistīti ar šā darbinieka darba apmaksu laikā līdz trim gadiem.
Programma zināšanu un prasmju attīstībai atbalsta darba apmācību, kas nepieciešama, lai paaugstinātu uzņēmuma konkurētspēju. EAS sniedz finansiālo atbalstu līdz 50% no apmācību apmaksas summas.
Avots – www.eas.ee
