Saskaņo ciešāku sadarbību lauksaimniecībā
Lauksaimniecības izstādē "Zaļā nedēļa", kura Berlīnē notika no 15. līdz 24. janvārim, Igaunijas lauksaimniecības ministrs Helirs Valdors Sēders pirmo reizi pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas tikās ar Krievijas premjera vietnieku Viktoru Zubkovu un lauksaimniecības ministri Jeļenu Skriņņiku. Ministram tika nodots ielūgums apmeklēt Maskavu, kur šobrīd notiek divpusējās Igaunijas un Krievijas sarunas par sadarbības paplašināšanu lauksaimniecības jomā un tiks parakstīts attiecīgs sadarbības memorands.
"Pārtikas preču tirdzniecībā Krievija jau ilgāku laiku Igaunijai ir bijusi nopietns tirdzniecības partneris, kaut gan valstu līmenī mūsu sadarbība ir bijusi atturīga. Šī tikšanās ļauj cerēt, ka situācija sāks uzlaboties," sacīja Igaunijas lauksaimniecības ministrs.
"Pamatojoties uz Maskavā parakstītā sadarbības memoranda bāzes, tiks izveidota augsta ranga darba grupa, kura sanāks kopā ne mazāk kā reizi gadā."
Turpmākā sadarbība starp abām valstīm vispirms var skart pārtikas preču importu un eksportu zivsaimniecības jomā. Pamatojoties uz Maskavā parakstītā sadarbības memoranda bāzes, tiks izveidota augsta ranga darba grupa, kura sanāks kopā ne retāk kā reizi gadā. Šajās tikšanās reizēs būs iespējams diskutēt un konsultēties par kārtējiem preču apmaiņas jautājumiem.
Nekad iepriekš Igaunijas lauksaimniecības ministrs nebija ticies nedz ar Krievijas premjera vietnieku, nedz arī lauksaimniecības ministru. Šajā tikšanās reizē tika pārrunāti jautājumi par situāciju lauksaimniecībā pasaules ekonomiskās krīzes laikā, kā arī par pasaulē lielākās pārtikas izstādes "Zaļā nedēļa" būtību, kura Berlīnē notika jau 75. reizi.
Igaunijas finanšu ministrs: Marta Lāra solījumi krīzes situācijā nav reāli
Kā informē laikraksts "Äripäev", bijušais Igaunijas premjerministrs un partijas "Isamaa ja Res Publica" (IRL) vadītājs Marts Lārs, uzstājoties savas partijas sanāksmē, ir apsolījis pāris nākamo gadu laikā pazemināt nodokļu likmes uzņēmumiem, saglabāt procentu atlaides saimniecību kredītiem, atbrīvot privātpersonu finanšu investīcijas no ienākuma nodokļa, ierobežot izdevumus darba algām valsts sektorā, noteikt maksimālo robežu sociālajam nodoklim. IRL priekšsēdētājs arī paziņojis, ka pēdējā gada laikā esot radīti 30 000 jaunu darba vietu. Iepazīstoties ar šiem solījumiem, finanšu ministrs Jirgens Ligi bija neizpratnē: "Ar šiem solījumiem M. Lārs pārvelk svītru Igaunijas centieniem ieviest eiro. Šādus solījumus var dot, ja valsts budžetā ir pārpalikums, bet ne tagad, kad vēl vairākus gadus būs tā deficīts. Viņa skaidrojumam nav nekā kopīga ar eiro ieviešanas centieniem un valdības apstiprināto konverģences programmu."
"Nekad iepriekš Igaunijas lauksaimniecības ministrs nebija ticies nedz ar Krievijas premjera vietnieku, nedz arī ar Krievijas lauksaimniecības ministru."
Uz korespondenta jautājumu – vai tiešām uzņēmumu nodokļu likmes Igaunijā ir tik augstas, finanšu ministrs atbildēja: "Tas ir konkurences jautājums. Ja būs iespējams, pazemināsim. Šobrīd nodokļu slodze paliks nemainīga, tā ir mūsu lielā priekšrocība, jo mūsu parādi un deficīts ir niecīgi."
Vai, ministra vērtējumā, ir iespējams pašreizējo nodokļu sistēmu saglabāt?
"Pašreizējā nodokļu līmeņa zaudēšana būtu zemas nodokļu slodzes atslēga, bet tā vērtējama kā neefektīva naudas dalīšana. Tas ir it kā to izsviest no lidmašīnas bez noteikta mērķa. Procentu likmju atvieglojumi saimniecību aizņēmumiem ir viens no tādiem piemēriem. Tādējādi tiktu tērēta no valsts budžeta bez darba saņemtā nauda un arī saņemtā summa saimniekošanas atbalstam, un tas viss situācijā, kad ienākumi un aizņēmums ir pietiekami lieli. Tātad – saimniekošanas atbalsts bagātākajiem!" savu neapmierinātību pauda ministrs.
"Finanšu ministrs piebilda, ka viņam M. Lāra solījuma apjoms un pretestība valdības apstiprinātai konverģences programmai ir bijis liels pārsteigums un jaunums."
Jautāts, kuri no M. Lāra izteikumiem ministram šķituši visnepieņemamākie, viņš atbildēja: "Tas, ka viņš budžeta izdevumu samazināšanu uzskata par savu sasniegumu, jo tas tomēr bija kolektīvs darbs. M. Lārs kritizēja mūsu veikto algu samazinājumu, kaut gan premjers 2007. gadā to darīt piedāvāja viņam, bet saņēma atteikumu. Par 30 000 radīto darba vietu man nekas nav zināms, un tam arī nav pamatojuma."
Finanšu ministrs piebilda, ka viņam M. Lāra solījuma apjoms un pretestība valdības apstiprinātai konverģences programmai ir bijis liels pārsteigums un jaunums. "Sniegt aizdevumus, samazināt nodokļus un palielināt izdevumus deficīta apstākļos ir utopija, diemžēl utopija, kas apdraud valdības darbību," piebilda J. Ligi.
