Ārējās tirdzniecības apjomu kritums pamazām samazinās
Pērnā gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri Igaunijas eksports ir pieaudzis par 2%, bet imports - par 5 procentiem. Statistikas dati liecina, ka naudas izteiksmē eksports ir veidojis 9,1 miljardu Igaunijas kronu (EEK), tātad 0,40 miljardu latu, bet imports - 10,3 miljardus (LVL 0,45 mljrd.). Kopējā ārējās tirdzniecības apjomu samazināšanās ir palēninājusies.
No 2009. gada janvāra līdz oktobrim eksporta apjomi katru mēnesi saruka par 26%, bet imports - par 36%, taču novembrī eksporta kritums bija tikai 8% (EEK 0,8 mljrd., LVL 0,04 mljrd.), bet importa - 21% (EEK 2,7 mljrd., LVL 0,12 mljrd.). Kopējā ārējās tirdzniecības bilance pērnā gada novembrī bija negatīva (-EEK 1,2 mljrd., LVL 0,05 mljrd.), bet 2008. gada novembrī šis rādītājs bija 3,12 miljardi kronu (LVL 0,14 mljrd.).
"Pērnā gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri Igaunijas eksports ir pieaudzis par 2%, bet imports - par 5 procentiem."
Novembrī no Igaunijas uz Eiropas Savienības 27 valstīm tika eksportētas preces 6,2 miljardu kronu (LVL 0,28 mljrd.) vērtībā, kas veidoja 68% no Igaunijas kopējā eksporta. Salīdzinot ar 2008. gada novembri, eksports uz ES valstīm samazinājās par 12% (EEK 0,9 mljrd., LVL 0,04 mljrd.). Uz trešajām valstīm pērn novembrī Igaunija eksportēja preces par 2,9 miljardiem kronu (LVL 0,13 mljrd.) - par 2% vairāk nekā šādā laikposmā gadu iepriekš.
No ES valstīm šajā laikā Igaunija importēja preces par 8,7 miljardiem kronu (LVL 0,32 mljrd.), un šis apjoms veido 85% no kopējā Igaunijas preču importa. Salīdzinājumā ar 2008. gada novembri preču imports samazinājās par 10 procentiem. No trešajām valstīm Igaunija novembrī importēja preces par 1,6 miljardiem kronu (LVL 0,07 mljrd.), un tas ir divas reizes mazāk nekā pirms gada. Ārējās tirdzniecības bilance ar ES valstīm novembrī Igaunijai bija negatīva (-EEK 2,5 mljrd., LVL 0,11 mljrd.). Arī aizpērnā gada novembrī ziemeļu kaimiņvalsts ārējās tirdzniecības bilance bija negatīva (-EEK 2,6 mljrd., LVL 0,12 mljrd.). Tajā pašā laikā preču apmaiņas bilance ar trešajām valstīm Igaunijai bija pozitīva: tā savas preces eksportēja par 1,3 miljardiem kronu (LVL 0,06 mljrd.) vairāk, nekā importēja no turienes.
Par priekšlikumu Igaunijas Enerģijas tirgus likuma izmaiņām
Pašlaik Latvijā notiek lielas diskusijas par tā dēvētās zaļās enerģijas tirgu un likumiskās bāzes kvalitāti, lai nodrošinātu šā tirgus caurredzamību. Arī igauņi domā par normatīvo aktu izmaiņām enerģētikas laukā, un arī viņiem nevedas gludi.
Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija jau pirms kāda laika ir izstrādājusi priekšlikumus Enerģijas tirgus likuma izmaiņām. Tie guvuši atbalstu arī valdībā un tagad jau iesniegti izskatīšanai parlamentā (Riigikogu). Kā norāda priekšlikuma autori, to mērķis ir radīt priekšnoteikumus enerģijas tirgus reālai pastāvēšanai un elektroenerģijas biržas darbības uzsākšanai Igaunijā. Priekšlikumi paredz tīklu uzņēmumu atdalīšanu no monopoluzņēmuma un arī citus pasākumus energoapgādes drošības nodrošināšanai līdz 2016. gadam.
"Priekšlikumi paredz tīklu uzņēmumu atdalīšanu no monopoluzņēmuma un arī citus pasākumus energoapgādes drošības nodrošināšanai līdz 2016. gadam."
Ar iesniegtajiem priekšlikumiem nav apmierinātas vairākas organizācijas, piemēram, Vēja enerģētikas asociācija, Patērētāju savienība un arī koncerns „Eesti Energia”, tāpēc priekšlikumu izskatīšana parlamentā ir aizkavējusies. Ekonomikas un komunikāciju ministrs Juhans Parts laikrakstā „Postimees” izsaka neapmierinātību par jautājuma izskatīšanas vilcināšanu:
„Ir nožēlojami, ka parlaments tādu nenozīmīgu iemeslu dēļ ir nolēmis stiept garumā Enerģijas tirgus likuma izmaiņu pieņemšanu. Man šāda jautājuma nostādne ir neizprotama, īpaši tādēļ, ka ar šīm izmaiņām ir saistītas investīcijas jaunām degakmens stacijām, energosavienojumi ar Somiju, papildu investīcijas atjaunojamo energoresursu radīšanai un elektroenerģijas biržas darbība. Ar šādu kavēšanos mēs radām neuzticama partnera iespaidu un draudus valsts energoapgādes drošībai. Enerģijas tirgus atklāšana ļautu mūsu energosistēmas savienot ar rietumvalstīm”, tā J.Parts.
Ministra vārdiem, Enerģijas tirgus likuma izmaiņas nav cīņa par enerģijas cenām, bet gan nepieciešamība veidot konkurenci iekšzemes enerģētikā, energoapgādes drošībai nepieciešamās skaidras investīciju vides un enerģētisko tiltu radīšana ar ārpasauli. No Enerģijas tirgus likuma izmaiņu apstiprināšanas lielā mērā ir atkarīga Igauniju un Somiju savienojošā jūras kabeļa „Estlink 2” pieslēgšanas gatavība. Ja Igaunija ar dažādiem nepamatotiem lēmumiem jautājuma risināšanu novilcinās, Eiropas Savienībai var rasties šaubas par savienojoša kabeļa finansēšanas lietderīgumu. Tas kaimiņiem nozīmētu zaudējumus 1,6 miljardu EEK (LVL 0,07 mljrd.) apjomā.
"No Enerģijas tirgus likuma izmaiņu apstiprināšanas lielā mērā ir atkarīga Igauniju un Somiju savienojošā jūras kabeļa „Estlink 2” pieslēgšanas gatavība."
J.Parts apgalvo, ka izprot lielražotāju raizes saistībā ar elektroenerģijas cenu pieauguma tendenci, taču lēmumu pieņemšanu, kuri rada ilglaicīgu pozitīvu ietekmi, nedrīkst atlikt uz rītdienu. Starp citu, Enerģijas likuma izmaiņas paredz arī elektrotīklu uzņēmumu atdalīšanu no koncerna „Eesti Energia”, kas ir būtisks solis brīvās konkurences radīšanai un ilglaicīgas enerģētiskās politikas nodrošināšanai. Likuma izmaiņas paredz arī investīciju atbalstu vietējās energoapgādes nodrošināšanai. Pēc likuma izmaiņu apstiprināšanas lielajiem patērētājiem elektroenerģijas tirgus būs atvērts jau no 1. aprīļa. Brīvais tirgus aptvers 35% no Igaunijas kopējā tirgus un skars gandrīz 300 uzņēmumu. Pēc rietumvalstu parauga Igaunijā darbu sāks elektroenerģijas birža, kas veiks elektroenerģijas cenas uzskaiti reālajā laikā. Mazajiem patērētājiem elektroenerģijas tirgus būs pieejams no 2013. gada.
