Tautsaimniecības attīstības pamats - uzņēmēji
Kādi pasākumi ir veikti Ekonomikas ministrijā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai?
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un valdība akceptējusi ļoti nozīmīgu plānu „Pasākumi makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008. – 2009. gadam”. Tajā nosaukti galvenie darbības virzieni un pasākumi gan fiskālās un nodokļu politikas jautājumos, gan arī biznesa vides uzlabošanai. Plānā ir 11 veicamo pasākumu bloki. Līdztekus pasākumu veikšanai mēs pētīsim tautsaimniecības visas „vājās vietas”.
Šobrīd valdībā notiek diskusijas par iespējām samazināt darba devēja apmaksāto darba nespējas lapas dienu skaitu. Uzskatu, ka darba devējiem vispār nebūtu jāapmaksā slimības lapas, jo vienreiz jau viņi ir nomaksājuši sociālo nodokli par saviem darbiniekiem. Apmaksājot slimības lapas, uzņēmēji to dara otrreiz. Tādēļ, manuprāt, būtu taisnīgi, ja par slimošanu jau no pirmās dienas tiktu maksāts no sociālā budžeta. Šobrīd mēs vēl turpinām sarunas ar Labklājības ministriju, kas uzskata, ka jāsaglabā esošā sistēma.
Pašlaik tiek veidots ieguldījumu fonds, par ko valdībā arī esam vienojušies. Fonda kopējie struktūrfondu līdzekļi – pavisam 200 miljoni eiro tālāk tiks sadalīti pa vairākiem riska kapitāla fondiem, no kurienes savukārt nauda pēc klasiskā projekta iesniegšanas un apstiprināšanas principa nonāks uzņēmumos. Plānots, ka ieguldījumu fonds uzsāks darbību jau šāgada rudenī kopīgi ar Eiropas investīciju fondu, bet pēc trim gadiem visa darbība paliks tikai Latvijas ziņā un to pārņems Latvijas Garantiju aģentūra.
Tiks sniegtas arī aizdevumu garantijas un eksporta kredītgarantijas, aizdevumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uzturēti biznesa inkubatori, izveidoti kompetences un tehnoloģiju pārneses centri, atbalstītas novitātes un jaunu tehnoloģiju ieviešana. Šim nolūkam ir paredzēti arī diezgan nopietni finanšu līdzekļi.
Šie pasākumi arī veicinās privātā kapitāla ieplūšanu uz eksportu vērstā ražošanā, jaunu tehnoloģiju ienākšanu un inovatīvas produkcijas rašanos?
Jā, tā ir iecerēts. Pašlaik ir izsludināts noteikumu projekts un jūnijā vai jūlijā uzņēmēji varēs iesniegt projektu pieteikumus jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Tam tiks novirzīti 50 miljoni latu.
Vai ir pasākumi arī, kas aktivizēs jauniešus, augstskolu beidzējus, veidot savu uzņēmumu?
Ir paredzēts atbalsts, lai celtu komersantu konkurētspēju, kā arī atbalsta programma augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.
Runājot tieši par atbalstu uzņēmumu veidošanai – šāda programma mums bija (Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programma), to administrēja Hipotēku un zemes banka. Bet vēl joprojām ir un darbojas biznesa inkubatori daudzās Latvijas pilsētās – Ventspilī, Jelgavā, Valmierā, Līvānos, Ogrē, Preiļos – tur uzņēmēji gūst reālu atbalstu un palīdzību. Biznesa inkubatoru izveidošanai valsts pēdējos divus gadus atvēlējusi līdzekļus un atvēlēs arī turpmāk. Jaunietis, un ne tikai jaunietis, var doties un biznesa inkubatorā savas idejas attīstīt. Pats esmu bijis Valmieras un Jelgavas biznesa inkubatoros un vērojis, kā tie darbojas. Jauno uzņēmēju pirmie soļi ir ļoti interesanti. Cilvēki nāk ar lieliskām idejām!
Vai visus iecerētos pasākumus būs reāli izpildīt? Saskare un saziņa starp dažādām valsts iestādēm mūsu valstī ir izteikti neattīstīta. Informācijas apmaiņa notiek tikai augstākajā līmenī. Pat vienas sistēmas ierēdņi nezina, ko dara ierēdņi citā iestādē.
Termiņi plānā ir salikti, mēs sekosim, lai tie tiek ievēroti. Nekādu birokrātisku aizķeršanos! Termiņi ir konkrēti un mobilizējoši. Tie mums obligāti ir jāievēro, ja gribam stimulēt savu ekonomiku, jo kredīti kļūst dārgāki, kredītdevēji – piesardzīgāki. Bet, ja mēs visus paredzētos pasākumus rudenī iedarbināsim, tad uzņēmēji varēs saņemt kredīta garantijas no valsts, pamatkapitālā saņemt riska kapitāla fonda finansējumu, un tad arī uzņēmējam paveras lielākas iespējas attīstīt savu darbību.
Mēs redzam, kas notiek valstī. Mūsu uzdevums ir dot pietiekamu stimulu uzņēmējiem tieši šogad - tas ir svarīgi, jo attīstība valstī palēninās. Uzņēmējiem ir jāsaglabā sava ražošana Latvijā, jāuzlabo konkurētspēja ārējā tirgū, cita ceļa mums nav.
Nodokļa atbrīvojums legālajai naudai
Starptautiskais Valūtas fonds ir atzinis, ka Latvijā ir laba nodokļu sistēma. Vai tomēr tajā plānots kaut ko mainīt?
Mums ir viena kopīga problēma – mēs nodokļus mainām pārāk bieži. Tas uzņēmējiem rada papildu stresu. Bet pašlaik uzņēmējiem jādod papildu stimuli un mēs esam paredzējuši šovasar budžeta grozījumos iestrādāt vairākas lietas.
"Valstī ir kopīga problēma – mēs nodokļus mainām pārāk bieži. Tas uzņēmējiem rada papildu stresu. Bet pašlaik uzņēmējiem jādod papildu stimuli, tādēļ esam paredzējuši budžeta grozījumos iestrādāt vairākas lietas."
Strādājam pie uzņēmuma ienākuma nodokļa grozījumiem, lai uzņēmuma attīstībā reinvestēto pelņu atbrīvotu no nodokļiem. Pašlaik uz četru uzņēmumu bāzes veicam aprēķinus un pārbaudām procedūras, pētām, kā notiks reinvestēšana, kā visa šī sistēma darbojas. Ja tā pierādīs savu efektivitāti, ieviesīsim to valsts mērogā.
Domāts strādāt arī pie nekustamā īpašuma nodokļa, lai tā pieaugums neradītu lielu triecienu uzņēmējiem. Komplekss risinājums plānots arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma izmaiņām. Tiek pētīts jautājums par dividenžu un kapitāla daļu aplikšanu ar ienākuma nodokli. Plānots arī palielināt neapliekamo minimumu. Pie grozījumiem nodokļu sistēmā nopietni strādā Finanšu ministrija.
Vai reinvestētās naudas neaplikšana ar nodokļiem veicinās arī ekonomikas „pelēkās” daļas sarukšanu?
Par neuzrādītas naudas investēšanu nekādu atvieglojumu nebūs. Uzņēmējam būs izvēle.
Dīvainās indikācijas
Pirms kāda laika sabiedrībā norisa diskusija par to, ka uzņēmumu iespējams reģistrēt klaidoņu patversmē. Kā raugāties uz patversmes adreses izmantošanas faktu?
Protams, tā nevajadzētu būt. Tajā pašā laikā tiek vienkāršota uzņēmumu reģistrācijas procedūra un tiesības reģistrēt uzņēmumu ir ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Uzņēmumu reģistram nav iespēju pieteikumu noraidīt tikai tādēļ, ka tiek uzrādīta „tāda vai tāda” adrese. Cilvēkam ir jābūt deklarētam. Bet pieļauju, ka tomēr vajadzētu adrešu sarakstu, kurās nebūtu pieļaujama uzņēmuma reģistrēšana. Vai arī būtu jāprasa īres līgums vai kāda izziņa, ka šajās telpās ir tiesības likumīgi piereģistrēt uzņēmumu. Šeit drīzāk vajadzētu kompetentus priekšlikumus situācijas risināšanai no atbildīgajām iestādēm.
Kā vērtējat patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbu? Kādas bijušas ierosmes no PTAC, lai izslēgtu vienas vai citas strīda situācijas „brīvu interpretāciju”, turklāt par sliktu patērētājam?
Man šķiet, ka PTAC strādā tieši patērētāju interesēs. Protams, var gadīties dažādas situācijas. Pēdējos divos gados centram nozīmīgi palielinājies finansējums, bet vienalga jūtams resursu trūkums. PTAC ir mums devis daudzas likumdošanas ierosmes, tajā skaitā ieviešot direktīvas un izstrādājot priekšlikumus.
Kad likums „velkas astē”
Kā virzās Privātās un publiskās partnerības (PPP) normatīvo dokumentu izveide, likuma pieņemšana?
Savulaik jau pie PPP likuma strādājām, bet iznākums neapmierināja ne Saeimu, ne pašvaldības. Pašlaik ir izveidota zinošu juristu darba grupa, ko vada Iepirkuma uzraudzības biroja vadītājs Andrejs Tiknuss. Likumprojekts tiek precizēts, mainītas juridiskās nianses, piemēram, kā pašvaldība un valsts var ieguldīt savu īpašumu, kā jānoris līguma slēgšanai u. tml. Ceru, ka vistuvākajā laikā saņemsim rezultātu.
Vai būvniecības jaudas Latvijā ir pietiekamas visa pieprasījuma apmierināšanai un kā plānots risināt situāciju?
Domāju, tieši šobrīd situācija ir pretēja. Pašlaik būvniecības darbu cena ir kritusies un daļa būvnieku pārprofilējušies. Šis gads būs lielu pārbaudījumu laiks daudziem būvniekiem. Viņi paši saprot, ka attīstība ir palēninājusies un arī to, ka „projektu uzpūstā sadārdzinājuma” laiki beigušies. Tuvāko pāris gadu laikā tirgus izsijās nozari un konsolidēs būvniecības speciālistus, līdz ar to tirgus kļūs daudz prognozējamāks.
Attiecībā uz valsts pasūtījumiem, protams, ļoti rūpīgi jāsaplāno un jāsaskaņo projektu izsludināšanas grafiki, lai neiznāk nevajadzīgi „sastrēgumi” un pēc tam dīkstāves. Kad gatavojām pasākumu plānu „Pasākumi makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008. – 2009. gadam”, ļoti rūpīgi pētījām Satiksmes un Vides ministrijas plānoto darbu termiņus un lūdzām ministrijas darbus plānot vismaz septiņu gadu garumā.
„Galvu mednieki” nesnauž
Daudzas Latvijas „spējīgās smadzenes” ir pārpirktas uz ārvalstīm un atpakaļ diez vai atgriezīsies...
Tas ir loģiski un saprotami. Lai savus spējīgos speciālistus noturētu Latvijā un dotu iespēju mūsu uzņēmējiem pārpirkt „spējīgās smadzenes”, ir izveidota atbalsta programma augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Šim mērķim paredzēti gandrīz 5 miljoni latu. Uzņēmēji var iesniegt savas vēlmes, un valsts palīdzēs šos cilvēkus apmaksāt. Konkursa pirmā kārta jau izsludināta, gaidām projektu pieteikumus!
Gribu piebilst, ka Eiropa vēlas ieviest piekto brīvību – zināšanu brīvību. Tas nozīmē atļauju visiem zinātniekiem brīvi pārvietoties pa visu ES. Zinātnieku kustība notiek jau tāpat, bet šī brīvība būs papildu stimuls. Tas ir iegansts uzmanīties, bet ierobežojumus mēs uzlikt nevaram.
Kā un vai Latvija plāno mudināt atgriezties darbaspēku no ārvalstīm, vai arī gatavojas tā iepirkšanai no trešajām valstīm?
Cilvēki Latvijā atgriezīsies tad, kad būs notikusi starpvalstu ekonomiskā izlīdzināšanās. Tas nebūs pat desmit gadu jautājums. Ekonomiskā attīstība arī citviet sarūk, apstājas būvniecība. Vislētākie šampinjoni nāk no Ķīnas, nevis Īrijas. Ir pietiekami daudz cilvēku atbraukuši atpakaļ uz Latviju, jo nekur nav maizes bez garozas.
Bet nenoliedzami arī jārunā par to cilvēku kvalifikāciju, kuri pašlaik strādā ārvalstīs un uz kādiem darbiem viņi ir gatavi Latvijā atgriezties. Ja viņiem specialitāte ir, tad iekļauties Latvijas darba tirgū būs vienkāršāk. Bēdīgi ir tad, ja maģistrs Īrijā griež sēnes, jo šis cilvēks zaudē kvalifikāciju. Bet ir tādi, kuri arī ārvalstīs strādā savā specialitātē un atbilstoši izglītības līmenim, piemēram, medicīnā. Tomēr – kaut arī ārvalstīs ir lielākas algas, Latvijā ir lielākas izaugsmes iespējas. Cilvēkam jāizvēlas.
Tuvākajos gados mums vēl nebūs darbaspēka iztrūkuma, bet pēc gadiem pieciem jautājums aktualizēsies.
Kurās valstīs atvērtas Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības?
Ministru kabinetā iesniegts ziņojums ar eksporta situācijas vērtējumu valstīs, kurās Latvijai ir ekonomiskā pārstāvniecība. Latvijai ārvalstīs ir arī tūrisma pārstāvniecības. Valdībai jāizlemj, kurās valstīs pārstāvniecības ir sevi attaisnojušas, varbūt kaut kur būs jālikvidē, kaut kur jāapvieno. Mums pašlaik ekonomiskās pārstāvniecības ir divpadsmit valstīs. Domājams, ka to skaits pašlaik nemainīsies. Iespējams, ka notiks tikai resursu „pārcelšana” no vienas vietas uz citu.
Mums ir ļoti laba sadarbība ar Ārlietu ministriju (ĀM) un pašlaik lēšam, kā „salikt kopā” ĀM ekonomiskos atašejus un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbiniekus, lai izslēgtu darba pārklāšanos.
Vai vajadzīga pasta banka...
Latvijas lauku rajoni ir tukši no darba vietām, dažviet arī no cilvēkiem. Vai ir domāts darbspējīgos iedzīvotajos piesaistīt tieši lauku rajoniem?
Ir izveidota atbalsta programma mazajiem komersantiem īpaši atbalstāmajos reģionos, kuras izsludināšana jau šogad bija. Interese no uzņēmējiem bija ļoti, ļoti liela. Ceru, ka nākamajās divās kārtās tā nemazināsies.
Tirgus mehānismi ir ļoti spēcīgi. Rīga ir „savākusi” apmēram pusi valsts iedzīvotāju. Bet mums šīs priekšrocības ir jāizmanto - Rīga ir lielākā Baltijas pilsēta un arī lielākā Eiropas pilsēta Baltijas jūras austrumu krastā!
Tas nav jūsu lauciņš, bet Latvijas autoceļi un komunikāciju tīkla pieejamība nebūt nav tas faktors, kas cilvēkus piesaista...
Latvijā ceļu tīkls vēsturiski veidojies ļoti blīvs, un tā uzturēšanai, protams, nepieciešami milzīgi līdzekļi. Tomēr, lai veicinātu reģionu attīstību un piesaistītu potenciālos investorus reģioniem, ceļu infrastruktūra ir būtisks priekšnosacījums. Runājot par telekomunikācijas infrastruktūru, progress pēdējos gados bijis liels. Jāraugās, kā turpināsies nozares attīstība, kā sekmēsies, piemēram, „Lattelecom” privatizācija.
Un sabiedrības „Latvijas pasts” pārveidošana par pasta banku...
Šī iecere vēl ļoti rūpīgi jāizsver. Banka ir iestāde ar noteiktām funkcijām, procedūrām, drošības sistēmām un finanšu uzraudzību. Šādu stingri uzraugāmu iestādi „ielikt” mazajā rajona pasta nodaļā, manuprāt, ir neiespējami. Jābūt pilnīgi citai koncepcijai. Piemēram, Zviedrijā pasta serviss atrodas benzīntankos, mazos veikaliņos un līdzīgās vietās.
Kad politika prevalē pār ekonomiku
Vai valdības akceptētais variants par „Lattelecom” un „Telia Sonera” privatizāciju ir labākais?
Redziet... lēmumu pieņemt ir viegli. Tas vēl ir jārealizē. Šajā valdības lēmumā vēl daudz nezināmo, arī juridiskas pretrunas. Daudz atkarīgs no „Telia Sonera” reakcijas. Jau tagad varu pateikt, ka termiņi ievilksies.
Vai šajā jautājumā bija nepieciešama satiksmes ministra iejaukšanās?
Pareizāk būtu teikt, ka iejaukšanās neatbilda nekādiem labas pārvaldības un koleģialitātes standartiem un praksei. Nozares ministram ir tiesības izteikt savus priekšlikumus nozares attīstībai, bet lietderīgāk būtu, ja mēs skaidri redzētu nozares valstisko, nevis dažu uzņēmumu attīstības politiku. Dažādu pretrunīgu priekšlikumu publiska izteikšana tikai pavājina Latvijas starptautiskās pozīcijas.
"Tikai viena stacija, kas bāzēta tikai uz gāzi, Latvijā nebūs. Esmu kategoriski pret šādu variantu, ir jābūt alternatīvai ilgtermiņā."
Bet viss šis process ir stipri politizēts. Uzņēmuma nākotnes saimnieciskās darbības redzējums būtu jāuztic ekspertiem, kas gadiem ir nozarē strādājuši, nevis politiķiem. Tagad nākotne ir „Telia Sonera” rokās. Es uzskatu, ka Latvijas valstij tas noteikti nav izdevīgi. Un kā visā šajā procesā jūtas uzņēmuma darbinieki?
Kad griezīs makā, tad pamanīs
Vēl viens politizēts process – energoresursi un abu bāzes jaudu staciju būvniecība. Vai arī te nevajadzētu atmest politiku un lūkoties tikai uz skaitļiem?
Tieši to mēs esam izdarījuši. Skaitļi nav nekādi labie. Ignalinas jaunā AES sāks strādāt 2020.-2025. gadā, ne agrāk, kā vērtē eksperti. Tāpēc valsts sludinās konkursu bāzes jaudu staciju būvniecībai. Mēs sniegsim visu iespējamo atbalstu, lai ilgtermiņā tiktu uzcelta apvienotā cietā kurināmā un biomasas stacija. Investoru interese ir liela, jau sākušās pirmās pārrunas. Tāpat notikusi tikšanās Baltijas valstu augstsprieguma tīklu uzņēmumiem, spriests, kā kopīgi pievienoties Ziemeļvalstu elektrotīkliem. Runājot par gāzes staciju, jābūt garantijai, ka gāzes piegādes turpināsies ilgtermiņā. Nu redzēsim, ko parādīs konkursa rezultāti. Bet tikai viena stacija, kas bāzēta tikai uz gāzi, Latvijā nebūs. Esmu kategoriski pret šādu variantu, ir jābūt alternatīvai ilgtermiņā.
EK enerģētikas komisārs Andris Piebalgs izteicies, ka Latvijai nevajadzētu divas bāzes stacijas. Vai tiešām?
Domāju, ka Piebalga kungs ir ļoti piesardzīgs savā vērtējumā. Latvijā elektrības patēriņš augs. Turklāt tirgus būs pilnīgi brīvs, cenas būs interesantas gan investoriem, gan patērētājiem. Tikai energoefektivitātes pasākumi vien nevarēs atrisināt tik lielu jaudu trūkumu.
Mēs par maz runājam par energoefektivitāti. Cilvēkiem trūkst informācijas!
Latvijā ir viena samilzusi kaite – likumi velkas nopakaļ reālajai dzīvei. Mēs par energoefektivitāti runājam jau gadus desmit, bet izstrādātā likuma apstiprināšana vilkās ļoti, ļoti ilgi. Beidzot šopavasar tas notika! Nepiedodami, ka likums netika pieņemts, vēl pirms sākās jauno ēku, projektu masveida celtniecība. Ja būtu viss darīts savlaikus, jau pašlaik mēs baudītu papildu efektus. Bet – neviens nepacels ne pirksta, pirms neieraudzīs elektrības cenas milzīgās atšķirības! Pirms desmit divdesmit gadiem populārākais un lētākais apkures resurss bija gāze. Jau tolaik draugiem arhitektiem teicu, ka cena mainīsies, ka jāliek centrālā apkure. Neviens nedzirdēja. Salika gāzes katlus. Kas pašlaik notiek ar gāzes cenām?
Diemžēl enerģētikas jautājumi interesē tikai desmit procentus Latvijas iedzīvotāju. Pārējie vēl par to nav sākuši domāt.
