Atalgojums pieaug, mājsaimniecībās pesimisms kliedējas gausi

Baltijas valstis vissekmīgāk pagaidām cīnās ar bezdarbu. Latvijā otrajā ceturksnī bijis trešais straujākais nodarbinātības pieaugums ES valstīs, liecina "Eurostat" dati. Visnozīmīgāk nodarbinātība šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni pieauga Igaunijā – par 7,7%, Lietuvā – par 4,3% un Latvijā – par 3,6%. 

Virknē ES valstu darba iespējas kļuvušas ierobežotākas: krīzes plosītajā Grieķijā šogad no aprīļa līdz jūnijam salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu nodarbinātība samazinājās par 6,4%, Bulgārijā – par 3,5%, Rumānijā – par 3,2%, Īrijā – 2%, Slovēnijā – 1,8%, Spānijā – 0,9%, Portugālē – 0,8% un Dānijā – 0,3%.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pagājušonedēļ publiskotā informācija liecina, ka Latvijā aizņemto darba vietu skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar martu, palielinājies par 19,8 tūkstošiem jeb 2,6%. Privātajā sektorā aizņemto darba vietu skaits pieaudzis ievērojami vairāk (+18,2 tūkst.) nekā sabiedriskajā sektorā (+1,6 tūkst.).

Gada otrā ceturkšņa beigās valstī bija 3109 brīvās darba vietas. Visvairāk vakanču bija apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, automobiļu un motociklu remontā, transportā, veselības nozarē un sociālajā aprūpē, valsts pārvaldē un aizsardzībā.

Latvijas Banka, vērtējot tautsaimniecības atjaunošanas rādītājus, uzsver faktu, ka reģistrētais bezdarbs pēdējā pusotra gada laikā ir samazinājies no 17,3% līdz 11,8%, un nodarbinātības izaugsme vērojama gandrīz katrā tautsaimniecības nozarē.

Tomēr iepretī vakanču pieticīgajam skaitam joprojām dramatiski izskatās bezdarbnieku skaits: saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem tās uzskaitē augusta beigās bija 134 175 bezdarbnieki. Augustā darbā iekārtojās vairāk nekā pieci tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku. Zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts Rīgas reģionā – 8,8%, augstākais Latgalē – 20%. 

Saskaņā ar Valsts sociālās aģentūras datiem bezdarbnieka pabalstu jūnijā saņēma 32 809 cilvēki.

Vairāk algā, maz – bonusos

Saskaņā ar CSP datiem Latvijā vienas stundas darbaspēka izmaksas šogad otrajā ceturksnī bija 4,02 lati, kas, salīdzinot ar 2010. gada attiecīgo laika periodu, atbilstoši sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija pieaugušas par 6,1%. Visstraujāk darbaspēka izmaksas gada laikā augušas izglītībā – par 15,9%, kā arī valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā – par 11,9%, profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos– par 10%, operācijās ar nekustamo īpašumu – par 7,2%.

Darbaspēka izmaksu struktūrā šogad, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, pieaugumu radīja galvenokārt darba samaksas kāpums, turklāt pieauga gan tiešā darba samaksa, gan atlīdzība pakalpojumu un preču veidā, ko saviem darbiniekiem nodrošina darba devēji, norāda CSP. Pārējo darbaspēka izmaksu kāpums bijis lēnāks, kas skaidrojams ar brīvprātīgo sociālās apdrošināšanas iemaksu, darbiniekiem izmaksāto pabalstu un kompensāciju samazinājumu atlaistajiem.

"Četrām piektdaļām mājsaimniecību uzkrājumu nav."

Valdība šomēnes nolēma nepārskatīt minimālo algu nākamajam 2012. gadam, tā tiks saglabā 200 latu apmērā (minimālā stundas tarifa likme ir 1,189 lati). Finanšu ministrija, norādot, ka minimālās algas palielināšana ierobežotu darbaspēka iespējas iekļauties darba tirgū, atsaucas arī uz starptautiskiem pētījumiem, kuri liecinot – minimālās mēneša algas palielinājums samazina nodarbinātību, īpaši jauniešiem. Tādā gadījumā pieaug emigrācijas risks.

Šogad otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 469 lati, un, salīdzinot ar 2010. gada otro ceturksni, tā pieauga par 24 latiem jeb 5,5%. Sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa pieauga no 474 līdz 507 latiem, privātajā – no 423 līdz 445 latiem.

Mājsaimniecības taupības režīmā

Latvijas mājsaimniecību labklājībā ir bijusi neliela stabilizācija, tā Centrālās statistikas pārvalde secinājusi pēc aptaujas, jo ir sarucis negatīvo novērtējumu skaits. Mājsaimniecības kā galvenos labklājības pasliktināšanās iemeslus joprojām min darba samaksas samazināšanos, taču arī pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanos, darba zaudēšanu, darba meklējumu pārtraukšanu, jo zudušas cerības to atrast. "Iepriekšējā gada sākumā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, taču kopš 2010. gada trešā ceturkšņa – pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās," komentē CSP.

Iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā mēģinājuši dažādi taupīt, visbiežāk ierobežota vai atlikta apģērbu iegāde, samazināts pamata pārtikas produktu (kartupeļu, maizes, putraimu, olu, piena) patēriņš, atlikta vizīte pie ārsta, nav pirkti ārsta parakstītie medikamenti, kavēti īres vai komunālie maksājumi.

Statistiķi apkopo arī informāciju par formālo (valsts un pašvaldību) un neformālo (radi, draugi u. tml.) materiālo palīdzību mājsaimniecībām ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Saskaņā ar aptaujas datiem palīdzību no valsts un pašvaldībām saņēmuši 13% mājsaimniecību (2010. gada pirmajā ceturksnī – 10%). Statistiķi secina, ka nedaudz samazinājusies to mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem. Aptaujas sākumā 2010. gada pirmajā ceturksnī palīdzību no radiem Latvijā saņēma 13% mājsaimniecību, taču šā gada otrajā ceturksnī – 11%, savukārt 5% mājsaimniecību palīdzējuši radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs.

"Ārzemēs dzīvojošie radi un draugi palīdzējuši 5% mājsaimniecību."

Statistiķi uzsver, ka stabilitātes nodrošināšanai svarīgi ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi. Apmēram četras piektdaļas mājsaimniecību atzinušas, ka tām nekādu uzkrājumu nav, turklāt šis rādītājs apmēram gada laikā ir palielinājies – no 79% līdz 84%.

Arī "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna mēneša apskatā "Mājsaimniecību ienākumi aug – tos tērēt vai krāt?" norāda, ka uzkrājumi vēl arvien ir ļoti zemi un mājsaimniecības joprojām ir ļoti ievainojamas, ja notiek kāds negatīvs satricinājums ekonomikai. Mājsaimniecību kredītu attiecība pret noguldījumiem, lai arī lēnām samazinās, joprojām ir aptuveni 1,9 jeb mājsaimniecību uzkrātās parādsaistības ir gandrīz divtik lielas kā to uzkrātie noguldījumi. Salīdzinājumam L. Strašuna min, ka Igaunijai attiecīgais rādītājs ir 1,6 un Lietuvai – 1. Turklāt lielāko daļu no kopējiem noguldījumiem ir uzkrājusi sabiedrības turīgākā daļa, kamēr iedzīvotājiem ar maziem un vidējiem ienākumiem noguldījumi ir daudz mazāki.

Jāpiebilst, ka Latvijas Bankas Kredītu reģistrā šā gada 2. ceturkšņa beigās bija vairāk nekā 1,3 miljoni spēkā esošas saistības 14,35 miljardu latu apmērā, no kurām trešā daļa ir hipotēku kredīti mājokļa iegādei.

Mazāks pesimisms vēl nav optimisms

DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš prognozē, ka šogad bruto algas vidēji augs par ~6%, tuvojoties 2008. gadā sasniegtajam līmenim, atpaliekot no tā tikai par ~2%. Nākamgad bruto algu pieaugums būs mazāks nekā 2011. gadā – gan tāpēc, ka ekonomika augs nedaudz lēnāk, gan tāpēc, ka algu kāpums atsevišķās nozarēs šoreiz bijis kā bumbas atlēciens pēc pārmērīgiem samazinājumiem krīzes laikā. Komentējot statistikā atspoguļoto atalgojuma pieaugumu pa nozarēm, eksperts vērtē, ka pieaugumu, iespējams, lielā mērā ir virzījuši politiski lēmumi. Jo saskatāma visai pavāja starpība starp nozaru ekonomiskajām sekmēm un algu izmaiņām tajās. Viņaprāt, ir skaidrs, kāpēc par 8,2% (šā gada pirmajā ceturksnī pret pagājušā gada attiecīgo periodu) pieaugušas algas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, jo tā gada pirmajā pusē bija straujāk augošā ekonomikas nozare. Taču iespaidīgi algu kāpumi notikuši arī jomās, kuras ar īpašiem panākumiem nevar lepoties, – ūdens un atkritumu apsaimniekošanā, kā arī izglītībā, taču tās abas ir galvenokārt sabiedriskā sektora nozares, kurās acīmredzot ir daļēji atcelti varbūt pārmērīgie taupības pasākumi, vērtē ekonomists.

Sabiedrības noskaņojumā darba samaksas pieaugums gan proporcionāli pozitīvi neatspoguļojas. "DnB Nord Latvijas barometrs" – pētījums par iedzīvotāju noskaņojumu rāda: kopējā noskaņojuma indekss uzlabojas, taču joprojām ir ar lielu mīnusa zīmi, proti, indekss kopš 2011. gada marta ir pieaudzis no -45 martā līdz -32 augustā. "Latvijas barometra" veidotāji datu apkopojumā secina, ka salīdzinoši biežāk iedzīvotāji uzskata, ka ārkārtas Saeimas vēlēšanas valstī nesīs dažādas pozitīvas pārmaiņas, un tikai 4% prognozējuši, ka situācija kļūs sliktāka, nekā tā būtu bijusi bez ārkārtas Saeimas vēlēšanām.

TABULA. Aizņemtās un brīvās darba vietas un darba samaksa 2011. gada 2. ceturkšņa beigās