Izaugsme atjaunosies otrajā ceturksnī
Finanšu ministrija ir pārliecināta, ka ekonomiskā izaugsme valstī atjaunosies otrajā ceturksnī, ziņo Igaunijas laikraksts „Äripäev”. Saskaņā ar Igaunijas Statistikas biroja publicētajiem datiem 2010. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem pērn iekšzemes kopprodukts (IKP) ir samazinājies par 2,3 procentiem. Tādējādi ekonomiskās izaugsmes kritums salīdzinājumā ar tādu pašu laikposmu gadu iepriekš ir turpinājies trīs ceturkšņus pēc kārtas: arī 2009. gada trešajā ceturksnī tas bija 15,6%, bet ceturtajā ceturksnī - 9,5 procenti.
Šā gada pirmajā ceturksnī pievienotā vērtība ir pieaugusi lauksaimniecībā, mežrūpniecībā, kalnrūpniecībā, pārstrādes rūpniecībā, elektroenerģijas un gāzes ražošanā, ūdensapgādē un nekustamā īpašuma tirgū, kā arī privāto pakalpojumu laukā. Pievienotās vērtības samazināšanās palēninājās arī mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, hoteļu un restorānu, transporta un naudas maiņas punktu darbības sfērās. Celtniecībā radītās produkcijas, kura galvenokārt ir saistīta ar iekšējo tirgu, pievienotā vērtība gan turpina kristies arī šobrīd.
"Finanšu ministrija ir pārliecināta, ka ekonomiskā izaugsme valstī atjaunosies otrajā ceturksnī."
Izvērtējot 2010. gada pirmā ceturkšņa IKP apjomu, izrādās, ka tas ir salīdzināms ar 2005. gada pirmo ceturksni. Igaunijas Bankas ekonomists Pēters Luikmels lēš, ka ekonomika atjaunosies ar eksporta atbalstu. IKP atjaunošanās joprojām ir nepastāvīga kā vāja ārējā, tā iekšējā pieprasījuma dēļ. Pirmajā ceturksnī IKP pozitīvi ietekmēja eksporta pieaugums. Preču eksports esošajās cenās, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, palielinājās par vienu sesto daļu. Pirmā ceturkšņa IKP negaidīti samazināja to rezervju izmantošana, kas tika iegūtas pagājušā gada beigās pirms nodokļu paaugstināšanas janvārī.
Kā liecina Igaunijas Konjunktūras institūta dati, rūpniecības resursi joprojām visā pilnībā nav izmantoti: aprīlī no tiem apritē bija tikai divas trešdaļas. Šī iemesla dēļ vairākumā ražošanas nozaru nav vajadzības pēc papildu investīcijām šā brīža pieprasījuma nodrošināšanai. Rūpniecībā veiktie pārkārtojumi izdevumu samazināšanai un efektivitātes paaugstināšanai ļauj palielināt ražošanas jaudu un ienesīgumu. Tas rada iespējas jauna investīciju cikla uzsākšanai. Lai novērstu iespējamās izaugsmes problēmas nākotnē, uzņēmumiem laikus ir nepieciešami pietiekami finanšu resursi ražošanas jaudu saglabāšanai un palielināšanai.
"Šā gada pirmajā ceturksnī pievienotā vērtība ir pieaugusi lauksaimniecībā, mežrūpniecībā, kalnrūpniecībā, pārstrādes rūpniecībā, elektroenerģijas un gāzes ražošanā, ūdensapgādē un nekustamā īpašuma tirgū, kā arī privāto pakalpojumu laukā."
Atturīgā privātā patēriņa dēļ iekšzemes inflācijas ietekme ir samērā maza. Augošais bezdarbs pirmajā ceturksnī veicināja izdevumu samazināšanu patēriņam, kā dēļ saglabājās zems mazumtirdzniecības apjoms. Kaut arī reģistrētais bezdarbnieku skaits aprīlī sāka sarukt, bezdarba līmenis vēl arvien ir augsts, un tuvākajā laikā privātā patēriņa ievērojama palielināšanās nav gaidāma. Pirmā ceturkšņa ekonomiskā izaugsme saskan ar Igaunijas Bankas pavasara prognozi, no kā izriet, ka ekonomiskā izaugsme 2010. gadā būs 1% robežās.
Kā pirmajā, tā arī 2010. gada nākamajos ceturkšņos ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā liela nozīme būs eksportam. Iekšējais patēriņš visa gada garumā paliks neliels, jo tas joprojām būs atkarīgs no augstā bezdarba līmeņa. Ekonomiskās aktivitātes pazīmes šobrīd ir redzamas visās ražošanas nozarēs, kaut gan darba tirgus un investīciju atjaunošana prasīs vēl zināmu laiku.
Pateicas EK par atbalstu uzņemšanai eirozonas valstu saimē
Igaunijas Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess 12. maija runā paziņoja, ka Eiropas Komisijas priekšlikums pierāda tās atbalstu pašas ieviestajiem noteikumiem un Komisija neatkāpjas no tiem pat eirozonā radušās spriedzes un problēmu dēļ. „Ticu, ka visi pārējie lēmumi, kuri vēl šķir Igauniju no pilnīgas eiro ieviešanas, arī sekos šo noteikumu pamatdomai,” teica Igaunijas prezidents.
"Viss, kas eiro ieviešanas vārdā līdz šim ir paveikts, būtu jāizdara arī tad, ja mērķis nebūtu vienotā Eiropas nauda."
Premjerministrs Andruss Ansips pateicās Igaunijas iedzīvotājiem par atbalstu, bez kura nebūtu iespējams pieņemt un apstiprināt vajadzīgos lēmumus eiro ieviešanai. Viņš uzsvēra, ka viss, kas eiro ieviešanas vārdā līdz šim ir paveikts, būtu jāizdara arī tad, ja mērķis nebūtu vienotā Eiropas nauda. „Paldies Igaunijas iedzīvotājiem par atbalstu, bez kā nebūtu iespējams pieņemt nepieciešamos, kaut arī sāpīgos lēmumus. Esmu pārliecināts, ka konservatīva finanšu politika Igaunijai ir jāturpina arī nākotnē,” piebilda A.Ansips.
Savā īsajā komentārā premjers apliecināja, ka Eiropas Komisijas izteiktais vērtējums ir iepriecinošs Igaunijai un tas apliecina, ka valsts līdzšinējā finanšu politika ir bijusi pareiza.
