Tekstilpreču ražošana Igaunijā arvien ir bijusi tautsaimniecībā respektējama rūpniecības nozare, taču ekonomiskās krīzes laikā tās ražošanas apjomi ir samazinājušies. To veikli izmanto Ķīnas uzņēmumi, iepludinot Igaunijā savas preces. Ir pamats domāt, ka Igaunija var atpalikt no Ķīnas arī citos ražošanas sektoros.
Jāmeklē sava īpaša vieta tirgū
Ja aplūko pašreizējo situāciju tādās Igaunijas eksportam nozīmīgās valstīs kā Somija un Zviedrija, tad izrādās, ka no 2002. gada līdz 2008. gadam Ķīnas izcelsmes preču imports visās preču grupās ir pieaudzis. Toties Igaunijas izcelsmes preču īpatsvars ir sarucis arī tajās nozarēs, kuras vēl 2002. gadā Igaunijas eksportam bija prioritāras - piemēram, koksne un tās izstrādājumi, metālizstrādājumi, mēslojumi, telekomunikāciju iekārtas, apavi un apģērbi.
Igaunijā darbojas sabiedriska organizācija, kuras mērķis ir veicināt vietējās uzņēmējdarbības attīstību. Tās tirdzniecības un komunikāciju daļas vadītājs Erki Pēgels skaidro, ka Ķīnā ražoto preču konkurences pieaugums ir jūtams visā Eiropā. „Pēdējos gados Ķīna ir izaugusi par lielāko eksportētājvalsti pasaulē. Salīdzinot ar jebkuru pasaules valsti, Ķīnas eksporta apjomi ir ievērojami izvērsušies un tuvāko piecu desmit gadu laikā palielināsies vēl. Igaunijai šajā ziņā jābūt ļoti izveicīgai,” brīdina E.Pēgels.
"Ja aplūko pašreizējo situāciju tādās Igaunijas eksportam nozīmīgās valstīs kā Somija un Zviedrija, tad izrādās, ka no 2002. gada līdz 2008. gadam Ķīnas izcelsmes preču imports visās preču grupās ir pieaudzis."
Valsts tautsaimniecības attīstības mērķprogrammās tiek atzīmēts, ka Igaunijai nav noteikti jāatsakās no tām nozarēm, kurās ir jūtama vislielākā Ķīnas ietekme, bet gan šis faktors jāņem vērā un savu uzņēmumu darbības virzieni ir atbilstoši jāpārveido. „Lielražošanā Igaunija ar Ķīnu tomēr nevar tieši konkurēt. Igaunijas iespējas ir īpašās piedāvājuma nišas tirgū, ātra un diferencēta reaģēšana, kas ir raksturīga mazajiem uzņēmumiem. Loģiski, ka tādas nišas var būt Skandināvijas tirgū, jo Igaunijai ar šīm valstīm ir līdzīga kultūra, pieredze un kontakti. Igaunijai ir iespēja gandrīz katrā konkurējošā ražošanas nozarē atrast kaut kādas priekšrocības sev, kaut vai apģērbu ražošanā, kur Ķīnas konkurence ir liela. Baltijas valstis daudzas preces piegādā no Āzijas, taču speciālo dzērienu ražošana, mode un loģistikas vadība ir vairāk attīstīta Igaunijā,” uzskata E.Pēgels.
Par spīti konkurencei, ārvalstu tirgos veiksmīgi darbojošos Igaunijas uzņēmumu ir pietiekami daudz. Piemēram, informācijas tehnoloģiju nozarē - „Webmedia”, mēbeļu ražošanā - „Standard” un „Bellus Furniture”, mašīnu un metālrūpniecībā - „BLRT” un „E – Profiil”. Uzņēmums „Bellus Furniture”, kas gatavo mīkstās mēbeles, dod darbu 350 cilvēkiem Virumā reģionā. Kaut gan pasaulē ir ekonomiskā krīze, gandrīz 99% izstrādājumu uzņēmums eksportē, un eksporta apjoms arvien pieaug.
Kā gūt virsroku sāncensībā
Uzņēmējs Rolfs Rolanders skaidro: „Esam centušies attīstīties tā, lai ar Ķīnu īpaši nekonkurētu. Uzlabot un vienkāršot attiecības ar klientu, būt lokanākiem, samazināt pasūtījumu piegādes laiku – šie ir kritēriji, ko Ķīna ne vienmēr spēj izpildīt.”
Uzņēmuma „Bellus Furniture” izpilddirektors Urmas Auns piebilst, ka viena no firmas priekšrocībām ir personiska tuvināšanās ar klientu: uzņēmums pasūtītājiem piedāvā individuālu izvēli no vairāk nekā 100 izstrādājumu modeļiem ar plašu mēbeļu audumu un ādas sortimentu. Savukārt no Ķīnas iedzīvotāji var saņemt tikai masveida produkciju, jo kādu noteiktu vienu variantu no tik liela attāluma uz Eiropu transportēt nav izdevīgi.
"Valsts tautsaimniecības attīstības mērķprogrammās tiek atzīmēts, ka Igaunijai nav noteikti jāatsakās no tām nozarēm, kurās ir jūtama vislielākā Ķīnas ietekme, bet šis faktors jāņem vērā un savu uzņēmumu darbības virzieni atbilstoši jāpārveido."
Pēc R.Rolandera domām, Igaunijas uzņēmumu konkurētspēja salīdzinājumā ar Ķīnu nemaz nav sliktāka. Uzņēmējs neatbalsta viedokli, ka Igaunija zaudē konkurences priekšrocības. Savu pārliecību viņš pamato ar vairākiem argumentiem: „Pirmkārt, Ķīna savu preci pārdod dolāros, un šīs valūtas kurss, salīdzinot ar eiro, ir stabils. Tāpēc, piemēram, dīvāns no Ķīnas būs par 10–15 procentiem dārgāks. Otrkārt, transports no Ķīnas uz Eiropu ir sadārdzinājies divas trīs reizes vienpusējas preču plūsmas dēļ (no Eiropas uz Ķīnu tā ir minimāla). Kā trešo Igaunijas priekšrocību varētu minēt šobrīd lielo brīvā darbaspēka daudzumu Igaunijā, kas arī turpmāk nekļūs dārgāks.
Igaunijas uzņēmumiem noteikti ir savas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar Ķīnu, taču katram pašam ir jātiek skaidrībā, kā tās varētu izmantot. Tirdzniecības attiecības ar kaimiņvalstīm Somiju un Zviedriju Igaunijas uzņēmumiem noteikti varētu būt prioritāras. Eksportēt spējīgus uzņēmumus vairāk varētu atbalstīt arī valsts. Taču nedomāju, ka valstij tie būtu jāatbalsta ar lielām summām. Vispirms uzņēmumam pašam ir jāizvēlas savs darbības virziens, un tad valsts varētu palīdzēt idejas realizēt.”
