Kas ir Latvijas Garantiju aģentūra?

Kādi ir garantiju mērķi? Ko nozīmē kredītu garantijas?

No uzņēmēju viedokļa raugoties, kredītu garantijas ir kā papildu nodrošinājums konkrētam projektam, un tās attiecas uz tradicionālajiem kredītu veidiem – apgrozāmo līdzekļu kredīts, investīciju kredīts un finanšu industriālais līzings. Piemēram, uzņēmējs aiziet uz banku. Banka atzīst, ka viņa projekts ir labs, taču nav pietiekams nodrošinājums, lai kredītu izsniegtu. Pašlaik tas jo īpaši aktuāli, jo nekustamā īpašuma cenas kritušās, ražošanas līdzekļu cenas niecīgas... Lūk, šādās situācijās iespējams piesaistīt LGA garantijas.

Tātad mērķis, lai uzņēmumi arī situācijās, kad tiem nav nepieciešamā nodrošinājuma, varētu saņemt kredītus. Uzņēmumiem tas ir papildu nodrošinājums, bankām – kredītņēmēju apdrošināšana maksātnespējas gadījumā, jo tad LGA samaksās noteiktu daļu no bankas faktiskajiem zaudējumiem. Vārdu „apdrošināšana” es lietoju sadzīviskā, nevis tajā nozīmē, kā to traktē Likums par apdrošināšanu.

Un otrs no garantiju veidiem - eksporta garantijas... Kāda ir to specifika?

Tās ir tirdzniecības garantijas uz termiņu, kas nav ilgāks par diviem gadiem, un paredzētas Latvijas uzņēmēju atbalstam, darbojoties mazpazīstamos vai specifiskos tirgos. Arī to sadzīviski varētu saukt par apdrošināšanu pret dažādiem riskiem. Tajā skaitā politiskiem, dažādām katastrofām un pircēju maksātnespēju.

Ar ko mēs atšķiramies no komerciālajiem apdrošinātājiem? Mēs varam piedāvāt individuālu apdrošināšanu – nav jāapdrošina viss eksporta darījumu portfelis, bet tikai riskantie darījumi. Piedevām jau minētie politiskie un katastrofu riski, kas ir LGA pievienotā vērtība šiem darījumiem. Ņemot vērā, ka tas ir valsts atbalsts, mūsu misija ir atbalstīt uzņēmējus, kas tirgojas ar valstīm, uz kurām komerciālie apdrošinātāji nesniedz pilnu pakalpojumu klāstu.

Ar cik lieliem līdzekļiem jūs šobrīd operējat?

Tā ir ES struktūrfondu nauda, ko valsts, protams, ar attiecīgu līdzfinansējumu ieguldījusi mūsu pamatkapitālā, kurš šobrīd ir 79 miljoni latu, no tiem - 61 miljons latu jaunās garantiju programmas realizācijai. Tātad, izvērtējot riskus un vadoties no attiecīgiem aprēķiniem, maksimālais izsniedzamo garantiju apjoms varētu būt līdz 182 milj. latu. Naudu mēs saņemam uz līguma pamata starp LGA un Ekonomikas ministriju.

Tātad attiecībā uz eksporta garantijām runa ir tikai par trešajām pasaules valstīm. Vai iespējams saņemt garantijas arī uz attīstītajām valstīm? Maksātnespējas draudi, it sevišķi krīzes situācijā, eksistē visur.

Pēc iestāšanās ES mums jāspēlē pēc ES noteikumiem. Un jebkurš valsts atbalsts iespaido tirgu valstij labvēlīgā virzienā. Tāpēc, lai atbalstītu eksportu uz citām ES un ESAO valstīm, ir nepieciešama īpaša saskaņošana EK. Attiecībā uz Latviju pašlaik šis saskaņošanas process notiek, bet tas ir samērā ilgs un ļoti skrupulozs pasākums, jo, atklāti sakot, arī mēs paši negribētu, lai tamlīdzīgs mehānisms tiktu izmantots pret mums. Tas uzreiz nozīmētu, ka preču importētājs var nonākt izdevīgākā situācijā nekā vietējie ražotāji. Tāpēc arī komija ir tik barga un mūsu gadījumā saskaņošana ilgst jau gandrīz gadu.

Kas var saņemt garantijas un ar kādiem nosacījumiem?

Jebkurš uzņēmējs, bet ar nosacījumu, ka ir nokārtotas attiecības ar valsti VID personā. Protams, šobrīd grūti prasīt, lai nebūtu nodokļu parādi, tomēr šādos gadījumos mēs gribam redzēt, ka ir saskaņots grafiks to atmaksai. Otra prasība – uzņēmējs nedrīkst būt maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesā. Savukārt kredītgarantiju gadījumā uzņēmumam jāatbilst attiecīgiem parametriem, kas nosaka, vai tas nav atradies finansiālās grūtībās pirms krīzes sākuma. Par krīzes sākumu pieņemts uzskatīt 2008. gada 1. jūliju.

"Maksimālais kredīta apjoms, ko mēs garantējam, ir trīs miljoni eiro."

Tomēr jāņem vērā, ka garantijas ir paredzētas ražošanai. Tās nevar izmantot tirdzniecībā, nekustamo īpašumu un primārajā lauksaimniecībā vai zivkopībā. Mēs gan varam atbalstīt lauksaimniecības produktu pārstrādi. Un, protams, starp atbalstāmajām jomām nav azartspēles un alkohola vai tabakas izstrādājumu ražošana. Tātad attiecībā uz kredītgarantijām akcents ir uz ražošanu. Savukārt attiecībā un eksporta garantijām valdība šobrīd noņēmusi visus ierobežojumus, un vienīgais nosacījums ir, lai preču izcelsmes zeme būtu Latvija.

Kas tīri praktiski jādara uzņēmējam, lai varētu saņemt LGA garantijas, un cik šis process ir laikietilpīgs?

Kredītgarantiju gadījumā kredītņēmējam nemaz nav jāsazinās ar mums, jo LGA juridiskās attiecības ir tikai ar banku. Protams, ja uzņēmējs to vēlas, mēs viņam sniedzam visu nepieciešamo informāciju. Tomēr primārais ir pārliecinošs biznesa plāns, ar kuru uzņēmums startē bankā, un bankas kredītkomitejas pieņemtais lēmums. Tālāk banka nosūta pieteikumu mums. Mēs to akceptējam, akceptējam ar nosacījumiem vai noraidām. Ja mums ir pilna informācija, tas aizņem apmēram nedēļu.

Savukārt eksportkredītu garantijas gadījumos attiecības ir tieši starp uzņēmēju un mums. Vispirms jānosūta uz LGA pieteikums, kur aprakstīts konkrētais darījums un garantijas limits. Pieteikuma forma atrodama mūsu mājaslapā. Savukārt atkarībā no valsts, uz kuru prece tiks eksportēta, izskatīšana var ilgt no vienas līdz četrām nedēļām. Nav problēmu ar informāciju, piemēram, par Krieviju vai Baltkrieviju, pavisam cita lieta, ja tā ir kāda Āfrikas vai Āzijas valsts.

Vai uzņēmējiem par garantijām jāmaksā?

Protams. Bet tā ir subsidēta likme un teorētiski par 70%-90% mazāka nekā, ja Latvijā darbotos kāds komerciāls kredītu apdrošinātājs. Tirgus un mūsu likmes var salīdzināt jau manis pieminētajos MK noteikumos.

Kāpēc nepieciešama LGA? Sevišķi pašreizējā ekonomiskajā situācijā? Vai aģentūra var tiešāk jeb netiešāk to ietekmēt?

Pašlaik uzņēmējiem visbiežāk vairs nav ko īsti ieķīlāt. Savukārt tam, ko it kā varētu ieķīlāt, ir kritusies vērtība. Līdz ar to mēs palīdzam tikt pie šī kredīta. Bet eksporta garantiju gadījumā palīdzam apgūt jaunus, riskantākus tirgus.

Kādi ir maksimālie un minimālie kredītu apjomi, kurus jūs garantējat?

Maksimālais kredīta apjoms, ko mēs garantējam, ir trīs miljoni eiro. Minimālais kredīta apjoms nav fiksēts, bet tam, protams, jābūt ekonomiski pamatotam. Parasti tie ap 20 000 latu. Turklāt jāņem vērā, ka mūsu klienti ir gan lieli un labi zināmi uzņēmumi, kā, piemēram, „Liepājas metalurgs”, „VentEko”, „Knauf”, gan ne tik lieli un mazāk pazīstami. Arī ģeogrāfiski tie aptver visu Latviju.

Kas notiek, ja LGA garantētais kredīts netiek atdots un uzņēmējs nespēj norēķināties ar banku?

Kopumā kopš 2005. gada mēs kompensācijās esam izmaksājuši 3,5 milj. latu. Visvairāk to bija pērn. Un turpinām maksāt arī šogad. Tomēr tās ir pilnībā samērojamas summas ar to, kas pašlaik notiek finanšu sektorā un uzņēmējdarbības vidē.

Kā tas notiek praktiski?

Mēs sekojam līdzi, lai banka realizētu kredītņēmēja nodrošinājumu. Un, ja esam izmaksājuši kompensāciju un banka realizē nodrošinājumu, tad attiecīgi no summas, kas iegūta, to realizējot, banka proporcionāli atskaita mūsu naudu mums atpakaļ. Tomēr katrs gadījums ir individuāls. Turklāt summa, ko mēs garantējam, ir ierobežota gan skaitliski, gan procentuāli. Ja skaitliski tie ir līdz 3 miljoniem eiro, tad procentuāli garantēti tiek līdz 80% no kredītu summas. Un pagaidām par jauno programmu mēs esam izmaksājuši tikai vienu kompensāciju. Pārējās ir par veco, kas darbojās līdz 2009. gadam. Tad ierobežojums bija 0,5 miljoni latu.

Vai garantijas attiecas arī uz kredītiem, kas paredzēti, lai mainītu uzņēmējdarbības veidu vai profilu? Jo pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas ir ļoti aktuāli.

Jaunā kredītu programma, ko mēs realizējam kopš 2009. gada, ļauj palīdzēt arī uzņēmējiem, kas nonākuši grūtībās krīzes iespaidā un grib pārstrukturēt savu darbību. Īpaši liels pieprasījums pēc restrukturizācijas garantijām bija pagājušā gada vasarā un rudenī. Bankas, izvērtējot kredītportfeli, pavisam sliktos kredītus norakstīja, bet tiem, kam bija izredzes atgūt, pārstrukturējot ražošanu vai kā citādi, mēģināja piesaistīt LGA garantijas. Tā bija vienlaikus gan ļoti specifiska, gan tobrīd būtiska funkcija, ko veicām. Galvenais, kas mūs šajā situācijā interesēja, lai uzņēmuma tālākie plāni būtu dzīvotspējīgi – tātad pārliecinošs biznesa plāns.

Bet līdz ar krīzi ir parādījušās arī jaunas tendences. Sakarā ar valsts zemo kredītreitingu daudzi ārvalstu piegādātāji Latvijas uzņēmumiem atsaka pēcapmaksu. Savukārt brīvu līdzekļu priekšapmaksai praktiski nav, un bankas kredītus tam izsniedz nelabprāt.

Jā, valdība ir apstiprinājusi, un pašlaik gaidām EK apstiprinājumu tā sauktajām izejvielu garantijām. Tā ir valdības reakcija tieši uz šo specifisko situāciju, un šis jaunais produkts palīdzēs to risināt – kā sava veida pretgarantija bankas jau izsniegtajai garantijai, lai uzņēmums varētu saņemt preces uz pēcapmaksu. Ikdienas valodā to varētu saukt par pārapdrošināšanu, lai gan mūsu gadījumā šis termins atkal nav īsti precīzs.

"Jaunā kredītu programma, ko realizējam kopš 2009. gada, ļauj palīdzēt arī uzņēmējiem, kas nonākuši grūtībās krīzes iespaidā un grib pārstrukturēt savu darbību."

LGA netieši ir arī savdabīgs ekonomiskās situācijas barometrs, jo redzat, gan kādiem mērķiem nepieciešami līdzekļi, gan kā attīstās eksports. Ko pašlaik uzrāda šis barometrs?

Ja pagājušajā gadā bija diezgan daudz restrukturizācijas jeb izdzīvošanas kredītu, tad pašlaik ap 56% (tātad lielākā daļa) ir garantijas jauniem darījumiem. Turklāt galvenokārt tādiem, kas attiecas uz ražošanu. Arī eksporta garantiju darījumi liecina, ka tiek mēģināts apgūt pilnīgi jaunus, netradicionālus tirgus.

Tomēr, vai pašreizējā bezgala piesardzīgā banku kredītpolitika nav viens no iemesliem, kas bremzē attīstību, neļaujot biznesam ātrāk uzņemt apgriezienus?

Jā, no bankām varētu vēlēties lielāku pragmatismu. Pagaidām tās Latvijā, acīmredzot pildot savu mātesbanku norādījumus, ir pārāk piesardzīgas. Līdz ar to uzņēmējiem pašlaik nav pieejami kredīti tādos apjomos, kādos tie būtu nepieciešami ekonomikas atveseļošanai. Mēs varam piedalīties ar savu līdzatbildību, bet pirmais solis šeit jāsper bankām.

UZZIŅAI

1. Kopš eksporta garantiju programmas uzsākšanas 2009. gada vasarā līdz šim laikam saņemti 58 eksporta kredītu garantiju pieteikumi no 27 uzņēmumiem.
2. No tiem apstiprināti 32 par kopējo summu LVL 2 021 074.
3. Biežākie iemesli, noraidot eksporta kredīta garantijas pieteikumus, ir: neapmierinoša pircēja likviditāte, prasītās garantijas neproporcionalitāte pircēja lielumam vai informācijas trūkums par pircēju.
4. Noslēgti 22 eksporta kredīta garantijas līgumi par kopējo summu LVL 1 371 488 uz tādām valstīm kā Krievija, Baltkrievija, Azerbaidžāna, Somālija, Gruzija, Kazahstāna, Nigērija.

Komentāri

Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.

SIA „Knauf”  valdes loceklis Jānis Kraulis:

„Mēs vērsāmies LGA pēc pašu iniciatīvas, jo ar mediju starpniecību uzzinājām par iespējām, ko piedāvā aģentūra eksporta atbalstam. Garantijas apjoms bija atbilstošs potenciālo klientu potenciālajam apgrozījumam un paredzēts  mūsu drošībai gadījumā, ja klients nespēs veikt samaksu par piegādāto preci, jo apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumi diemžēl bija neadekvāti dārgi.

Šādas garantijas nenoliedzami pozitīvi ietekmē ražošanu, jo paver plašākas eksporta iespējas ne tikai uz ES valstīm, bet, kā mūsu gadījumā, arī uz NVS valstīm ar minimālu risku un mazākām izmaksām. Savukārt dārga apdrošināšana sadārdzina produkciju un ierobežo eksportu, jo nespējam piedāvāt preci ar pēcapmaksu. Līdz ar to samazinās mūsu konkurētspēja.

Sadarbība ar aģentūru bija laba. Operatīvi tika atrasti atbilstoši risinājumi un pieņemti lēmumi. Bez sadarbības ar LGA eksports būtu nopietni apdraudēts, jo šajā ekonomiskajā situācijā uzņēmējiem bez valsts atbalsta būtu grūti realizēt eksporta aktivitātes.”

A/S „SAF Tehnika” finanšu direktore Aira Loite:

„Standarta kredītriska (debitoru)  apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji neapdrošina viena konkrēta klienta darījumus. Toties LGA to dara. Tikko šāda iespēja Latvijā tika piedāvāta, uzreiz iesniedzām eksporta garantijas pieteikumu un garantiju saņēmām.

Eksportējam uzņēmumā „SAF Tehnika” izstrādātas un saražotas iekārtas, kas paredzētas bezvadu datu pārraidei. Kopumā esam saņēmuši eksporta garantijas par aptuveni 1 miljonu EUR. Eksporta garantijas tika ņemtas piegādēm uz Āfrikas valstīm un vienu no NVS valstīm.

Projekts bija par nozīmīgu summu, piegāde notika uz reģionu ar svārstīgu ekonomisko vidi, un klients vēlējās piegādāto preču apmaksu veikt ilgā laika posmā, kas „SAF Tehnikai” nozīmē uzņemties lielāku risku. Šādos gadījumos vienmēr jāapsver - vai un cik liela ir varbūtība, ka būs problēmas ar samaksas saņemšanu. Eksporta garantija ir kā apdrošināšanas polise, kas, iestājoties nemaksāšanas faktam, sedz daļu zaudējumu. Tāpēc arī šāda garantija tika ņemta. Tā mums palīdzēja nostiprināties esošajā tirgū un piedāvāt klientu apmierinošus norēķinu nosacījumus.

Eksporta garantiju pieteikumu sagatavošana ir vienkārša. Ja zina savu klientu, ir skaidra darījuma struktūra, tad aizpildīt pieteikumu nav problēmu.  LGA operatīvi sniedz nepieciešamās konsultācijas, ja tādas vajadzīgas. Dokumentus var iesniegt elektroniski. Kas būtiski ietaupa laiku.”

SIA „Grandeg” tirdzniecības speciālists Jorens Kovaļovs:

„Uzņēmums vērsās LGA pēc apkalpojošās bankas ierosinājuma, kad radās nepieciešamība pēc papildu apgrozāmajiem līdzekļiem, kam bija nepieciešams papildu segums, ko nodrošināja LGA garantijas. Summas, kas tika garantētas, bija papildu nodrošinājums bankai par uzņēmuma aizņēmumu, kas bija nepieciešams jaunu ražošanas iekārtu iegādei. Garantiju saņemšana deva iespēju turpināt ražošanu, iegūstot papildu apgrozāmos līdzekļus. Pateicoties sniegtajām garantijām, uzņēmums varēja turpināt darbu ar jaunām iekārtam, piedāvājot klientiem kvalitatīvāku produktu.

Viss tika izdarīts ļoti operatīvi, un uzņēmums izjuta ļoti lielu pretimnākšanu un atbalstu no LGA. Bez sadarbības ar LGA, iespējams, nāktos pārtraukt ražošanu un nepieciešamie līdzekļi būtu jāmeklē citur. Pateicoties LGA atbalstam, tika veiksmīgi atrisināts jautājums par sadarbību ar banku. Ņemot vērā, ka uzņēmuma sadarbība ar banku arī ir veiksmīga, lielāko daļu formalitāšu kārtoja kredīta izsniedzējs (banka) ar LGA, neiesaistot uzņēmuma cilvēkresursus.

Uzņēmumiem, kuri apsver darbības attīstību un meklē iespējas ņemt kredītus attīstībai, LGA ir ļoti labs atbalsta sniedzējs, tāpēc vērts sazināties un izstāstīt savu plānu, lai kompetenti konsultanti varētu sniegt padomus, kā saņemt atbalstu un nokārtot nepieciešamās formalitātes. Protams, lai šo sadarbību realizētu, jārēķinās ar izmaksām.”