VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
13. oktobrī, 2010
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Ekonomika
4
4

Skatīties uz mērķi, nevis krēsliem

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LTRK: „Mūsuprāt, pirmām kārtām ir jāmēģina mainīt domāšanas veids – necentrējot uzmanību uz ministrijām un krēsliem, bet uz mērķiem un līdzekļiem, kā tos sasniegt. Vajadzētu beidzot saņemties un rīkoties citādāk, nekā iepriekš.”

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Pirms vēlēšanām viena no Latvijas uzņēmējus pārstāvošajām sabiedriskajām organizācijām - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) - rīkoja sešu diskusiju ciklu „Bizness pēc vēlēšanām. Kāds?”. Tajā bija aicināti piedalīties pazīstami politiķi, parlamenta deputātu kandidāti, lai noskaidrotu viņu redzējumu par nodokļu un finanšu politiku, enerģētikas politiku, Eiropas Savienības naudas izlietošanu, izglītību un zinātni.

Diskusijās sasolīts daudz, galvenokārt jau nepaaugstināt nodokļus, izskaust ēnu ekonomiku, budžetā trūkstošo naudu atrodot tieši tur, nodokļu slogu pārnest no darbaspēka uz kapitālu, ravēt birokrātiju; no vienas puses, samazināt ministriju skaitu, no otras – varbūt tās apvienot, veidojot jaunas...

Pēc vēlēšanām ir laiks ievēlētos politiķus turēt pie vārda, lai pozitīvām pārmaiņām patiešām tiek ielikts stabils un izturīgs pamats. LTRK nāk ar savu plānu. Kāpēc tas vajadzīgs un ko tas varētu dot – LTRK valdes priekšsēdētājas Žanetas Jaunzemes–Grendes un viceprezidenta Aigara Rostovska viedoklis.

Uzņēmumam vajadzīga peļņa, valstij – tautas uzticība

Foto: Māris Kaparkalējs, LV
Ž. Jaunzeme-Grende: „Tas, ka valsts budžeta konsolidācija veicama 350-395 miljonu latu apmērā, patiešām ir ļoti iespaidīgs skaitlis un uztrauc uzņēmējus. Mēs domājam uzņēmējiem ierastā veidā: ja uzņēmumā ienākumi ir mazāki par izdevumiem, tas ir trauksmes signāls un jādomā, kā šos posteņus līdzsvarot, lai uzņēmums būtu ilgtspējīgs.

Daudz ir diskutēts par to, vai valsti var vadīt kā uzņēmumu. Atšķirība ir sasniedzamajos rezultātos. Uzņēmumam gaidāmie rezultāti ir peļņa, bet valstij – tautas uzticība. Tādēļ nevar valsti vadīt tieši tāpat kā uzņēmumu, bet tajā pašā laikā valsts var lietot uzņēmējdarbības rīkus – piemēram, riska vadību, uzskaites vadību, cilvēkresursu un pārmaiņu vadību.

Ar valdību mēs vēlamies runāt par to, ka budžeta ieņēmumi nav tikai nodokļi. Uzliekot pārmēru lielus nodokļus, komercdarbībā jaunais papildu ienākums nespēj veidoties, un tālab vajag mēģināt līdzsvarot gan nodokļus, gan skatīties, kur uzņēmēji var radīt jaunu biznesu, jaunu eksportu, jaunas darbavietas. Lai valstī nākamie nodokļi jau var nākt pa otru apli.

LTRK domāja, kā spēt pirms un pēc vēlēšanām komunicēt ar politiķiem, un tika izveidots sešu diskusiju cikls Biznesa augstskolā „Turība”, kurā padziļināti spriedām ar politiķiem par mums svarīgām tēmām. Šobrīd tās ir nodokļi un finanses, ar uzņēmumu likviditāti, eksportu un konkurētspēju saistītas lietas, Eiropas Savienības (ES) fondu apguve, izglītība un inovācija, enerģētikas politika, bizness un valsts.

Diskusijās politiķi deva daudzus un dažādus solījumus, un mēs, tos izmantojot, arī šodien vēršamies pie viņiem – lai valsts attīstību mēģinātu veidot tālāk kopīgi. Daudz tika runāts par to, kā varētu strādāt Reformu vadības grupa, lai kopā ar valdību veidotu pārmaiņas valstī. Neiesaistot uzņēmējus, sabiedrību, neizstāstot, kāpēc tas jādara, ir ļoti grūti to izdarīt vienatnē. Rezultātā cilvēki īsti netic un pārmaiņas nenotiek.

DnB Nord bankas pētījums liecina - sabiedrība privatizācijai netic. Kāpēc? Tāpēc, ka presē stāstīts par ļoti daudziem negatīviem privatizācijas piemēriem. Bet varbūt, plašāk iesaistot sabiedrību, skaidrojot, kur un kā privatizācija norisinājusies veiksmīgi vai kā tā varētu notikt, mēs varētu iegūt līdzekļus budžeta konsolidācijai, neskarot citus sabiedrības slāņus.

"Tika izveidotas septiņas funkciju kopas, un esam uzsākuši atklātu diskusiju par to, kā redzam ceļu, lai nonāktu līdz efektīvam un precīzam instrumentam, mazai, efektīvai valsts pārvaldei, kura sasniegtu mērķi – plaukstošu Latviju."

Mēs kā uzņēmēji mēģinām veidot dialogu ar valdību, no savas puses paužot, ka, mūsuprāt, vissvarīgākais būtu izsvērt, kas ir galvenie trīs četru gadu laikā sasniedzamie mērķi (tas ir periods, uz kuru politiķi ir ievēlēti), kuras ir īstenojamās prioritātes, lai, izmantot ministriju aparātu un valsts budžetu kā līdzekli, izvirzītos mērķus sasniegtu. Aplūkojām visas valsts funkcijas (mums ir plaša pieeja šiem datiem un liela pieredze, jo jau gadu piedalāmies funkciju auditā) un mēģinājām tās apkopot saistībā ar valsts prioritātēm un mērķiem.

Tika izveidotas septiņas funkciju kopas, un esam uzsākuši atklātu diskusiju par to, kā redzam ceļu, lai nonāktu līdz ļoti labam, precīzam instrumentam - mazai, efektīvai valsts pārvaldei, kura sasniegtu mērķi – plaukstošu Latviju. LTRK šobrīd atturas runāt par konkrētām ministrijām, pirms nav izspriesti svarīgie jautājumi.

Mūsuprāt, pirmām kārtām ir jāmēģina mainīt domāšanas veids – necentrējot uzmanību uz ministrijām un krēsliem, bet uz mērķiem un līdzekļiem, kā tos sasniegt. Vajadzētu beidzot saņemties un rīkoties citādāk, nekā iepriekš. Esam mēģinājuši funkciju kopas sadalīt tā, lai novērstu valsts funkciju dublēšanos, un tā ir viena no iespējām ietaupīt līdzekļus valsts pārvaldē, nedarīt liekus darbus, un visu, ko vien var, apvienot. Tas ir princips, kas šajā procesā palīdz. Tikai pēc tam ir jārunā par ministrijām un ministru kandidātiem.

Citādi šobrīd atkal ejam veco ceļu – jau sākam bīdīt ministriju krēslus, un sākas runas par to, ka vieni, lūk, pāries no vienas ministrijas uz citām, ka vienai partijai būs tik daudz ministru, otrai – tik. Šīs sarunas par pāriešanu no vienas ministrijas uz otru, samērojot ar domāšanas veidu biznesā, ir absolūti nepieņemamas: ja kādam uzņēmumam ieņēmumi ir mazāki nekā izdevumi, tajā vispirms domās, kā pārveidot struktūru, nodaļas, visu darbību, nevis, piemēram, grāmatvedi pārcelt uz pārdošanas daļu, bet pārdošanas vadītāju ielikt servisa vadībā.

Pārmaiņu nesēja un veicēja ir sabiedrība. Pārmaiņas nenotiks, ja mēs ne par ko neinteresēsimies un neko nedarīsim.”

Pacients nav līdz galam vesels

Foto: Māris Kaparkalējs, LV
Aigars Rostovskis: „Normālā uzņēmumā vadība nekad nepieļaus, lai izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Bet, pārņemot uzņēmumu, kurā kāds tā ir izdarījis, profesionāls vadītājs ieviesīs kardinālas izmaiņas, veidojot ļoti sistēmisku pārvaldi. Pašlaik lielākās diskusijas ir par to, kā klājas mūsu ekonomikā. Pie tā valsts pārvaldīšanas veida, kāds ir pašlaik, var teikt, ka pacients nav līdz galam vesels, bet gan faktiski slims. Kritiska situācija bija pirms diviem gadiem, pirms veicām lielo aizņēmumu no SVF. Tagad zāles ir iedotas, bet, ja mēs slimnieku neārstēsim pēc būtības, tad – cik ilgi viņš ar šīm zālēm dzīvos?

Ejot secīgi uz priekšu, sabiedrībai un biznesam ir pietiekami svarīgi, lai uzņēmējdarbības vide Latvijā būtu iespējami optimālāka, lai šeit varētu veidot biznesu, rastos vairāk darbavietu. Lai algas būtu lielākas un cilvēki no šejienes nebrauktu projām.

Tas nozīmē, ka no feodālas valsts pārvaldības sistēmas, kur katrai partijai ir savas ministrijas un katra no tām skata tikai savu šauru loku, jāpāriet uz mūsdienīgu valsts pārvaldes sistēmu, kas visai sabiedrībai atnestu minētos labumus. Mēs iezīmējām tās funkcijas kopas, kas būtu liekamas kopā, nevis šķeļamas.

Pirmā un svarīgākā ir saistīta ar attīstības infrastruktūras izveidi. Institucionāli ir jāapvieno tās funkcijas, kas „apkalpo” attīstības infrastruktūru: enerģētiku, telekomunikācijas, satiksmi; ūdenssaimniecību un atkritumu saimniecību. Tātad ir runa par vienotu infrastruktūru.

Nākamā kopa apvieno tās funkcijas, kas veicina biznesa attīstību, investīcijas un nodarbinātību, tostarp uzņēmējdarbības, pētniecības un izglītības saikni:

  • uzņēmējdarbības vide un tās regulēšana;
  • iekšējais tirgus, konkurence, patērētāju tiesības; atbalsts uzņēmējiem;
  • investīcijas;
  • zemes politika, telpiskā plānošana un būvniecība;
  • augstākā izglītība; zinātne;
  • mūžizglītība (tai skaitā profesionālā izglītība);
  • nodarbinātība un bezdarbs.

Ar nodarbinātību un izglītību saistītās funkcijas vairāk redzam nevis kā sociālā pabalsta sistēmas, bet attīstības funkcijas, kas ir ļoti svarīgi.

Nākamajā kopā iekļauts viss, kas saistās ar finansēm, uzsverot, ka Finanšu ministrija nav tikai publisko finanšu „grāmatvedis”. Tādējādi FM funkcijas jāpapildina ar makroekonomisko attīstību, valsts resursu pārvaldību (privatizācija), valsts kapitālsabiedrību finanšu uzraudzību.

"LTRK kā sabiedriska organizācija dod signālus, kādas cilvēka kvalitātes ministru amatos gribētu redzēt mēs."

Ceturtajā kopā apvienots viss tas, kas saistīts ar izglītību un zinātni. Izglītības un zinātnes ministrijai jāapvieno funkcijas, kas saistās ar jaunatni un kultūru:

  • pirmsskolas izglītība;
  • pamatizglītība;
  • vidējā izglītība;
  • jaunatnes politika;
  • kultūrpolitika;
  • sporta politika;
  •  veselīga dzīvesveida veicināšana.

LTRK ierosina institucionāli apvienot funkcijas, kas saistītas ar vietējo resursu – zemes, mežu, dzīļu – ilgtspējīgu izmantošanu, tostarp vides līdzsvarotu attīstību (zemkopība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, lauku attīstība, vides politika (regulatora ietvars), dabas aizsardzība, pārtikas drošība).

Sestais bloks ir ļoti svarīgs ilgtermiņā, jo saistīts ar ģimeni, demogrāfiju un sociālo drošību (bērnu un dzimstības politika, ģimenes politika, demogrāfijas un repatriācijas veicināšana, sociālā aizsardzība un pakalpojumi, pensijas, veselības aprūpe, veco ļaužu aprūpe).

Ir ļoti būtiski, lai valsts pārvaldē visas darbības notiktu koncentrēti, un ir jābūt kādam pārvaldītājam, lai tas nenotiktu atsevišķi, bet vienotā sistēmā. Šeit svarīgu lomu redzam Valsts kancelejai, kurā jāapvieno visas funkcijas, kas saistītas ar valsts pārvaldi:

  • stratēģiskā plānošana;
  • nacionālā attīstības plāna koordinācija, ES fondu piesaistes plānošana;
  • nacionālā pozīcija ES lietās;
  • valsts pārvaldes un civildienesta politika;
  • pašvaldību lietas;
  • administratīvi teritoriālie jautājumi;
  • e-pārvalde;
  • publisko pakalpojumu politika;
  • reģionālie pakalpojumu centri.

Valsts kancelejai, mūsuprāt, jāpilda izpilddirektora funkcija, lai pārredzētu visu situāciju kopumā. Nevarētu būt tā, ka, piemēram, vienai ministrijai piešķir tādas pilnvaras, kas pārsniedz pārējo ministriju kompetenci.

Kā redzams, LTRK eksperti nav iezīmējuši konkrētu ministriju pienākumus, bet funkciju jomas. Kādiem būtu jābūt cilvēkiem, kuri visas šīs funkciju jomas pārvalda? Mūsuprāt, ministru atbilstības kritērijiem jābūt šādiem:

  • profesionalitāte nozarē/jomā; svešvalodu zināšanas;
  • godīgums un laba reputācija;
  • labas komunikācijas spējas (ļoti svarīgi - ar sabiedrību).

Ministru vārdu nosaukšana ir politiķu kompetencē, tā ir viņu teritorija, kurā iejaukties nevēlamies. LTRK kā sabiedriska organizācija dod signālus, kādas cilvēka kvalitātes šajos amatos gribētu redzēt mēs. Ja nākotnē vēlamies dzīvot labklājības valstī, sabiedriskajām organizācijām ir vairāk jāiesaistās sabiedrisko procesu veidošanā.”

Labs saturs
4
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU