Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Krievijas pieprasīto kvalitātes sertifikātu konditorejas produkcijai, domājams, būs tiesīgs izsniegt Latvijas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “Bior”.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Kaut arī šāgada sākumā Pārtikas un veterinārajā dienestā bija atzīti 67 pārtikas uzņēmumi, tai skaitā arī tādi uzņēmumi, kuriem ir tiesības eksportēt savu produkciju uz Krievijas Federāciju (KF), bieži vien izskan uzņēmēju neapmierinātība ar dažādiem sarežģījumiem. Tieši tādēļ rīcības plāns satur pasākumus, kas jāveic, lai novērstu pašlaik pastāvošos tirdzniecības šķēršļus, piemēram, laikietilpīgu robežas šķērsošanu un neprognozējamas muitas procedūras, atšķirīgu sanitāro un fitosanitāro standartu piemērošanu, tirdzniecības barjeras u. tml., uzsver Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe. Līdztekus plāns paredz novadīt semināru “Pārtikas produktu sertifikācija KF tirgum” un konferenci “Pārtikas produktu eksporta veicināšana uz KF”, kuras organizēšanu uzņēmusies Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF). Šie informējošie pasākumi notiks šāgada pēdējā ceturksnī, un domāts, ka tie sniegs eksportētājiem dziļākas zināšanas par pārtikas produktu realizācijas iespējām un sertifikācijas noteikumiem KF tirgum, uzskata ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta direktore Zanda Matuzale.
Būs izmaiņas atbalsta piešķiršanas nosacījumos
Iecerēts veikt izmaiņas atbalsta piešķiršanas nosacījumos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajam pasākumam “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”, lai paplašinātu atbalsta pretendentu loku pārtikas nozarē. Šo darbu koordinēti veic EM un ZM speciālisti.
“Līdz šim no nacionālo subsīdiju līdzekļiem, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam (LVAEI) administrējot, tika sniegts atbalsts tirgus veicināšanai un ārējā tirgus apgūšanai, piedaloties izstādēs un veicot dažādus citus mārketinga pasākumus,” skaidro Rigonda Lerhe. “Paralēli darbojās arī EM izdotie noteikumi, kas regulēja LIAA administrēto pasākumu “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”. LIAA pasākumā uz atbalstu līdz šim varēja pretendēt tikai tie uzņēmumi, kas ražoja tā dēvētos dziļākas pakāpes pārstrādes produktus (kas nav iekļauti Līguma par ES darbību 1. pielikuma sarakstā), piemēram, alkoholu, konfektes, šokolādi, cepumus un citus dziļākas pārstrādes produktus.”
"Bieži vien izskan uzņēmēju neapmierinātība ar dažādiem sarežģījumiem, eksportējot produkciju uz Krievijas Federāciju."
Tuvākajā laikā tiks veiktas izmaiņas šo pasākumu regulējošajos noteikumos (MK 2009. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 582 “Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” sesto un turpmākajām kārtām””), līdz ar to uz atbalstu pasākumā varēs pretendēt arī tie uzņēmumi, kas ražo Līguma par ES darbību 1. pielikumā minētos pārstrādes produktus , piemēram, sieru, desu, konservus un citus klasiskos pārtikas produktus, ko Latvija eksportē, izņemot lauksaimniecības produktu primāro ražošanu. Iecerēts, ka noteikumus Ministru kabinets varētu apstiprināt septembrī. “Tas nozīmē, ka jau novembrī eksportētāji varēs sniegt LIAA pieteikumus atbalstam,” ir gandarīta Rigonda Lerhe.
Septembrī arī norisināsies gadskārtējā izstādē Maskavā “World Food Moscow”, kurā tradicionāli piedalīsies Latvijas pārtikas produkcijas eksportētāji. Latvijas uzņēmumu kopstendu organizē Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts.
Nepieciešamas vairākas starpvalstu vienošanās
Rīcības plānā minēts, ka starp Latviju un Eiropas Komisiju (EK) jāveic konsultācijas par piena un gaļas produktu eksportu uz KF vienošanos noslēgšanu un tirdzniecības tehnisko barjeru samazināšanu Latvijas konditorejas, piena un gaļas izstrādājumu eksportam KF tirgū. Šīs konsultācijas jau norisinājušās līdz šim, un tās turpinās arī patlaban.
“Jāteic, pašlaik Latvijai jau ir noslēgts tā dēvētais zivju memorands. Memorands paredz, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir kompetentā iestāde, kas pārbauda, lai Latvijas zivju pārstrādātāji ievērotu KF noteiktās prasības produkcijas kvalitātei. Tas ekonomē laiku un arī naudu, jo uz Latvijas uzņēmumiem nav jābrauc Krievijas inspektoriem,” skaidro Zanda Matuzale. PVD eksportējamai kravai izsniedz attiecīgu veterināro sertifikātu. Veterināro sertifikātu modeļi ir saskaņoti starp KF un EK.
"Līdz ar izmaiņām noteikumos uz atbalstu varēs pretendēt arī uzņēmumi, kas ražo un eksportē Līguma par ES darbību 1. pielikumā minētos pārstrādes produktus."
Tāda pati sistēma ieviešama arī konditorejas, piena un gaļas izstrādājumiem. Par to, lai šādu sistēmu ieviestu, konsultācijas notiek ar EK, kas ir tiesīga veikt pārrunas ar KF. “Cik tālu sarunas būs aizvirzījušās un kādā stadijā būs izstrādāts vienošanās projekta teksts, atskaitīsimies valdībai šāgada beigās,” Zanda Matuzale saka.
KF pieprasīto kvalitātes sertifikātu konditorejas produkcijai, domājams, būs tiesīgs izsniegt Latvijas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “Bior”, kas pašlaik iziet sertifikācijas procesu Krievijā. Diemžēl Krievijas pusei kvalitātes prasības ir nemitīgi mainīgas. Tādēļ, ja kvalitātes sertifikātu būs iespējams iegūt tepat Latvijā, tas mūsu uzņēmējiem ļoti atvieglos dzīvi.
Jāuzlabo tirdzniecības loģistika
Lai izpildītu ātrākas robežas šķērsošanas priekšnosacījumus, īpaši kravām ar īsu uzglabāšanas termiņu, jāpārskata esošais preču saraksts, kuru transportētājiem ļauts šķērsot Latvijas ārējo robežu ārpus kārtas jeb 2010. gada 23. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 166 “Ārpus kārtas transportējamo preču saraksts ārējo robežu robežšķērsošanas vietās”.
“Šis saraksts ir jāīsina, atstājot pavisam ātri bojājošos produkciju, un pašlaik pie tā strādājam,” stāsta Rigonda Lerhe. “Tādējādi palīdzēsim kravām ātrāk šķērsot valsts robežu. Mēs Krievijas normatīvo dokumentu nosacījumus ietekmēt nevaram, tādēļ jāveic aktīvs lobēšanas darbs visās iespējamās vizītēs un dažāda līmeņa starpvalstu sarunās.”
"Rīcības plānu varētu uzskatīt par tādu kā līdz šim veiktā un turpmāk veicamā darba kopsavilkumu."
Latvijas tirdzniecībai pašlaik interesanti vairāki Krievijas apgabali – Pleskavas, Voroņežas, Kirovas un Jaroslavļas reģions, kā arī Maskava un Sanktpēterburga.
Lai uzlabotu tirdzniecības loģistiku, rīcības plānā ir paredzēts, ka Finanšu ministrijas (FM) speciālisti konsultēsies par elektroniskās muitas informācijas apmaiņas pilotprojekta uzlabošanu ES un KF robežšķērsošanas muitas jautājumu sanāksmes ietvaros. Plānots, ka FM sagatavos EK iesniedzamus priekšlikumus elektroniskās muitas informācijas apmaiņas sistēmas efektīvākai darbībai, stāsta Rigonda Lerhe.
Ko gaida valdība
Rīcības plāna izpilde ir EM ziņā, bet ar MK rīkojumu jau noteikts, ka ZM un FM līdz 2011. gada 15. janvārim jāiesniedz EM atskaite par to pārziņā esošo pasākumu izpildi, savukārt EM līdz 2011. gada 15. februārim jāiesniedz valdībā informatīvais ziņojumu par rīcības plāna īstenošanas gaitu.
“Rīcības plānu varētu uzskatīt par tādu kā līdz šim veiktā un turpmāk veicamā darba kopsavilkumu,” teic Rigonda Lerhe. “Ar šiem jautājumiem jau ir ilgstoši un neatlaidīgi strādāts. Tiesa, dokuments palīdzēja paplašināt atbalsta saņēmēju loku mārketinga pasākumiem, tajā skaitā – dalībai izstādēs.”
“Tāpat plāns stimulē ātrāk ieviest Krievijas standartiem atbilstošu sertifikāciju tepat Latvijā, nenoliedzami. Ja tas mums izdosies, tad būs liels prieks, vēl jo vairāk tādēļ, ka arī ar šiem jautājumiem mēs strādājām, pirms vēl radās doma par rīcības plāna izstrādi,” uzsver Zanda Matuzale.
Latvijas un Krievijas tirdzniecība visnotaļ ir progresējusi, un Krievija ir valsts, uz kuru Latvija eksportē visvairāk pārtikas produkcijas – pagājušajā gadā 200 miljonu eiro vērtībā. Pārtikas nozare ir pirmā Latvijas eksportējošo tautsaimniecības nozaru starpā, no kopējā eksporta aizpildot 19 procentus. Tādēļ šādi atbalsta punkti kā izstrādātais un valdības apstiprinātais rīcības plāns pārstrādātājiem un eksportētājiem ir nepieciešami, lai darbs risinātos veiksmīgāk, uzskata ZM departamentu direktores.
