Pirmā šāda tikšanās ar uzņēmējiem notika 15. februārī Valmierā, nākamajās dienās diskusija par plāna projektu turpinājās Jelgavā un Daugavpilī. Diskusijas vēl norisināsies Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī un Jēkabpilī, kā arī galvaspilsētā.
Uzņēmēju priekšlikumus iesniegs valdībai
Domu apmaiņā izskanējušie uzņēmēju priekšlikumi tiks ietverti "Uzņēmēju plāna 2010" projektā, lai martā dokumenta izstrādi varētu pabeigt un ar to kā uzņēmēju redzējumu un prasību kopumu komercdarbības vides pilnveidei iepazīstinātu valdību, nozaru ministrijas, Saeimu, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un citus interesentus. Šāds plāns izstrādāts jau pērn, no tajā iekļautajiem 46 ieteikumiem gada laikā 22 guvuši atbalstu.
"LTRK biedri un sadarbības partneri uzskata, ka šim uzņēmēju izstrādātajam plānam jākļūst par ikgadēju, tam jākalpo par pamatu organizētai viedokļu apmaiņai un sadarbībai starp komersantiem, politiķiem un citiem partneriem komercdarbības vides veidošanā un dialogā par ekonomisko attīstību Latvijā," uzsver LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende.
"Domu apmaiņā izskanējušie uzņēmēju priekšlikumi tiks ietverti "Uzņēmēju plāna 2010" projektā."
"Uzņēmēju plānā 2010" paredzēts ietvert priekšlikumus uzņēmumu likviditātes un nodokļu politikas, eksporta veicināšanas, Eiropas Savienības (ES) fondu apguves, inovācijas un zināšanu ekonomikas, kā arī valsts pārvaldes efektivitātes veicināšanas jomās. Līdztekus šīm, kas tika ietvertas arī 2009. gada plānā, šī gada plānā tiks ietvertas arī jaunas jomas – enerģētika un energoefektivitāte – un kā horizontāls jautājums – Latvijas nacionālās intereses.
Bremzē nodokļi un birokrātija
Jelgavā notikušajā diskusijā piedalījās daudzu nozaru pārstāvji, arī domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un LTRK Jelgavas nodaļas vadītājs Imants Kanaška. "Manuprāt, uzņēmēji ir sapratuši, ka, tikai paužot savu nostāju, var panākt rezultātu," diskusiju atzinīgi vērtē I. Kanaška.
Viņš uzskata, ka viena no lielākajām problēmām pašlaik ir nepārdomāta jaunu nodokļu ieviešana: "To var just arī pašlaik: ir ieviests dienesta auto nodoklis, taču joprojām nav skaidrības, kā to piemērot. Uzņēmējiem vajadzīga stabilitāte, nedrīkst būt tā, ka gandrīz katru dienu tiek ieviest kas jauns. Jo komersantam nodokļi un nozīmīgas izmaiņas jāplāno vismaz gadu uz priekšu."
"Šā gada plānā tiks ietvertas arī jaunas jomas – enerģētika un energoefektivitāte."
I. Kanaška, kas arī pats ir uzņēmējs, kā vienu no bremzējošajiem apstākļiem min birokrātiju ES fondu apguvē. "Uzņēmēji labprāt piesakās finansējumam, taču interese būtu vēl lielāka, ja dokumentu un pārskatu iesniegšanas procedūra būtu vienkāršota. Valsts aparāts kļuvis pārāk smagnējs," tā I. Kanaška, aicinot arī citu pilsētu uzņēmējus iesaistīties priekšlikumu iesniegšanā.
Eksporta palielināšanai jāievieš eiro
Birokrātiju kā bremzējošo faktoru ES fondu apguvē min arī "Jelgavas tipogrāfijas" valdes loceklis Juris Sīlis. "Piekrītu Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektora Jura Skujāna teiktajam, ka svarīgi ir atbalstīt materiāli ietilpīgās inženierzinātnes. Manuprāt, arī arodizglītībai pašlaik pievērsta pārāk maza uzmanība, taču tieši arodu pratēji spēj radīt pievienoto vērtību," tā J. Sīlis. Viņš atzīst, ka uzņēmums "ritmiski strādā", taču eksportēti tiek tikai 30% saražotās produkcijas. "Tāpēc jāveicina eksporta kapacitāte," uzskata J. Sīlis.
"Priekšlikums atvieglot ES fondu apguvi līdz ar kredītu pieejamības palielināšanu un inovācijas veicināšanu valdībai iesniegts jau pērnā gada plānā."
Arī uzņēmuma "Marks M", kuram pieder zīmoli "Nakts mēbeles" un "Pils matrači", vadītājs Juris Griķis kā vienu no uzdevumiem redz eksporta iespēju palielināšanu. "Tāpēc iespējami ātrāk jāievieš eiro," ir pārliecināts uzņēmējs, kurš atzīst, ka īpašu gandarījumu pēc diskusijas nav guvis. "Kāds es atnācu, tāds arī gāju prom. Lielākie Jelgavas uzņēmumi nebija pārstāvēti, no "mēbeļniekiem" vispār biju vienīgais. Es labprāt šādā apspriedē redzētu ekonomikas ministru, kuram būtu jāpastāsta par rīcības plānu ekonomikas atveseļošanai," skeptisks ir J. Griķis.
Priekšlikumus vēl var iesniegt
Kā diskusijas dalībniekus informēja Ž. Jaunzeme-Grende, priekšlikums atvieglot ES fondu apguvi līdz ar kredītu pieejamības palielināšanu un inovācijas veicināšanu valdībai iesniegts jau pērna gada plānā, taču progress šo jautājumu risināšanā nav jūtams. Bet kā vienu no īstenotajām idejām LTRK vadītāja min atviegloto mikrouzņēmumu dibināšanas procedūru.
Jāpiebilst, ka prriekšlikumus uzņēmēji var iesniegt arī elektroniski, aizpildot anketu LTRK mājaslapā.
