Ekonomisti atzīst, ka tieši eksports būtu tas faktors, kas visjūtamāk ietekmētu visas valsts ekonomikas atveseļošanos un augšanu. Tajā pašā laikā viņi norāda, ka eksporta pieaugumu tomēr vairāk sekmējušas pašu uzņēmēju iestrādes un ārzemju tirgi, kas pamazām atgūstas. Par to, ka lietuviešu uzņēmējiem netrūkst iniciatīvas, liecina uzņēmumu grupas „Vičiūnai” (saldētas zivis, zivju produkcija, tostarp arī populārās krabju nūjiņas) pārstāvji. Viņi nesen atgriezušies no Brazīlijas un Peru, kur pētīja iespējas eksportēt savu produkciju un arī dibināt uzņēmumus.
ES nauda – arī eksportam
Pēc Lietuvas Ekonomikas ministrijas ziņām eksporta veicināšanas pasākuma „Jaunas iespējas” ietvaros no 2007.–2013. gada ES strukturālā atbalsta būs iespējams izmantot 100 miljonus litu (20,4 milj. latu). Šā gada sākumā no šīs summas uzņēmumiem bija piešķirts nedaudz vairāk kā 41 miljons litu (8,36 milj. latu) un parakstīti 111 līgumi.
"Veicināšanas pasākuma „Jaunas iespējas” ietvaros no 2007.–2013. gada ES strukturālā atbalsta būs iespējams izmantot 100 miljonus litu jeb 20,4 miljonus latu."
Lielākā daļa līgumu parakstīti tikai 2009. gada pēdējā ceturksnī, tātad projekti uzsākti īstenot tikai šajā gadā. Maksājumu apmērs un naudas apgūšanas temps atkarīgs no tā, cik aktīvi tiek īstenoti projekti. Ekonomikas ministrija gan plāno eksporta veicināšanas atbalstus izmaksāt līdz 2012. gada beigām. Līgumu parakstīšanu paredzēts beigt līdz 2010. gada beigām. Līdzfinansējuma sadalījums pa gadiem esot šāds: 2010. gadā - 32,7 miljoni litu (6,7 milj. latu), 2011. gadā - 31,6 miljoni litu (6,5 milj. latu), 2012. gadā - 25,5 miljoni litu (5,2 milj. latu) un 2013. gadā - atlikušo naudu, kas varētu būt 8–9 miljoni litu (no1,1 līdz nepilniem 2 miljoniem latu).
Ar plašu vērienu
Lietuvā netrūkst organizāciju, kas deklarē par savu galveno darbību uzņēmējdarbības, investīciju un eksporta veicināšanu. Laikraksta „Lietuvos žinios” žurnālisti saskaitījuši, ka patlaban Lietuvā ir 42 uzņēmējdarbības informācijas centri, 6 uzņēmējdarbības inkubatori un virkne citu atbalsta punktu. Tātad veicinātāju netrūkst.
Tomēr pagājušā gada novembrī valdība lēmusi dibināt vēl vienu publisku iestādi - „Eksportējošā Lietuva” („Eksportuojančioji Lietuva”), kuras galvenais uzdevums būtu īstenot Lietuvas eksporta stratēģiju, kas apstiprināta pagājušā gada novembra vidū.
"Kaut eksporta veicinātāju netrūkst, novembrī Lietuvas valdība lēmusi dibināt vēl vienu publisku iestādi - „Eksportējošā Lietuva”."
„Eksportējošā Lietuva” ģenerāldirektors Pauls Lukausks stāsta, ka pašlaik veltot visas pūles, lai noskaidrotu, kurp uzņēmēji gribētu eksportēt savu produkciju, un palīdzētu īstenot viņu plānus. Tas ietverot piedalīšanos izstādēs, speciālistu piesaisti, prasmju attīstību utt. Kā uzņēmēji izmantošot „Jaunas iespējas” palīdzību un atbalsta līdzekļus, esot atkarīgs no pašiem uzņēmējiem.
„Eksportējošā Lietuva” redz četrus galvenos eksporta mērķa tirgus: Baltijas jūras reģiona valstis, Eiropas Savienības lielās valstis, Austrumu valstis un jauni potenciāli tirgi, kuros mēģināšot diversificēt eksportu. Plāno, ka līdz 2015. gadam puse no visa eksporta daudzuma būšot tradicionālās rūpniecības produkcija, 20 procenti - intelektuālie pakalpojumi, 10 procenti - tūrisms un 20 procenti - citi pakalpojumi, piemēram, būvniecības, izdevniecību, transporta, loģistikas u.c. piedāvājums.
Veiksme pašu uzņēmēju rokās
Lietuvas Brīvā tirgus institūta viceprezidents Ģiedrs Kadzikausks nesaista eksporta pieauguma pirmās zīmes ar valsts atbalstu, jo atbalsta pasākumi tikai tagad sākot pamazām darboties: „Ir eksportētāji, kas konkrētos tirgos jau bija nostiprinājušies, bet kuru eksporta samazināšanos izraisīja ārvalstu tirgu sarukšana pagājušā gada pavasarī. Acīmredzot tādu nelielu viena vai dažu procentu eksporta pieaugumu, visticamāk, radīja agrākais veiksmīgais eksportētāju darbs, bet ne atbalsta pasākumi.”
Ģ.Kadzikausks lēš, ka atsevišķu uzņēmumu balstīšana, lai tiem būtu vieglāk eksportēt, neesot nez kāds ieguvums Lietuvai. Tā neesot stabila konkurētspējas paaugstināšana, kas varētu turpināties arī pēc laika, kad eksporta atbalsti beigsies. Vai eksporta apjoms augs, esot atkarīgs tomēr no pašu uzņēmēju iniciatīvas, tālredzības un darba iemaņām.
"Daudzi uzņēmēji lūdzot, lai tikai netraucējot strādāt un pēc iespējas samazinot visādus birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai."
Ne mazāk svarīgi esot, kādus nosacījumus nodrošina un eksporta vidi rada katras valsts valdība. Eksportam uz ES valstīm nav muitas barjeru, bet pastāv katras valsts iekšējie nodokļi un noteikumi, piemēram, degvielas akcīze. Arī darba kodekss var ierobežot strādnieku darba laiku. Var gadīties, ka tādēļ uzņēmējs nevar pieņemt eksporta pasūtījumu, kas būtu jāizpilda ļoti īsā laikā, jo darba likums un to pavadošie noteikumi neļauj strādniekus nodarbināt ilgāk, kā tas normatīvajos dokumentos paredzēts. Daudzi uzņēmēji lūdzot, lai tikai netraucējot strādāt un pēc iespējas samazinot visādus birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai.
Stabila vieta lauksaimniecības precēm un pārtikai
Pēc Lietuvas Republikas Statistikas departamenta ziņām eksporta apjoms 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, krities nepilnus 22 procentus, bet 2009. gada decembra eksporta apmērs, salīdzinot ar 2008. gada decembri, pieaudzis par 4,6 procentiem. Lietuva 2009. gadā 64 procentus produkcijas eksportēja uz ES valstīm, tostarp 10 procentus - uz Latviju, bet uz Krieviju – 13 procentus visa eksporta.
Ievērojamu vietu eksporta struktūrā tradicionāli ieņem lauksaimniecības un pārtikas produkcija: 2009. gadā 19 procenti no visa eksporta bija lauksaimniecības un pārtikas produkti (2008. gadā - 16 procenti). Lietuvas Lauksaimniecības ministrijā lēš: tas iespējams tādēļ, ka tieši lauksaimniecības produktu eksportu krīze ietekmējusi vismazāk. Aptuveni ceturtdaļu no šā eksporta veido izvedums uz Krieviju.
"Ražotāji vērš savus skatus arī uz Saūda Arābiju, Ēģipti un Lībiju. "
Lauksaimniecības viceministrs Mindaugs Kukliers atzīst, ka Krievijas tirgus ir specifisks, un salīdzina to ar bangojošu jūru, bet tas nenozīmējot, ka šajā jūrā nevarot peldēt. Par viļņošanos liecina Krievijas eksporta ierobežojumi Lietuvas piena produktiem: 2008. gada 28. decembrī Krievijas veterinārais dienests aizliedza ievest „Rokiškio sūris”, „Žemaitijos pienas” un „Pasvalio sūrine” produkciju. No šā gada 22. februāra krievi šo uzņēmumu produkciju atkal valstī ielaiž.
Viceministrs uzskata, ka 25 procenti lauksaimniecības un pārtikas produkcijas eksporta uz Krieviju ir labs variants. Tagad strādājot, lai citi noieta tirgi būtu līdzvērtīgi, bet esot nepieciešams sakārtot starpvalstu attiecības un uz potenciālajiem tirgiem sūtīt ministrus. Piena sektora uzņēmumi jau esot uzsākuši izlūkošanu Azerbaidžānā, perspektīvs esot Kazahstānas un Kirgizstānas tirgus. Ražotāji vērš savus skatus arī uz Saūda Arābiju, Ēģipti un Lībiju, tādēļ Lauksaimniecības ministrija plāno izstādes, kas atklātu potenciālajiem pircējiem Lietuvas eksporta iespējas.
