Pirms gada Latvijas amatpersonas starptautiskajai sabiedrībai deva solījumus un tagad tos pilda, reizēm izturoties kā piecīša palienētājs, kurš pāriet ielas otrā pusē, lai nebūtu jāsatiekas ar devēju. Lietuva, lai arī tās amatpersonas ir tincinātas par līdzīgu aizņemšanos, iztiek ar citiem kredītresursiem. Kaut arī atsevišķi rādītāji, piemēram, iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums gada otrajā ceturksnī, bija pat sliktāki nekā Latvijai, komerctirgos Lietuvai naudu aizdod. Latvijas amatpersonas atkal un atkal spiestas atkārtot: ja nebūs nākamās kredītporcijas, nevarēsim iztikt, jo neviens cits mums neaizdod. Tas ir būtisks atšķirības rādītājs no lietuviešiem. Par igauņiem lieki ko tādu teikt – viņi ir devēju komandā.
Parādos līdz ausīm? Vai līdz Māstrihtas slieksnim?
ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija novembra beigās norādīja, ka ES dalībvalstīm ir jāizstrādā stratēģija veselīgāku valsts finanšu veidošanai. „Izvēle ir šāda – atjaunojiet kontroli pār budžetu vai arī nonāciet parādu verdzībā. Mums neizdosies panākt spēcīgu, ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi, ja mēs neapturēsim parādu spirāli,” komisāra brīdinājumu citēja BNS/Reuters. Komisārs prognozēja, ka 2011. gadā blokā vidējais valsts parāda apmērs sasniegs 84% no iekšzemes kopprodukta, kas ir daudz vairāk par Māstrihtas kritērijos pieļaujamo 60% līmeni.
Lietuvas valsts parāds šogad septembra beigās sasniedza 24,632 miljardus litu (5 miljardus latu). Sabiedriskā sektora parāds trešā ceturkšņa beigās veidoja 27,1% no šim gadam plānotā IKP. Kopš šā gada sākuma Lietuvas parāda apmērs audzis par 7,257 miljardiem litu (1,48 miljardiem latu).
Latvijas centrālās valdības parāds oktobra beigās bija 3,986 miljardi latu jeb 31% no IKP, šogad prognozētais – 4,779 miljardi latu jeb 37% no IKP. Parāds nākamgad pieaugs vēl aptuveni par 2,2 miljardiem latu un gada beigās sasniegs apmēram 7 miljardus latu jeb 59% no IKP, liecina FM prognozes.
Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi, izsakot pārliecību par eiro ieviešanu 2011. gadā, uzsvēris, ka Igaunijai ir viens no zemākajiem valsts parādiem blokā.
Eiro – igauņiem pēc gada, lietuviešiem – pēc trim
Kaimiņi solidāri publiski priecājas par Igaunijas apņemšanos eiro ieviest 2011. gadā. Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus HARDtalk intervijā ВВС, vaicāts par eiro, atbildējis, ka Lietuvai to reāli ieviest 2013. gadā. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs 4. decembrī seminārā „Latvijas ekonomika Eiropā. Izeja no nestabilitātes: Latvijas ekonomika un iespējamie attīstības ceļi” izteicis cerību, ka Latvija nepalaidīs garām iespēju ieviest eiro 2014. gadā vai pat 2013. gadā. Viņš arī norādīja: ja Igaunija īstenos plānus ieviest eiro 2011. gadā, situācija pasliktināsies. Centrālās bankas vadītājs uzskata: ja Latvijā eiro būtu ieviests sākotnēji plānotajā termiņā – 2008. gadā –, tad nebūtu ne „Parex” sāgas, ne arī tik dziļas ekonomiskās krīzes, vēsta BNS.
Turpina mazināt deficītu
Baltijas valstīs ekonomikas kritums trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo posmu, bijis krasākais Eiropas Savienībā, liecina “Eurostat” provizoriskie dati. Igaunijā kritums sasniedza 15,3%, Lietuvā – 14,2%, Latvijā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem) – 18,4 procentus. Taču igauņi jau šā gada pēdējā ceturksnī sagaida tautsaimniecības krasās lejupslīdes apstāšanos. „IKP pieaugums ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni būs nulles līmenī,” prognozējis finanšu ministrs J. Ligi. Latvijā nākamgad plānots IKP samazinājums par 4 procentiem.
Starptautiskais Valūtas fonds ne jau tikai Baltijas valstīm, bet arī citām ieteicis mazināt budžeta deficītu. Ir tā vai nav, bet Latvija ir pirmā, kas pieņēmusi skarbo laiku budžetu – ar apmēram 7,6% deficītu.
Lietuvā budžetu paredzēts pieņemt šonedēļ, 10. decembrī. Lai valstij nevajadzētu prasīt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, Seimam ir jāapstiprina nākamā gada budžets ar pašreiz plānoto deficīta apmēru, šo pirmdien pēc tikšanās ar parlamentā pārstāvēto partiju frakciju vadītājiem paziņoja prezidente Daļa Grībauskaite, vēsta BNS/Reuters. Prezidente uzsvēra: ja parlaments apstiprinās pašreizējo projektu, kas paredz 9,5% sabiedriskā sektora deficīta, tas būs apliecinājums, ka valdība spēj kontrolēt situāciju. D. Grībauskaite arī piedraudēja, ka uzliks veto 2010. gada budžetam, ja tas paredzēs lielākus tēriņus, nekā pašreizējais projekts.
Igaunija jau šoruden prognozēja, ka 2010. gada budžetā būšot tikai 2,9% deficīts. Tā būs viena no nedaudzajām dalībvalstīm, kura arī pašreizējās krīzes laikā spēs izpildīt ES prasību attiecībā uz 3% budžeta deficīta limitu, lai iestātos eirozonā, uzsvēris ministrs J. Ligi.
"Igaunija būs viena no nedaudzajām dalībvalstīm, kura arī krīzes laikā spēs izpildīt ES prasību par 3% budžeta deficīta limitu."
Tomēr arī kaimiņos sabiedrība uzskata, ka valdība budžetu vērtē pozitīvāk nekā pavalstnieki, turklāt pirmoreiz atjaunotās neatkarības gados valdība nodevusi parlamentam budžetu ar deficītu. Nākamajā gadā Igaunijas valdība tērēs par trešdaļu vairāk, nekā nopelnīs, tātad dzīvos pāri saviem līdzekļiem, izrēķinājuši Igaunijas mediji. Valsts tērēs 2840 kronas (128 latu) sekundē, raksta “Eesti Ekspress”. Tātad vidēja igauņa alga tikšot iztērēta mazāk nekā piecās sekundēs.
Igaunijā Slimokases budžets ir samazināts par 6%, un pacientiem par aprūpi slimnīcā būs jāmaksā dienā vidēji 100 kronu (4,5 lati) jeb 3000 kronu (212 latu) mēnesī. Pacientu asociācija aprēķinājusi, ka visā valstī tas skars apmēram 10 000 cilvēku. Turklāt šis maksājums paredzēts tikai par gultasvietu, par procedūrām būs jāmaksā papildus. Līdz šim par pirmajām 30 dienām slimnīcā pacientam jāmaksā nebija.
Centrālās bankas maksā
Lietuvas Bankai nākamgad valsts budžetā būs jāiemaksā 70% no savas 2009. gada peļņas. To paredz grozījumi likumā par Lietuvas Banku, kurus pieņēmis Seims, informē BNS. Līdz šim likums paredzēja, ka Lietuvas centrālajai bankai budžetā jāiemaksā puse no peļņas. Aplēses rāda, ka Lietuvas Bankas peļņa šogad būs apmēram 500 miljoni litu (102 miljoni latu) un budžetā nonāks lielākā daļa no tās jeb 350 miljoni litu (71 miljons latu). Lietuvas Banka nav iebildusi, ka budžetā nonāks lielāka peļņas daļa. Eiropas Centrālā banka (ECB) gan norādījusi, ka šāds lēmums varētu liegt Lietuvas Bankai turpināt sava rezervju kapitāla palielināšanu un iedragāt tās finansiālo neatkarību.
Tiesa, analogus ECB iebildumus budžeta veidošanas gaitā saņēma arī Latvija. Latvijas nākamā gada budžetā ieņēmumos paredzēti 17 miljoni latu no Latvijas Bankas maksājuma.
Latvijas Bankas informācijā presei izklāstīts, ka saskaņā ar likuma “Par Latvijas Banku” grozījumiem Latvijas Bankas maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu palielināti no 15% līdz 50%, tādējādi kopumā Latvijas Banka valsts budžetā ieskaita 65% peļņas – par 2009. gadu tie būs vairāk nekā 40 milj. latu.
Igaunijas Bankas vadītājam Andresam Lipstokam ir izdevies izvairīties no algas samazināšanas, jo parlamenta konstitucionālā komisija svītrojusi viņu no likumprojekta par valsts amatpersonu vienoto atalgojuma sistēmu. Tādējādi IB prezidenta alga arī turpmāk būs 98 tūkstoši igauņu kronu (4400 latu) mēnesī – par 9000 kronām (404 latiem) lielāka nekā Valsts prezidentam, atsaucoties uz laikraksta “Postimees” interneta izdevumu, vēstī BNS.
Latvijas Bankas informācija presei liecina, ka novembrī, kad bankas prezidenta, padomes un valdes locekļu algas tiks samazinātas vēl par 15%, LB prezidenta I. Rimšēviča mēnešalga būs 6790 latu.
Personas nodokļos Latvija zaudē, budžeti sarūk
Igaunijas parlaments nolēmis, ka arī 2010. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme paliks 21% līmenī, bet neapliekamais minimums saglabāsies 27 tūkstošu igauņu kronu (Ls 1212) apmērā gadā (101 lats mēnesī).
Latvijā IIN nākamgad paaugstināts no 23 līdz 26% un neapliekamais minimums ir un būs 35 lati nodokļa maksātājam un 63 lati par apgādājamo. Vienlaikus ir virkne citu nodokļu ieņēmumu palielināšanas pasākumu.
Igaunijā šā gada 11 mēnešos ieņēmumi valsts budžetā samazinājušies par 11% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Novembra beigās, pēc Nodokļu un muitas departamenta datiem, valsts budžetā iekasēti 57,4 miljardi kronu (2,58 miljardi latu) jeb 90% no plānotajiem budžeta ieņēmumiem. Sociālais nodoklis nomaksāts 25,8 miljardu kronu (1,16 miljardi latu) apmērā, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš.
Latvijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi šogad līdz novembrim bija 2,5 miljardi latu, apmēram par 20% mazāk nekā pērn. Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi bija 1,15 miljardi latu, par 13% mazāk nekā gadu iepriekš. Jāatgādina, ka Latvijā 2008. gada beigās ieņēmumi bija lielāki nekā 2007. gadā, taču atšķirībā no igauņiem, kuri iepriekšējos gados budžetus veidoja ar pārpalikumu, Latvijas budžeta izdevumi ievērojami pārsniedza nopelnīto.
Pensiju lieta – karsts kartupelis
Latvijas pensionāri jau līdz Ziemassvētkiem var sagaidīt Satversmes tiesas lēmumu par apstrīdēto vecuma pensiju samazināšanu par 10 procentiem un strādājošo pensionāru pensiju izmaksu ierobežojumu par 70 procentiem.
Lietuvas valdība pensionāriem labāku dzīvi sola pēc krīzes. 2010. gada valsts sociālās apdrošināšanas budžeta projekts, kuru pašlaik apspriež Seims, paredz nestrādājošajiem pensionāriem samazināt vecuma pensijas par 4–5%, savukārt strādājošajiem pensionāriem paredzēts pensiju samazinājums 70% apmērā. „Valdība ir gatava apņemties straujākā tempā palielināt sociālos izdevumus, tostarp izdevumus vecuma pensijām, tad, kad šī krīze būs garām, lai šādi kompensētu pensionāriem [dzīves līmeņa krišanos]. Mēs varam to pateikt ļoti skaidri: jā, tā ir mūsu apņemšanās,” Lietuvas sabiedriskajam radio sacījis premjers Andrjus Kubiļus. Premjers nav piekritis prezidentes D. Grībauskaites ierosmei, ka valdībai jau būtu jāizstrādā procedūra, kā pensionāriem tiks atlīdzināts pensiju samazinājums.
Igaunija nākamgad gatavojas pāriet uz brīvprātīgajām iemaksām pensiju fondā.
Latvijā algas sarūk mazāk, pensijas aug ātrāk
Šā gada trešajā ceturksnī visstraujāk vidējā alga Baltijas valstīs ir samazinājusies Lietuvā – par 7,7% (no 672 līdz 620 eirо (Ls 436)). Latvijā samazinājums bijis lēnāks – par 6,4% (no 693 līdz 648 eiro (Ls 455)). Proporcionāli vismazāk cietuši labāk atalgotie igauņi, viņiem vidējā alga sarukusi par 5,9% – no 800 līdz 752 еirо (Ls 529).
Taču Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija straujākais vidējās vecuma pensijas pieaugums Baltijas valstīs, BNS uzzinājis Centrālajā statistikas pārvaldē. Latvijā mēneša vidējā vecuma pensija 2009. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2008. gada attiecīgo laika posmu pieaugusi par 23,7%. Lietuvā vidējā vecuma pensija palielinājusies par 3,4%, bet Igaunijā pensijas pieaugušas vidēji par 4,7%. Savukārt salīdzinājumā ar gada otro ceturksni Latvijā vidējā vecuma pensija pieaugusi par 0,5%, Lietuvā – par 0,1%, bet Igaunijā vidējās vecuma pensijas apmērs samazinājies par 0,1%.
Saskaņā ar CSP datiem šogad trešajā ceturksnī Latvijā vidējā vecuma pensija bija 254 eiro (178 lati), Lietuvā – 235 eiro (165 lati), Igaunijā – 305 eiro (214 lati).
Bezdarba risinājumu emocijas
Lietuvā bezdarba līmenis samazinās, novembrī par jaunajiem rādītājiem gandarījumu paudis premjers A. Kubiļus. Iepriekšējos ceturkšņos visās trijās Baltijas valstīs tas joprojām pieauga.
Arī Igaunijā, tāpat kā Latvijā, bezdarbniekiem tiek radītas darbavietas par Eiropas naudu. Ja Latvijā par 100 latu darba stipendiju tiek vīpsnāts, tad Igaunijā, lai tiktu pie Eiropas apmaksātas darbavietas, vispirms ir jāpastrādā par zupas šķīvi, atsaucoties uz TV3, vēsta Delfi. Igaunijas Mežu dienests izveidos darbavietas – krūmu izciršanai un Paljesāres putnu rezervāta sakopšanai. Pretendentiem uz ES naudu gan nācies pāris dienas pastrādāt par vēdera tiesu, jo Nodarbinātības dienests vēlējies pārliecināties, vai atnākušie būs nopietni strādātāji, lai pēc tam ar viņiem slēgtu līgumus. No gandrīz 100 000 valstī reģistrēto bezdarbnieku uz pārbaudi ieradušies vien pusotra desmita. Nākamgad šajos zemu atalgotajos darbos paredzēts nodarbināt 1500 bezdarbnieku.
"Nabadzība visvairāk pieaugs vidēji turīgās reģiona valstīs, kurās ekonomikas kritums bijis vislielākais; par šādām valstīm uzskatāmas arī Latvija, Lietuva un Igaunija."
Lietuvas prese, atsaucoties uz valdības teikto, informē, ka šogad ekonomikā papildus iepludināti 3 miljardi litu (612 miljoni latu) Eiropas naudas, nākamajā gadā paredzēti 8 miljardi litu (1,63 miljardi latu).
Ne visi turpina iepirkties mazāk
Oktobrī Latvijā mazumtirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, sarucis par 29,1% un joprojām bija viskrasākais kritums ES, liecina “Eurostat” dati. Lietuvā šis rādītājs samazinājies par 24,7%, Igaunijā – par 18,6%. Apgrozījums gada skatījumā samazinās arī citās jaunajās dalībvalstīs, izņemot krīzes neskarto Poliju, kurai, tāpat kā ES bagātniecēm Beļģijai un Austrijai, apgrozījums pieaudzis apmēram par 4 procentiem. Savukārt salīdzinājumā ar septembri Latvijas rezultāts bija tikai trešais sliktākais, mazumtirdzniecības apgrozījumam samazinoties par 1,3%. Vēl lielāki kritumi bijuši Slovākijā (-1,7%) un Rumānijā (-1,9%).
Toties abās pārējās Baltijas valstīs vērots uzlabojums – Igaunijā oktobrī salīdzinājumā ar septembri mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 0,5%, Lietuvā – pat par 1,9%, kas bija labākais rādītājs ES valstu vidū.
Aizdevējiem arī žēl sevis
Zviedrijas komercbanku zaudējumi Baltijas valstīs būs lielāki, nekā iepriekš prognozēts, jo ekonomiskā situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā joprojām ir smaga – novembra beigās ziņojumā par Zviedrijas finanšu sistēmas stabilitāti vērtēja centrālā banka „Riksbank”.
No 2009. gada līdz 2011. gadam zviedru kredītiestādes Baltijā cietīšot aptuveni 74 miljardu zviedru kronu (piecu miljardu latu) zaudējumus, kas veidos tikai nedaudz mazāk kā 50% no zviedru banku kopējiem zaudējumiem, vēsta BNS. Baltijas valstīs lielākie – 31,2 miljardi zviedru kronu (divi miljardu latu) – zaudējumi būšot Latvijā.
Globālās krīzes dēļ Baltijas valstīs, kā arī citviet Austrumeiropā dzīves līmenis pasliktināsies un krasi pieaugs nabadzīgo iedzīvotāju skaits, jaunākajā pārskatā vēstī Pasaules Banka. Nabadzība visvairāk pieaugs vidēji turīgās reģiona valstīs, kurās ekonomikas kritums bijis vislielākais, – par šādām valstīm uzskatāmas arī Latvija, Lietuva un Igaunija, kas piedzīvo smagu recesiju.
Jaunās ES valstis smagākajam posmam pāri, saglabājot šaubu ēnu
Grūtsirdība gan mijas ar cerībām. Jaunās ES dalībvalstis Austrumeiropā, šķiet, ir pārvarējušas pašreizējās krīzes smagāko posmu, Briselē paziņojis SVF Eiropas departamenta direktors Mareks Belka, vēsta BNS/DOW JONES. “Mēs vēl neesam tikuši ārā no krīzes, taču izskatās, ka pat Ungārijā situācija ir stabilizējusies,” viņš norādīja. Arī SVF vadītājs Dominiks Stross-Kāns jau ir atzinīgi izteicies par Ungārijai, jo, viņaprāt, tās paziņojums par atteikšanos no SVF un Eiropas Komisijas aizdevuma turpmākajām daļām, ir “šā gada labākais jaunums” Austrumeiropā. Citām reģiona valstīm - Latvijai, Ukrainai, Rumānijai un Serbijai - vēl ir priekšā izaicinājumi.
Taču pazīstamais Hārvarda universitātes profesors bijušais SVF galvenais ekonomists Kenets Rogofs spriež, ka Latviju un vēl piecas ekonomiski vājās ES valstis vēl var piemeklēt Apvienotajos Arābu Emirātos ietilpstošās Dubaijas liktenis, kura nonākusi uz bankrota sliekšņa, jo nespēj laikus pildīt saistības pret kreditoriem. Savā pesimistiskajā prognozē Rogofs minējis arī Grieķiju, Īriju, Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju.
