Ekonomiskā krīze nopietni iespaidojusi tūrismu
Saskaņā ar Igaunijā pastāvošām tradīcijām, lielākie kultūras pasākumi allaž pulcējuši kuplu pulku tūristu. Taču pašlaik jūtami gājis mazumā ne tikai tūrisma ceļojumu skaits valsts robežās. Iedzīvotāji kļuvuši mazkustīgāki pat atvaļinājuma laikā, un arī darba devēji saviem ļaudīm gandrīz vairs nerīko plašus atpūtas pasākumus. Kā informē laikraksts „Maaleht”, ekonomiskā krīze, kas piebremzējusi tūrisma aktivitāti visā pasaulē, ir nopietni iespaidojusi tūrisma uzņēmumu saimniecisko darbību arī Igaunijā.
Kā liecina statistikas dati, tūrisma uzņēmumu pakalpojumus pērn izmantojuši 2,1 milj. vietējo un ārzemju tūristu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viņu skaits ir sarucis par desmito daļu.
Ārvalstu ceļotāji ir izmantojuši Igaunijas tūrisma firmu pakalpojumus par 4% mazāk nekā 2008. gadā. Zviedru tūristu skaits ir samazinājies par desmito daļu, bet no Norvēģijas un Vācijas attiecīgi par 13% un 17%. Ievērojamākie kultūras pasākumi ārzemju viesiem šķituši vilinoši lielākoties tikai vasarā. Tūristi no Krievijas gan it bieži izmanto Jaunā gada sagaidīšanas iespēju tieši Igaunijā. Pērn, salīdzinot ar 2008. gadu, tūrisma firmu pakalpojumus par 3 % vairāk ir izmantojuši tūristi no Somijas, bet par 14 % vairāk viesi no Krievijas.
"Iedzīvotāji kļuvuši mazkustīgāki pat atvaļinājuma laikā, un arī darba devēji saviem ļaudīm gandrīz vairs nerīko plašus atpūtas pasākumus."
Ekonomiskā krīze sāpīgāk skārusi pašmāju tūristus. Tūrisma saimniecību pakalpojumu skaits gada laikā ir krities par 19 procentiem. Naktsmājas tajās 2009. gadā ir izmantojuši 767 tūkst. iekšzemes tūristu (par 8% mazāk salīdzinājumā ar 2006. gadu). Pagājušajā decembrī, salīdzinot ar šo pašu laiku 2008. gadā, tūrisma firmu pakalpojumus izmantojuši 151 tūkst. ārvalstnieku (par 12% vairāk), tajā pašā laikā gandrīz tikpat lielā mērā samazinājies iekšzemes tūristu skaits.
Pērn tūristiem savus pakalpojumus sniegušas 689 firmas. Viesnīcu istabu aizpildījums ir bijis 30% (par 2% mazāk nekā 2008. gada decembrī). Nakšņošana vidēji ir izmaksājusi 429 kronas (Ls 19,28) - par 42 kronām mazāk nekā pirms gada.
Četri ceļi pa ledu
Ar Satiksmes ministrijas Transporta nodaļas atļauju 10. februārī Igaunijā tika atklāti četri satiksmes ceļi pa ledu transportlīdzekļiem, kuru svars nepārsniedz 2,5 tonnas. Šie ceļi galvenokārt savieno Igaunijai piederošās salas, kā arī salas un kontinentu:
- Hāpsalu – Noarotsi, kas 3 km garumā savieno Hāpsalu ostu ar Noarotsi ostu Esterby;
- Sāremā un Hījumā salas
savienojošais ceļš 15 km garumā;
- Hījumā salu un Rohukila ostu savienojošais ceļš 26,5 km garumā;
- Rohukila ostu un Vormsi salu savienojošais ceļš 9,8 km garumā.
- Braukšanai pa ledus ceļiem ir noteiktas arī zināmas prasības:
- nedrīkst piestiprināties ar drošības jostu;
- jābūt līdzi mobilajam telefonam;
- lai informētu par iespējamiem trasē notikušajiem satiksmes negadījumiem, jāzina palīdzības dienesta tālruņa numurs;
- pirms braukšanas jāiepazīstas ar ceļa sākumā novietoto informāciju.
Malka kļūst dārgāka
Rietumu Virumā reģionā SIA „P.E.M.M.” vadītājs Pavo Raudseps sauso malku kurināšanai pārdod par 550–650 kronām kubikmetrā (24,7–29,2 Ls/m3). „Sākumā lielākoties tieku norāts par šādu cenu, jo pircējam tā šķiet pārāk augsta. Bet paiet pāris nedēļu, un tas pats pircējs jautā, vai nevarētu nopirkt vēl pāris kubikmetru papildus iepriekš iegādātajiem,” stāsta P.Raudseps.
Rudenī viņš sauso malku pārdevis par 400–450 kronām/m3 (18-20 Ls/m3). Uzņēmējs apgalvo, ka cenu celšanos izraisījis pieprasījuma pieaugums. Tā kā ziemai sagādātā un izžāvētā malka uzņēmumā izbeidzās jau decembra sākumā, tam arī pašam nākas iepirkt kurināmo pārdošanai tālāk. Tagad iepirkuma cena slapjai malkai līdzīga tai, par kādu rudenī Raudsepa uzņēmums pārdeva sauso malku patērētājiem.
"Cilvēki nebija sagatavojušies tik aukstai ziemai, un rezerves faktiski ir izlietotas."
SIA „Halupuu Firewood Trading“ tirdzniecības vadītājs Jāns Iksiks skaidro, ka pie viņiem tagad vislētāk var nopirkt apaļkokus konteineros. Vienā konteinerā ietilpst 1,8 m3, un tas maksā 1500 (Ls 67). „Cilvēki nebija sagatavojušies tik aukstai ziemai, un rezerves faktiski ir izlietotas,” viņš apstiprina. Pateicoties tam, ka uzņēmumam ir sava žāvētava, tas var piedāvāt arī sausu kurināmo. Tagad pieprasījums ir tik liels, ka ir pārdota visa apaļkoku rezerve konteineros. Starp SIA „Halupuu Firewood Trading“ klientiem ir arī tādi, kuri nopirkuši apaļkokus no pārpircējiem par pazeminātu cenu un dabūjuši tikko no meža izvestus gluži zaļus apaļkokus. „Šiem klientiem iespēju robežās cenšamies pārdot kaut nedaudz sausās malkas, lai viņi varētu kaut kā apkurināt telpas,” piebilst J.Iksiks.
Vienkāršāk aukstumu pārciest ir tiem ļaudīm, kuri raduši malku sagādāt vairākām ziemām uz priekšu. Piemēram, Marguss Lemings jau vasarā savas mājas apkurei ir sagādājis malku vairākām ziemām. Kā pats izsakās – man nekāds Sibīrijas aukstums nav bīstams. Marguss Lemings arī iesaka nepieciešamo malkas daudzumu ziemai aprēķināt pēc pieņēmuma, ka katram mājā esošam apkures punktam ir nepieciešami 5–7 m3 malkas gadā. Ja mājā ir sauna, tad ir vajadzīgi vēl papildus 8 m3. Ir aprēķināts, ka šāgada aukstās ziemas dēļ, salīdzinot ar citiem gadiem, malkas patēriņš ir palielinājies par vienu trešo daļu.
