NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
10. novembrī, 2010
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Finanses
5
5

Ko vēlas uzņēmēji, un ko atbild jaunie ministri?

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Uzņēmēji rosināja ieviest stingrāku kontroli dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, santehniķiem, frizieriem, celtniekiem, elektriķiem, kā arī nelegālajiem darbiniekiem kafejnīcās un citviet, kuri gūst ienākumus, bet nodokļus nemaksā.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un neatkarīgā medija "Ir" diskusijā "Konkurētspējas kompass" vairāki jaunās valdības ministri sarunājās ar uzņēmējiem un skaidroja, ko valdība darīs valsts starptautiskās konkurētspējas veicināšanai.

Tiekoties ar ministriem, uzņēmēji pukojās, ka valdības deklarācijā pārāk maz ir konkrētības un mērāmu lietu, jo kad runā par „veicināt, atbalstīt, uzlabot”, tad vēlāk ir grūti nodalīt, kas īsti ir padarīts – vai „veicinājām”, vai „uzlabojām”...

Jaunais finanšu ministrs Andris Vilks saistībā ar Latvijas konkurētspēju uzsvēra, ka svarīgākais ir panākt fiskālo stabilitāti un prognozējamību, jo kopš 2008. gada nepārtraukti ir bijušas dažādas izmaiņas. „Mūsu mērķis ir pusgada laikā ievērojami uzlabot valsts kredītreitingu. Tas nodrošinātu labākas iespējas savai izaugsmei un arī būtu labs signāls uz ārpusi, kas nozīmētu lētākus kredītresursus, lielākas investīciju plūsmas. Runājot par nodokļiem, tā ir viltīga tēma, bet pamazām jāmaina akcenti: darbaspēka nodokļu īpatsvars joprojām ir augsts, bet nekustamā īpašuma nodokļi kopumā - zemi. Tāpat ir nepieciešama ciešāka sadarbība ar uzņēmējiem un sabiedrību ēnu ekonomikas mazināšanā.”

Diskusijā spriežot par ēnu ekonomiku, uzņēmēji rosināja ieviest stingrāku kontroli dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, santehniķiem, frizieriem, celtniekiem, elektriķiem, kā arī nelegāliem darbiniekiem kafejnīcās un citviet, kuri gūst ienākumus, bet nodokļus nemaksā.

"Tiekoties ar ministriem, uzņēmēji pukojās, ka valdības deklarācijā pārāk maz ir konkrētības un mērāmu lietu. "

„Šobrīd ir ļoti daudz dažādu tehnisku detaļu, kas mums diemžēl neļauj būt vadošo valstu starpā investīciju piesaistē,” skaidroja ekonomikas ministrs Artis Kampars. „Pozitīvu ietekmi varētu dot minimālās algas paaugstinājums; zinu, ka tas daudziem nepatīk, ir arī pamatoti argumenti. Bet ja mums jāizvēlas starp sliktiem, ļoti sliktiem vai traģiskiem risinājumiem, tad ir jāizvēlas tikai slikti risinājumi. Nu nav tā, ka 70 procentu vidējā un mazā biznesā strādājošo saņem tikai minimālo algu, kā mēs to pašlaik redzam. Otrs virziens ir „caurumi” PVN maksāšanā. Es aicinātu sabiedrību palīdzēt, ļoti racionāli izvērtēt vietas, kur nodokļi tiek apieti vai kaut kāda iemesla dēļ netiek piemēroti, lai mums nenāktos izvēlēties citus ļoti smagus lēmumus.

Mūsu plāns, kā jau teica Vilka kungs, ir pārcelt nodokļu slogu no darbaspēka uz nekustamo īpašumu. Lai maksā tie, kam ir lieli un dārgi nekustamie īpašumi. Vēl ir iespēja nodokli saprātīgi palielināt luksusa precēm. Papildus jāsamazina valsts izdevumi.”

PVN paaugstināšana – sitiens legālajiem uzņēmējiem

Latvijas Loģistikas un muitas brokeru asociācijas (LMBA) pārstāvis Kalvis Vītoliņš mēģināja skaidrot ministriem, kāpēc nodokļus celt nedrīkst: „Kamēr vēl nebija krīzes, saruka nelegālā ekonomika un pieauga legālā. To veicināja pirms tam uz 15% samazinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Pašlaik viss ir ievērojami izmainījies un izvēršas nelegālā ekonomika. Uzņēmējiem nav pietiekamas naudas plūsmas, nav, ar ko norēķināties par līzingiem un banku kredītiem. Ceturtā daļa komersantu ir bankrota priekšā. Bet, pirms uzņēmējs nonāk šajā situācijā, viņam jāizlemj - samaksāt par piegādātajām precēm vai nemaksāt un maksāt nodokļus. Ja samaksās nodokļus un nenorēķināsies par precēm, tad bizness ar to arī būs beidzies.

Latvijas apstākļos biznesā izdzīvo nevis stiprākais, bet tas, kurš izdomā, kā apiet nodokļu sistēmu. Ja valdībai ir plāns paaugstināt PVN, tad legālajam uzņēmējam Latvijas tirgū strādāt kļūs vēl grūtāk. Mēs gaidām, ka valdība darīs visu, lai palīdzētu legālajai ekonomikai. Ir jādod iespēja maksāt nodokļus tiem, kuri vēlas to darīt.”

"Jaunais finanšu ministrs A. Vilks saistībā ar Latvijas konkurētspēju uzsvēra, ka svarīgākais ir panākt fiskālo stabilitāti un prognozējamību, jo kopš 2008. gada nepārtraukti ir bijušas dažādas izmaiņas."

Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas pārstāve Lienīte Caune sacīja: „Mēs cerējām, ka valdības deklarācijā būs rakstīts kaut kas par PVN shēmu apkarošanu, jo nav noslēpums, ka ar to palīdzību darbojas melnā ekonomika. LTRK diskusijā ar FM darbiniekiem jau ir izteikusi priekšlikumu izmantot iespēju sensitīvajām nozarēm, piemēram, būvniecībai, piedāvāt reverso PVN. Piemēram, Vācijā jau sen to dara. Tādējādi mēs varētu izbēgt no pašreizējās situācijas, ka nekustamā īpašuma bizness ir apstājies, bet attīstītājiem ir milzīgas PVN pārmaksas. Ja būtu bijis PVN reverss, tad budžets nemocītos ar milzīgajām PVN summām, uzņēmēji nevarētu spēlēties ar tāmēm, mazgāt naudu caur būvniecības kompānijām.”

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Sinka skaidroja, ka reversais PVN būvniecībā tiktu ieviests jau agrāk, ja nebūtu liela uzņēmēju neizpratne un pretestība. Tomēr ar pārejas posmu no 2012. gada reversais PVN būvniecībā tikšot ieviests.

Finanšu ministrs A. Vilks aicināja: „Mums gan Baltijas, gan pasaules konkurētspējas kontekstā ir jātiek galā ar šiem nodokļiem, tāpēc mēs gaidām uzņēmēju palīdzību un reālus priekšlikumus nodokļu sistēmas koriģēšanai.”

Profesionālajai izglītībai jāceļ prestižs

A. Kampars norādīja uz vēl vienu sasāpējušu jomu: „Mūsu problēma ir cilvēkresursu kvalitāte. Neraugoties uz lielo bezdarbu, daudzos sektoros trūkst darbaspēka.” Viņam pievienojās uzņēmējs, a/s „SAF Tehnika” līdzīpašnieks Normunds Bergs: „Runājot par darbaspēku industriālajās nozarēs, liela problēma ir augstākās izglītības kvalitāte inženieru sagatavošanā. Domāju, ka uzsvars jāliek uz iespēju piesaistīt viespasniedzējus. Demogrāfiskā bedre ir nonākusi līdz vidusskolām, un ir pēdējais laiks lauzt vispārējo priekšstatu, ka spējīgiem skolēniem ir jāmācās vidusskolā, bet muļķim, kam mācības nepadodas, jāiet uz profeni. Tas ir aplami un kaitīgi! Jo no šīs izpratnes un nostājas esam ieguvuši studentu un darbaspēka pārprodukciju sociālajās zinātnēs. Mums ir daudz uzņēmējdarbības vadītāju, ekonomistu, sociologu, psihologu, bet trūkst cilvēku ar tehniskām zināšanām.”

Atbildot uzņēmējam, izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks sniedza šādu informāciju: „Pašlaik ir parakstīti līgumi par gandrīz 70 miljonu latu ieguldīšanu profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras un mācību aprīkojuma uzlabošanai, tādējādi veicinot šīs izglītības pievilcību un konkurētspēju. Šajā mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem, līdz 42 procentiem palielinājies to audzēkņu īpatsvars, kuri pēc 9. klases absolvēšanas mācās profesionālās skolās.”

R. Broks gan uzskata, ka svarīgi šo īpatsvaru palielināt līdz 50 procentiem. Viens no variantiem varētu būt ES līdzekļu piesaiste ne tikai ēku renovācijai, bet arī mācību aprīkojuma iegādei.

Birokrātija – uzņēmēju bieds

N. Bergs finanšu ministram atgādināja, ka vairāku gadu garumā uzņēmēji cīnījušies ar ministrijas birokrātiju. „Finanšu ministrijai ir raksturīgs iekšējs radošums birokrātijā. Tā ir viena no smagākajām ministrijām, bet ļoti radoša savu iekšējo dokumentu tapināšanā. Ļoti bieži ne ministrija, ne parlaments nespēj izšķirt, kuri ir tie īstie iekšējie dokumenti, kas nosaka uzņēmumu un uzņēmēju attiecības ar valsts pārvaldi. Mēs gribētu, lai šis process uzlabotos. Tā ir milzu problēma, cīņa ar vējdzirnavām. Nav iespējams sadarboties ar Finanšu ministrijas Nodokļu departamentu. Esam iesnieguši priekšlikumus un vienojušies par noteiktiem risinājumiem, atlicis tos tikai formulēt rakstveidā, bet beigās mums ir atbildēts, ka ministrijai nav tādu resursu, lai šo dokumentu uzrakstītu.”

"Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks J. Sinka skaidroja, ka reversais PVN būvniecībā tiktu ieviests jau agrāk, ja nebūtu liela uzņēmēju neizpratne un pretestība."

Uzņēmējam piekrita arī ekonomikas ministrs A. Kampars, kurš reiz būšot atklāts - esot nācies sastapties ar situācijām, kad konkrētas nodokļu izmaiņas ir bijušas vienkārši īstenojamas, bet vienīgais šķērslis ir Nodokļu departaments. Izrādās, arī LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende vasarā saņēmusi uzņēmēju vēstuli ar lūgumu nomainīt šā departamenta vadītāju. Ētisku iemeslu dēļ viņa vēstuli neesot publiskojusi, bet tagad atzina - tā ir bijusi viņas kļūda. Arī citi klātesošie uzņēmēji piebilda, ka FM tiek radīti noteikumi, bet, cik tie ir loģiski un kā pēc tam tikt galā ar naudas iekasēšanu, līdz galam nav izdomāts.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne atgādināja par katastrofālo nelegālās degvielas daudzumu iekšējā tirgū: „Latvijas austrumos 30 procentu degvielas ir legālā, pārējā - nelegālā. Iepriekšējais finanšu ministrs solīja šo jautājumu risināt, bet pat Ekonomikas policija atrunājas, ka neko nevarot izdarīt. Normatīvie akti ir jāsakārto tā, lai ar šo problēmu varētu tikt galā. Piekrītu arī tam, ka Finanšu ministrijai ir ļoti raksturīga atrakstīšanās. Uz katru vēstuli, ko aizsūtām uz puslapas, saņemam atbildi uz trim lapām.”

Vai diplomātiem jāmeklē partneri uzņēmējiem

Kā palīdzēt uzņēmējiem apgūt ārvalstu tirgus, skaidrot ārpus Latvijas to, kas šeit notiek? N. Bergs rosināja vēstnieku korpusu izveidot tā, lai diplomātiem būtu ekonomikas zināšanas, prasme pārstāvēt Latvijas uzņēmumu intereses. „Mums nekādu ekonomisko sakaru nav Āfrikā un Dienvidamerikā, turklāt, ja atrodam kādu partneri, ir problēma atvest šos cilvēkus uz Latviju: viņiem jāiziet pazemojošas procedūras, intervijas,” norāda N. Bergs. „Jā, no vienas puses mūs spiež Šengenas drošības prasības, no otras puses, jāmēģina šo kontaktēšanos padarīt mazāk sāpīgu. Ja nespējam ar potenciālajiem partneriem satikties un dabūt interesentus uz šejieni, tad nekur tālāk netiekam.”

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis piekrita: ja uzņēmējs ir atradis partneri un vēlas, lai viņš atbrauktu uz Latviju, ir jāmeklē elastīgāka pieeja vīzu kārtošanā, kā tas ir Vācijā un Lietuvā. „Diez vai vēstniekiem jāuzņemas Latvijas uzņēmumu produktu un pakalpojumu pārdošana,” apšaubīja Ģ. Kristovskis. „Iepriekšējos gados ministrijā nav bijusi strukturēta pieeja tādām lietām kā mārketings. Ministrija ir zaudējusi 35 procentus no vēstniecību darbiniekiem, un 44 vēstniecībās pašlaik ir tikai divi cilvēki – vēstnieks un vēl viens darbinieks. Viņiem līdztekus citiem diplomātiskajiem un konsulārajiem pienākumiem jāveic tie, kas saistīti ar uzņēmējdarbības lietām. Izeja jāmeklē citur.

"A. Kampars norādīja uz vēl vienu sasāpējušu jomu: „Neraugoties uz lielo bezdarbu, daudzos sektoros trūkst darbaspēka.”"

Ja mums rodas interese, piemēram, par Brazīliju, tad kādām uzņēmēju grupām sadarbībā ar LTRK šajā valstī ir jāatrod tirdzniecības pārstāvis ar uzņēmējdarbības pieredzi, kurš ir gatavs meklēt konkrētus partnerus un sniegt nepieciešamo informāciju. Tā varētu būt izeja šajā brīdī, kad ir resursu trūkums, nevis cerēt uz diplomātiem. Tāpat jāatrisina vēl viens jautājums.

Nereti informācija par izmaiņām nodokļu jomā mūsu valstī nesasniedz tos ārvalstu adresātus, kam šīs ziņas būtu visvairāk nepieciešamas. Ārzemēs šī informācija ir jānoliek uz paplātes un kādam no mūsējiem tur ir jādara zināms, ka pašlaik Latvijā attiecīgajās jomās ir pievilcīga biznesa vide.”

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU