Latvijas iedzīvotāji: krīze vēl nav sasniegusi zemāko punktu

Atšķirības dalībvalstu starpā attiecībā uz krīzes ietekmi

Optimisma pilna ir Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietniece Viviena Redinga: "Jaunākais Eurobarometra pārskats apstiprina, ka Eiropas Savienība pakāpeniski iziet no krīzes. Cilvēki uzskata, ka ES īsteno efektīvus pasākumus, cīnoties ar krīzi, un mēs atkal virzāmies atveseļošanās virzienā. Tas arī liecina, ka vairums cilvēku uzskata – ES izvēlētais virziens ir pareizs. Ja mēs visi rīkosimies atbildīgi, Eiropai ir labas izredzes izkļūt no krīzes stiprākai, nekā tā bijusi pirms tam."

Sabiedriskās domas dinamika attiecībā uz ekonomiskās krīzes pārvarēšanu ES laikā no 2009. gada pavasara līdz 2011. gada pavasarim.

Neraugoties uz to, ka ES iedzīvotāju viedoklis kļūst arvien pozitīvāks, pastāv atšķirības starp "optimistiskākām" un "pesimistiskākām" valstīm. Vairums dalībvalstu, jo īpaši Dānija (68%), Igaunija (64%) un Austrija (62%), uzskata, ka ekonomikas krīzes ietekme uz darba tirgu jau sasniegusi savu augstāko punktu. Pretējs viedoklis vērojams valstīs, kas cīnās ar krīzi, piemēram, Portugālē (80%) un Grieķijā (78%).

Latvija šajā skalā atrodas apmēram vidusdaļā – par to, ka sliktāk jau vairs nebūs, ka ES krīze sasniegusi savu galējo robežu, pārliecināti 43% aptaujātie mūsu valsts cilvēki. Līdzīgs noskaņojums valda arī Somijā, Lietuvā, Polijā un Rumānijā. Taču mūsu valstī pārsvaru gūst tie, kas domā – sliktākais vēl tikai priekšā, un tādu ir 52%.

"Ja mēs visi rīkosimies atbildīgi, Eiropai ir labas izredzes izkļūt no krīzes stiprākai, nekā tā bijusi pirms tam."

V. Redinga, EK komisāre

Eiropas iedzīvotāju vidū populāra ir ideja "Esam stiprāki, strādājot kopā", kas praksē nozīmē lielāku koordināciju ne tikai dalībvalstu vidū, bet paplašinātas pilnvaras ES institūcijām, palielinot to iespēju ietekmēt procesus atsevišķās dalībvalstīs caur vienotu rīcībpolitiku.

• 79% aptaujāto atbalsta ekonomikas politikas ciešāku koordināciju starp visām ES dalībvalstīm.
• 78% piekrīt tam, lai ES veiktu ciešāku uzraudzību, kad publiskie finanšu līdzekļi tiek izmantoti banku un finanšu iestāžu glābšanai.
• 78% domā, ka efektīva būtu ekonomikas un finanšu politikas ciešāka koordinācija starp eirozonas valstīm.
• 77% atbalsta lielo finanšu grupu darbības ciešu pārraudzību, ko veic ES.
• 73% uzskata, ka ekonomikas atdzimšanā būtu nepieciešama lielāka ES loma finanšu pakalpojumu regulēšanā.

Bet kas notiek Latvijā?

ES iedzīvotājiem vērtējot ekonomikas attīstības prognozes katram savās mājās, Latvijas iedzīvotāji gan izrāda diezgan lielu pesimismu. Atšķirībā no ES vidējiem rādītājiem, kur savas valsts ekonomiku kā sliktu vērtē 68% aptaujāto, turklāt šis skaits pusgada laikā nedaudz sarucis, Latvijas ekonomiku negatīvi novērtējuši 94% aptaujas dalībnieku. Pozitīva attieksme ir vien 5% mūsu valsts iedzīvotāju.

Kā jūs vērtējat ekonomikas situāciju savā valstī?

Salīdzinot dažādus tautsaimniecības aspektus, visnegatīvāk Latvijā tiek vērtēts valsts ekonomikas stāvoklis, kura pasliktināšanos tuvākā gada laikā paredz 26% aptaujāto. Savukārt 24% domā, ka pasliktināsies nodarbinātības līmenis valstī. Te nu saskatāma zināma pretruna, jo pašreizējo mājsaimniecības finansiālo situāciju pozitīvi novērtējuši 48% Latvijas iedzīvotāju (65% ES vidēji), bet ar darbu apmierināti 50% (ES vidēji 55%) cilvēku. Pastāv iespēja, ka cilvēki savas negatīvās prognozes saista ar viedokli par valsts ekonomikas attīstību kopumā, neko labu necerot sagaidīt, tāpēc izjūt nedrošību tieši par nākotni, lai arī pašlaik dzīve nemaz tik slikta daudziem nešķiet. Par to liecina arī pārējie aptaujas dati, kuri šo viedokli netieši apstiprina. Proti, vislielākās cilvēku bažas Latvijā saistās tieši ar valstī pastāvošo bezdarbu (56%, ES – 42%) un ekonomisko situāciju (44%, ES – 30%), kā arī – atšķirībā no pārējām ES valstīm – par nodokļiem (20%, ES – 6%). Ja tiek prasīts personisks vērtējums, kas attiecas uz pašu mājsaimniecību, latvieši visvairāk satraukti par inflāciju (56%, ES – 46%). Bažas par inflāciju augtin auga treknajos gados, tad tās pierima, bet nu ir atgriezušās ar jaunu sparu. Tolaik gan inflācija tika saistīta ar ekonomikas strauju izaugsmi. Taču patlaban kombinācijā ar bažām par izkļūšanu no krīzes tā tikai pastiprina pesimismu.

"78% aptaujāto eiropiešu domā, ka ES jāveic ciešāka uzraudzība, kad publiskie finanšu līdzekļi tiek izmantoti banku glābšanai."

Lai izkļūtu no finanšu un ekonomiskās krīzes, Latvijas iedzīvotāji visvairāk cer uz ekonomiski spēcīgāko pasaules valstu G20 rīcībspēju (24%), tādējādi uzskatot, ka kopīgā ekonomikas izaugsme atstās pozitīvas sekas arī uz mūsu valsti. Otro vietu šajā ziņā ieņem ES (19%), bet vēl zemāk nekā uz valsts valdības (10%) rīcību izvešanā no krīzes mūsu valsts pilsoņi paļaujas uz Starptautisko Valūtas fondu (8%). ES vidēji visvairāk paļāvības ir uz nacionālo valstu valdībām (20%) un ES kopumā (22%). Atšķirīga ir nostāja pret ASV vietu ekonomikas izaugsmē. Latvijā tai tiek piešķirta krietni lielāka nozīme (11%) nekā ES kopumā.

Pieci plāna punkti, kā panākt ES ekonomikas uzrāvienu

Eiropas Savienībā ir izstrādāta stratēģija "Eiropa 2020". Tajā izvirzīti visai ambiciozi mērķi: nākamo deviņu gadu laikā ES ir jāizveido ilgtspējīga, uz zināšanām balstīta un integrējoša ekonomika. Īpaši izceltas piecas galvenās jomas, kuru attīstībai tiek pievērsta īpaša uzmanība: nodarbinātība, inovācijas, izglītība, sociālā integrācija un enerģētika (kā arī klimata pārmaiņu ierobežošana).

Šā plāna kontekstā tika jautāts arī pašu eiropiešu viedoklis. Latvijā par nozīmīgāko tiek uzskatīta energoefektivitātes paaugstināšana (tā domā 72% aptaujāto), atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanas palielināšana (67%), kā arī gāzu izmešu emisijas samazināšana (63%). Salīdzinot ar citu valstu aptaujāto atbildēm, redzams, ka mūsu valstī pret enerģētikas jautājumiem cilvēki izturas ar lielāku ieinteresētību un atbildību, nekā tas ir vidēji ES. Viens no iemesliem – Latvijā jautājumi, kas saistīti ar energoresursiem, nepazūd ne no valdības, ne arī no katras mājsaimniecības dienaskārtības. Turklāt Latvija ir viena no tām ES valstīm, kura ir visvairāk energoatkarīga no Krievijas, tāpēc šim jautājumam ir arī iekšpolitiska nozīme. Liela nozīme Latvijas iedzīvotāju vidū tiek veltīta arī tam, lai tiktu pārdalīti resursi par labu izpētei un inovācijām.

"Latvijā pret enerģētikas jautājumiem cilvēki izturas ar lielāku ieinteresētību un atbildību, nekā tas ir citur ES."